Ko Dievs ir paveicis, lai glābtu cilvēci
7. nodaļa
Ko Dievs ir paveicis, lai glābtu cilvēci
1., 2. a) Kā romiešu centurions saprata, kas ir Dieva Dēls? b) Kāpēc Jehova pieļāva Jēzus nāvi?
KĀDĀ pavasara pēcpusdienā gandrīz pirms 2000 gadiem romiešu centurions vēroja, kā trīs cilvēki mirst lēnā, mokpilnā nāvē. Kareivja uzmanību īpaši saistīja viens no viņiem — Jēzus Kristus. Jēzus bija pienaglots pie koka staba. Bija diena, bet, viņa nāvei tuvojoties, debesis satumsa. Jēzus nāves brīdī spēcīgi trīcēja zeme, un kareivis iesaucās: ”Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.” (Marka 15:39.)
2 Dieva Dēls! Kareivim bija taisnība. Viņš bija kļuvis par liecinieku visnozīmīgākajam notikumam, kāds jebkad bijis uz Zemes. Iepriekš Dievs pats atkārtoti bija nosaucis Jēzu par savu mīļo Dēlu. (Mateja 3:17; 17:5.) Kāpēc Jehova pieļāva sava Dēla nāvi? Tāpēc, ka tas bija līdzeklis, ar kuru Dievs bija paredzējis glābt cilvēci no grēka un nāves.
IZREDZĒTS ĪPAŠAM NOLŪKAM
3. Kāpēc Dieva vienpiedzimušais Dēls bija piemērots tam, lai viņu izredzētu īpašam, ar cilvēci saistītam nolūkam?
3 Iepriekš šajā grāmatā apskatījām, ka Jēzus dzīvoja jau pirms tam, kad piedzima par cilvēku. Viņš tiek saukts par Dieva ’vienpiedzimušo Dēlu’, jo Jehova viņu radīja pats. Pēc tam Dievs izmantoja Jēzu, lai radītu visu pārējo. (Jāņa 3:18; Kolosiešiem 1:16.) Sevišķi liels prieks Jēzum bija par cilvēkiem. (Salamana Pamācības 8:30, 31.) Nav brīnums, ka Jehova izredzēja savu vienpiedzimušo Dēlu īpašam nolūkam, kad cilvēce kā sodu bija saņēmusi nāvi.
4., 5. Kas Bībelē tika atklāts par mesiānisko Dzimumu, pirms Jēzus bija nācis uz Zemi?
4 Kad Dievs Ēdenes dārzā paziņoja spriedumu Ādamam, Ievai un Sātanam, viņš nosauca Glābēju, kam bija jānāk nākotnē, par ”dzimumu”. Šim Dzimumam jeb pēctecim bija jānāk, lai vērstu par labu nelaimes, ko izraisījis Sātans Velns — ”vecā čūska”. Bija paredzēts, ka apsolītais Dzimums iznīcinās Sātanu un visus, kas tam seko. (1. Mozus 3:15; 1. Jāņa 3:8; Atklāsmes 12:9.)
5 Gadsimtu gaitā Dievs pakāpeniski atklāja vairāk par Dzimumu, sauktu arī par Mesiju. Kā redzams tabulā 37. lappusē, liels skaits pravietojumu precīzi norādīja uz daudziem notikumiem viņa dzīvē uz Zemes. Piemēram, viņam bija jāizcieš neiedomājamas pārestības, lai izpildītu savu uzdevumu, kas bija saistīts ar Dieva nodomu. (Jesajas 53:3—5.)
KĀPĒC MESIJAM BIJA JĀMIRST
6. Kas Daniēla 9:24—26 stāstīts par to, ko Mesija paveiks, un par to, kā tas tiks paveikts?
6 Pravietojumā, kas rakstīts Daniēla 9:24—26, tika teikts, ka Mesija, Dieva Svaidītais, īstenos izcilu nodomu. Viņš nāks uz Zemi, ”lai bezdievība un apgrēcība izbeigtos, grēku mērs taptu pilns, lai izpirktu un salīdzinātu pārkāpumus un panāktu mūžīgo taisnību”. Mesija atbrīvos uzticīgo cilvēci no nāves soda. Bet kā viņš to izdarīs? Pravietojumā paskaidrots, ka viņš ”tiks nogalināts”.
7. Kāpēc jūdi upurēja dzīvniekus, un uz ko tika norādīts ar šiem upuriem?
7 Senajiem israēliešiem labi bija pazīstams priekšstats par pārkāpumu izlīdzināšanu. Pielūgdami Dievu, viņi regulāri upurēja dzīvniekus, kā tas bija noteikts bauslībā, ko Dievs bija devis ar Mozus starpniecību. Šie upuri atgādināja israēliešiem, ka cilvēkiem nepieciešams kaut kas Ebrējiem 9:22.) Kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai ar tās prasībām, arī prasībām par upurēšanu. (Romiešiem 10:4; Kolosiešiem 2:16, 17.) Viņi zina arī to, ka dzīvnieku upuri nevar dot pilnīgu grēku piedošanu, kas saglabātos uz visiem laikiem. Šie ziedojumi norādīja uz daudz vērtīgāku upuri — to upuri, ko dotu Mesija jeb Kristus. (Ebrējiem 10:4, 10; salīdzināt Galatiešiem 3:24.) Taču tu varētu jautāt: ”Vai Mesijam tiešām bija jāmirst?”
tāds, kas izlīdzinātu jeb segtu viņu grēkus. Lūk, kā apustulis Pāvils rezumēja šo principu: ”Bez asins izliešanas nav piedošanas.” (8., 9. Kādus dārgumus zaudēja Ādams un Ieva, un kā pirmo cilvēku rīcība ietekmēja viņu pēcnācējus?
8 Jā, Mesijam bija jāmirst, lai cilvēce tiktu glābta. Lai saprastu šo jautājumu, mums jāatceras notikumi Ēdenes dārzā un jāpacenšas aptvert, cik daudz Ādams un Ieva zaudēja, kad sacēlās pret Dievu. Viņiem bija izredzes dzīvot mūžīgi! Tā kā abi bija Dieva bērni, viņiem bija arī personiskas attiecības ar Dievu. Bet tad, kad pirmie cilvēki sacēlās pret Jehovas valdīšanu, viņi to visu zaudēja un atstāja cilvēcei grēku un nāvi. (Romiešiem 5:12.)
9 Mūsu pirmie vecāki bija izšķērdējuši lielu bagātību un iestiguši milzīgos parādos. Ādams un Ieva atstāja šos parādus saviem pēcnācējiem. Tā kā neviens no mums nepiedzimst pilnīgs un bez grēka, mēs visi esam grēcīgi un mirstīgi. Kad saslimstam vai aizvainojam kādu ar vārdiem, no kuriem labprāt atteiktos, mēs izjūtam mantotā parāda — cilvēka nepilnības — sekas. (Romiešiem 7:21—25.) Vienīgā mūsu cerība ir atgūt to, ko zaudēja Ādams. Bet mēs nevaram nopelnīt pilnīgu dzīvību. Visi nepilnīgie cilvēki grēko, tāpēc mēs visi esam pelnījuši nāvi, nevis dzīvību. (Romiešiem 6:23.)
10. Kas bija nepieciešams, lai atpirktu to, ko Ādams bija zaudējis?
10 Bet vai bija kaut kas tāds, ko varētu apmainīt pret dzīvību, no kuras bija atteicies Ādams? Dieva taisnīguma 2. Mozus 21:23.) Tātad bija vajadzīga dzīvība, ar ko samaksāt par zaudēto dzīvību. Nebūtu pieticis ar kuru katru dzīvību. Psalmā 49:8, 9 par nepilnīgajiem cilvēkiem teikts: ”Neviens ar naudu nevar savu brāli izpirkt nedz Dievam dot par viņu atpirkšanas maksu no nāves.. Visai augsta būtu viņu dvēseles cena, tā ka viņam no tā jāatsakās uz mūžiem.” Vai tāpēc situācija ir bezcerīga? Nē, nav vis.
normas pieprasa līdzsvaru — ”dzīvību pret dzīvību”. (11. a) Kas tiek apzīmēts ar vārdu izpirkums ebreju valodā? b) Kas bija vienīgais cilvēks, kurš varēja izpirkt cilvēci, un kāpēc tikai viņš to varēja izdarīt?
11 Ebreju valodā ar vārdu izpirkums apzīmē summu, kas tiek samaksāta, lai izpirktu gūstekni, un šis vārds norāda arī uz līdzvērtību. Tikai tāds cilvēks, kam ir pilnīga dzīvība, varēja dot to, kas līdzvērtīgs Ādama zaudētajam. Vienīgais pilnīgais cilvēks, kas pēc Ādama piedzima uz Zemes, bija Jēzus Kristus. Tāpēc Bībelē Jēzus nosaukts par ’pēdējo Ādamu’, un tajā teikts, ka Kristus ”sevi pašu ir nodevis par atpirkuma maksu par visiem”. (1. Korintiešiem 15:45; 1. Timotejam 2:5, 6.) Ādams atstāja saviem bērniem nāvi, bet Jēzus atstātais mantojums ir mūžīga dzīve. Tāpēc 1. Korintiešiem 15:22 paskaidrots: ”Kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” Tātad Jēzus pamatoti tiek saukts par Mūžīgo tēvu. (Jesajas 9:5, 6.)
KĀ IZPIRKUMS TIKA SAMAKSĀTS
12. Kad Jēzus kļuva par Mesiju, un ko viņš darīja pēc tam?
12 Mūsu ēras 29. gada rudenī Jēzus devās pie sava radinieka Jāņa, lai kristītos un tā apliecinātu gatavību pildīt Dieva gribu. Tad Jehova svaidīja Jēzu ar svēto garu. Tā Jēzus kļuva par Mesiju jeb Kristu — Dieva svaidīto. (Mateja 3:16, 17.) Jēzus uzsāka savu trīsarpus gadus ilgo kalpošanu. Viņš pārstaigāja dzimteni, sludinādams Dieva Valstību un pulcinādams uzticīgus sekotājus. Taču, kā bija pravietots, drīz sāka augt pretestība. (Psalms 118:22; Apustuļu darbi 4:8—11.)
13. Kādus pārbaudījumus Jēzus, saglabādams nevainojamu uzticību Dievam, pacieta pirms savas nāves?
13 Jēzus drosmīgi atmaskoja reliģisko vadoņu liekulību, un viņi centās panākt Jēzus nāvi. Pēc kāda laika viņi izstrādāja zemisku plānu, kurā ietilpa nodevība, arests, pretlikumīga tiesa un viltus apsūdzība musināšanā. Jēzu sita, uz viņu spļāva, par viņu ņirgājās un viņu pēra ar pletni, kas bija darināta tā, lai saplosītu miesu. Pēc tam romiešu vietvaldis Poncijs Pilāts viņam piesprieda nāves sodu. Jēzu pienagloja pie koka staba un atstāja karājoties pie tā. Katra ieelpa viņam sagādāja ārkārtīgas mokas, un līdz nāvei pagāja vairākas stundas. Visu šo smago pārbaudījumu laikā Jēzus saglabāja nevainojamu uzticību Dievam.
14. Kāpēc Dievs pieļāva sava Dēla ciešanas un nāvi?
14 Mūsu ēras 33. gada 14. nīsanā Jēzus atdeva savu dzīvību — ”atpirkšanas maksu par daudziem”. (Marka 10:45; 1. Timotejam 2:5, 6.) No debesīm Jehova varēja redzēt, kā viņa mīļotais Dēls cieš un mirst. Kāpēc Dievs ļāva notikt kaut kam tik šausmīgam? Tāpēc, ka viņš mīl cilvēci. Jēzus teica: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.) Jēzus nāve liecina arī par to, ka Jehova ir Dievs, kas ir taisnīgs pilnīgi visā. (5. Mozus 32:4.) Kāds varētu brīnīties, kāpēc Dievs neatteicās no saviem taisnīgajiem principiem, kas pieprasīja atdot dzīvību pret dzīvību, un neignorēja Ādama grēcīgās rīcības cenu? Tas nenotika tāpēc, ka Jehova nekad neatkāpjas no saviem likumiem un vienmēr tos ievēro, lai cik dārgi tas viņam maksātu.
15. Ko Jehova izdarīja, lai nepieļautu, ka notiktu netaisnība un Jēzus dzīve izbeigtos uz mūžīgiem laikiem?
15 Jehovas taisnīgums pieprasīja arī to, lai Jēzus nāvei būtu laimīgs iznākums. Vai tad būtu bijis taisnīgi ļaut, Psalms 16:10; Apustuļu darbi 13:35.) Viņš gulēja nāves miegā nepilnas trīs dienas, un tad Jehova viņu cēla augšā kā varenu garīgu būtni. (1. Pētera 3:18.)
lai uzticīgais Jēzus mūžīgi gulētu nāves miegā? Protams, nebūtu! Ebreju rakstos bija pravietots, ka Dieva Svētais nepaliks kapā. (16. Ko Jēzus darīja, atgriezies debesīs?
16 Mirdams Jēzus atdeva savu cilvēka dzīvību uz visiem laikiem. Piecelts dzīvei debesīs, viņš kļuva par dzīvību dodošu garu. Turklāt tad, kad Jēzus bija nonācis vissvētākajā Visuma vietā, viņš atkal bija kopā ar savu mīļoto Tēvu un nodeva tam savas nevainojamās cilvēka dzīvības vērtību. (Ebrējiem 9:23—28.) No tā brīža Jēzus dārgās dzīvības vērtību varēja izmantot paklausīgās cilvēces labā. Kā tas attiecas uz tevi?
KRISTUS IZPIRKUMS UN TU
17. Kā mēs varam rīkoties, lai saņemtu piedošanu uz Kristus izpirkuma upura pamata?
17 Padomā par trīskāršu ieguvumu, kāds Kristus izpirkuma dēļ tev var būt jau tagad. Pirmkārt, tas dara iespējamu grēku piedošanu. Ja mums ir ticība Jēzus izlietajām asinīm, mēs saņemam ’pestīšanu viņa asinīs, grēku piedošanu’. (Efeziešiem 1:7.) Tātad pat tad, ja esam izdarījuši nopietnu grēku, mēs varam lūgt Dievam piedošanu Jēzus vārdā. Ja mēs no tiesas nožēlojam izdarīto, Jehova attiecina uz mums to vērtību, kāda ir izpirkuma upurim, ko devis viņa Dēls. Dievs piedod, svētīdams mūs ar tīru sirdsapziņu, un nepiespriež nāves sodu, ko mēs pelnām, kad grēkojam. (Apustuļu darbi 3:19, 20; 1. Pētera 3:21.)
18. Kādā ziņā Jēzus upuris ir pamats mūsu cerībai?
18 Otrkārt, Kristus izpirkuma upuris ir pamats mūsu nākotnes cerībai. Apustulis Jānis parādībā redzēja, ka ’liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja,’ pārdzīvos šīs lietu sistēmas beigas. Kāpēc šā pulka locekļi paliks dzīvi, kad Dievs iznīcinās tik daudz citu cilvēku? Eņģelis Jānim teica, Atklāsmes 7:9, 14.) Kamēr apliecināsim savu ticību Jēzus Kristus izlietajām asinīm un dzīvosim saskaņā ar Dieva prasībām, mūsu attiecības ar Dievu būs tīras un mēs varēsim cerēt uz mūžīgu dzīvi.
ka viņi ”savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra [Jēzus Kristus] asinīs”. (19. Kā Kristus upuris pierāda, ka viņš un viņa Tēvs tevi mīl?
19 Treškārt, izpirkuma upuris ir visspēcīgākais Jehovas mīlestības pierādījums. Kristus nāvē mēs redzam divus izcilākos mīlestības apliecinājumus Visuma pastāvēšanas vēsturē: 1) Dieva mīlestību, jo viņš sūtīja savu Dēlu, lai tas nomirtu par mums, un 2) Jēzus mīlestību, jo viņš labprātīgi atdeva sevi par izpirkumu. (Jāņa 15:13; Romiešiem 5:8.) Ja mums ir īsta ticība, šī mīlestība attiecas uz ikvienu no mums. Apustulis Pāvils teica: ”[Dieva Dēls] mani ir mīlējis un nodevies par mani.” (Galatiešiem 2:20; Ebrējiem 2:9; 1. Jāņa 4:9, 10.)
20. Kāpēc mums jāapliecina sava ticība Jēzus izpirkuma upurim?
20 Tāpēc būsim pateicīgi par Dieva un Kristus mīlestību — apliecināsim savu ticību Jēzus izpirkuma upurim. Tā rīkodamies, mēs varam cerēt uz mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:36.) Mūsu glābšana tomēr nav vissvarīgākais iemesls, kādēļ Jēzus dzīvoja un mira uz Zemes. Galvenais, par ko viņš domāja, bija daudz svarīgāks jautājums — jautājums, kas saistīts ar pilnīgi visu pastāvošo. Nākamajā nodaļā mēs redzēsim, ka šis jautājums attiecas uz mums visiem, jo tas palīdz izprast, kāpēc Dievs ir pieļāvis, ka ļaunums un ciešanas šajā pasaulē turpinās tik ilgi.
PĀRBAUDI SAVAS ZINĀŠANAS
Kāpēc Jēzum bija jāmirst, lai glābtu cilvēci?
Kā izpirkums tika samaksāts?
Ko tu iegūsti tāpēc, ka ir dots izpirkums?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls pa visu lapu 67. lpp.]