Labā vēsts tiek sludināta Austrālijas tālākajās ziemeļu salās

JĒZUS teica: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē.” (Mateja 24:14.) Jehovas liecinieki klausa Jēzus pavēlei un cenšas pastāstīt Bībeles vēsti visiem cilvēkiem, lai kur tie dzīvotu. (Mateja 28:19, 20.) Viņi dara šo darbu brīvprātīgi, kaut arī reizēm tas prasa ieguldīt lielas pūles un personiskos līdzekļus.

Piemēram, kāds laulāts pāris, Neitans un Karlija, pārkārtoja visu savu dzīvi, lai sludinātu tālo Torresa šauruma salu iedzīvotājiem. 2003. gadā Jehovas liecinieku Austrālijas filiāles pārstāvis viņus uzaicināja pārcelties uz Tērsdeiailendu un sadarboties ar vietējo draudzi. Tērsdeiailenda ir viena no daudzajām zaļajām salām, kas izkaisītas Klusā okeāna ūdeņos starp Austrāliju un Jaungvineju.

2007. gadā viņi kopā ar Neitana vecākiem nopirka vecu pērļu zvejas kuģīti ar nosaukumu Teisan-Y un izremontēja to par saviem līdzekļiem. Pārcēlušies uz Tērsdeiailendu, viņi savā koka kuģītī apbraukāja desmit no tālākajām Torresa šauruma salām un sludināja labo vēsti to iemītniekiem. Ielūkosimies Neitana rakstītajā ”kapteiņa dienasgrāmatā” un uzzināsim, kā viņiem gāja šajos ceļojumos.

2008. gada janvāris. Šodien es ar motorlaivu biju aizbraucis uz Bamagu (turp un atpakaļ tie ir 80 kilometri) pēc sešiem vietējiem Jehovas lieciniekiem. Tagad mēs esam uz Teisan-Y un braucam uz Varaberu un Porumu. Degvielas tvertnes ir pilnas — 5500 litri par diviem dolāriem litrā. Kuģītis ir lēns, mēs tiekam uz priekšu vidēji tikai par 10 kilometriem stundā. Bet laiks ir vienreizējs, un okeāns ir gluds kā spogulis.

Sasnieguši Varaberas salu, mēs izmetam enkuru netālu no krasta, un daži no mūsējiem, kam salā dzīvo radinieki, dodas aprunāties ar salas vecāko, lai dabūtu atļauju sludināt. Vecākais ir arī vietējās baznīcas mācītājs, bet viņš mums atļauj apmeklēt saliniekus. Tāpat mēs rīkojamies arī Porumas salā un arī tur saņemam atļauju sludināt. Ļaudis ir ļoti draudzīgi un labprāt vēlas lasīt mūsu literatūru. Mēs uzsākam daudz Bībeles nodarbību.

2008. gada aprīlis. Nospraužam kursu uz Dauanu, Saibai un Boigu, trim vistālākajām salām pie Papua-Jaungvinejas robežas, taču laiks sabojājas, tāpēc mums nākas mainīt plānus un braukt uz Mabuiagu. Līdz šai salai no mūsu ostas Tērsdeiailendā taisnā līnijā ir tikai 70 kilometri, bet mums būs jānobrauc 140 kilometri, kamēr mēs izlavierēsim starp neskaitāmajiem rifiem.

Pamatīgs vilnis norauj mūsu laivu no Teisan-Y klāja. Sabangotajā okeānā mums nākas  griezt kuģīti apkārt, lai dabūtu to rokā. Gandrīz visi cieš no jūras slimības.

Mabuiagā mums dod atļauju sludināt, un vietējie mūs uzņem tik sirsnīgi, ka visas ceļā pieredzētās nepatikšanas ātri aizmirstas. Kādu sievieti tā saviļņo vēsts, ko mēs sludinām, ka viņa paņem vairāk literatūras, lai varētu izlikt to redzamā vietā salas bibliotēkā, kur viņa strādā.

2008. gada maijs—oktobris. Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ iziet jūrā nav iespējams. Mēs izmantojam laiku lietderīgi, sludinot tepat Tērsdeiailendā, strādājot un remontējot kuģīti.

Lai savestu Teisan-Y kārtībā, ir vajadzīgs diezgan nopietns remonts, tāpēc mēs aizbraucam uz Veipas ostu kontinenta piekrastē un izceļam kuģīti no ūdens uz pamatīga izmēra piekabes. Nākas krietni nocīnīties. Mūsu ticības biedri no vietējās draudzes nāk mums talkā remontdarbos. Vieni palīdz labot kuģīša koka daļas, metināt un krāsot, citi atnes ēdienu. Daži ir sarūpējuši mums krājumus nākamajam braucienam uz salām. Viņu viesmīlību un izpalīdzību grūti pat aprakstīt.

2008. gada decembris. Vēlreiz sataisāmies ceļā uz Dauanu, Saibai un Boigu. Izmantojot radaru, mēs izvairāmies no tropiskajām vētrām, un mūsu GPS navigācijas ierīce palīdz atrast ceļu starp rifiem. Līdz Dauanai kuģojam veselas 12 stundas, bet, jāteic, tā ir skaistākā sala, kādu esam redzējuši. Stāvi, klinšaini kalni tinas mākoņos. Dauanas iedzīvotāji mūs uzmanīgi klausās, un ar vairākiem mēs sarunājam, ka vēlāk zvanīsim viņiem un turpināsim apspriest Bībeli pa tālruni.

Kāda saliniece, kuru sauc Letija, jau iepriekš kaut kur ir dabūjusi mūsu žurnālus un nosūtījusi Austrālijas filiālei kuponus, lai saņemtu tajos norādītās publikācijas. Filiāle ir izpildījusi sievietes pasūtījumu un atrakstījusi vēstuli mūsu draudzei, lai mēs, ja iespējams, viņu apmeklētu. Tagad mums izdodas sastapt Letiju, un mēs esam ļoti priecīgi, ka varam kaut ko darīt, lai palīdzētu viņai labāk iepazīt Bībeli.

Saibai salā vecākais mums neļauj sludināt saliniekiem. Tomēr viņš neiebilst, ka mūsu ekipāžas locekļi apciemo savus radiniekus, kas dzīvo salā, un runā ar tiem. Tā kā man ir darba atļauja, es Saibai strādāju, krāsojot mājas, un nopelnu mazliet naudas, kas palīdz segt mūsu izdevumus.

Tasija, viena no mūsu ticības māsām, kas atbraukusi uz Saibai kopā ar mums, ir nākusi no kāda ciema Papua-Jaungvinejā, ko no Saibai šķir tikai kādi četri kilometri. Starp Papua-Jaungvineju un Austrāliju ir noslēgts līgums, kas Papua-Jaungvinejas iedzīvotājiem dod tiesības braukt uz Saibai, lai tirgotos. Tasija satiek daudzus dzimtā ciema ļaudis, un viņai pat nepietiek literatūras, ko visiem iedot. Kopš viņa ir kļuvusi par Jehovas liecinieci, šī ir pirmā reize, kad viņa satiek kādu no sava ciema. Mēs atgriežamies uz kuģīša un atvedam viņai kasti ar literatūru, no kuras lielākā daļa ir tokpisinā — valodā, ko runā Papua-Jaungvinejā.  Tasija skaidro Bībeles vēsti vairāk nekā 30 cilvēku lielam pulkam, un interese par Bībeli ir tik liela, ka literatūras kaste drīz ir iztukšota. Ciemā, kur šie ļaudis dzīvo, var nokļūt vienīgi ar laivu, un, ļoti iespējams, Jehovas liecinieki tur nekad vēl nav sludinājuši.

Pēdējo salu, Boigu, sasniegt ir sarežģīti. Kad līdz krastam ir palikuši četri kilometri, ūdens vairs ir tikai divarpus metru dziļš, bet mūsu kuģīša iegrime ir turpat divi metri. Kopā ar vēl vienu mūsu ekipāžas locekli mēs sēžamies laivā un braucam izlūkot, kā varētu tikt krastā. Lietus gāž straumēm, un mēs izmirkstam līdz pēdējai vīlei. Paiet divas stundas, līdz beidzot mēs atrodam ceļu.

Kad izkāpjam krastā, salinieki ir pārsteigti, mūs ieraugot. Viņi stāsta, ka manas jūras kartes ir neprecīzas un ka pat krasta apsardze un citi jūras spēku kuģi te nebraucot iekšā. Vecākais nedod atļauju sludināt salā, bet neliedz ciemoties pie radiniekiem un runāt ar viņiem. Mēs respektējam viņa lēmumu un apmeklējam vienīgi tos, kuriem uz mūsu kuģīša ir radinieki. Kāds vīrietis paņem grāmatu Ko patiesībā māca Bībele? * un tūlīt ķeras pie lasīšanas. Tukšajās lapās savas Bībeles beigās viņš pieraksta jautājumus, kas viņam radušies. Vēlāk viņš apmeklē Tērsdeiailendu, un tur liecinieki atkal sazinās ar viņu.

2009. gada janvāris. Mēs vēlreiz dodamies uz Moa un Mabuiagas salu, lai satiktu tos, kas iepriekšējā reizē izrādīja interesi par Bībeli. Abās salās mūs sagaida ļoti silti un sirsnīgi. Sentpolsa ciemā Moa salā daudzi lūdz, lai nākamreiz mēs atbrauktu drīzāk. Vecākais saka, ka mēs drīkstam sludināt ciemā, kad vien vēlamies.

Torresa šaurumā ir 17 apdzīvotas salas. Mēs nezinām, cik lielu daļu no salu iedzīvotājiem mums izdosies sastapt, bet ikviens mūsu draudzes loceklis šeit, Austrālijas tālākajās ziemeļu salās, ar prieku dara visu, kas viņa spēkos, lai nestu slavu mūsu diženajam Radītājam — Dievam Jehovam.

[Zemsvītras piezīme]

[Karte 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

AUSTRĀLIJA

Veipa

Bamaga

TORRESA ŠAURUMA SALAS

PAPUA-JAUNGVINEJA

[Norāde par autortiesībām]

Based on NASA/Visible Earth imagery

[Karte 24., 25. lpp.]

Bamaga

Tērsdeiailenda

Moa

Varabera

Poruma

Mabuiaga

Saibai

Dauana

Boigu

PAPUA-JAUNGVINEJA

[Norāde par autortiesībām]

Based on NASA/Visible Earth imagery

[Attēls 24. lpp.]

Izkāpjam Tērsdeiailendā

[Attēls 24. lpp.]

Dodamies apciemot Saibai iedzīvotājus

[Attēls 25. lpp.]

Labās vēsts sludināšana tokpisinā