125. DZIESMA
”Laimīgi žēlsirdīgie”
(Mateja 5:7.)
-
1. Dievs žēlsirdīgs pret visiem mums,
kaut nav tas viņa pienākums.
Dārgs viņam tas, kurš labsirdīgs,
viņš dod, kas mums ir vajadzīgs.
Ikviens, kas grēkus nožēlo,
tas piedošanu saņems, jo
Dievs atceras — mēs putekļi,
viņš žēlsirdīgs, spriež taisnīgi.
-
2. Kungs Jēzus Kristus mācīja,
ko sacīt savās lūgšanās,
kad nomākti mēs jūtamies
un piedošanu lūdzamies:
”Mums parādus jel piedod, Dievs,
kā citiem piedot cenšamies.”
Tad nesatrauks mūs it nekas
un sirdsmieru mēs spēsim rast.
-
3. Mēs dodam citiem dāvanas —
tā žēlsirdība izpaužas —
un tiecamies būt devīgi,
bet it nemaz ne lielīgi.
Redz visu, ko mēs darām, Dievs —
būs atalgojums tiešām liels.
Ir žēlsirdīgie laimīgi
un Dieva acīm tīkami.
(Skat. arī Mat. 6:2—4, 12—14.)