Koks, ”kam lapas nesavīst”

CIK patīkami ir noraudzīties lauku ainavā, ko rotā kupli, zaļojoši koki! Ja visapkārt slejas staltu koku sulīgi zaļās lapotnes, ir skaidrs, ka apvidus necieš no sausuma. Leknais zaļums liecina par ūdens bagātību, kas ļauj kokiem augt veselīgiem un stipriem.

Bībelē cilvēki, kam ir stipra ticība un tuvas attiecības ar Dievu, trāpīgi ir salīdzināti ar lieliem, zaļoksnējiem kokiem. Pirmā psalma pirmajos trīs pantos ir sacīts: ”Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem [”kam par Kunga mācību prieks”, VDP] un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.”

Līdzīgus vārdus var lasīt Jeremijas grāmatas 17. nodaļas 7. un 8. pantā: ”Svētīgs ir, kas paļaujas uz to Kungu un kura cerība ir tas Kungs! Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens, un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus.”

Abās šajās Bībeles vietās cilvēks, kas rīkojas taisnīgi, priecājas par Dieva likumiem un pilnībā paļaujas uz Dievu, ir salīdzināts ar koku. Izpētīsim sīkāk citētos Bībeles pantus un noskaidrosim, kādā ziņā šāds cilvēks līdzinās spēcīgam, kuplam kokam.

”Stādīts pie ūdens upēm”

Salīdzinājumā minētais koks ir stādīts bagātīgi apūdeņotā vietā — pie ”ūdens upēm” vai pie ”ūdens”. Līdzīgs tēls ir lietots Jesajas grāmatas 44. nodaļas 3. un 4. pantā, kur Dievs Jehova aprakstīja, kā viņš rūpēsies par ebrejiem, kas atgriezīsies dzimtenē no Babilonijas gūsta. Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova teica: ”Kā Es izleju ūdeni uz iztvīkušu zemi un straumes uz sausu zemi, tā Es izliešu.. savu svētību uz taviem pēcnācējiem, ka tie zaļos kā zāle, kā vītoli pie ūdens upēm.” Šajos pantos ir pieminētas ”straumes” un ”ūdens upes”, kas liek cilvēkiem, kuri saņem Dieva svētību, ”zaļot” kā vītoliem.

Arī mūsdienās daudzās zemēs var redzēt, kā uz iekoptiem laukiem plūst ūdens straumes, kas nāk no kāda lielāka ūdens avota: dziļas akas, upes, ezera vai uzdambētas ūdenskrātuves. Parasti tie ir apūdeņošanas kanāli, pa kuriem ūdens tiek novadīts uz tīrumiem un plantācijām un dažkārt arī uz augļu dārziem. Reizēm kanāla vienā pusē plešas apūdeņojamie lauki, bet gar otru pusi ir sastādīta koku rinda, kas, iespējams, iezīmē īpašuma robežu.

 Kā klājas kokiem, kas aug pie šādiem ūdeņiem? Pirmā psalma 3. pantā ir sacīts, ka šāds koks ”savus augļus nes pareizā laikā”. Zemēs, par kurām stāstīts Bībelē, ir izplatīti tādi augļu koki kā vīģes, granātkoki, ābeles, dateļpalmas un olīvas. Vīģeskoki ar savu plato zaru vainagu var izaugt aptuveni deviņus metrus augsti, bet lielākā daļa nosaukto augļu koku ir samērā nelieli. Tomēr labos augšanas apstākļos tie ir skaisti un veselīgi un īstajā laikā nes bagātas ražas.

Jau senatnē gar Sīrijas un Palestīnas upēm un strautiem auga lielas papeles. Bībelē apses (citos tulkojumos — papeles), kas pieder pie vītolu dzimtas, ir minētas saistībā ar ūdeņiem. (3. Mozus 23:40.) Arī vītoli visbiežāk aug ar ūdeņiem bagātās vietās. (Ecēhiēla 17:5.) Šie spēcīgie, zaļojošie koki labi ilustrē domu, kuru vēlējās uzsvērt gan psalma sacerētājs, gan Jeremija: tas, kurš no sirds paklausa Dieva likumiem un pilnībā paļaujas uz Dievu, paliek garīgi stiprs, un ”viss, ko viņš dara, tam labi izdodas”. Vai mēs visi nevēlamies, lai mūsu dzīve būtu sekmīga?

Lai Jehovas likumi sagādā mums prieku

Mūsdienās cilvēki dažādi mēģina gūt panākumus dzīvē. Daudzi dzenas pēc slavas un mantas, taču bieži gadās, ka pūliņi nesniedz viņiem cerēto un viņi piedzīvo vilšanos. Bet kas mums var dot patiesu gandarījumu un laimi? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama Jēzus vārdos: ”Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” (Mateja 4:4.) Patiesu laimi sagādā nevis materiāla pārpilnība, bet gan tas, ka mēs apzināmies vajadzību iegūt zināšanas par Dievu un veidot tuvas attiecības ar viņu un darām visu nepieciešamo, lai šo vajadzību apmierinātu. Tad mēs varam būt garīgi stipri — kā kupli, spēcīgi koki, kas nes augļus īstajā laikā. Kā ir iespējams veidot tuvas attiecības ar Dievu?

Pirmkārt, kā norādīts psalmā, mums ir jāvairās no ”bezdievīgo padoma”, ”grēcinieku ceļiem” un ”paļātāju pulka”. Lai mūsu dzīve būtu sekmīga, mums jāvairās no tādu cilvēku sabiedrības, kas ignorē vai nopeļ Dieva likumus.

Otrkārt, ir svarīgi, lai mums būtu prieks par Jehovas likumiem. Ja mums kaut kas sagādā prieku, mēs parasti izmantojam katru izdevību, lai tam nodotos. Priecāties par Dieva likumiem nozīmē augstu vērtēt Bībeli, Dieva iedvesmotos Rakstus, un no sirds vēlēties iedziļināties Bībelē, lai to labāk saprastu.

Treškārt, mums ”dienām un naktīm jādomā par Viņa bauslību”. Tas nozīmē, ka mums regulāri jālasa Bībele un jāpārdomā izlasītais. Mūsu attieksmei pret Dieva Rakstiem būtu jābūt tādai pašai, kāda izskan 119. psalmā, kur sacīts: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Psalms 119:97.)

Ja apgūsim precīzas zināšanas par Dievu Jehovu un attīstīsim pilnīgu paļāvību uz viņu un viņa nodomu piepildījumu, mēs noteikti paliksim garīgi stipri un saglabāsim tuvas attiecības ar Dievu. Tad arī mūsu dzīvē piepildīsies vārdi, kas psalmā teikti par cilvēku, kuru Dievs svētī: ”Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.”