1., 2. a) Kādu domu izsaka oriģinālvalodu vārdi, ko var tulkot ”gods”? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

AR KO jums saistās vārds ”gods”? Ar radītās pasaules skaistumu? (Ps. 19:2.) Varbūt ar godu un cieņu, kādu mēdz saņemt cilvēki, kas ir ļoti bagāti, apveltīti ar īpašu gudrību vai ir sasnieguši kaut ko izcilu? Bībeles oriģinālvalodās vārdi, ko var tulkot ”gods”, izsaka domu par smagumu. Senatnē, kad naudu kala no dārgmetāliem, jo smagāka bija monēta, jo lielāka bija tās vērtība. Vārdus, kas apzīmēja smagumu, ar laiku pārnestā nozīmē sāka attiecināt uz to, kas ir svarīgs, vērtīgs un iespaidīgs.

² Mūs var iespaidot kādam piederošā vara, viņa stāvoklis vai reputācija. Bet ko cilvēkos vēlas saskatīt Dievs? Bībelē ir runāts par to, ka Dievs cilvēkiem piešķir godu. Piemēram, Salamana Pamācību grāmatas 22. nodaļas 4. pantā ir teikts: ”Pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība.” Savukārt māceklis Jēkabs rakstīja: ”Pazemīgi pakļaujieties Jehovam, un viņš jūs paaugstinās.” (Jēk. 4:10.) Kādu godu Jehova piešķir cilvēkiem? Kas mums var traucēt to iemantot? Un kā mēs varam palīdzēt citiem iemantot šo godu?

3.—5. Kā Jehova mūs pagodina?

³ Psalmu sacerētājs pauda pārliecību, ka Jehova turēs viņu pie labās rokas un uzņems viņu godā. (Nolasīt Psalmu 73:23, 24.) Kā Jehova to dara? Viņš dažādi pagodina savus pazemīgos kalpus. Jehova tiem ļauj saprast viņa gribu. (1. Kor. 2:7.) Tiem, kas uzklausa viņa teikto un ir paklausīgi, viņš dod godpilnu iespēju veidot ar viņu personiskas attiecības. (Jēk. 4:8.)

⁴ Turklāt Jehova ir pagodinājis savus kalpus ar dārgumu — kristīgo kalpošanu. (2. Kor. 4:1, 7.) Tā ir  kalpošana, kas ved godā. Jehova ir apsolījis tiem, kas ar kalpošanu cenšas slavēt viņu un palīdzēt citiem: ”To, kas Mani turēs godā, to arī Es pagodināšu.” (1. Sam. 2:30.) Šādi cilvēki tiek pagodināti ar to, ka viņiem ir laba slava Jehovas acīs, turklāt arī citi Dieva kalpi par viņiem, visticamāk, runā labu. (Sal. Pam. 11:16; 22:1.)

⁵ Bet ko nākotnē pieredzēs tie, kas ”gaida uz to Kungu un nenovēršas no Viņa ceļa”? Viņiem ir apsolīts: ”Viņš [Jehova] tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi un ar gandarījumu redzēsi, ka bezdievīgie tiks izdeldēti!” (Ps. 37:34.) Šiem cilvēkiem būs milzīgs gods iegūt mūžīgu dzīvi. (Ps. 37:29.)

6., 7. Kāpēc daudzi neticēja Jēzum?

⁶ Kas mums varētu liegt iemantot godu, ko Jehova mums ir gatavs piešķirt? Tas varētu notikt, ja mēs pārlieku uzmanību pievērstu to cilvēku viedoklim, kuriem nav tuvu attiecību ar Dievu. Lūk, ko apustulis Jānis rakstīja par ietekmīgiem cilvēkiem Jēzus laikā: ”Pat daudzi varasvīri sāka viņam [Jēzum] ticēt, bet atklāti to neatzina, lai farizeji tos neizslēgtu no sinagogas, jo cilvēku atzinība tiem bija dārgāka par Dieva atzinību.” (Jāņa 12:42, 43.) Daudz labāk būtu bijis, ja šie varasvīri nepievērstu tik lielu uzmanību tam, ko domāja farizeji.

⁷ Jau agrāk savas kalpošanas laikā Jēzus bija skaidri norādījis, kāpēc daudzi viņu nepieņems un viņam neticēs. (Nolasīt Jāņa 5:39—44.) Izraēliešu tauta jau gadsimtiem ilgi bija gaidījusi Mesijas parādīšanos. Kad Jēzus sāka mācīt, iespējams, bija cilvēki, kas no Daniēla pravietojumiem bija sapratuši, ka ir pienācis noteiktais laiks parādīties Kristum. Vairākus mēnešus iepriekš, kad sludināja Jānis Kristītājs, daudzi bija sprieduši: ”Vai tikai viņš nav Kristus?” (Lūk. 3:15.) Tagad ilgi gaidītais Mesija bija viņu vidū un mācīja. Taču bauslības pazinēji viņu nepieņēma. Jēzus norādīja uz iemeslu, kāpēc tā bija, uzdodams viņiem jautājumu: ”Kā jūs varat ticēt, ja pieņemat godu cits no cita, bet netiecaties pēc tā goda, kas nāk no vienīgā Dieva?”

8., 9. Izmantojot piemēru ar gaismu, paskaidrojiet, kā cilvēciskais gods varētu aizēnot dievišķo godu!

⁸ To, kā cilvēcisks gods var aizēnot dievišķo godu, var ilustrēt, salīdzinot godu ar gaismu. Iespaidīgais Visums liecina par Dieva godu. Vai atceraties pēdējo reizi, kad jūs skaidrā naktī raudzījāties debesīs, kur mirdz tūkstošiem zvaigžņu? Zvaigznēm piemītošais ”spožums” ir apbrīnojams. (1. Kor. 15:40, 41.) Bet kā tās pašas debesis izskatās, ja tajās lūkojas, stāvot gaismas pielietā pilsētas ielā? Pilsētas gaismas slāpē redzamību, un tālo zvaigžņu gaisma tikpat kā nav saskatāma! Vai tā notiek tāpēc, ka ielu, stadionu un citu ēku apgaismojums būtu spilgtāks vai skaistāks par zvaigžņu starojumu? Nē, vienkārši pilsētas gaismas mums ir tuvāk, un tās liedz pilnībā saskatīt Jehovas radīto. Lai mūsu acīm pavērtos naksnīgās debess krāšņums, mums jāatrod veids, kā aizsegt mākslīgo apgaismojumu vai izvairīties no tā radītajiem traucējumiem.

⁹ Tieši tāpat, ja mūsu sirdij pārāk tuvs būtu nepareizs gods, mēs droši vien nespētu līdz galam novērtēt nezūdošo godu, ko piedāvā Jehova, un netiektos pēc tā. Daudzi neuzklausa vēsti par valstību, jo baidās no tā, ko par viņiem domās paziņas vai ģimenes locekļi. Bet vai vēlēšanās saņemt godu no cilvēkiem varētu  ietekmēt arī tos, kas jau kalpo Dievam? Iztēlosimies, ka jaunam cilvēkam jāsludina rajonā, kur diezgan daudzi viņu pazīst, taču vēl nezina, ka viņš ir Jehovas liecinieks. Vai viņam pietiks drosmes tur sludināt? Kādu varbūt izsmej par to, ka viņš izvirza sev mērķus, kas saistīti ar kalpošanu Dievam. Vai viņš pieļaus, ka cilvēki, kam nav skaidra garīga skatījuma, ietekmēs viņa lēmumus dzīvē? Vai varbūt kāds kristietis ir izdarījis nopietnu grēku. Vai viņš slēps savu pārkāpumu, baidīdamies par savu stāvokli draudzē vai negribēdams apbēdināt tuviniekus? Ja viņam vairāk par visu rūp labas attiecības ar Jehovu, tad viņš ”ataicinās draudzes vecākos” un lūgs tiem palīdzību. (Nolasīt Jēkaba 5:14—16.)

10. a) Kā mūsu spriestspēju varētu ietekmēt pārmērīgas raizes par to, ko par mums domā citi? b) Par ko mēs varam nešaubīties, ja rīkojamies pazemīgi?

¹⁰ Var gadīties, ka mēs cenšamies tiekties pretī kristīgajam briedumam, bet tad kāds ticības biedrs norāda, ka mēs kaut ko nedarām īsti pareizi. Viņa tiešais padoms varētu nākt mums par labu, ja vien mēs uzreiz nesāksim aizstāvēties — šādas reakcijas iemesls varētu būt lepnums, vēlme izskatīties labākiem, nekā esam, vai kārdinājums attaisnot savu rīcību. Cits piemērs: mēs veicam kādu darbu kopā ar ticības biedru. Vai šo sadarbību ietekmēs raizes par to, kurš saņems atzinību par mūsu vērtīgajām idejām un lielo ieguldījumu paveiktajā? Ja mēs nonākam kādā no tikko aprakstītajām situācijām, tad varam nešaubīties, ka ”pazemīgais iemantos godu”. (Sal. Pam. 29:23.)

11. Kā mums būtu jāuztver uzslavas, un kāpēc?

¹¹ Arī pārraugiem un tiem, kas tiecas par tādiem kļūt, jāsargās tīkot pēc goda, ko var saņemt no cilvēkiem. (1. Tim. 3:1; 1. Tes. 2:6.) Kā rīkosies brālis, kuru kāds no sirds ir uzslavējis par labi paveiktu darbu? Jādomā, viņš necels sev pieminekli, kā to izdarīja ķēniņš Sauls. (1. Sam. 15:12.) Tomēr brālim būtu jāpadomā, vai viņš patiešām apzinās, ka viņam ir izdevies gūt sekmes tikai Jehovas augstsirdīgās labestības dēļ un ka arī nākotnē uz panākumiem viņš var cerēt vienīgi tad, ja viņu svētīs un atbalstīs Dievs. (1. Pēt. 4:11.) Tas, kā mēs uztveram uzslavas, ir rādītājs, pēc kāda goda mēs tiecamies.

12. Kāpēc jūdi, ar kuriem Jēzus runāja, nevēlējās viņu uzklausīt?

¹² Vēl viens faktors, kas mums var traucēt iemantot Dieva piešķirto godu, ir mūsu pašu vēlmes. Nepareizas vēlmes daudziem vispār liedz uzklausīt patiesību. (Nolasīt Jāņa 8:43—47.) Kā Jēzus reiz minēja sarunā ar jūdiem, tie viņu neuzklausīja tāpēc, ka ”gribēja darīt to, ko vēlējās [viņu] tēvs” — Velns.

13., 14. a) Kas pētījumos noskaidrots par to, kā smadzenes uztver kāda runāto? b) No kā ir atkarīgs, ko cilvēks uzklausa?

¹³ Dažkārt cilvēki uzklausa tikai to, ko viņi vēlas dzirdēt. (2. Pēt. 3:5.) Jehova mūs ir radījis ar apbrīnojamu spēju izstumt no apziņas nevēlamu troksni. Pamēģiniet uz brīdi ieklausīties visās skaņās, ko šobrīd varat sadzirdēt. Droši vien daudzām no tām jūs vēl pirms mirkļa vispār nepievērsāt uzmanību. Limbiskā sistēma cilvēka smadzenēs rūpējas par to, lai mēs varētu koncentrēties uz kaut ko vienu, kaut arī spējam uztvert skaņu daudzveidību. Taču pētījumos noskaidrots, ka uzdevums izšķirt daudzas skaņas, kas pārklājas, kļūst grūtāks, ja ir jāklausās kāda runātais. Tas nozīmē, ka,  dzirdot vienlaikus divas balsis, ir jāizvēlas, kurai no tām mēs pievērsīsim uzmanību. Izvēle būs atkarīga no tā, kuru balsi mēs vēlamies dzirdēt. Jūdi, kuri vēlējās darīt to, ko gribēja viņu tēvs, Velns, neuzklausīja Jēzu.

¹⁴ Mūs, tēlaini izsakoties, uzrunā gan gudrība, gan neprātība. (Sal. Pam. 9:1—5, 13—17, LB-65r.) Dzirdot, kā gudrība un neprātība aicina mūs savā namā, mēs esam izvēles priekšā. Kuru uzaicinājumu mēs pieņemsim? Atbilde ir atkarīga no tā, kā gribu mēs vēlamies pildīt. Jēzus avis klausa viņa balsij un seko viņam. (Jāņa 10:16, 27.) Tās ir ”patiesības pusē”. (Jāņa 18:37.) ”Tās nepazīst svešinieku balsi.” (Jāņa 10:5.) Pazemīgi cilvēki, kas šādi rīkojas, iemantos godu. (Sal. Pam. 3:13, 16; 8:1, 18.)

15. Kā Pāvila ciešanas varēja citiem nest godu?

¹⁵ Mūsu neatlaidība Jehovas gribas pildīšanā palīdz arī citiem iemantot godu. Lūk, ko Pāvils rakstīja Efesas draudzei: ”Es jūs lūdzu nenolaist rokas, kaut gan man jāpieredz ciešanas jūsu labā, jo tās nes jums godu.” (Efes. 3:13.) Kādā ziņā Pāvila ciešanas efesiešiem nesa godu? Pāvila gatavība turpināt kalpošanu viņiem arī pārbaudījumos palīdzēja efesiešiem saprast, cik augstu viņiem bija jāvērtē iespēja būt kristiešiem un viss, kas ar to saistīts. Ja Pāvils grūtībās būtu salūzis, efesieši varētu secināt, ka viņu attiecības ar Jehovu, viņu kalpošana un nākotnes cerība nemaz nav tik vērtīgas. Turpretī Pāvila izturība parādīja, ka kristietība ir pareizais ceļš un ka iespēja būt Kristus mācekļiem ir jebkādu upuru vērta.

16. Kādas grūtības Pāvils pieredzēja Listrā?

¹⁶ Padomāsim par to, kā Pāvila dedzība un izturība ietekmēja citus. Apustuļu darbu grāmatas 14. nodaļas 19. un 20. pantā stāstīts: ”No Antiohijas un Ikonijas ieradās jūdi un noskaņoja ļaudis pret viņiem, un tie nomētāja Pāvilu ar akmeņiem un izvilka ārā no pilsētas [Listras], domādami, ka viņš ir miris. Tomēr, kad ap viņu bija sanākuši mācekļi, viņš piecēlās un iegāja pilsētā. Nākamajā dienā viņš kopā ar Barnabu devās uz Derbi.” Vienu dienu Pāvilu noturēja par mirušu, bet jau nākamajā viņš devās 100 kilometru garā ceļā — turklāt ne jau ar mūsdienīgiem pārvietošanās līdzekļiem!

17., 18. a) Kas Timotejam ļāva ”nopietni ņemt vērā” Pāvila ciešanas Listrā? b) Kā Pāvila izturība ietekmēja Timoteju?

¹⁷ Vai Timotejs bija viens no mācekļiem, kas nāca palīgā Pāvilam, kad viņu  nomētāja ar akmeņiem? Apustuļu darbu grāmatā tas nav tieši teikts, taču šāda iespēja pastāv. Lūk, ko Pāvils rakstīja savā otrajā vēstulē Timotejam: ”Tu esi nopietni ņēmis vērā manu mācību, manu dzīvesveidu.. un ciešanas, kādas es pieredzēju Antiohijā [padzīšana no pilsētas], Ikonijā [mēģinājums nomētāt ar akmeņiem] un Listrā [nomētāšana ar akmeņiem]. Es panesu šīs vajāšanas, un Kungs no tām visām mani izglāba.” (2. Tim. 3:10, 11; Ap. d. 13:50; 14:5, 19.)

¹⁸ Timotejs ”nopietni ņēma vērā” šos notikumus, un viņš labi zināja par Pāvila izturību. Timoteju Pāvila piemērs ietekmēja ļoti dziļi. Kad Pāvils atgriezās Listrā, viņš redzēja, ka Timotejs ir priekšzīmīgs kristietis, un ”brāļi Listrā un Ikonijā labi atsaucās par viņu”. (Ap. d. 16:1, 2.) Ar laiku Timotejam varēja uzticēt nopietnus pienākumus. (Filip. 2:19, 20; 1. Tim. 1:3.)

19. Kā mūsu izturība var ietekmēt citus?

¹⁹ Mūsu neatlaidība Dieva gribas pildīšanā var līdzīgi ietekmēt citus, it sevišķi bērnus un jauniešus, no kuriem daudzi izaugs par uzticīgiem Dieva kalpiem. Jaunieši no mums ne tikai mācās, kā runāt ar cilvēkiem un prasmīgi sludināt, bet arī vēro, kā mēs rīkojamies grūtībās. Pāvils ”visu panesa”, lai tie, kas paliek uzticīgi, ”iegūtu glābšanu.. līdz ar mūžīgu godu”. (2. Tim. 2:10.)

20. Kāpēc mums jāturpina tiekties pēc goda, kas nāk no Dieva?

²⁰ Vai gan mums nebūtu arī turpmāk ”jātiecas pēc tā goda, kas nāk no vienīgā Dieva”? (Jāņa 5:44; 7:18.) Tā noteikti ir jārīkojas! (Nolasīt Romiešiem 2:6, 7.) Tiem, kas ”tiecas pēc slavas, goda”, Jehova piešķirs ”mūžīgu dzīvi”. Turklāt, ja esam ”izturīgi labos darbos”, citus tas pamudina palikt nelokāmiem, un labums var būt mūžīgs. Tāpēc neļausim, lai kaut kas mums liegtu iemantot godu, ko piešķir Dievs!