1., 2. a) Kas mainās, iestājoties vecumam? b) Kā dievbijīgi cilvēki, kas dzīvoja Bībeles laikos, spēja rast gandarījumu vecumdienās?

DAUDZ izmaiņu nes vecums. Zūd spēki, un līdz ar tiem zūd arī enerģija. Paveroties spogulī, var ieraudzīt, ka ir parādījušās jaunas grumbas un pamazām mati zaudē krāsu — varbūt zūd pat paši mati. Pasliktinās atmiņa. Veidojas jaunas attiecības, kad bērni apprecas un kad sāk dzimt mazbērni. Daudziem jāpārkārto sava dzīve pēc aiziešanas pensijā.

² Vecums tiešām var radīt daudz grūtību. (Salamans Mācītājs 12:1—8.) Bet padomā par Dieva kalpiem, kas dzīvoja Bībeles laikos. Lai arī viņi galu galā nomira, viņi bija ieguvuši gan gudrību, gan arī sapratni, kas viņiem ļāva būt ļoti gandarītiem vecumā. (1. Mozus 25:8; 35:29; Ījaba 12:12; 42:17, NW.) Kā viņi spēja palikt laimīgi arī novecojot? Protams, tas bija iespējams, dzīvojot saskaņā ar principiem, ko mūsdienās mēs varam lasīt Bībelē. (Psalms 119:105; 2. Timotejam 3:16, 17.)

3. Kādu padomu Pāvils deva vecākiem vīriešiem un sievietēm?

³ Vēstulē Titam apustulis Pāvils tiem, kas noveco, deva saprātīgus padomus. Viņš rakstīja: ”Lai vecākie vīri turas skaidrā prātā, cienījami, prātīgi, veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā; tāpat vecākās sievietes: lai izturas kā svētām pieklājas, nenododas ļaunām valodām, ne pārmērīgai vīna dzeršanai, lai māca labu.” (Titam 2:2, 3.) Šo vārdu ievērošana palīdzēs tikt galā ar grūtībām, kādas rodas novecojot.

4., 5. Kā vecāki reizēm reaģē, kad bērni atstāj mājas, un kā daži vecāki pielāgojas jaunajai situācijai?

⁴ Kad mainās cilvēka pienākumi, viņam jāspēj pielāgoties. Tas kļūst skaidri redzams, kad pieaugušie bērni atstāj mājas un apprecas. Daudziem vecākiem tas ir pirmais atgādinājums, ka tuvojas vecums. Kaut gan vecāki ir priecīgi, ka bērni ir izauguši, bieži vien viņi uztraucas, vai ir izdarījuši visu, lai sagatavotu savus bērnus patstāvīgai dzīvei. Un viņiem var pietrūkt bērnu klātbūtnes.

⁵ Saprotams, vecākus bērnu dzīve interesē arī pēc tam, kad tie ir aizgājuši no mājām. ”Ja vien es varētu bieži dzirdēt, kā viņiem klājas, un droši zinātu, ka viņiem viss ir kārtībā, tad gan es būtu laimīga,” teica kāda māte. Savukārt kāds tēvs atceras: ”Tas bija ļoti grūts laiks, kad mūsu meita aizgāja no mājām. Ģimenē radās tāds kā tukšums, jo mēs vienmēr visu bijām darījuši kopā.” Kā šie vecāki pārvarēja grūtības, kas radās bērnu prombūtnes dēļ? Daudzos gadījumos viņiem tas izdevās, pievēršot uzmanību un palīdzot citiem cilvēkiem.

6. Kas palīdz saglabāt pareizo viedokli par attiecībām ģimenē?

⁶ Kad bērni apprecas, vecāku loma izmainās. ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu,” ir teikts 1. Mozus 2:24. Atzīstot Dieva noteiktos vadības un pienācīgas kārtības principus, vecāki varēs saglabāt pareizu viedokli. (1. Korintiešiem 11:3; 14:33, 40.)

7. Kādu labu attieksmi izveidoja kāds tēvs, kad viņa meitas apprecējās un atstāja mājas?

⁷ Kāds pāris pēc abu meitu apprecēšanās un pārcelšanās uz citu dzīves vietu izjuta tukšumu savā dzīvē. Sākumā vīrs bija neapmierināts ar saviem  znotiem. Bet, pārdomājis vadības principu, viņš saprata, ka meitu vīri tagad ir atbildīgi katrs par savu ģimeni. Tāpēc gadījumos, kad kāda no meitām prasīja padomu, viņš jautāja, ko domā viņas vīrs, un pēc tam centās palīdzēt, cik vien labi varēdams. Tagad znoti viņu uzskata par savu draugu un labprāt uzklausa viņa padomus.

8., 9. Kā daži vecāki ir pielāgojušies savu pieaugušo bērnu patstāvībai?

⁸ Bet ja nu jaunlaulātie, kaut arī nepārkāpj Bībeles principus, tomēr nedara to, ko vecāki uzskata par labāku? ”Mēs vienmēr palīdzam viņiem saprast Jehovas viedokli,” paskaidro dzīvesbiedri, kuru bērni ir precējušies, ”bet, ja viņi izlemj kaut ko tādu, kam mēs nepiekrītam, mēs šo lēmumu pieņemam un cenšamies viņus atbalstīt un uzmundrināt.”

⁹ Daudzās Āzijas zemēs mātēm var būt īpaši grūti pieņemt savu dēlu patstāvību. Taču tad, ja viņas ciena kristīgu kārtību un vadības principu, viņas mana, ka nesaskaņu ar vedeklām ir daudz mazāk. Kāda kristiete uzskata, ka dēlu aiziešana no ģimenes mājām ir bijis ”iemesls arvien pieaugošai pateicībai”. Viņa ir sajūsmināta, redzot, ka dēli spēj tikt galā ar saviem jaunajiem ģimenes pienākumiem. Tas savukārt nozīmē, ka ir kļuvusi vieglāka fiziskā un garīgā nasta, kas viņai un viņas vīram jānes, tuvojoties vecumam.

10., 11. Kādi Bībelē doti padomi palīdz cilvēkiem izvairīties no dažiem pusmūžam raksturīgiem slazdiem?

¹⁰ Pusmūžu sasniegušo cilvēku uzvedība ir diezgan atšķirīga. Daži vīrieši sāk ģērbties citādi, lai izskatītos jaunāki. Daudzas sievietes uztraucas  par izmaiņām, kas notiek klimaktērija laikā. Diemžēl ir arī tādi pusmūža cilvēki, kas izraisa savā dzīvesbiedrā sarūgtinājumu un greizsirdību, flirtējot ar jaunākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem. Turpretī dievbijīgi vecāki vīri ir ”sapratīgi” un savalda nepareizas tieksmes. (1. Pētera 4:8.) Arī ikviena garīgi nobriedusi sieviete cenšas saglabāt savas laulības stabilitāti, jo viņa mīl savu vīru un vēlas būt patīkama Jehovam.

¹¹ Dieva iedvesmots, ķēniņš Lemuēls uzrakstīja slavinājumu prasmīgai sievai, kas dara savam vīram ”tikai labu un nesagādā viņam nekādas ciešanas visu savu mūžu”. Kristietis visādā ziņā novērtēs savas sievas centienus pārvarēt jebkādas raizes, kas viņai jāpiedzīvo pusmūžā. Mīlestība viņu mudinās slavēt savu sievu. (Salamana Pamācības 31:10, 12, 28.)

12. Kā dzīvesbiedri var tuvināties viens otram, gadiem ejot?

 ¹² Kad jūs bijāt aizņemti ar bērnu audzināšanu, jūs abi droši vien labprāt atteicāties no personiskām vēlmēm, lai rūpētos par bērnu vajadzībām. Kad bērni ir prom, jums jāpārkārto sava laulības dzīve. ”Kad manas meitas atstāja mājas,” stāsta kāds vīrs, ”es atsāku izrādīt savai sievai tādu pašu uzmanību kā mūsu iepazīšanās laikā.” Kāds cits vīrs saka: ”Mēs rūpējamies par veselību un atgādinām viens otram, ka ir nepieciešamas kustības.” Lai nejustos vientuļi, viņš un viņa sieva ir viesmīlīgi pret citiem draudzes locekļiem. Bez šaubām, apliecinot interesi par citiem, cilvēks gūst svētības. Turklāt šāda rīcība ir patīkama Jehovam. (Filipiešiem 2:4; Ebrejiem 13:2, 16.)

13. Kāda nozīme ir atklātībai un godīgumam laikā, kad dzīvesbiedri kļūst vecāki?

¹³ Neļaujiet rasties plaisai domu apmaiņā. Runājiet viens ar otru atklāti. (Salamana Pamācības 17:27.) ”Mēs padziļinām savstarpēju sapratni, cenzdamies interesēties viens par otru un būt uzmanīgi,” stāsta kāds vīrs. Viņa sieva tam piekrīt: ”Kļūstot vecākiem, mums arvien vairāk patīk kopā dzert tēju, sarunāties un sadarboties.” Godīgums un atklātība palīdz nostiprināt laulības saites, dodot tai stiprumu, kas nepieciešams, lai atraidītu Sātana, laulību postītāja, uzbrukumus.

14. Kā Timoteja vecāmāte acīmredzot sekmēja to, ka viņš izauga par kristieti?

¹⁴ Mazbērni ir vecāku cilvēku ”kronis”. (Salamana Pamācības 17:6, LB-26.) Mazbērnu sabiedrība patiesi var iepriecināt — tā var dot mundrumu un atspirdzinājumu. Bībelē ir lasāma laba atsauksme  par Loidu, kas kopā ar meitu Euniku mācīja savus uzskatus mazdēlam Timotejam, kamēr viņš vēl bija pavisam mazs. Šis jaunietis uzauga ar apziņu, ka gan viņa māte, gan vecāmāte augstu vērtē Bībeles patiesību. (2. Timotejam 1:5; 3:14, 15.)

15. Ko noderīgu vecvecāki var dot mazbērniem, bet no kā viņiem būtu jāizvairās?

¹⁵ Lūk, šī ir īpaši nozīmīga dzīves sfēra, kurā vecvecāki var dot ļoti lielu ieguldījumu. Jūs, vecvecāki, jau esat dalījušies zināšanās par Jehovas nodomiem ar saviem bērniem. Tagad jūs varat piedāvāt to pašu vēl vienai paaudzei! Daudzi bērni ar sajūsmu klausās, kā viņu vecvecāki stāsta Bībeles notikumus. Protams, jūs nepārņemat tēva pienākumu ieaudzināt Bībeles patiesības bērnos. (5. Mozus 6:7.) Jūs tikai papildināt tēva veikumu. Lai jūsu lūgšana ir tāda pati kā psalmu dziesminieka teiktā: ”Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākošajām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.” (Psalms 71:18; 78:5, 6.)

16. Kā vecvecāki var izvairīties no sasprindzinājuma izraisīšanas ģimenē?

¹⁶ Diemžēl reizēm vecvecāki mazos ļoti lutina, un tāpēc starp vecvecākiem un viņu pieaugušajiem bērniem veidojas saspīlētas attiecības. Jūsu neliekuļotās labestības dēļ mazbērniem, iespējams, ir vieglāk jums uzticēties tad, kad viņi nevēlas kaut ko atklāt vecākiem. Reizēm bērni cer, ka viņu iecietīgie vecvecāki nostāsies viņu pusē pret vecākiem. Kā rīkoties šādā gadījumā? Esiet saprātīgi un mudiniet mazbērnus būt atklātiem pret saviem vecākiem. Jūs varat paskaidrot, ka tas patīk Jehovam.  (Efeziešiem 6:1—3.) Ja nepieciešams, jūs varat parādīt iniciatīvu un parunāt ar vecākiem, lai sagatavotu viņus sarunai ar bērnu. Atklāti stāstiet mazbērniem visu, ko esat iemācījušies daudzu gadu laikā. Jūsu godīgums un vaļsirdība viņiem var nākt par labu.

17. Kāda apņemšanās, kas bija psalmu dziesminiekam, būtu jāveido padzīvojušiem kristiešiem?

¹⁷ Gadiem ejot, tu manīsi, ka vairs nespēj paveikt ne to, ko tu darīji kādreiz, ne arī to, ko tu vēl gribētu padarīt. Kā lai cilvēks pielāgojas novecošanai? Sirdī tu varbūt jūties kā trīsdesmitgadīgs, taču skats spogulī liecina pavisam ko citu. Nezaudē dūšu! Psalmu dziesminieks Jehovam lūdzās: ”Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd!” Centies sevī veidot tādu pašu apņemšanos, kāda bija psalmu rakstītājam. Viņš teica: ”Es cerēšu pastāvīgi uz tevi un vairošu Tavu slavu.” (Psalms 71:9, 14.)

18. Kā garīgi nobriedis kristietis var labi izmantot pensijas laiku?

¹⁸ Daudzi jau laikus ir gatavojušies, lai pēc aiziešanas pensijā varētu vairāk slavēt Jehovu. ”Es jau iepriekš plānoju, ko es darīšu, kad mūsu meita pabeigs skolu,” paskaidro kāds tēvs, kas jau ir pensijā. ”Es apņēmos sākt pilnas slodzes sludinātāja kalpošanu, un es pārdevu savu uzņēmumu, lai vairāk varētu kalpot Jehovam. Es lūdzu Dievam vadību.” Ja arī tev tuvojas pensijas gadi, tu vari gūt mierinājumu no šiem Diženā Radītāja vārdiem: ”Arī līdz jūsu vecuma dienām Es palikšu tas pats, Es jūs nesīšu, kamēr jūs paliksit sirmi.” (Jesajas 46:4.)

19. Kāds padoms tiek dots cilvēkiem, kas ir jau gados?

 ¹⁹ Pierast pie tā, ka vairs nav jāstrādā pasaulīgā darbā, varbūt ir grūti. Apustulis Pāvils ieteica vecākiem vīriem, lai viņi ”turas skaidrā prātā”. Tas nozīmē, ka sevi jāierobežo un ka nedrīkst padoties tieksmei pēc bezrūpīgas dzīves. Pēc aiziešanas pensijā dienas režīms un pašdisciplīna varbūt ir vajadzīgi vēl vairāk nekā iepriekš. Tāpēc esiet aizņemti ”tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs”. (1. Korintiešiem 15:58.) Centieties arvien vairāk palīdzēt citiem. (2. Korintiešiem 6:13.) Daudzi kristieši to dara, sludinādami labo vēsti ar savam vecumam atbilstošu dedzību. Tuvojoties vecumam, esiet ”veselīgi ticībā, mīlestībā, izturībā”. (Titam 2:2.)

20., 21. a) Kas pašreizējā sistēmā ar laiku neizbēgami izšķir dzīvesbiedrus? b) Kādā ziņā Anna ir labs piemērs cilvēkiem, kas zaudējuši dzīvesbiedru?

²⁰ Tas ir bēdīgs, bet patiess fakts, ka pašreizējā sistēmā dzīvesbiedrus ar laiku izšķir nāve. Kristietis, kas ir palicis viens, zina, ka mīļotais dzīvesbiedrs ir aizmidzis, un ir pārliecināts, ka viņi atkal tiksies. (Jāņa 11:11, 25.) Bet zaudējums tik un tā apbēdina. Kā palikušais var pārciest bēdas? *

²¹ Var palīdzēt pārdomas par to, kā rīkojās kāda sieviete, par kuru ir rakstīts Bībelē. Anna bija kļuvusi par atraitni tikai septiņus gadus pēc kāzām, un laikā, par ko mēs lasām, viņai bija 84 gadi. Skaidrs, ka viņa bēdājās, kad zaudēja savu vīru. Kā viņa pārvarēja  bēdas? Anna dienām un naktīm veica svētu kalpošanu Dievam Jehovam viņa templī. (Lūkas 2:36—38.) Annas dzīve, kas bija aizpildīta ar kalpošanu un lūgšanām, noteikti bija iedarbīgs pretlīdzeklis pret bēdām un vientulību, ko viņa izjuta, būdama atraitne.

22. Kā daži atraitņi un atraitnes ir pārvarējuši vientulību?

²² ”Man visgrūtākais ir bijis tas, ka nav otra cilvēka, ar ko parunāt,” paskaidro kāda sieviete, kurai ir 72 gadi un kura ir atraitne jau desmit gadus. ”Mans vīrs bija labs klausītājs. Mēs mēdzām runāties par draudzi un savu kristīgo kalpošanu.” Kāda cita atraitne saka: ”Laiks tiešām dziedē, taču, kā es esmu atklājusi, precīzāk būtu teikt, ka izdziedināties palīdz tas, ko cilvēks dara ar savu laiku. Mana situācija ir izdevīgāka tajā ziņā, ka varu palīdzēt citiem.” Kāds 67 gadus vecs atraitnis saka: ”Brīnišķīgs veids, kā tikt galā ar smagu zaudējumu, ir pašam darīt visu iespējamo, lai uzmundrinātu citus.”

23., 24. Kādu mierinājumu Bībelē var atrast tie, kas ir jau gados, — jo sevišķi atraitņi un atraitnes?

²³ Nāve gan paņem mīļoto dzīvesbiedru, taču Jehova paliek vienmēr uzticīgs un vienmēr uzticams. ”Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju,” senatnē dziedāja ķēniņš Dāvids, ”ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” (Psalms 27:4.)

²⁴ ”Godā atraitnes — tās, kas ir īstas atraitnes,” mudina apustulis Pāvils. (1. Timotejam 5:3.) Padoms, kas seko šim norādījumam, liecina, ka cienījamas atraitnes, kurām nav tuvu radinieku, var saņemt  nepieciešamo materiālo palīdzību no draudzes. Tomēr būtisks šajā norādījumā ir vārds ”godā”, kas nozīmē, ka mums viņas augstu jāvērtē. Kādu gan mierinājumu dievbijīgas atraitnes un dievbijīgi atraitņi var gūt, zinādami, ka Jehova viņus augstu vērtē un parūpēsies par viņiem! (Jēkaba 1:27.)

25. Kāds mērķis joprojām jāpatur prātā veciem cilvēkiem?

²⁵ ”Sirmi mati ir vecuma goda rota,” teikts Dieva iedvesmotajos Rakstos. Tie ir ”goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu”. (Salamana Pamācības 16:31; 20:29.) Tāpēc turpini uzskatīt kalpošanu Jehovam par galveno savā dzīvē, vienalga, vai tu esi precējies vai arī atkal esi palicis viens pats. Tā tu saglabāsi labu slavu Dieva acīs, un tev būs izredzes dzīvot mūžīgi pasaulē, kur vairs nebūs vecuma radīto sāpju. (Psalms 37:3—​5; Jesajas 65:20.)