Kādā aukstā, vētrainā dienā Albertā (Kanāda) Bobs ar savu auto brauca pa lielceļu ar ātrumu 100 kilometri stundā, kad pēkšņi pārplīsa kreisā aizmugurējā riepa. Sākumā Bobs nesaprata, kas ir noticis, un nolēma turpināt ceļu uz mājām, līdz kurām bija atlikuši 5 kilometri.

 Vēstulē, ko Bobs nosūtīja uz vietējo valstības zāli, viņš paskaidroja, kas notika tālāk. Viņš raksta: ”Pieci jauni cilvēki ar savu auto piebrauca blakus manam auto un nolaida logu. Viņi man darīja zināmu, ka manam auto ir plīsusi riepa. Viņi kopā ar mani piestāja malā un piedāvāja nomainīt riepu. Es nemaz nezināju, vai man ir rezerves ritenis un domkrats. Kamēr es lielceļa malā sēdēju savā ratiņkrēslā, viņi sameklēja gan rezerves riteni, gan domkratu un nomainīja bojāto riepu. Todien bija ļoti auksts un puteņoja. Kaut arī viņi bija glītā apģērbā, tas viņus nekavēja ķerties pie šī darba, un jau drīz es varēju turpināt ceļu. Es pats ar to nebūtu ticis galā.

 Paldies tiem pieciem jauniešiem, kas man palīdzēja! Viņi gadījās līdzās, jo bija devušies apmeklēt cilvēkus, lai tiem sludinātu. Viņu darbi tiešām saskan ar viņu vārdiem. Viņi mani paglāba no ļoti sarežģītas situācijas, un es to patiešām novērtēju. Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka todien uz lielceļa satikšu šādus jaunus eņģeļus?”