Vai spēja runāt mēlēs ir no Dieva?

”ES KAUT KO nevaru saprast,” saka Devons. ”Katru nedēļu mūsu baznīcā daudzi, šķiet, saņem svēto garu un iegūst spēju runāt mēlēs, kaut arī daži no viņiem dzīvo amorāli. Turpretī es cenšos dzīvot pēc augstām morāles normām, tomēr, lai kā es lūgtu pēc svētā gara, es to nekad neesmu saņēmis. Kāpēc tā?”

Arī Gabriels apmeklē baznīcu, kur cilvēki, liekas, saņem svēto garu, kas viņiem ļauj runāt mēlēs. Gabriels stāsta: ”Man nepatīk, ka citi, skaļi klaigājot kaut ko tādu, ko ne es, ne viņi paši nesaprot, traucē man lūgt Dievu. No šādas neskaidras runāšanas neviens neko neiegūst. Ja tā ir Dieva gara dāvana, vai tad tai nevajadzētu būt kādam noderīgam mērķim?”

Ņemot vērā abu vīriešu teikto, rodas jautājums: vai spēja runāt mēlēs, kas mūsdienās tiek praktizēta dažās reliģijās, tiešām ir no Dieva? Lai noskaidrotu šo jautājumu, vispirms pievērsīsim uzmanību tam, kāpēc šāda brīnumaina spēja tika dāvāta pirmā gadsimta kristiešiem.

”Visi.. sāka runāt citās mēlēs”

Bībelē ir stāstīts par vīriešiem un sievietēm, kam tika piešķirta spēja runāt valodās, kuras viņi nekad iepriekš nebija mācījušies. Pirmoreiz tas notika mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos, dažas nedēļas pēc Jēzus Kristus nāves. Šajā dienā Jeruzalemē apmēram 120 Jēzus mācekļu ”tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs”. Cilvēki, kas bija ieradušies no svešām zemēm, bija pārsteigti, jo ”ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā”. (Apustuļu darbi 1:15; 2:1—6.)

Bībelē ir minēti arī citi agrīnie Jēzus sekotāji, kam tika dota šī brīnumainā gara dāvana. Piemēram, apustulis Pāvils svētā gara spēkā varēja runāt vairākās valodās. (Apustuļu darbi 19:6; 1. Korintiešiem 12:10, 28; 14:18.) Bet šādas svētā gara dāvanas netika piešķirtas tāpat vien — tām visām bija savs mērķis. Ar kādu mērķi Bībeles laikos cilvēkiem tika dāvāta spēja runāt mēlēs?

Pierādījums Dieva atbalstam

Kad apustulis Pāvils rakstīja kristiešiem Korintā, no kuriem daži, cik var spriest, runāja mēlēs, viņš norādīja, ka šī spēja ir ”par zīmi.. neticīgajiem”. (1. Korintiešiem  14:22.) Tātad runāšana mēlēs, tāpat kā citas brīnumainās spējas, apliecināja cilvēkiem, ka Dievs ir labvēlīgs pret jaunizveidoto kristiešu draudzi un to atbalsta. Svētā gara dāvanas bija kā ceļa rādītājs, kas tiem, kuri vēlējās kalpot Dievam pieņemamā veidā, ļāva atrast patiesos Dieva kalpus.

Bībelē nav stāstīts, ka Jēzus vai kāds no pirmskristiešu laika praviešiem brīnumainā veidā būtu spējuši runāt svešās valodās. Dāvana runāt mēlēs tika dota tikai Jēzus mācekļiem. Acīmredzot šai dāvanai bija vēl kāds mērķis.

Līdzeklis labās vēsts izplatīšanai

Savas kalpošanas sākumā Jēzus sūtīja mācekļus sludināt labo vēsti par Dieva Valstību tikai ebrejiem. (Mateja 10:6; 15:24.) Tāpēc mācekļi reti sludināja ārpus ebreju apdzīvotajām vietām. Taču situācija drīz vien mainījās.

Mūsu ēras 33. gadā neilgi pēc tam, kad Jēzus bija miris un celts augšā no nāves, viņš saviem sekotājiem uzdeva ”darīt par mācekļiem visas tautas”. Jēzus arī teica, ka tie liecinās par viņu ”līdz pat zemes malai”. (Mateja 28:19; Apustuļu darbi 1:8, Evaņģēliji un Apustuļu darbi.) Lai izplatītu labo vēsti tik plašā mērogā, Jēzus sekotājiem nepietiktu ar ebreju valodas zināšanām — viņiem bija jāsludina daudzās valodās.

Bet lielākā daļa agrīno mācekļu bija ”nemācīti un vienkārši cilvēki”. (Apustuļu darbi 4:13.) Kā gan viņi varēja sludināt tādās zemēs, kur iedzīvotāji runāja valodās, ko viņi neprata un, iespējams, nekad nebija pat dzirdējuši? Svētais gars daudziem dedzīgiem sludinātājiem deva brīnumainas spējas brīvi sludināt valodās, kuras viņi iepriekš nebija mācījušies.

Tātad gara dāvanai runāt mēlēs bija divi svarīgi mērķi: pirmkārt, tā liecināja par Dieva atbalstu, un, otrkārt, ar tās palīdzību pirmā gadsimta kristieši varēja izpildīt viņiem uzticēto uzdevumu sludināt cilvēkiem no dažādām tautām. Vai mūsdienās ar runāšanu mēlēs tiek sasniegti šie mērķi?

Vai mūsdienās spēja runāt mēlēs liecina par Dieva atbalstu?

Ja jūs vēlētos par kaut ko informēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, kur jūs izvietotu informāciju? Vai kādā nelielā ēkā? Droši vien jūs šo informāciju izvietotu tur, kur visi to var redzēt. Kā var lasīt Bībeles aprakstā par notikumiem Vasarsvētku dienā, vesels ”ļaužu pulks” redzēja, kā Kristus mācekļi brīnumainā veidā runāja mēlēs. Todien kristiešu draudzei ”pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu”. (Apustuļu darbi 2:5, 6, 41.) Ja mūsdienās cilvēki, kas apgalvo, ka prot runāt mēlēs, to dara tikai baznīcā, kā tas var būt par liecību daudziem neticīgiem cilvēkiem?

Dieva Rakstos ir teikts, ka ”miesas darbi”, piemēram, netiklība, ”stāv pretī” svētajam garam un ka ”tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību”. (Galatiešiem 5:17—21.) Ja cilvēki ar apšaubāmu morāli runā mēlēs, pamatoti var rasties jautājums: vai tiešām Dievs dotu savu svēto garu cilvēkiem, kuru rīcību viņš pats ir nosodījis savos Rakstos? Šāda runāšana mēlēs būtu kā aplams ceļa rādītājs, kas rāda nepareizu virzienu.

Vai mūsdienās spēja runāt mēlēs ir līdzeklis labās vēsts izplatīšanai?

Padomāsim par otru mērķi, ar kādu pirmā gadsimta kristiešiem tika dāvāta spēja runāt mēlēs. Vai mūsdienās runāšana mēlēs palīdz sludināt labo vēsti cilvēkiem no dažādām tautām? Kā jau bija minēts, 33. gada Vasarsvētkos Jeruzalemē bija ieradušies cilvēki no dažādām zemēm, un viņi  skaidri saprata, ko mācekļi runāja. Turpretī tos, kas mūsdienās runā mēlēs, parasti neviens nevar saprast.

Ir skaidri redzams, ka mūsdienās runāšana mēlēs krasi atšķiras no svētā gara dāvanas, kas tika dota Jēzus agrīnajiem sekotājiem. Turklāt nav nevienas uzticamas liecības par to, ka pēc apustuļu nāves kāds būtu saņēmis tādas pašas brīnumainas spējas, kādas bija kristiešiem pirmajā gadsimtā. Šis fakts nepārsteidz cilvēkus, kas lasa Bībeli. Apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, paredzēja, ka brīnumainās gara dāvanas, arī runāšana mēlēs, ar laiku izzudīs. (1. Korintiešiem 13:8.) Bet kā var noteikt, kuriem cilvēkiem mūsdienās Dievs dod savu svēto garu?

Kam tiek dāvāts svētais gars?

Jēzus zināja, ka svētā gara dāvana runāt mēlēs izzudīs samērā drīz pēc tam, kad tiks izveidota kristiešu draudze. Neilgi pirms savas nāves Jēzus darīja zināmu, pēc kā varēs pazīt viņa patiesos sekotājus. Viņš teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:35.) Turklāt Bībeles pantā, kurā minēts, ka brīnumainās gara dāvanas beigsies, ir teikts, ka ”mīlestība nekad nebeidzas”. (1. Korintiešiem 13:8.)

Mīlestība ir pirmais no deviņiem ”Gara augļiem”, kas minēti Bībelē. (Galatiešiem 5:22.) Tie, kas tiešām saņem Dieva svēto garu un tātad arī Dieva atbalstu, cits pret citu izturas ar patiesu mīlestību. Savukārt trešais no gara augļiem ir miers. Tas nozīmē, ka tie, kam Dievs dod savu garu, tiecas pēc miera un neatbalsta neiecietību, rasismu un vardarbību.

Atcerēsimies arī Jēzus izteikto pravietojumu, kas lasāms Apustuļu darbu grāmatas 1. nodaļas 8. pantā. Viņš paredzēja, ka viņa mācekļi ”dabūs spēku” un liecinās par viņu ”līdz pat zemes malai” (Evaņģēliji un Apustuļu darbi). Jēzus arī norādīja, ka viņa sekotāji to darīs ”līdz pasaules galam”. (Mateja 28:20.) Tātad cilvēkus, kas saņem svēto garu, var pazīt pēc sludināšanas, ko viņi veic visā pasaulē.

Kā jūs domājat, kura cilvēku grupa atbilst šim raksturojumam? Kuru dzīvē izpaužas gara augļi, jo īpaši mīlestība un miers, un kuri atsakās ņemt rokās ieročus, kaut arī tāpēc valdības ir vērsušās pret tiem? (Jesajas 2:4.) Kuri cenšas vairīties no netiklības un citiem ”miesas darbiem” un izslēdz no sava vidus tos, kas iesaistās šādā rīcībā un to nenožēlo? (1. Korintiešiem 5:11—13.) Kuri visā pasaulē sludina labo vēsti, ka Dieva Valstība ir vienīgā cilvēces cerība? (Mateja 24:14.)

Šī žurnāla izdevēji ir pārliecināti, ka Jehovas liecinieki atbilst visam, kas Bībelē ir teikts par cilvēkiem, kuriem Dievs dod svēto garu. Aicinām jūs viņus labāk iepazīt un pašiem pārbaudīt, vai tā tiešām ir.