Lasītāji jautā

Kur Kains ņēma sievu?

▪ ”Ja Ādamam un Ievai bija divi dēli, Kains un Ābels, kur Kains ņēma sev sievu?” Šis jautājums bieži tiek uzdots, lai apšaubītu Bībeles uzticamību, taču patiesībā Bībelē iekļautā informācija ļauj uz to atbildēt.

No 1. Mozus grāmatas 3. un 4. nodaļas var uzzināt šādus faktus: 1) Ieva ”kļuva visu dzīvo māte”. 2) No tā brīža, kad Kains nāca pasaulē, līdz dienai, kad viņš nogalināja savu brāli Ābelu, pagāja ”kāds laiks”. 3) Kad Kains bija saņēmis sodu un kļuvis par ”tekuli un bēguli.. virs zemes”, viņš baidījās, ka ”katrs, kas [viņu] atradīs, [viņu] nokaus”. 4) ”Dievs pielika Kainam zīmi”, lai viņu aizsargātu, tātad pastāvēja iespēja, ka kāds no Ādama un Ievas bērniem vai cits Kaina radinieks mēģinās viņu nogalināt. 5) Pēc tam Kains dzīvoja Noda zemē, kur viņš ”atzina savu sievu”. (1. Mozus 3:20; 4:3, 12, 14—17.)

Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, var secināt, ka Kaina sieva bija kāda no Ievas atvasēm, kuras dzimšanas laiks nav zināms. No 1. Mozus grāmatas 5. nodaļas 4. panta var uzzināt, ka savā 930 gadu ilgajā mūžā Ādams ”dzemdināja dēlus un meitas”. Protams, Bībelē nav konkrēti pateikts, ka Kaina sieva bija kāda no Ievas meitām. Fakts, ka viņa Bībelē ir pieminēta pēc stāsta par Kaina izraidīšanu, vedina domāt, ka bija pagājis jau diezgan ilgs laiks un šī sieviete varēja būt arī kāda no Ādama un Ievas mazmeitām. Tāpēc kādā no Bībeles tulkojumiem angļu valodā Kaina sieva ir nosaukta vienkārši par ”vienu no Ādama pēcnācējām”. (The Amplified Old Testament.)

19. gadsimta Bībeles pētnieks Adams Klārks izteica pieņēmumu, ka Dievs ”pielika Kainam zīmi”, lai aizsargātu viņu no atriebības, jo tolaik uz zemes jau dzīvoja vairākas Ādama pēcnācēju paaudzes. Pēc A. Klārka domām, cilvēku jau varēja būt pietiekami daudz, lai viņi ”izveidotu vairākus ciemus”.

Mūsdienās daudzās kultūrās doma, ka Kains apprecēja savu māsu vai kādu no sava tēva Ādama mazmeitām, šķiet pilnīgi nepieņemama. Visbiežāk šādas savienības tiek uzskatītas par nepieļaujamām, turklāt pastāv bažas, ka laulībā starp tuviem radiniekiem dzims bērni ar ģenētiskiem defektiem. Taču grāmatas The Narrated Bible in Chronological Order (Bībeles pārstāsts hronoloģiskā secībā) autors F. Lagārds Smits atzīmē: ”Ir ļoti iespējams, ka šie pirmie brāļi un māsas precējās savā starpā, kaut gan vēlākajām paaudzēm doma par šādām laulībām kļuva nepieņemama.” Jāatzīmē, ka seksuālas attiecības tuvu radinieku starpā tika aizliegtas tikai tad, kad 1513. gadā p.m.ē. Dievs ar Mozus starpniecību deva izraēliešiem bauslību. (3. Mozus 18:9, 17, 24.)

Mūsu senči, Ādams un Ieva, sākotnēji bija pilnīgi, taču kopš tā laika ir aizritējuši gadu tūkstoši. Cilvēces rītausmā acīmredzot nebija iemeslu baidīties no iedzimtiem defektiem, kā tas ir mūsdienās. Turklāt nesen veikti pētījumi, kuru rezultāti bija publicēti izdevumā Journal of Genetic Counseling, liecina, ka bērniem, kas dzimst savienībās starp pirmās pakāpes brālēniem un māsīcām, nepastāv tik liels ģenētisku defektu risks, kā tika uzskatīts līdz šim. Tātad ir pamats domāt, ka Ādama un pat Noas dienās iedzimtības jautājums cilvēkus neuztrauca. Ņemot vērā visus šos apsvērumus, var secināt, ka Kaina sieva bija kāda no viņa radiniecēm.