Laiku pa laikam arheoloģiskie atklājumi tieši vai netieši apstiprina kāda Bībelē minēta cilvēka pastāvēšanu. Piemēram, informāciju par vienu no šādiem atradumiem 2011. gadā publicēja Izraēlas zinātnieki. Bija atrasts 2000 gadus vecs rotāts kaļķakmens osuārijs — šķirsts, kurā tika ievietoti miruša cilvēka kauli pēc tam, kad miesa bija satrūdējusi.

Uz atrastā osuārija bija uzraksts: ”Mirjama, Kajafas, priestera no Maāsjas [dzimtas], no Bet Imri, dēla Ješuas meita.” Jūdu augstais priesteris, kas bija iesaistīts Jēzus tiesāšanā un sodīšanā ar nāvi, bija Kajafa. (Jāņa 11:48—50.) Vēsturnieks Josefs Flāvijs viņu piemin šādi: ”Josefs, ko sauca par Kajafu.” Nesen atrastais šķirsts acīmredzot bija kādas viņa radinieces osuārijs. Uzraksts uz kāda iepriekš atrasta osuārija, kurā bija guldīti paša augstā priestera kauli, skanēja ”Jehosefs bar Kajafa”, t.i., Jehosefs [Josefs], Kajafas dēls *. Mirjama bija Kajafas radiniece.

Saskaņā ar Izraēlas Senlietu pārvaldes sniegto informāciju, Mirjamas osuārijs tika atsavināts zagļiem, kas bija izlaupījuši kādas senas kapenes. Pārbaudot akmens šķirstu un uzrakstu uz tā, apstiprinājās atraduma autentiskums.

Šis osuārijs ļauj uzzināt kaut ko jaunu. Tajā ir atsauce uz ”Maāsju” — pēdējo no 24 priesteru vienībām jeb iedalījumiem, kas kalpoja Jeruzālemes templī. (1. Laiku 24:18.) Uzraksts uz osuārija atklāj, ka ”Kajafas dzimta bija no Maāsjas vienības”, teikts Izraēlas Senlietu pārvaldes ziņojumā.

Uzrakstā ir runa arī par ”Bet Imri”. Kā bija norādīts ziņojumā, šo uzraksta daļu var skaidrot divējādi: ”Pirmā iespēja ir tāda, ka par Bet Imri sauca kādu priesteru dzimtu — Imera dēlus (Ezras 2:36, 37; Nehemijas 7:39—42) —, kuru pēcnācēji ietilpa Maāsjas vienībā. Otrā iespēja ir tāda, ka [Bet Imri] bija nelaiķes vai visas viņas ģimenes dzimtā vieta.” Jebkurā gadījumā Mirjamas osuārijs apliecina, ka Bībelē ir stāstīts par reāliem cilvēkiem, kas ir piederējuši pie reālām ģimenēm.