2013. gada jūlija sākumā 28 Jehovas liecinieki Brazīlijā devās no Saunfelēksas du Ksingu pilsētas uz teritoriju, kur dzīvo kajapo un juruna indiāņi. 15 metru garā laivā viņi kuģoja pa Ksingu upi, kuras garums ir 2092 kilometri un kas ziemeļos ietek Amazonē.

Šīs grupas ceļojuma mērķis bija sludināt Dieva valstību ciematos, kas atrodas upes krastos. Trešajā dienā grupa sasniedza Kokrīmoro ciemu. Viņus laipni uzņēma smaidoši un viesmīlīgi vietējie. Viņi satika kādu sievieti, kas neprātīgi žestikulēja. Vietējais gids, kas pavadīja ekspedīciju, paskaidroja, ko viņa saka: ”Viņas žesti nozīmē: ”Nāciet! Mēs vēlamies iepazīt katru no jums!””

Liecinieki sarunājās ar visiem — ar dažiem portugāļu valodā, ar citiem — izmantojot zīmes un žestus. Ļoti noderīgas izrādījās krāsainās ilustrācijas mūsu publikācijās, un daudzi ciemata iedzīvotāji paņēma piedāvāto literatūru, it sevišķi brošūru Klausiet Dievam.

Gerzons, speciālais pionieris no Saunfelēksas du Ksingu, atceras, kā viens no cieminiekiem izturējās, dabūjis Manu Bībeles stāstu grāmatu: ”Viņš skatījās uz to, cieši satvēris abām rokām; viņš negribēja to nolikt pat ne uz mirkli.”

Jehovas liecinieki pateicīgajiem cieminiekiem upes krastos atstāja 500 grāmatas, žurnālus un brošūras. Kavatēres iedzīvotāji ar lielu interesi uzklausīja Bībeles solījumu par paradīzi uz zemes. ”Paradīzē cilvēki dzīvos tā, kā mēs dzīvojam,” secināja Tonhikve, viesmīlīgs kajapo indiānis.

Daudzi Saunfelēksas du Ksingu pilsētā zināja par šo ekspedīciju. Simona, viena no ceļojuma dalībniecēm, sacīja, ka daži viņas dzimtajā pilsētā šaubījās, vai viņi būs gaidīti šajos ciematos. Tomēr problēmu nebija. ”Mūs uzņēma laipni,” stāsta Simona, ”un mēs sludinājām visiem.”