LAIKĀ, kad Izraēlā un Jūdejā valdīja ķēniņi, būtiska nozīme bija īpašai Dieva kalpu grupai — praviešiem. Tie bija cilvēki, kam bija ļoti stipra ticība un kas drosmīgi paziņoja tautai Dieva vēstis. Pievērsīsim uzmanību četrām svarīgām pravietojumu tēmām.

1. Jeruzalemes izpostīšana. Ilgu laiku pirms Jeruzalemes izpostīšanas Dieva pravieši, it īpaši Jesaja un Jeremija, brīdināja izraēliešus, ka pilsēta tiks sagrauta un pamesta. Skaudriem vārdiem pravieši pavēstīja, kāpēc Jeruzaleme ir izpelnījusies Dieva dusmas. Jeruzaleme vairs nebija cienīga pārstāvēt Jehovu, jo tās iedzīvotāji pielūdza elkus un pilsētā valdīja pagrimums un vardarbība. (2. Ķēniņu 21:10—15; Jesajas 3:1—8, 16—26; Jeremijas 2:1—3:13.)

2. Patiesās pielūgsmes atjaunošana. Kad izraēlieši 70 gadus būs pavadījuši Babilonas gūstā, Dievs atbrīvos savu tautu. Viņi atgriezīsies savā izpostītajā zemē un no jauna uzbūvēs Jeruzalemē Jehovas templi. (Jeremijas 46:27; Amosa 9:13—15.) Apmēram 200 gadus pirms Babilonas ieņemšanas Jesaja paredzēja, ka pilsēta kritīs, ka tās iekarotāja vārds būs Kīrs un ka viņš atļaus Dieva tautai atgriezties dzimtenē un atjaunot patieso pielūgsmi. Jesaja pat precīzi paredzēja, kādu taktiku Kīrs izmantos. (Jesajas 44:24—45:3.)

3. Mesijas ierašanās un notikumi Mesijas dzīvē. Mesija piedzims Betlēmē. (Mihas 5:1.) Viņš būs pazemīgs un ieradīsies Jeruzalemē ēzeļa mugurā. (Cakarijas 9:9.) Kaut gan viņš būs iejūtīgs un laipns, daudzi viņu noraidīs. (Jesajas 42:1—3; 53:1, 3.) Mesija tiks nežēlīgi nogalināts, tomēr viņa dzīve neaprausies uz visiem laikiem. Atdodams savu dzīvību par upuri, Mesija daudziem pavērs iespēju iegūt grēku piedošanu. (Jesajas 53:4, 5, 9—12.) Dievs viņu cels augšā no mirušajiem.

4. Mesijas valdīšana pār zemi. Nepilnīgi cilvēki, kas valda cits pār citu, nespēj nodrošināt patiesu mieru, bet Mesiju pamatoti var saukt par ”Miera lielskungu”. (Jesajas 9:5, 6; Jeremijas 10:23.) Mesijas valdīšanas laikā visi cilvēki dzīvos mierā cits ar citu un pat ar dzīvniekiem. (Jesajas 11:3—7.) Slimību vairs nebūs. (Jesajas 33:24.) Pat nāve tiks izdeldēta uz mūžīgiem laikiem. (Jesajas 25:8.) Cilvēki, kas ir miruši, tiks celti augšā un varēs dzīvot uz zemes. (Daniēla 12:13.)

Jesajas, Jeremijas, Daniēla, Amosa, Mihas un Cakarijas grāmata.