Divdesmit astotā nodaļa

Atjaunotā paradīze

Jesajas 35:1—10

1. Kāpēc daudzas reliģijas cilvēkiem piedāvā cerību dzīvot paradīzē?

”NOSTALĢIJA pēc paradīzes ir viena no spēcīgajām nostalģijām, kas vajā cilvēkus. Varbūt tā ir pati spēcīgākā un noturīgākā no visām. Ilgas pēc paradīzes atspoguļojas visos reliģiskās dzīves līmeņos.” (The Encyclopedia of Religion.) Šāda nostalģija ir pilnīgi dabiska, jo Bībelē teikts, ka cilvēku dzīve aizsākās paradīzē — skaistā dārzā, kur nebija ne slimību, ne nāves. (1. Mozus 2:8—15.) Nav nekāds brīnums, ka daudzas pasaules reliģijas cilvēkiem piedāvā cerību nākotnē dzīvot paradīzē, lai gan priekšstati par šo paradīzi atšķiras.

2. Kur var rast patiesu cerību uz paradīzi, kas tiks izveidota nākotnē?

² Daudzās vietās Bībelē var lasīt par patiesu cerību uz paradīzi, kas tiks izveidota nākotnē. (Jesajas 51:3.) Piemēram, Jesajas grāmatas 35. nodaļā lasāms pravietojums, kurā aprakstīts, kā tuksnešaini apgabali pārvēršas dārziem līdzīgos parkos un ražīgos laukos. Aklie kļūst redzīgi, mēmie iegūst spēju runāt, un kurlie sāk dzirdēt. Šajā apsolītajā paradīzē nav ne skumju, ne bēdu, un tas nozīmē, ka vairs nav pat nāves. Cik brīnišķīgs solījums! Bet kā šie vārdi jāsaprot? Vai tie var dot cerību cilvēkiem mūsdienās? Atbildes uz šiem jautājumiem var uzzināt, iedziļinoties minētajā Jesajas grāmatas nodaļā.

 Pamesta zeme priecājas

3. Kādas pārmaiņas, kas notiks ar zemi, ir minētas Jesajas pravietojumā?

³ Dieva iedvesmotais Jesajas pravietojums par atjaunoto paradīzi sākas šādi: ”Priecāsies tuksnesis un izkaltušā nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks! Tie ziedēs un līksmos priekā un ar gavilēm! Tiem ir dota Libanona godība, Karmela kalna košums un Saronas līdzenuma glītums; tie redzēs tā Kunga godību, mūsu Dieva jaukumu.” (Jesajas 35:1, 2.)

4. Kad ebreju dzimtā zeme kļūst līdzīga tuksnesim, un kāpēc tā notiek?

⁴ Jesaja raksta šos vārdus ap 732. gadu p.m.ē. Aptuveni 125 gadus vēlāk babilonieši izposta Jeruzalemi un Jūdejas iedzīvotāji tiek aizvesti gūstā. Viņu dzimtā zeme paliek neapdzīvota un tukša. (2. Ķēniņu 25:8—11, 21—26.) Tā piepildās Jehovas brīdinājums, ka Izraēla tautu aizvedīs trimdā, ja tā būs neuzticīga. (5. Mozus 28:15, 36, 37; 1. Ķēniņu 9:6—8.) Kad ebreju tauta ir nonākusi gūstā svešā zemē, par tās labi apūdeņotajiem laukiem un augļu dārziem 70 gadus neviens nerūpējas, tāpēc tie kļūst līdzīgi tuksnesim. (Jesajas 64:10; Jeremijas 4:23—27; 9:9—11.)

5. a) Kā zemē tiek atjaunoti paradīzei līdzīgi apstākļi? b) Kādā ziņā cilvēki ”redz tā Kunga godību”?

⁵ Taču Jesajas pravietojumā teikts, ka zeme nepaliks pamesta mūžīgi. Tā pārvērtīsies par īstu paradīzi — tai tiks piešķirta ”Libanona godība, Karmela kalna košums un Saronas līdzenuma glītums” *. Kā šīs pārvērtības notiks?  Pēc atgriešanās no izsūtījuma ebreji atkal var apstrādāt un apūdeņot laukus un zeme kļūst tikpat auglīga kā agrāk. Par to ir jāpateicas vienīgi Jehovam. Ebreji var dzīvot paradīzes apstākļos tāpēc, ka to vēlas Jehova, kas viņiem palīdz un viņus svētī. Cilvēki redz ”tā Kunga godību, [sava] Dieva jaukumu”, kad viņi atzīst, ka Jehova ir parūpējies par to, lai ar viņu zemi notiktu pārsteidzošas izmaiņas.

6. Kādā svarīgā veidā piepildās Jesajas vārdi?

⁶ Bet atjaunotajā izraēliešu zemē Jesajas vārdi piepildās arī svarīgākā veidā. Garīgā ziņā Izraēlā daudzus gadus ir valdījis sausums un tādi apstākļi kā tuksnesī. Kamēr trimdā aizvestie cilvēki atradās Babilonā, viņu iespējas piedalīties tīrajā pielūgsmē bija ļoti ierobežotas. Tur nebija ne tempļa, ne altāra, ne priesteru kārtas, tāpēc nebija iespējams nest dienišķos upurus. Jesaja pravieto, ka situācija mainīsies. Zerubābela, Ezras, Nehemijas un citu vīriešu vadībā visu 12 Izraēla cilšu pārstāvji atgriežas Jeruzalemē, atjauno templi un atsāk brīvi pielūgt Jehovu. (Ezras 2:1, 2.) Ir izveidojusies garīga paradīze!

Dedzīgi garā

7., 8. Kāpēc ebreju trimdiniekiem ir vajadzīga pozitīva prāta ievirze, un kādu uzmundrinājumu sniedz Jesajas vārdi?

⁷ Vārdos, kas lasāmi Jesajas grāmatas 35. nodaļā, skan prieks. Pravietis pasludina gaišu nākotni tautai, kas ir nožēlojusi savus grēkus, un viņš runā ar pārliecību un optimismu. Divsimt gadus vēlāk tāda pati pārliecība un optimisms ir vajadzīgi izsūtītajiem ebrejiem, kas teju teju varēs atgriezties dzimtenē. Ar Jesajas starpniecību Jehova viņus pravietiski mudina: ”Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus! Sakait izmisušām sirdīm: ”Esiet stipras, nebīstieties! Redzi, te ir jūsu Dievs! Atriebība  nāk un Dieva atmaksa! Viņš pats nāk un jūs izglābs!”” (Jesajas 35:3, 4.)

⁸ Ilgajam izsūtījumam beidzoties, ir aktīvi jārīkojas. Persijas valdnieks Kīrs, ko Jehova izmanto, lai atriebtos Babilonijai, ir paziņojis, ka Jeruzalemē jāatjauno Jehovas pielūgsme. (2. Laiku 36:22, 23.) Tūkstošiem ebreju ģimeņu ir jāorganizē bīstamajam ceļojumam no Babilonas uz Jeruzalemi. Pēc ierašanās tur būs jāuzceļ dzīvojamās ēkas un jāsagatavojas pamatīgam darbam — tempļa un pilsētas atjaunošanai. Daļai ebreju Babilonā varbūt liekas, ka uzdevums ir pārāk sarežģīts, tomēr tagad nav īstais laiks būt neizlēmīgiem un raizēties. Ir nepieciešams stiprināt citam citu un paļauties uz Jehovu, kurš apliecina, ka ebreji tiks izglābti.

9. Kāds brīnišķīgs solījums tiek dots ebrejiem, kas atgriezīsies dzimtenē?

⁹ Cilvēkiem, kas tiks atbrīvoti no gūsta Babilonā, būs  pamats priecāties, jo pēc atgriešanās Jeruzalemē viņus gaida lieliska nākotne. Jesaja izsaka paredzējumu: ”Tad aklo acis atvērsies, un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis, un mēmo mēle gavilēs.” (Jesajas 35:5, 6a.)

10., 11. Kas liecina par to, ka uz ebrejiem, kuri atgriežas dzimtenē, Jesajas vārdi attiecas garīgā nozīmē, un kā šie vārdi piepildās?

¹⁰ Jehova acīmredzot domā par savas tautas garīgo stāvokli. Par savu agrāko atkrišanu izraēlieši ir sodīti ar 70 gadiem izsūtījumā, taču, sodīdams savu tautu, Jehova nav padarījis cilvēkus aklus, kurlus, klibus un mēmus. Tāpēc, lai atjaunotu Izraēla tautas stāvokli, nav nepieciešams novērst fiziskus trūkumus. Jehova atjauno to, kas bija zaudēts, proti — garīgumu.

¹¹ Grēkus nožēlojušie ebreji tiek dziedināti tajā ziņā, ka viņi atgūst savas garīgās uztveres spējas — garīgo redzi un spēju dzirdēt Jehovas vārdus, tiem paklausīt un tos runāt. Viņiem kļūst skaidrs, cik svarīgas ir tuvas attiecības ar Jehovu. Ar savu labo uzvedību viņi it kā ”gavilē”, līksmi cildinot savu Dievu. Tas, kas agrāk bija ”klibais”, sāk dedzīgi un enerģiski pielūgt Jehovu. Pārnestā nozīmē viņš ”lēkās kā briedis”.

Jehova spirdzina savu tautu

12. Kādā mērā Jehova svētīs zemi ar ūdeni?

¹² Ir grūti iedomāties paradīzi bez ūdens. Sākotnējā paradīzē, kas atradās Ēdenē, ūdens bija papilnam. (1. Mozus 2:10—14.) Arī izraēliešiem Dievs deva ”zemi ar ūdens strautiem, ūdens kritumiem un avotiem”. (5. Mozus 8:7.) Tāpēc ļoti uzmundrinošs ir Jesajas izteiktais solījums: ”Ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā. Un kvēlošā smilts taps par ezeru un izkaltušā zeme  par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakaļi, tur augs zāle un niedres.” (Jesajas 35:6b, 7.) Kad izraēlieši atkal rūpēsies par zemi, pamestās vietas, kur reiz klejoja šakāļi, pārklāsies ar biezu, zaļojošu augu segu. Sausā un smilšainā zeme pārvērtīsies par ”purvu”, kur aug niedres un citi ūdensaugi. (Ījaba 8:11.)

13. Kādu garīgu ūdeni bagātīgi saņems dzimtenē pārnākusī tauta?

¹³ Vēl svarīgāks ir garīgais patiesības ūdens, ko ebreji bagātīgi saņems pēc atgriešanās dzimtenē. Jehova viņiem sniegs zināšanas, uzmundrinājumu un mierinājumu ar savu Rakstu palīdzību. Turklāt dievbijīgi vecākie vīrieši un vadītāji būs ”kā ūdens strauts izkaltušā zemē”. (Jesajas 32:1, 2.) Cilvēki, kas atbalsta tīro pielūgsmi, piemēram, Ezra, Hagajs, Ješua, Nehemija, Zaharja (Cakarija) un Zerubābels, būs dzīva liecība, ka Jesajas pravietojums ir piepildījies. (Ezras 5:1, 2; 7:6, 10; Nehemijas 12:47.)

 ”Svētais ceļš”

14. Pastāstiet, ar ko bija saistīts ceļojums no Babilonas uz Jeruzalemi!

¹⁴ Pirms izsūtītie ebreji fiziskā un garīgā nozīmē izjutīs šos paradīzes apstākļus, viņiem jāveic garš un bīstams ceļojums no Babilonas uz Jeruzalemi. Ja viņi izraudzīsies taisnāko ceļu, tad būs jāiet apmēram 800 kilometri pa izkaltušu, nemīlīgu apvidu, savukārt vieglāks ceļš ir 1600 kilometrus garš. Lai kādu ceļu izraēlieši izvēlētos, vairākus mēnešus viņi būs pakļauti dabas stihiju iedarbībai un viņiem draudēs sastapšanās ar zvēriem un zvēriem līdzīgiem cilvēkiem. Tomēr tie, kas tic Jesajas pravietojumam, nav pārmērīgi noraizējušies. Kas viņiem ļauj saglabāt mieru?

15., 16. a) Kā Jehova aizsargā viņam uzticīgos ebrejus mājupceļa laikā? b) Kādā citā nozīmē Jehova rada ebrejiem iespēju iet it kā pa drošu lielceļu?

¹⁵ Ar Jesajas starpniecību Jehova apsola: ”Tur būs līdzens ceļš, — ceļš, ko sauks par svēto ceļu. Nešķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļš, drošs ceļš, pat neprašas nevar tanī apmaldīties. Tur nebūs lauvu un plēsīgu zvēru, bet atsvabinātie pa to staigās.” (Jesajas 35:8, 9.) Pats Jehova ved savu tautu mājup! Izraēlieši ir viņa ”atsvabinātie”, un viņš tiem garantē drošību mājupceļa laikā. Vai no Babilonas uz Jeruzalemi patiešām ved bruģēts ceļš, kas atrodas uz uzbēruma un ir no abām pusēm iežogots? Nē, šāda ceļa nav, taču Jehova ceļojuma laikā tik labi aizsargā savu tautu, ka tā iet it kā pa lielceļu. (Salīdzināt Psalms 91:1—16.)

¹⁶ Ebreji ir aizsargāti arī no garīgām briesmām. Simbolisko ceļu sauc par ”svēto ceļu”. Tie, kas necienīgi izturas pret svētumu vai nav tīri garīgā ziņā, pa šo ceļu nedrīkst iet. Šādi cilvēki atjaunotajā zemē nav vajadzīgi. Toties  tiem, kam ļauts doties ceļā, ir pareizi motīvi. Viņi neatgriežas Jūdejā un Jeruzalemē, nacionālā lepnuma jūtu mudināti vai personisko interešu dzīti. Garīgi noskaņotie ebreji apzinās, ka viņi atgriežas galvenokārt tādēļ, lai atjaunotu savā zemē tīro Jehovas pielūgsmi. (Ezras 1:1—3.)

Jehovas tauta priecājas

17. Kā Jesajas pravietojums ir sniedzis mierinājumu dievbijīgajiem ebrejiem viņu ilgā izsūtījuma laikā?

¹⁷ Jesajas pravietojumu grāmatas 35. nodaļa beidzas priecīgā noskaņā: ”Tā Kunga atsvabinātie pa to [ceļu] atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen.” (Jesajas 35:10.) Gūstā nonākušie ebreji, kam šis pravietojums izsūtījuma laikā ir sniedzis mierinājumu un cerību, droši vien ir domājuši par to, kā piepildīsies dažādas tā daļas. Visticamāk, daudz kas pravietojumā viņiem nav bijis saprotams. Taču viens ir pilnīgi skaidrs: viņi ”atgriezīsies mājās un.. pārnāks Ciānā”.

18. Kā skumjas un bēdas, ko tauta pieredzēja Babilonā, nomaina prieks un līksmība atjaunotajā zemē?

¹⁸ Tā nu 537. gadā p.m.ē. aptuveni 50 000 vīriešu (starp kuriem ir vairāk nekā 7000 kalpu) kopā ar sievietēm un bērniem veic četrus mēnešus ilgu ceļojumu uz Jeruzalemi, pilnībā paļaudamies uz Jehovu. (Ezras 2:64, 65.) Jau pēc dažiem mēnešiem atkal ir uzbūvēts Jehovas altāris un līdz ar to sperts pirmais solis pretī pilnīgai tempļa atjaunošanai. Jesajas pravietojums, kas izteikts 200 gadus pirms tam, ir piepildījies. Skumjas un bēdas, ko tauta pieredzēja Babilonā, ir nomainījis prieks un līksmība tās atjaunotajā zemē. Jehova ir izpildījis savu solījumu.  Paradīze ir atjaunota — gan tiešā, gan garīgā nozīmē!

Jaunas tautas dzimšana

19. Kāpēc var teikt, ka sestajā gadsimtā p.m.ē. Jesajas pravietojums piepildās tikai ierobežotā mērā?

¹⁹ Protams, sestajā gadsimtā p.m.ē. Jesajas grāmatas 35. nodaļā lasāmie vārdi piepildās tikai ierobežotā mērā. Paradīzes apstākļi, kādos pēc atgriešanās dzimtenē nonāk ebreji, nepastāv ilgi. Ar laiku tīro pielūgsmi aptraipa viltus reliģijas mācības un nacionālisms. Garīgā ziņā ebrejiem atkal jāpiedzīvo skumjas un bēdas, un beigu beigās Jehova novēršas no šīs tautas. (Mateja 21:43.) Tā kā ebreji atkal kļūst nepaklausīgi, viņu prieks nav ilgstošs. Visi šie fakti liecina, ka Jesajas grāmatas 35. nodaļai ir vēl kāds, izcilāks piepildījums.

20. Kāds jauns Izraēls izveidojās mūsu ēras pirmajā gadsimtā?

²⁰ Jehovas noteiktā laikā izveidojās cits Izraēls — garīga tauta. (Galatiešiem 6:16.) Jēzus, kalpodams uz zemes, radīja priekšnoteikumus šī jaunā Izraēla dzimšanai. Viņš atjaunoja tīro pielūgsmi un ar savām mācībām atkal lika  plūst patiesības ūdenim. Jēzus dziedināja slimos un palīdzēja cilvēkiem garīgi. Skanēja gaviles, kad tika sludināta labā vēsts par Dieva Valstību. Septiņas nedēļas pēc savas nāves un augšāmcelšanas godā celtais Jēzus nodibināja kristiešu draudzi — garīgu Izraēlu, ko veidoja ebreji un citu tautību cilvēki, kuri bija atpirkti ar Jēzus izlietajām asinīm, piedzimuši par Dieva garīgajiem dēliem un Jēzus brāļiem un svaidīti ar svēto garu. (Apustuļu darbi 2:1—4; Romiešiem 8:16, 17; 1. Pētera 1:18, 19.)

21. Kādus notikumus pirmā gadsimta kristiešu draudzē var uzskatīt par noteiktu Jesajas pravietojuma daļu piepildījumu?

²¹ Rakstīdams garīgā Izraēla locekļiem, apustulis Pāvils atsaucās uz Jesajas grāmatas 35. nodaļas 3. pantā lasāmajiem vārdiem: ”Paceliet gurdenās rokas un nespēcīgos ceļus.” (Ebrejiem 12:12.) Tātad acīmredzot vārdiem no Jesajas grāmatas 35. nodaļas bija savs piepildījums mūsu ēras pirmajā gadsimtā. Jēzus un viņa mācekļi vārda tiešā nozīmē brīnumainā veidā atjaunoja redzi neredzīgajiem un dzirdi — nedzirdīgajiem. Klibos viņi darīja spējīgus staigāt un mēmajiem atdeva runas spējas. (Mateja 9:32; 11:5; Lūkas 10:9.) Vēl svarīgāk bija tas, ka cilvēki ar pareizi noskaņotu sirdi atbrīvojās no viltus reliģijas ietekmes un nonāca garīgajā paradīzē, kas pastāvēja kristiešu draudzē. (Jesajas 52:11; 2. Korintiešiem 6:17.) Tāpat kā ebrejiem, kas atgriezās no Babilonas, šiem cilvēkiem bija ļoti nepieciešama pozitīva, drosmīga prāta ievirze. (Romiešiem 12:11.)

22. Kā godprātīgi kristieši, kas meklēja patiesību, nesenā pagātnē nonāca Bābeles gūstā?

²² Bet kā ir mūsdienās? Vai var teikt, ka Jesajas pravietojums pašreiz vēl lielākā mērā piepildās kristiešu draudzē? Jā, var. Pēc apustuļu nāves patieso svaidīto kristiešu skaits ievērojami samazinājās un virsroku visā pasaulē guva  viltus kristieši jeb ”nezāle”. (Mateja 13:36—43; Apustuļu darbi 20:30; 2. Pētera 2:1—3.) Pat tad, kad 19. gadsimtā godprātīgi cilvēki sāka nošķirties no kristīgās pasaules un mēģināja atjaunot tīro pielūgsmi, viņu sapratni par daudziem jautājumiem ietekmēja nebībeliskas mācības. 1914. gadā Jēzus tika celts tronī un kļuva par mesiānisko Ķēniņu, bet drīz pēc tam šie godprātīgie patiesības meklētāji nonāca neapskaužamā situācijā. Piepildoties pravietojumam, tautas ”karoja ar tiem [un] tos uzvarēja”, un šo patiesīgo kristiešu centieni sludināt labo vēsti tika apslāpēti. Būtībā viņi nokļuva Bābeles gūstā. (Atklāsmes 11:7, 8.)

23., 24. Kā Jesajas vārdi kopš 1919. gada piepildās Dieva tautā?

²³ Tomēr 1919. gadā situācija mainījās. Jehova atbrīvoja savu tautu no gūsta, un cilvēki, kas pie tās piederēja, sāka atteikties no viltus mācībām, ar kurām līdz tam bija piesārņota viņu kalpošana Dievam. Iznākumā viņi tika dziedināti un nokļuva garīgā paradīzē, kas mūsdienās turpina izplatīties pa visu zemeslodi. Garīgā ziņā aklie mācās redzēt un kurlie — dzirdēt, arvien labāk saprazdami, kā darbojas Dieva svētais gars, un visu laiku paturēdami prātā nepieciešamību palikt tuviem Jehovam. (1. Tesaloniķiešiem 5:6; 2. Timotejam 4:5.) Patiesie kristieši vairs nav mēmi — viņi ”gavilē”, stāstīdami Bībeles patiesības citiem. (Romiešiem 1:15.) Tie, kas bija garīgi vāji jeb ”klibi”, ir kļuvuši dedzīgi un priecīgi. Tēlaini runājot, viņi ”lēkā kā brieži”.

²⁴ Šie atbrīvotie kristieši iet pa ”svēto ceļu”. Pa šo ”ceļu”, kas ved no lielās Bābeles uz garīgo paradīzi, var staigāt visi Dieva kalpi, kas ir garīgi tīri. (1. Pētera 1:13—16.) Viņi var paļauties, ka Jehova viņus aizsargās, un būt pārliecināti, ka Sātana zvērīgie uzbrukumi, kuru mērķis ir  iznīcināt patieso pielūgsmi, cietīs neveiksmi. (1. Pētera 5:8.) Nepaklausīgiem cilvēkiem un tiem, kas izturas kā plēsīgi zvēri, netiek ļauts kaitīgi ietekmēt kristiešus, kas iet pa Dieva svēto ceļu. (1. Korintiešiem 5:11.) Uz šī ceļa Jehovas atsvabinātie — svaidītie un ”citas avis” — atrodas drošībā un ar prieku kalpo vienīgajam patiesajam Dievam. (Jāņa 10:16.)

25. Vai Jesajas grāmatas 35. nodaļā lasāmie vārdi kādreiz piepildīsies arī tiešā nozīmē? Paskaidrojiet.

²⁵ Bet kas ir gaidāms nākotnē? Vai Jesajas pravietojums kādreiz piepildīsies tiešā nozīmē? Jā, tas piepildīsies. Kad Jēzus un viņa apustuļi pirmajā gadsimtā brīnumainā veidā dziedināja cilvēkus, kļuva skaidrs, ka Jehova vēlas un spēj nākotnē veikt šādu dziedināšanu lielā mērogā. Dieva iedvesmotajos psalmos runāts par mūžīgu dzīvi uz zemes mierīgos apstākļos. (Psalms 37:9, 11, 29.) Arī Jēzus apsolīja dzīvi paradīzē. (Lūkas 23:43.) No pirmās līdz pēdējai grāmatai Bībelē sniegta cerība uz paradīzi vārda tiešā nozīmē. Tad aklie, kurlie, klibie un mēmie tiks fiziski izdziedināti uz visiem laikiem. Bēdas un skumjas tiem paies secen, un valdīs mūžīgs prieks. (Atklāsmes 7:9, 16, 17; 21:3, 4.)

26. Kā Jesajas vārdi mūsdienās stiprina kristiešus?

²⁶ Patiesie kristieši gaida paradīzes atjaunošanu uz zemes, bet jau tagad viņi izjūt svētības, ko dod garīgā paradīze. Viņi nezaudē optimismu pārbaudījumos un grūtībās. Ar nešaubīgu paļāvību uz Jehovu viņi uzmundrina cits citu, paklausot aicinājumam: ”Stipriniet nogurušās rokas, dariet stingrus ļodzīgos ceļus! Sakait izmisušām sirdīm: ”Esiet stipras, nebīstieties!”” Viņi pilnībā paļaujas uz pravietisko apliecinājumu: ”Redzi, te ir jūsu Dievs! Atriebība nāk un Dieva atmaksa! Viņš pats nāk un jūs izglābs!” (Jesajas 35:3, 4.)

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

 [Attēls pa visu lapu 370. lpp.]

[Attēli 375. lpp.]

Pamestas vietas kļūst par ūdeņiem bagātām vietām, kur aug zāle un niedres

[Attēls 378. lpp.]

Jēzus dziedināja slimos un palīdzēja cilvēkiem garīgi