KAD Anita * kļuva par Jehovas liecinieci un kristījās, viņas vīrs bija ļoti neapmierināts. ”Viņš centās panākt, lai es neietu uz sapulcēm, un aizliedza man pat pieminēt Dieva vārdu,” stāsta Anita. ”Man pietika tikai izrunāt Jehovas vārdu, lai mans vīrs kļūtu vai traks.”

Arī mācīt bērniem par Jehovu Anitai bija ļoti sarežģīti. ”Manās mājās bija aizliegts pielūgt Jehovu. Es nedrīkstēju atklāti vadīt Bībeles nodarbības saviem bērniem un vest viņus uz sapulcēm.”

Anitas pieredzētais parāda, ka ģimenes locekļu pretestība kristiešiem var būt īsts ticības pārbaudījums. To pašu var teikt par hroniskām veselības problēmām, bērna vai dzīvesbiedra nāvi un situāciju, kad kāds tuvinieks novēršas no Jehovas. Kas kristietim palīdzēs saglabāt uzticību Jehovam grūtībās?

Ko jūs darītu šādos apstākļos? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Jums ir vajadzīga izturība.” (Ebr. 10:36.) Kas jums var palīdzēt palikt izturīgiem?

Lai smeltos spēku, kas ļauj izturēt pārbaudījumus, ļoti svarīgi ir ar paļāvību lūgt Dievam atbalstu. Lūk, kāds piemērs. Anas ģimeni piemeklēja milzīga nelaime — pēc 30 gadu kopdzīves pēkšņi nomira viņas vīrs. ”Viņš aizgāja uz darbu un neatgriezās,” atceras Ana. ”Viņam bija tikai 52 gadi.”

Kas Anai deva spēku? Viņai bija jāatsāk strādāt, un tas viņai nāca par labu, jo darbs prasīja nopietnu koncentrēšanos, tomēr ar to vien sāpes nebija iespējams pārvarēt. Ana stāsta: ”Es izkratīju savu sirdi Jehovam un lūdzu, lai viņš man palīdz remdēt zaudējuma sāpes.” Vai Jehova atbildēja uz viņas lūgšanām? Viņa par to ir pārliecināta. ”Miers, ko var dot vienīgi Dievs, iepriecināja manu dvēseli un palīdzēja man nesajukt prātā,” saka Ana. ”Man nav ne mazāko šaubu, ka Jehova piecels manu vīru no nāves.” (Filip. 4:6, 7.)

Dievs, kas ”uzklausa lūgšanas”, ir apsolījis sagādāt saviem kalpiem visu nepieciešamo, lai tie varētu saglabāt uzticību viņam. (Ps. 65:3.) Vai jūs nepiekrītat, ka šis apliecinājums stiprina ticību? Vai gan tas nesniedz pārliecību, ka arī jūs spējat izturēt grūtības?

Jehovas atbalsts viņa kalpiem ir pieejams kristiešu draudzē. Piemēram, kad draudze Tesalonikā pieredzēja niknas vajāšanas, Pāvils turienes kristiešus mudināja: ”Uzmundriniet un stipriniet cits citu, kā jau jūs to darāt!” (1. Tes. 2:14; 5:11.) Nostiprinot mīlestības saites savā starpā un palīdzot cits citam, kristieši Tesalonikā spēja izturēt šo savas ticības pārbaudījumu. Viņu izturība mums ir lielisks paraugs, turklāt no viņiem mēs varam mācīties, kas palīdz izturēt.

Ja veidojam ciešu draudzību ar brāļiem un māsām draudzē, mums būs vieglāk ”stiprināt citam citu”. (Rom. 14:19.) Īpaši svarīgi to darīt ir tad, kad mums neklājas viegli. Arī Pāvils pieredzēja daudzas grūtības, un Jehova viņam deva spēku izturēt. Dažkārt Dievs parūpējās, lai Pāvilu iedrošinātu ticības biedri. Kad Pāvils brāļiem un māsām Kolosās sūtīja sveicienus no vairākiem kristiešiem, viņš par tiem sacīja: ”Viņi.. ir kļuvuši man par īstu atbalstu.” (Kol. 4:10, 11.) Tā kā šie kristieši bija ļoti pieķērušies Pāvilam, viņi to atbalstīja un stiprināja grūtos brīžos. Ļoti iespējams, arī jūs esat saņēmuši uzmundrinājumu un mierinājumu no savas draudzes locekļiem.

Dievs mums piedāvā vēl kādu stiprinājuma avotu — kristiešu draudzes vecākos. Šie garīgi nobriedušie vīrieši var būt ”kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu, kā ūdens strauts izkaltušā zemē un kā augstas klints ēna iztvīkušā un izslāpušā zemē”. (Jes. 32:2.) Cik brīnišķīgi vārdi! Vai jūs izmantojat palīdzību, ko viņi ir gatavi sniegt? Draudzes vecākie mūs var iedrošināt un atbalstīt, lai mēs spētu izturēt.

Protams, draudzes vecākie nevar paveikt brīnumus. Viņi ir nepilnīgi cilvēki ”ar saviem trūkumiem”, tāpat kā mēs. (Ap. d. 14:15.) Tomēr viņu karstās lūgšanas par mums var panākt ļoti daudz. (Jēk. 5:14, 15.) Lūk, ko saka kāds brālis, kas dzīvo Itālijā un daudzus gadus cieš no muskuļu distrofijas: ”Brāļu mīlestība, sirsnība un biežā viesošanās pie manis palīdz būt izturīgam.” Vai jūs varētu lielākā mērā izmantot palīdzību, ko Jehova piedāvā ar draudzes vecāko starpniecību?

Lai saglabātu izturību, liela nozīme ir arī labiem garīgiem paradumiem. Par to pārliecinājās 39 gadus vecais Džons, kam tika atklāta reti sastopama vēža forma. Viņš atzīst: ”Man tas likās negodīgi, jo es vēl biju tik jauns.” Tobrīd Džona dēlam bija tikai trīs gadi. ”Manai sievai nācās ne tikai pieskatīt mūsu bērnu, bet arī rūpēties par mani un pavadīt mani pie ārstiem,” stāsta Džons. Ķīmijterapija viņam izraisīja bezspēku un nelabumu. Un tas vēl nebija viss. Viņa tēvam tika konstatēta nedziedināma slimība, kas prasīja pastāvīgu aprūpi no ģimenes locekļu puses.

Kā Džons un viņa ģimene rīkojās šajā sarežģītajā situācijā? ”Kaut arī man trūka spēka, es raudzījos, lai manai ģimenei joprojām būtu labi garīgi paradumi,” viņš atceras. ”Mēs gājām uz visām sapulcēm, katru nedēļu sludinājām un regulāri rīkojām vakaru Jehovas pielūgsmei, kaut arī tas nebija viegli.” Džons saprata, ka jebkuros pārbaudījumos būtisks izturības priekšnoteikums ir garīgums. Tos, kam dzīvē ir iestājies smags posms, viņš iedrošina: ”Kad jūs atgūsieties no sākotnējā trieciena, Jehovas spēks un mīlestība ļaus uzveikt raižpilnās domas. Jehova jūs stiprinās, tāpat kā viņš stiprināja mani.”

Ar Dieva atbalstu mēs varam izturēt nopietnus pārbaudījumus un grūtības, kas var rasties vai nu tagad, vai nākotnē. Ar paļāvību lūgsim Jehovu, veidosim tuvas attiecības ar draudzes locekļiem, izmantosim palīdzību, ko var sniegt draudzes vecākie, un neaizmirsīsim, cik liela nozīme ir labiem garīgiem paradumiem. Tā mēs rīkosimies saskaņā ar Pāvila vārdiem: ”Jums ir vajadzīga izturība.”