1.—​3. a) No kurienes nāk kaitīga ietekme, kas apdraud ģimeni? b) Kāds līdzsvars nepieciešams vecākiem, aizsargājot savu ģimeni?

TAVAM dēlēnam jāiet uz skolu, bet ārā gāž lietus. Ko tu darīsi? Vai tu viņam ļausi skriet ārā pa durvīm bez pienācīga apģērba? Jeb vai tu viņu tā satuntuļosi, ka viņš tik tikko spēj pakustēties? Protams, tu nedarīsi ne vienu, ne otru. Tu dosi tieši to, kas nepieciešams, lai viņš nesamirktu.

² Tikpat līdzsvarotiem vecākiem jābūt, aizsargājot savus ģimenes locekļus no visa kaitīgā, kas gāžas pār tiem no tik daudziem avotiem — no izklaides industrijas, masu informācijas līdzekļiem, līdzaudžiem un reizēm pat no skolām. Ir vecāki, kas dara pavisam maz vai arī nedara vispār neko, lai aizsargātu savu ģimeni. Citi, uzskatīdami par kaitīgu gandrīz katru ietekmi no ārpuses, ir tik stingri, ka bērni jūtas kā sasaistīti. Vai ir iespējams atrast vidusceļu?

³ Tas tiešām ir iespējams. Galējības nenes nekādu labumu un var radīt bīstamu situāciju. (Salamans Mācītājs 7:16, 17.) Bet kā kristīgi vecāki var līdzsvaroti aizsargāt savu ģimeni? Padomāsim par trīs jomām: izglītību, draugiem un atpūtu.

4. Kādam jābūt kristīgu vecāku uzskatam par izglītību?

⁴ Kristīgi vecāki izglītībai pievērš lielu uzmanību. Viņi zina, ka bērni skolā iemācās lasīt, rakstīt, sazināties  ar citiem cilvēkiem un arī risināt dažādas problēmas. Skolā bērniem būtu jāapgūst arī prasme mācīties. Ar apgūtajām iemaņām viņi var sekmīgi veidot savu dzīvi mūsdienu pasaulē, kur ir tik daudz grūtību. Turklāt laba izglītība viņiem var dot iespēju teicami izpildīt savu darbu. (Salamana Pamācības 22:29.)

5., 6. Kā bērni skolā var saskarties ar sagrozītu informāciju par dzimumjautājumiem?

⁵ Taču skolā bērni satiekas arī ar citiem bērniem, un daudziem no tiem ir sagrozīti uzskati. Piemēram, padomā, kādi ir bērnu uzskati par dzimumdzīvi un morāli. Vienā no Nigērijas vidusskolām kāda izlaidīga meitene mēdza stāstīt skolas biedriem par seksu. Daudzi aizrautīgi klausījās, lai arī viņas uzskati bija pilni ar nejēdzībām, ko viņa bija salasījusies pornogrāfiskā literatūrā. Dažas meitenes izmēģināja viņas ieteikumus. Vienai no meitenēm sākās grūtniecība, un viņa nomira, pēc tam kad pati bija mēģinājusi izdarīt abortu.

 ⁶ Diemžēl gadās arī tā, ka dezinformācija dzimumjautājumos nāk nevis no bērniem, bet no skolotājiem. Daudzi vecāki apjūk, uzzinot, ka skolās bērniem māca par dzimumdzīvi, bet nedod informāciju par morāles normām un pienākumiem. Kādas divpadsmitgadīgas meitenes māte teica: ”Mēs dzīvojam ļoti reliģiozā, konservatīvā rajonā, bet vietējā vidusskolā bērniem izdala prezervatīvus!” Šī sieviete un viņas vīrs bija noraizējušies, kad uzzināja, ka viņu meitai jādzird neķītri priekšlikumi no saviem līdzaudžiem. Kā vecāki varētu aizsargāt savu ģimeni no šādas sliktas ietekmes?

7. Kā var vislabāk atspēkot dezinformāciju dzimumjautājumos?

⁷ Vai būtu labāk aizsargāt bērnus, tā ka viņi nedzirdētu vispār nekā par dzimumjautājumiem? Nē, tas nebūtu pareizi. Labāk ir pašiem mācīt savus bērnus par dzimumjautājumiem. (Salamana Pamācības 5:1.) Tiesa, daudzās Eiropas un Ziemeļamerikas zemēs vecāki parasti cenšas izvairīties no sarunām par šo tēmu. Arī daudzās Āfrikas zemēs vecāki ar saviem bērniem reti runā par dzimumjautājumiem. ”Tāda rīcība nav raksturīga afrikāņu kultūrai,” atzīst kāds tēvs, kas dzīvo Sjerraleonē. Vecāki reizēm uzskata, ka stāstīt bērniem par dzimumdzīvi nozīmē mācīt kaut ko tādu, kas tiem liks rīkoties amorāli! Bet ko par to domā Dievs?

8., 9. Kāda noderīga informācija par dzimumjautājumiem ir atrodama Bībelē?

⁸ Bībelē ir skaidri redzams, ka runāt par dzimumjautājumiem pareizā veidā nav nekas apkaunojošs. Izraēlā Dieva tautai tika pavēlēts sapulcēties un ņemt līdzi arī ”mazos bērnus”, lai kopīgi noklausītos Mozus  bauslības lasījumu. (5. Mozus 31:10—​12; Jozuas 8:35.) Bauslībā atklāti bija runāts par tādiem ar dzimumdzīvi saistītiem jautājumiem kā menstruācija, sēklas noplūšana, netiklība, laulības pārkāpšana, homoseksuālisms, asinsgrēks, kopošanās ar dzīvniekiem. (3. Mozus 15:16, 19; 18:6, 22, 23; 5. Mozus 22:22.) Pēc šādiem lasījumiem vecākiem noteikti nācās daudz ko izskaidrot saviem zinātkārajiem bērniem.

⁹ Salamana Pamācību grāmatā, piektajā, sestajā un septītajā nodaļā ir vietas, kur var lasīt sirsnīgus, tēvišķus brīdinājumus par amoralitātes sliktajām sekām. Šie panti parāda, ka amoralitāte reizēm var būt kārdinoša. (Salamana Pamācības 5:3; 6:24, 25; 7:14—21.) Bet tāpat tie māca, ka amorāla rīcība ir nepareiza un ka tai var būt katastrofālas sekas, turklāt šie panti piedāvā nepieciešamo vadību, lai jaunieši varētu izvairīties no tādas rīcības. (Salamana Pamācības 5:1—​14, 21—​23; 6:27—​35; 7:22—27.) Un netikumībai tiek pretstatīta bauda, kādu sniedz dzimumattiecības pareizā veidā — laulībā. (Salamana Pamācības 5:15—20.) Brīnišķīgs paraugs, kam varētu sekot arī vecāki!

10. Kāpēc, dodot bērniem zināšanas par dzimumjautājumiem saskaņā ar Dieva normām, vecākiem nebūtu jādomā, ka bērni tiek mudināti uz amoralitāti?

¹⁰ Vai bērni, šādi mācīti, tiek mudināti uz amoralitāti? Gluži otrādi, Bībelē ir teikts, ka ”taisnīgo paglābj zināšanas”. (Salamana Pamācības 11:9, NW.) Vai tad jūs nevēlaties paglābt savus bērnus no šīs pasaules ietekmes? Kāds tēvs teica: ”Jau kopš tā laika, kad bērni bija pavisam mazi, mēs esam centušies būt pilnīgi atklāti pret viņiem jautājumos, kas saistīti ar dzimumdzīvi. Tāpēc tad, kad citi bērni runā par seksu,  mūsu bērniem tas nešķiet kaut kas aizraujošs. Viņiem tas nav lielais noslēpums.”

11. Kā bērnus var pakāpeniski mācīt par intīmiem jautājumiem?

¹¹ Iepriekšējās nodaļās jau tika minēts, ka dzimumaudzināšanai būtu jāsākas agri. Mācot maziem bērniem ķermeņa daļu nosaukumus, neizvairieties nosaukt dzimumorgānus, lai neradītu bērnam sajūtu, ka tie ir kaut kas apkaunojošs. Iemāciet viņus saukt tos pareizos vārdos. Ar laiku jāiemāca arī tas, ko var darīt un ko nav pareizi darīt citu cilvēku klātbūtnē. Būtu ieteicams, lai abi vecāki mācītu bērniem, ka šīs ķermeņa vietas ir īpašas, ka parasti nedrīkst ļaut, lai citi tās aizskartu vai redzētu, un ka par tām nekad nedrīkst runāt nepieklājīgi. Kad bērni ir nedaudz paaugušies, viņiem jāpastāsta, kā vīrietis un sieviete savienojas, lai rastos bērns. Sākoties pubertātei, bērniem jau būtu labi jāzina par gaidāmajām izmaiņām. Turklāt šāda izglītošana var aizsargāt bērnus no pavedināšanas, kā par to jau bija stāstīts 5. nodaļā. (Salamana Pamācības 2:10—14.)

12. Kādi sagrozīti uzskati bieži vien tiek mācīti skolās?

¹² Vecākiem jābūt gataviem atspēkot arī citus nepareizus uzskatus, ko varbūt māca skolā, — pasaulīgas filozofijas, piemēram, evolūcijas teoriju, nacionālisma idejas vai arī uzskatu, ka absolūtas patiesības nav. (1. Korintiešiem 3:19; salīdzināt 1. Mozus 1:27; 3. Mozus 26:1; Jāņa 4:24; 17:17.) Daudzi skolotāji aiz labiem pamudinājumiem pārmērīgi daudz uzmanības pievērš tālākai izglītībai. Katram cilvēkam ir tiesības pašam izvēlēties, vai turpināt mācības vai ne, taču skolotāji reizēm uzskata, ka papildu izglītība ir vienīgais  ceļš, kā panākamas sekmes dzīvē. * (Psalms 146:3—6.)

13. Kā no nepareiziem priekšstatiem var aizsargāt bērnus, kas apmeklē skolu?

¹³ Lai vecāki varētu atspēkot nepareizas un sagrozītas mācības, viņiem precīzi jāzina, kas bērniem tiek mācīts. Tāpēc jums, vecāki, jāatceras, ka arī jums ir mājasdarbi. Interesējieties par bērnu mācībām. Runājiet ar bērniem, kad viņi pārnāk no skolas. Pajautājiet, ko viņi mācās, kas viņiem visvairāk patīk, kas viņiem sagādā vislielākās grūtības. Pārskatiet mājas uzdevumus, pierakstus un kontroldarbus. Centieties iepazīties ar bērnu skolotājiem. Lieciet skolotājiem saprast, ka jūs novērtējat viņu darbu un vēlaties viņiem palīdzēt, cik vien tas iespējams.

14. Kāpēc ir svarīgi, lai dievbijīgi bērni izvēlētos labus draugus?

¹⁴ ”Kur tad tu to esi iemācījies?!” Cik daudzi vecāki ir uzdevuši šo jautājumu izbailēs par kaut ko gluži neparastu, ko viņu bērns ir pateicis vai izdarījis! Un vai nav tiesa, ka bieži atbildē tiek nosaukts kāds jauns draugs skolā vai kaimiņos? Jā, biedri mūs ļoti ietekmē, vienalga, vai mēs esam jauni vai veci. Apustulis Pāvils brīdināja: ”Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33; Salamana Pamācības 13:20.) It īpaši jaunieši mēdz padoties līdzaudžu spiedienam. Viņiem parasti trūkst drošības par sevi, un reizēm viņus pārņem vēlēšanās izpatikt saviem biedriem, radīt par sevi labu iespaidu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai viņi izvēlētos labus biedrus.

15. Kā lai vecāki iemāca saviem bērniem izvēlēties draugus?

 ¹⁵ Vecāki labi zina, ka bērni mēdz kļūdīties savā izvēlē un ka bērniem ir nepieciešama vadība. Tas nenozīmē, ka vecāku pienākums ir izvēlēties draugus saviem bērniem. Labāk ir tad, ja vecāki, bērniem augot, māca tiem veidot spriestspēju un palīdz saprast, kādas īpašības draugos būtu jāvērtē. Galvenais, lai cilvēks mīlētu Jehovu un darītu to, ko Jehova uzskata par pareizu. (Marka 12:28—30.) Māciet bērniem mīlēt un cienīt cilvēkus, kas ir godīgi, laipni, nesavtīgi, uzcītīgi. Ģimenes Bībeles studiju laikā palīdziet bērniem saskatīt šīs īpašības Bībelē aprakstītajās personās un pēc tam ieraudzīt šīs īpašības arī draudzes locekļos. Rādiet bērniem priekšzīmi: izmantojiet tos pašus kritērijus savu draugu izvēlē.

16. Kā vecāki var sekot tam, kādus draugus bērni izvēlas?

¹⁶ Vai jūs zināt, ar ko draudzējas jūsu bērni? Varbūt bērni varētu uzaicināt savus draugus ciemos, lai jūs varētu ar tiem iepazīties? Tāpat jūs varētu pajautāt saviem bērniem, ko citi bērni domā par šiem draugiem. Vai viņi ir godīgi, jeb vai dzīvo divējādu dzīvi? Ja draugi dzīvo divējādu dzīvi, mudiniet bērnus pārdomāt, kāpēc šāda draudzība varētu nākt par sliktu. (Psalms 26:4, 5, 9—12.) Ja jūs ieraugāt nevēlamas izmaiņas bērna uzvedībā, apģērbā, attieksmē vai valodā, jums varbūt jāaprunājas par viņa draugiem. Iespējams, ka jūsu bērns pavada laiku kopā ar kādu draugu, kas ietekmē viņu nelabvēlīgi. (Salīdzināt 1. Mozus 34:1, 2.)

17., 18. Ko vecāki var darīt, lai viņi ne tikai brīdinātu izvairīties no sliktiem draugiem, bet arī palīdzētu saviem bērniem praktiski?

¹⁷ Taču nepietiek ar to vien, ka jūs mācāt bērniem, kā izvairīties no sliktas sabiedrības. Palīdziet viņiem  atrast labus draugus. Kāds tēvs saka: ”Mēs vienmēr cenšamies aizstāt nevēlamo. Tā, piemēram, kad skolotāji gribēja, lai mūsu dēls spēlētu futbola komandā, sieva, es un viņš izrunājāmies un noskaidrojām, kāpēc tas nebūtu labi, — tas nebūtu labi jauno draugu dēļ. Bet pēc tam mēs piedāvājāmies paaicināt citus bērnus no draudzes un doties visiem kopā uz parku, lai uzspēlētu futbolu. Un viss ļoti labi izdevās.”

 ¹⁸ Gudri vecāki palīdz saviem bērniem atrast labus draugus un parūpējas, lai viņi kopā var labi atpūsties. Bet dažreiz vecākiem rodas īpašas problēmas tieši ar atpūtu saistītos jautājumos.

19. Kādi bībeliski piemēri parāda, ka izpriecas ģimenē nav grēks?

¹⁹ Vai Bībelē tiek nosodītas izpriecas? Nebūt nē! Bībelē ir teikts, ka ir ”savs laiks smieties.. un savs laiks diet” *. (Salamans Mācītājs 3:4.) Dieva kalpotāji senajā Izraēlā muzicēja, dejoja, spēlēja dažādas spēles un minēja mīklas. Jēzus Kristus gāja uz kāzām un uz ”lielu mielastu”, ko viņam par godu bija sarīkojis Matejs Levijs. (Lūkas 5:29; Jāņa 2:1, 2.) Skaidrs, ka Jēzus nebija prieka nīdējs. Lai arī jūsu mājā smiekli un prieks nekad netiek uzskatīti par grēku!

20. Kas jāpatur prātā vecākiem, rūpējoties par ģimenes atpūtu?

²⁰ Jehova ir ”laimīgs Dievs”. (1. Timotejam 1:11, NW.) Tātad Jehovas pielūgsmei jānes prieks, nevis jāpadara dzīve drūma. (Salīdzināt 5. Mozus 16:15.) Bērni pēc dabas ir ārkārtīgi kustīgi un pilni enerģijas, kas var atbrīvoties spēlēs un izklaidē. Labi izvēlēta atpūta nav tikai izprieca. Tā ir arī iespēja mācīties un augt. Ģimenes galvas pienākums ir gādāt par visām ģimenes locekļu vajadzībām, arī par atpūtu. Taču arī šeit vajadzīgs līdzsvars.

21. Kādi slazdi ir sastopami mūsdienu izklaidē?

²¹ Šajās nemierīgajās ”pēdējās dienās” ir ļoti daudz cilvēku, kas mīl ”vairāk baudas nekā Dievu”, gluži kā tas bija pravietots Bībelē. (2. Timotejam 3:1—5.) Daudziem atpūta ir galvenais dzīvē. Pasaulē ir tik daudz atpūtas veidu, ka izklaide var viegli pārmākt  daudz svarīgākas vajadzības. Turklāt liela daļa mūsdienu izklaides propagandē amoralitāti, vardarbību, narkomāniju un citu pavisam nepieņemamu rīcību. (Salamana Pamācības 3:31.) Ko var darīt, lai aizsargātu jauniešus no kaitīgiem izklaides veidiem?

22. Kā vecāki var iemācīt bērniem saprātīgi izvēlēties atpūtas veidus?

²² Vecāku pienākums ir noteikt ierobežojumus un aizliegumus. Bet tas vēl nav viss; viņiem jāiemāca saviem bērniem atšķirt, kuri izklaides veidi ir kaitīgi un kuri ne, kā arī jāveido bērnos mēra izjūta. Lai to iemācītu, ir vajadzīgs laiks un centība. Minēsim kādu piemēru. Divu dēlu tēvs ievēroja, ka vecākais dēls diezgan bieži klausās kādas jaunas radiostacijas pārraides.  Kādu dienu, braukdams ar automašīnu uz darbu, tēvs ieslēdza šo raidstaciju. Laiku pa laikam viņš apstājās un pierakstīja dziesmu tekstus. Vēlāk viņš pieaicināja dēlus un parunāja ar viņiem par dzirdēto. Viņš uzdeva jautājumus, kas sākas ar vārdiem ”Kā tu domā ...”, un tad pacietīgi ieklausījās dēlu atbildēs. Pārdomājuši visu ar Bībeles principu palīdzību, zēni piekrita neklausīties šīs radiostacijas pārraides.

23. Kā vecāki var aizsargāt savus bērnus no kaitīgas izklaides?

²³ Saprātīgi kristieši pārbauda mūziku, televīzijas pārraides, videoierakstus, komiksus, videospēles un filmas, kas interesē viņu bērnus. Viņi apskata vāka noformējumu, tekstus un iesaiņojumu, viņi lasa recenzijas avīzēs un noskatās vai noklausās fragmentus. Daudzi vecāki ir šokēti, iepazīstoties ar ”izklaidi”, kas mūsdienās tiek piedāvāta bērniem. Vecāki, kas vēlas aizsargāt bērnus no kaitīgas ietekmes, kopā ar visiem ģimenes locekļiem pārrunā iespējamās briesmas, un šim mērķim viņi izmanto Bībeli un bībeliskas publikācijas, piemēram, grāmatu Questions Young People Ask—​Answers That Work (Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes), kā arī rakstus žurnālos Sargtornis un Atmostieties! *. Ja vecāki nosaka stingrus ierobežojumus, ir konsekventi un saprātīgi savās prasībās, viņi parasti redz labu iznākumu. (Mateja 5:37; Filipiešiem 4:5, NW.)

24., 25. Kā ģimenes locekļi var labi atpūsties kopā?

²⁴ Protams, aizsargājot bērnus no kaitīgām atpūtas formām, tiek padarīta tikai daļa darba. Sliktajam pretī jāliek labais, citādi bērni var aiziet pa nepareizu ceļu. Daudzas kristiešu ģimenes ar patiku un prieku atceras laiku, kas pavadīts kopīgā atpūtā, — izbraukumus zaļumos, pārgājienus, ceļojumus ar teltīm,  spēles, sportošanu, radinieku vai draugu apciemošanu. Daudzi ir pārliecinājušies, ka lielu baudu sagādā kopīga lasīšana. Citiem patīk stāstīt smieklīgus un interesantus notikumus. Daudziem ir kāda kopīga aizraušanās, piemēram, galdniecība vai citi amati, mūzikas instrumentu spēle, gleznošana vai Dieva radītās pasaules pētīšana. Bērni, kam ir šādi vaļasprieki, tiek pasargāti no nepiedienīgas izklaides un iemācās, ka atpūsties nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai pasīvi sēdēt un gaidīt, lai tevi izklaidētu. Līdzdalība bieži vien sagādā vairāk prieka nekā vērošana.

²⁵ Ļoti noderīgs atpūtas veids var būt arī saviesīgi pasākumi. Ja tie ir labi organizēti, nav pārmērīgi plaši un neaizņem pārāk daudz laika, jūsu bērns gūst ne tikai prieku. Šādi pasākumi var stiprināt mīlestības saites draudzē. (Salīdzināt Lūkas 14:13, 14; Jūdas 12.)

26. Kāda īpašība nepieciešama visvairāk, lai aizsargātu ģimeni no kaitīgas ietekmes?

²⁶ Nav šaubu, ka ir daudz un rūpīgi jāstrādā, lai aizsargātu ģimeni no pasaules kaitīgās ietekmes. Taču viens priekšnoteikums vairāk nekā jebkurš cits nodrošinās jūsu sekmes. Šis priekšnoteikums ir mīlestība! Ciešas un sirsnīgas saites starp ģimenes locekļiem padarīs jūsu māju par drošu patvērumu un veicinās domu apmaiņu, kas ļoti aizsargā no sliktas ietekmes. Bet vēl svarīgāk ir attīstīt arī citu mīlestību — mīlestību pret Jehovu. Ja ģimenē valdīs šāda mīlestība, bērni droši vien izaugs par cilvēkiem, kam būs nepatīkami iedomāties vien, ka viņi varētu padoties pasaules ietekmei — izdarīt to, kas nepatīk Dievam. Savukārt vecāki, kas no sirds mīl Jehovu, centīsies atdarināt viņa personību ar tai raksturīgo mīlestību,  saprātīgumu un nosvērtību. (Efeziešiem 5:1; Jēkaba 3:17.) Ja vecāki tā rīkosies, bērniem nebūs nekāda iemesla uzskatīt Jehovas pielūgsmi par aizliegumu sakopojumu vai dzīves veidu bez prieka un smiekliem — par dzīves veidu, no kura tie vēlētos aizbēgt, tiklīdz rodas tāda izdevība. Gluži otrādi: viņi sapratīs, ka Dieva pielūgsme ir priecīgākais un pilnvērtīgākais dzīves veids, kāds vispār iespējams.

27. Kā ģimene var uzvarēt pasauli?

²⁷ Jehovam ir prieks par ģimenēm, kas saglabā vienotību priecīgā, līdzsvarotā kalpošanā Dievam un ar visu sirdi cenšas palikt šīs pasaules kaitīgās ietekmes ”neaptraipītas” un nevainojamas. (2. Pētera 3:14; Salamana Pamācības 27:11.) Šādas ģimenes seko Jēzus Kristus piemēram: viņš nepadevās nevienam no daudzajiem Sātana pasaules mēģinājumiem viņu apgānīt. Savas zemes dzīves beigās Jēzus varēja teikt: ”Es pasauli esmu uzvarējis.” (Jāņa 16:33.) Kaut arī tava ģimene uzvarētu pasauli un varētu dzīvot mūžīgi!