2013. gada augustā Jehovas liecinieki Filipīnās piedzīvoja neaizmirstamus brīžus, jo tika uzcelta tūkstošā valstības zāle šajā valstī. Tāpat kā daudzās citās zemēs, draudzēm Filipīnās bieži vien nepietiek līdzekļu un pieredzes, lai pašu spēkiem uzbūvētu savu valstības zāli. Dažas draudzes gadiem ilgi ir pulcējušās privātmājās vai nelielās bambusa būdiņās.

Tā kā Jehovas liecinieku skaits Filipīnās un daudzās citās valstīs pastāvīgi pieaug, ir vajadzīgas arvien jaunas valstības zāles. Tāpēc Jehovas liecinieku Vadošā padome 1999. gadā izstrādāja programmu valstības zāļu būvniecībai valstīs ar ierobežotiem resursiem. Tajā bija paredzēts, ka vietējās draudzes zāles būvniecībai ziedo līdzekļus savu iespēju robežās un pārējo sedz ziedojumi no citām zemēm. Apmācīti celtnieki tika sadalīti grupās, lai palīdzētu draudzēm būvēt valstības zāles. 2001. gada novembrī šī starptautiskā programma sāka darboties Filipīnās.

Iluminado ir draudzes loceklis Marilao pilsētā, Bulakanas provincē, kur tika uzbūvēta tūkstošā valstības zāle. Viņš stāsta: ”Es patiešām izjutu, ka esam kristīga brāļu saime. Brīvprātīgo strādnieku bija tik daudz — vīrieši un sievietes, jauni un veci. Mēs visi kopā strādājām karstajā saulē. Kaut gan pēc garas darba dienas parasti bijām noguruši, mums bija prieks redzēt, cik daudz ir paveikts.”

Arī tos, kas nav mūsu ticības biedri, iespaidoja brīvprātīgo pūles. Vīrs, kam piederēja kravas mašīna, ar kuru uz būvlaukumu tika vestas smiltis un grants, sacīja: ”Jūsu cilvēki ir kā skudriņas— tik daudz viņu ir! Ikviens ir gatavs dot savu ieguldījumu. Neko tādu es neesmu redzējis.”

Brīvprātīgie strādnieki pabeidza būvniecību nepilnu sešu nedēļu laikā. Valstības zāle tika uzcelta ātri, un draudzes locekļi atkal varēja pilnā mērā piedalīties vissvarīgākajā darbā — labās vēsts sludināšanā. (Mat. 24:14.)

Elena, māsa no vietējās draudzes, stāsta: ”Vecajā valstības zālē daudziem vairs nepietika vietas, tāpēc viņiem nācās sēdēt ārpusē. Jaunā valstības zāle ir daudz skaistāka un ērtāka, tāpēc tagad mēs visi varam gūt lielāku labumu no sapulcēm.”