Stāsimies pretī Sātanam un vairīsimies no viņa lamatām

”[Stāsimies] pretī Velna viltībām.” (EFES. 6:11.)

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

Ko Jehovas kalpi var darīt, lai neiekristu materiālisma slazdā?

Kas kristiešiem var palīdzēt, lai viņi neiekristu laulības pārkāpšanas ”bedrē”?

Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi stāties pretī materiālismam un vairīties no amoralitātes?

1., 2. a) Kāpēc var teikt, ka Sātanam nav nekādas līdzjūtības pret svaidītajiem un ”citām avīm”? b) Par kādiem Sātana slazdiem būs runa šajā rakstā?

SĀTANAM nav nekādas līdzjūtības pret cilvēkiem, it īpaši pret Jehovas kalpiem. Viņš karo ar svaidīto atlikumu. (Atkl. 12:17.) Šie uzticīgie kristieši drosmīgi uzņemas vadību valstības sludināšanā un ir darījuši citiem zināmu, ka Sātans ir šīs pasaules valdnieks. Velns ienīst arī ”citas avis”, kas atbalsta svaidītos un kam ir cerība uz mūžīgu dzīvi — cerība, kādas viņam pašam vairs nav. (Jāņa 10:16.) Nav brīnums, ka Sātans ir lielās dusmās. Neatkarīgi no tā, vai mums ir cerība dzīvot debesīs vai uz zemes, viens ir skaidrs: Sātans nekādā gadījumā nav ieinteresēts mūsu labklājībā. Viņš vēlas, lai mēs kļūtu par viņa upuriem. (1. Pēt. 5:8.)

² Lai īstenotu savu mērķi, Sātans liek lietā dažādus slazdus un lamatas. Tā kā viņš ir ”padarījis aklu” neticīgo cilvēku prātu, viņi nepieņem labo vēsti un nespēj saskatīt Sātana slazdus. (2. Kor. 4:3, 4.) Tomēr Sātana lamatās iekrīt arī daži no tiem, kas ir pieņēmuši labo vēsti par valstību. Iepriekšējā rakstā bija aplūkots, kā mēs varam izvairīties no trim Sātana slazdiem. Šie slazdi ir: 1) neapdomāti vārdi, 2) bailes un apkārtējo ietekme, kā arī 3) pārmērīga vainas apziņa. Tagad pārdomāsim, kā mēs varam stāties pretī vēl diviem Sātana slazdiem — materiālismam un kārdinājumam pārkāpt laulību.

MATERIĀLISMS — LAMATAS, KAS NOSLĀPĒ

3., 4. Kā šī laikmeta raižu dēļ kristietis var iekrist materiālisma slazdā?

³ Vienā no savām līdzībām Jēzus pieminēja sēklu, kas tiek iesēta starp ērkšķiem. Jēzus norādīja, ka reizēm cilvēks dzird vārdu, ”bet šī laikmeta raizes un  bagātības maldinošais spēks nomāc vārdu, un viņš nenes ražu”. (Mat. 13:22.) Vienas no lamatām, ko izmanto mūsu ienaidnieks Sātans, nenoliedzami ir materiālisms.

⁴ Vārds var tikt nomākts, ja cilvēku vienlaikus ietekmē divi Jēzus pieminēti faktori. Pirmais ir ”šī laikmeta raizes”. Patlaban, kad ir iestājušies ”īpaši grūti laiki”, ir ārkārtīgi daudz kā tāda, kas rada raizes. (2. Tim. 3:1.) Pieaugot dzīves dārdzībai un bezdarba līmenim, daudziem kristiešiem ir grūti savilkt galus. Iespējams, jūs raizējaties par nākotni un domājat: ”Vai man pietiks līdzekļu, kad aiziešu pensijā?” Šādu raižu dēļ daži ir sākuši tiekties pēc materiālas labklājības, jo domā, ka nauda nozīmē drošību.

5. Kādā ziņā bagātības spēks ir maldinošs?

⁵ Otrs faktors, par ko runāja Jēzus, ir ”bagātības maldinošais spēks”. Ja kristietis ļaujas bagātības maldinošajam spēkam un raizēm, vārds var tikt nomākts. Tiesa, Bībelē ir atzīts, ka nauda sniedz ”pavēni”. (Sal. Māc. 7:12.) Tomēr tiekties pēc bagātības nav gudri. Kā daudzi ir pārliecinājušies no savas pieredzes, jo vairāk cilvēks tiecas pēc bagātības, jo dziļāk viņš sapinas materiālisma valgos. Daži pat ir sākuši kalpot bagātībai. (Mat. 6:24.)

6., 7. a) Kā cilvēks var saskarties ar materiālisma vilinājumu darbavietā? b) Kas kristietim būtu jāapsver, ja viņš saņem piedāvājumu strādāt virsstundas?

⁶ Vēlme kļūt bagātam var parādīties gluži nemanāmi. Iztēlosimies, piemēram, ar kādu nevainīgu situāciju tas var sākties. Darba devējs kristietim saka: ”Man jums ir labas ziņas! Mūsu uzņēmums ir noslēdzis ļoti izdevīgu līgumu. Tas nozīmē, ka nākamos mēnešus bieži būs jāstrādā virsstundas. Bet es apsolu, ka ir vērts pūlēties, jo būs iespēja labi nopelnīt.” Ko jūs darītu, ja jums izteiktu šādu piedāvājumu? Protams, gādāt par ģimenes materiālajām vajadzībām ir būtiski, tomēr tas nav vienīgais kristieša pienākums. (1. Tim. 5:8.) Pastāv arī citi jautājumi, kas ir jāņem vērā. Cik daudz laika aizņems virsstundas? Vai laicīgais darbs ļaus pienācīgu uzmanību veltīt garīgai darbībai, piemēram, regulāri apmeklēt sapulces un vadīt ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei?

⁷ Kas, apsverot izvēles iespējas, jums būtu svarīgāk — nauda, ko jūs varētu nopelnīt par virsstundām, vai jūsu garīgums? Vai varētu notikt, ka valstība jums vairs nebūtu pirmajā vietā, jo kalpošanu Dievam aizēnotu vēlme nopelnīt vairāk? Vai varat iztēloties, kā materiālisms jūs ietekmētu, ja jūs atstātu novārtā savu un savas ģimenes garīgumu? Ja jūs konstatējat, ka jau šobrīd jūsu garīgums ir apdraudēts, ko jūs varat darīt,  lai stātos pretī kārdinājumam un neiekristu materiālisma slazdā? (Nolasīt 1. Timotejam 6:9, 10.)

8. Kādi Bībelē aprakstīti piemēri mums palīdz izvērtēt savu dzīvesveidu?

⁸ Lai mēs nekļūtu par materiālisma upuriem, mums laiku pa laikam jāizvērtē savs dzīvesveids. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies līdzināties Ēzavam, kura darbi liecināja, ka viņš nicina garīgas vērtības. (1. Moz. 25:34; Ebr. 12:16.) Un mēs noteikti nevēlamies būt tādi kā turīgais jauneklis, kurš tika aicināts pārdot to, kas viņam pieder, naudu atdot trūcīgajiem un sekot Jēzum. Tā vietā, lai pieņemtu uzaicinājumu, šis vīrietis ”apbēdināts aizgāja, jo viņš bija ļoti turīgs”. (Mat. 19:21, 22.) Iekritis materiālisma lamatās, jauneklis zaudēja godpilno iespēju sekot visizcilākajam cilvēkam, kāds jebkad ir dzīvojis. Mums ir jāuzmanās, lai mēs nezaudētu iespēju būt Jēzus Kristus mācekļi.

9., 10. Kā, saskaņā ar Bībeli, mums būtu jāraugās uz dzīves materiālo pusi?

⁹ Lai neļautos pārmērīgām raizēm par dzīves materiālo pusi, ņemsim vērā Jēzus brīdinājumu: ”Nekad neraizējieties un nesakiet: ”Ko mēs ēdīsim?” vai: ”Ko dzersim?”, vai: ”Ko vilksim mugurā?” Ar to visu ir pārņemtas citas tautas. Jūsu debesu Tēvs zina, ka jums tas viss ir vajadzīgs.” (Mat. 6:31, 32; Lūk. 21:34, 35.)

¹⁰ Nekļūsim par bagātības maldinošā spēka upuriem, bet labāk centīsimies veidot tādu prāta nostāju, kāda bija Aguram, kurš lūdza: ”Nabadzību un bagātību nepiešķir man! Bet atļauj man baudīt manu dienišķo maizi.” (Sal. Pam. 30:8, LB-65r.) Agurs neapšaubāmi zināja gan to, kādu aizsardzību var sniegt nauda, gan to, cik maldinošs ir bagātības spēks. Turēsim prātā, ka šī laikmeta raizes un bagātības maldinošais spēks var sagraut mūsu garīgumu. Pārmērīgas raizes par materiālām vērtībām var aizņemt daudz laika, izsmelt spēkus, un galu galā var izrādīties, ka kristietim tikpat kā pazūd vēlēšanās tiekties pēc valstības. Tāpēc apņemsimies neiekrist Sātana izliktajā materiālisma slazdā. (Nolasīt Ebrejiem 13:5.)

LAULĪBAS PĀRKĀPŠANA — VILTĪGI NOMASKĒTA BEDRE

11., 12. Kā kristietis darbavietā var iekrist laulības pārkāpšanas slazdā?

¹¹ Mednieki, kas vēlas noķert spēcīgu dzīvnieku, reizēm zvēru takā, kur dzīvnieks mēdz bieži staigāt, izrok bedri un nosedz to ar žagariem, zemi un sūnām. Vienas no Sātana efektīvākajām lamatām, kuras var salīdzināt ar šādu bedri, ir netikumība. (Sal. Pam. 22:14; 23:27.) Daudzi kristieši ir iekrituši šajā ”bedrē”, jo ir pieļāvuši situācijas, kurās viegli var rasties kārdinājums rīkoties nepareizi. Daži precēti kristieši ir ļāvuši veidoties romantiskām attiecībām ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi, un tas viņus ir novedis pie laulības pārkāpšanas.

¹² Šādas romantiskas attiecības, kas ir pretrunā ar Bībeles normām, var sākties kristieša darbavietā. Kā atklāja kāds pētījums, laulības pārkāpēju vidū vairāk nekā puse sieviešu un gandrīz trīs ceturtdaļas vīriešu sānsoli bija spēruši ar kādu no kolēģiem. Vai jūs strādājat kopā ar pretējā dzimuma pārstāvjiem? Ja tā ir, kādas ir jūsu attiecības? Vai jūs esat novilkuši robežas attiecībās ar kolēģiem, uzturot ar viņiem lietišķas attiecības un neļaujot tām kļūt pārāk tuvām? Lūk, kāda situācija varētu izveidoties: kristiete šad un tad draudzīgi aprunājas ar kādu darbabiedru. Ar laiku viņa šim vīrietim jau tik ļoti uzticas, ka sāk stāstīt par savām problēmām laulībā. Ir iespējams arī šāds scenārijs: kristietis darbavietā ir izveidojis draudzīgas attiecības ar kādu sievieti. Pēc kāda laika viņš sāk  spriest: ”Viņa augstu vērtē manu viedokli un uzmanīgi klausās, kad es ar viņu runāju. Viņa tiešām mani ciena. Kā es vēlētos, kaut arī mana sieva pret mani tā izturētos!” Vai jūs spējat saskatīt, ka šādās situācijās kristieši ir uz slidena ceļa, kas var beigties ar laulības pārkāpšanu?

13. Kā ticības biedru starpā var izveidoties romantiskas attiecības, kas nav pieņemamas Dievam?

¹³ Dievam nepatīkamas romantiskas attiecības var izveidoties arī starp ticības biedriem. Padomāsim, kas notika ar kādu laulātu pāri. Daniēls un viņa sieva Sāra * bija vispārējie pionieri. Turklāt Daniēls bija draudzes vecākais, kas, paša vārdiem runājot, nekad nespēja atteikt, kad kāds viņam lūdza palīdzību. Daniēls bija gatavs pildīt jebkuru uzdevumu un pienākumu, ko viņam draudzē uzticēja. Šis draudzes vecākais mācīja Bībeli pieciem jauniem vīriešiem, no kuriem trīs pēc kāda laika kristījās. Šiem jaunajiem brāļiem bieži bija nepieciešams atbalsts. Kad Daniēls bija aizņemts, pildot dažādus ar kalpošanu saistītus uzdevumus, emocionālu atbalstu nesen kristītajiem brāļiem sniedza Sāra. Drīz vien tas jau kļuva par paradumu: kad brāļiem, kuriem Daniēls bija mācījis Bībeli, bija vajadzīgs emocionāls atbalsts, viņi to meklēja pie Sāras, savukārt tajās reizēs, kad Sārai pietrūka uzmanības, viņa meklēja atbalstu pie Daniēla Bībeles skolniekiem. Tas bija briesmīgs slazds. ”Mēnesi pēc mēneša cenšoties stiprināt citus, mana sieva bija izsmēlusi savus garīgos un emocionālos spēkus, turklāt es tajā laikā biju atstājis savu sievu novārtā,” stāsta Daniēls. ”Sekas bija katastrofālas: mana sieva pārkāpa laulību ar vienu no maniem Bībeles skolniekiem. Manu acu priekšā sievas garīgums bija atslābis, bet es biju tik aizņemts ar saviem pienākumiem draudzē, ka nebiju to pat ievērojis.” Ko kristieši var darīt, lai viņiem nebūtu jāpieredz šāda traģēdija?

14., 15. Kas kristiešiem ir jāņem vērā, lai neiekristu laulības pārkāpšanas ”bedrē”?

¹⁴ Lai neiekristu laulības pārkāpšanas ”bedrē”, ir būtiski pārdomāt, ko sevī ietver uzticība laulībā. Jēzus sacīja: ”Ko Dievs ir savienojis, cilvēks lai nešķir.” (Mat. 19:6.) Nekad nepieļaujiet, ka draudzē uzticētie pienākumi jums kļūtu svarīgāki par dzīvesbiedru. Turiet prātā, ka tad, ja jūs bieži nenozīmīgu iemeslu dēļ pavadāt laiku atsevišķi no dzīvesbiedra, tas var liecināt, ka jūsu laulība nav stipra. Jūs varat nonākt situācijā, kas rada kārdinājumu, un izdarīt nopietnu grēku.

¹⁵ Bet kas jāņem vērā draudzes vecākajiem, kam ir uzticēts gādāt par Dieva ganāmpulku? Apustulis Pēteris rakstīja: ”Ganiet jums uzticēto Dieva ganāmpulku nevis piespiedu kārtā, bet labprātīgi, nevis tīkodami pēc negodīgas peļņas, bet ar prieku.” (1. Pēt. 5:2.) Jums, protams, ir jāgādā par draudzes locekļiem, tomēr, pildot draudzes vecākā pienākumus, jūs nedrīkstat atstāt novārtā sievas vajadzības. Būtu bezjēdzīgi — un pat bīstami — visu uzmanību veltīt tam, lai sniegtu garīgu stiprinājumu draudzei, kamēr sieva šādu stiprinājumu nesaņem. Daniēls saka: ”Mēs nedrīkstam tik ļoti iegrimt savos draudzes pienākumos, ka tas kaitētu mūsu ģimenei.”

16., 17. a) Kā precēti kristieši darbavietā var skaidri parādīt, ka viņiem nav ne mazākās intereses par romantiskām attiecībām ar kolēģiem? b) Miniet kādu mūsu žurnālā vai grāmatā publicētu materiālu, kas palīdz saglabāt uzticību laulībā!

¹⁶ Žurnālos Sargtornis un Atmostieties! ir lasāmi daudzi labi padomi, kas kristiešiem palīdz vairīties no laulības pārkāpšanas. 2006. gada 15. septembra Sargtornī bija dots šāds padoms: ”Gan darba vietā, gan citur precētiem kristiešiem jāvairās no situācijām, kas var veicināt romantiskas jūtas pret cilvēku, kurš nav viņu dzīvesbiedrs.  Piemēram, strādājot virsstundas kopā ar kādu pretējā dzimuma pārstāvi, var rasties kārdinājums pēc tuvākām attiecībām ar šo cilvēku. Precētu kristiešu vārdiem un izturēšanās veidam būtu skaidri jāliecina, ka viņi ir uzticīgi savam dzīvesbiedram. Cilvēks, kas cenšas dzīvot dievbijīgi, noteikti negrib piesaistīt sev uzmanību ar izaicinošu apģērbu un ārieni vai arī flirtējot. [..] Dzīvesbiedra un bērnu fotogrāfijas, kas darbā tiek turētas redzamā vietā, var atgādināt gan pašam kristietim, gan citiem, ka ģimene viņam ir ļoti svarīga. Apņemsimies nekad neveicināt un arī nepieņemt nepareizus uzmanības apliecinājumus.”

¹⁷ Arī grāmatas ”Pasargiet sevi Dieva mīlestībā” 11. nodaļas 17. rindkopā ir norādīts, ka, stādamies dzimumattiecībās ar kādu, kas nav viņa dzīvesbiedrs, cilvēks parāda pilnīgu necieņu pret Dieva noteiktajiem morāles likumiem. Tiesa, mūsdienās daudzi laulības pārkāpšanu uzskata par pieņemamu rīcību, taču kristiešu viedokli par laulības pārkāpšanu nedrīkst ietekmēt citu cilvēku priekšstati. Mēs apzināmies, ka neatkarīgi no tā, ko domā cilvēki, ”Dievs tiesās netiklos un laulības pārkāpējus”. (Ebr. 13:4.) Precētiem kristiešiem ir noderīgi laiku pa laikam pārlasīt un pārrunāt ar dzīvesbiedru šādus atgādinājumus. Laulību ir iedibinājis pats Jehova, un laulība ir svēta. Veltot laiku sarunām par laulības dzīvi, precēti kristieši apliecina, ka augstu vērtē to, kas ir svēts. (1. Moz. 2:21—24.)

18., 19. a) Kādas ir laulības pārkāpšanas sekas? b) Kādas svētības sniedz uzticība laulībā?

¹⁸ Ja kristietim rodas kārdinājums uzsākt romantiskas attiecības, kas ir pretrunā ar Bībeles principiem, ir būtiski pārdomāt, cik postošas ir netiklības un laulības pārkāpšanas sekas. (Sal. Pam. 7:22, 23; Gal. 6:7.) Tie, kas rīkojas netikumīgi, apbēdina Jehovu un nodara sāpes gan dzīvesbiedram, gan paši sev. (Nolasīt Maleahija 2:13, 14.) Domājiet par to, ka tīra rīcība cilvēkam ļauj pieredzēt daudz svētību. Viņam ir cerība dzīvot mūžīgi, turklāt jau tagad dzīve viņam sniedz vislielāko prieku, kāds ir iespējams, un to veicina arī tīra sirdsapziņa. (Nolasīt Salamana Pamācības 3:1, 2.)

¹⁹ Psalmu sacerētājs dziedāja: ”Kas Tavu [Dieva] bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp.” (Ps. 119:165.) Mīliet patiesību un ”uzmanīgi raugieties, lai jūs dzīvotu nevis kā negudri, bet kā gudri” šajās ļaunajās dienās. (Efes. 5:15, 16.) Mūsu dzīves ceļā Sātans ir izlicis ļoti daudz slazdu, kuros viņš grib notvert Jehovas kalpus. Taču mēs esam labi sagatavoti, lai varētu sevi aizstāvēt. Jehova mums ir sagādājis visu nepieciešamo, lai mēs spētu ”stāties pretī” Sātanam un ”apdzēst visas ļaunā degošās bultas”. (Efes. 6:11, 16.)

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 26. lpp.]

Materiālisms var nomākt cilvēka garīgumu. Nepieļausim, ka tas notiktu ar mums

[Attēls 29. lpp.]

Flirts vai atsaukšanās uz flirtu var beigties ar laulības pārkāpšanu