Kāpēc Jehovas liecinieki iet pie cilvēkiem, kas ir teikuši: ”Mani tas neinteresē”?
Jehovas liecinieki mīl Dievu un tuvāko, tāpēc viņi labprāt dalās Bībeles vēstī ar visiem cilvēkiem, arī ar tiem, kas ir teikuši: ”Mani tas neinteresē.” (Mateja 22:37—39.) Mīlestība pret Dievu mūs mudina paklausīt viņa Dēla pavēlei ”plaši liecināt”. (Apustuļu darbi 10:42; 1. Jāņa 5:3.) Lai pastāstītu citiem Dieva vēsti, mēs ejam pie viņiem atkal un atkal, tāpat kā to darīja Dieva pravieši senatnē. (Jeremijas 25:4.) Tā kā mēs mīlam savu tuvāko, mēs sludinām ”labo vēsti par Dieva valstību” visiem cilvēkiem, arī tiem, kuri iepriekš nav izrādījuši par to interesi. (Mateja 24:14.)
Nereti gadās, ka tur, kur agrāk cilvēki nav bijuši atsaucīgi, mēs satiekam kādu, kas ieinteresējas par labo vēsti. Lūk, trīs iemesli, kāpēc tā notiek.
Cilvēki pārceļas uz citu dzīvesvietu.
Citi mājas iemītnieki labprāt uzklausa mūsu sludināto vēsti.
Cilvēki mainās. Pasaules notikumu vai personisko apstākļu dēļ kāds var sākt ”apzināties savas garīgās vajadzības” un interesēties par Bībeles vēsti. (Mateja 5:3.) Pat tiem, kas agrāk ir bijuši naidīgi noskaņoti, var mainīties sirds nostāja, kā tas notika ar apustuli Pāvilu. (1. Timotejam 1:13.)
Protams, mēs nevienam neuzspiežam Bībeles vēsti. (1. Pētera 3:15.) Mēs uzskatām, ka lēmumi ticības jautājumos katram ir jāpieņem pašam. (5. Mozus 30:19, 20.)