Vai jūs ļaujat Jehovam būt jūsu daļai?

”Tiecieties vispirms pēc valstības un pēc Dieva taisnības, un tas viss jums tiks dots.” (Mat. 6:33.)

1., 2. a) Ko attēlo Galatiešiem 6:16 minētais ”Dieva Izraēls”? b) Ko attēlo ”Izraēla divpadsmit ciltis”, kas minētas Mateja 19:28?

PAR ko jūs domājat, kad Bībelē lasāt vārdu ”Izraēls”? Vai jums nāk prātā Īzāka dēls Jēkabs, kas tika nosaukts par Izraēlu? Varbūt jūs domājat par viņa pēcnācējiem, seno izraēliešu tautu? Vai par garīgo Izraēlu? Kad Izraēls ir minēts simboliskā nozīmē, parasti ir runa par ”Dieva Izraēlu” — 144 tūkstošiem, kas ir svaidīti ar svēto garu un kam jākļūst par ķēniņiem un priesteriem debesīs. (Gal. 6:16; Atkl. 7:4; 21:12.) Bet pievērsīsim uzmanību kādai īpašai atsaucei uz Izraēla 12 ciltīm, kura atrodama Mateja evaņģēlija 19. nodaļas 28. pantā.

² Jēzus sacīja: ”Pārradīšanas laikā, kad Cilvēka dēls sēdīsies savā diženajā tronī, jūs, kas man esat sekojuši, arī sēdīsieties divpadsmit troņos un tiesāsiet Izraēla divpadsmit ciltis.” Šajā pantā ”Izraēla divpadsmit ciltis” ir tie, kurus tiesās svaidītie Jēzus mācekļi un kuri saņems mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. Viņu labā 144 tūkstoši veiks priesteru kalpošanu.

3., 4. Kādu piemēru citiem rāda svaidītie?

³ Tāpat kā kādreiz priesteri un levīti, svaidītie mūsdienās uzskata savu kalpošanu par kaut ko vērtīgu. (4. Moz. 18:20.) Svaidītie negaida, ka saņems īpašumā kādu teritoriju vai vietu uz zemes. Viņiem ir cerība būt ķēniņiem un priesteriem debesīs kopā ar Jēzu Kristu. Tas būs viņu uzdevums kalpošanā Jehovam, kā var redzēt  no tā, kas Atklāsmes grāmatas 4. nodaļas 10. un 11. pantā teikts par svaidītajiem debesu godā. (Ecēh. 44:28.)

⁴ Kamēr svaidītie vēl ir uz zemes, viņu dzīvesveids liecina, ka Jehova ir viņu daļa. Par svarīgāko viņi uzskata iespēju kalpot Dievam. Viņi tic Kristus izpirkuma upurim un pastāvīgi seko Kristum, darīdami visu, lai viņu ”aicinājums un izredzētība paliktu spēkā”. (2. Pēt. 1:10.) Svaidītajiem ir dažādi apstākļi un dažādas spējas, bet, ja viņu iespējas ir ierobežotas, viņi to neizmanto kā attaisnojumu, lai kalpošanā Dievam darītu tikai nedaudz. Kalpošanu viņi uzskata par ļoti svarīgu un dara visu, kas ir viņu spēkos. Viņi rāda lielisku piemēru tiem, kas cer dzīvot paradīzē uz zemes.

5. Kā visi kristieši var padarīt Jehovu par savu daļu, un kāpēc tas ne vienmēr ir viegli?

⁵ Vienalga, vai mums ir cerība dzīvot debesīs vai uz zemes, mums ir nepieciešams ”atsacīties no sevis, paņemt savu moku stabu un pastāvīgi.. sekot” Kristum. (Mat. 16:24.) Miljoniem cilvēku, kas cer dzīvot paradīzē uz zemes, pielūdz Dievu un seko Kristum. Viņi neapmierinās ar mazumiņu, ja viņu spēkos ir darīt vairāk. Daudzi ir nolēmuši dzīvot pieticīgāk un kļuvuši par pionieriem; citi katru gadu vairākus mēnešus kalpo par palīgpionieriem vai, ja tas nav iespējams, citādi pauž pašaizliedzību kalpošanā. Viņi visi līdzinās dievbijīgajai Marijai, kas izlēja Jēzum uz galvas smaržīgu eļļu. Jēzus teica: ”Viņa man ir izdarījusi labu darbu. [..] Viņa ir izdarījusi visu, ko varējusi.” (Marka 14:6—8.) Darīt visu, ko varam, ne vienmēr ir viegli, jo mēs dzīvojam pasaulē, pār ko valda Sātans. Taču mēs nežēlojam pūles un paļaujamies uz Jehovu. Apskatīsim četras jomas, kurās mēs varam tā rīkoties.

Tiekties vispirms pēc Dieva valstības

6. a) Kā lielākā daļa cilvēku parāda, ka viņu daļa ir tikai šī dzīve? b) Kāpēc ir saprātīgi, ja mums ir tāds viedoklis kā Dāvidam?

⁶ Jēzus mācīja saviem sekotājiem tiekties vispirms pēc valstības un pēc Dieva taisnības. Cilvēki pasaulē lielākoties par svarīgāko uzskata savas intereses, jo viņi ir ”šīs pasaules ļaudis, kam sava daļa ir šai dzīvībā”. (Nolasīt Psalmu 17:1, 13—15.) Neņemot vērā Radītāju, daudzi veltī savu dzīvi tam, lai nodrošinātu sevi materiālā ziņā, izaudzinātu bērnus un atstātu pēc sevis mantojumu. Viņu daļa ir tikai šī dzīve. Turpretī Dāvids centās iegūt ”labu slavu” Jehovas acīs, un viņa dēls vēlāk ieteica visiem rīkoties tāpat. (Sal. Māc. 7:1.) Tāpat kā Asafs, Dāvids saprata, ka draudzība ar Jehovu ir vērtīgāka nekā dzīšanās pēc sava labuma. Iespēja staigāt ar Dievu viņam sagādāja prieku. Arī mūsu laikos daudzi kristieši garīgu darbību uzskata par svarīgāku nekā iztikas pelnīšana.

7. Kas notika arī kādu brāli, kurš tiecās vispirms pēc valstības?

⁷ Minēsim gadījumu ar Žanu Klodu, kas dzīvo Centrālāfrikas Republikā. Viņš ir precēts draudzes vecākais, un viņam ir trīs bērni. Šajā valstī nav viegli atrast darbu, un lielākā daļa cilvēku ir gatavi uz visu, lai tikai to paturētu. Kādu dienu ražošanas vadītājs Žanam Klodam pateica, ka turpmāk viņam būs jāstrādā naktīs, sākot ar pusseptiņiem vakarā, un tā septiņas dienas nedēļā. Žans Klods paskaidroja, ka viņam ne tikai jāgādā par ģimeni materiāli, bet arī jārūpējas par tās garīgumu. Viņš pieminēja arī to, ka viņam ir pienākumi draudzē. Taču priekšnieks atbildēja: ”Jums jau tā ir paveicies, ka jums vispār ir darbs. Tad nu aizmirstiet visu pārējo — savu sievu, savus bērnus un savas problēmas.  Jums jāveltī dzīve darbam un nekam citam kā darbam. Izvēlieties: vai nu reliģija, vai darbs!” Kā jūs rīkotos šādā situācijā? Žans Klods nešaubījās: ja viņš zaudēs darbu, Dievs viņu neatstās. Tādā gadījumā viņam vēl aizvien būtu daudz darāmā kalpošanā un Jehova parūpētos par viņa ģimeni arī materiāli. Tāpēc viņš nolēma apmeklēt draudzes sapulci, kas notika darbdienas vakarā. Pēc tam Žans Klods gatavojās doties uz darbu, nezinādams, vai viņam vispār vēl būs darbs. Bet tieši tajā brīdī atskanēja tālruņa zvans. Izrādījās, ka ražošanas vadītājs pats ir atlaists un mūsu brālis var paturēt darbu.

8., 9. Kādā ziņā mēs varam līdzināties priesteriem un levītiem, lai Jehova būtu mūsu daļa?

⁸ Daži, nonākot situācijā, kad viņiem draud darba zaudēšana, uztraucas, kā viņi izpildīs savu pienākumu gādāt par ģimeni. (1. Tim. 5:8.) Neatkarīgi no tā, vai jums ir vai nav gadījies piedzīvot kaut ko tādu, jūs droši vien no savas pieredzes labi zināt, ka jums nekad nenāksies vilties, ja Dievs ir jūsu daļa un jūs augstu vērtējat iespēju viņam kalpot. Kad Jēzus savus mācekļus mudināja ”tiekties vispirms pēc valstības”, viņš tiem arī apliecināja: ”Tas viss [ko ēst, ko dzert un ko vilkt mugurā] jums tiks dots.” (Mat. 6:33.)

⁹ Padomāsim par levītiem, kas nesaņēma īpašumā zemi. Tā kā galveno uzmanību viņi pievērsa tīrajai pielūgsmei, viņiem bija jāpaļaujas, ka par viņiem gādās Jehova, kurš bija teicis: ”Es esmu.. tava daļa.” (4. Moz. 18:20.) Mēs nekalpojam templī, kā to darīja priesteri un levīti, bet mums var būt tāda pati attieksme kā viņiem — paļāvība, ka Jehova par mums gādās. Ritot pēdējām dienām, paļauties uz Dieva spēju parūpēties par mums kļūst arvien svarīgāk. (Atkl. 13:17.)

Tiekties vispirms pēc Dieva taisnības

10., 11. Kā daži cilvēki ir paļāvušies uz Jehovu jautājumos, kas saistīti ar darbu? Miniet piemēru.

¹⁰ Jēzus savus mācekļus mudināja arī ”tiekties vispirms pēc.. Dieva taisnības”. (Mat. 6:33.) Tas nozīmē pieņemt Jehovas viedokli par to, kas ir pareizs un kas nepareizs, nevis vadīties pēc cilvēku priekšstatiem. (Nolasīt Jesajas 55:8, 9.) Pirms kļūšanas par kristiešiem daži nodarbojās ar tabakas audzēšanu vai tās izstrādājumu tirdzniecību, mācīja citus karot vai ražoja un pārdeva ieročus. Bet, uzzinājuši patiesību, viņi nolēma mainīt darbu. (Jes. 2:4; 2. Kor. 7:1; Gal. 5:14.)

¹¹ Viens no šādiem cilvēkiem ir Endrū. Kad viņi ar sievu iepazina Jehovu, viņi nolēma kalpot Dievam. Kaut arī Endrū ļoti lepojās ar savu darbu, viņš to atstāja, jo strādāja organizācijā, kuras nostāja nebija neitrāla, un viņš vēlējās tiekties vispirms pēc Dieva taisnības. Tā Endrū, kam bija divi bērni, palika bez darba un bez ienākumu avota, un līdzekļu viņam pietika tikai dažiem mēnešiem. Raugoties no cilvēku viedokļa, varēja likties, ka viņam nav nekāda ”mantota īpašuma”. Endrū meklēja darbu, paļaudamies uz Dievu. Atceroties to laiku, viņš un viņa ģimene var apliecināt, ka Jehovas roka nav par īsu. (Jes. 59:1.) Dzīvojot vienkārši, Endrū un viņa sieva pat ir spējuši piedalīties pilnas slodzes kalpošanā. ”Ir bijuši brīži, kad mūs ir pārņēmušas raizes, kas saistītas ar naudas lietām, ar mājokli,  veselību vai vienkārši ar to, ka kļūstam vecāki. Bet Jehova vienmēr ir bijis ar mums,” saka Endrū. ”Nešauboties ne mirkli, mēs varam teikt, ka iespēja kalpot Jehovam ir pats cildenākais un patīkamākais, kas cilvēka dzīvē var būt.” * (Sal. Māc. 12:13.)

12. Kas ir vajadzīgs, lai Dieva normas mums būtu svarīgākas par visu pārējo? Miniet jums zināmus piemērus.

¹² Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Ja jums būs tāda ticība kā sinepju sēkliņa, jūs teiksiet šim kalnam: ”Pārcelies no šejienes uz turieni!”, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mat. 17:20.) Vai Dieva normas jums būtu svarīgākas par visu pārējo, ja to ievērošana būtu saistīta ar grūtībām? Ja jūs par to šaubāties, parunājiet ar citiem draudzes locekļiem. Viņu pieredzētais jūs noteikti garīgi atspirdzinās.

Augstu vērtēt to, ko Jehova sagādā garīgā ziņā

13. Uz ko mēs varam paļauties, ja uzticīgi kalpojam Jehovam?

¹³ Ja jūs augstu vērtējat iespēju kalpot Jehovam, jūs varat paļauties, ka viņš apmierinās jūsu materiālās un garīgās vajadzības, tāpat kā viņš sagādāja uzturu levītiem. Padomāsim par Dāvidu. Pat tad, kad viņš atradās alā, viņš nešaubījās, ka Dievs par viņu gādās. Arī mēs varam paļauties uz Jehovu, pat ja mums pašiem liekas, ka esam bezizejas stāvoklī. Atcerēsimies Asafu: kad viņš ”ienāca Dieva svētnīcā”, viņš labāk izprata jautājumu, kas viņu uztrauca. (Ps. 73:17, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Arī mums jāvēršas pie Dieva, no kura nāk mūsu garīgais uzturs. Šādi mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam iespēju kalpot Dievam, lai kādi būtu apstākļi mūsu dzīvē. Tā mēs ļaujam Jehovam būt mūsu daļai.

14., 15. Kā mums būtu jārīkojas, ja pieaug sapratne par kādu Bībeles pantu, un kāpēc?

¹⁴ Kā jūs reaģējat, kad Jehova, garīgās gaismas Avots, ļauj labāk izprast Bībelē atrodamos ”Dieva dziļumus”? (1. Kor. 2:10—13.) Lielisks piemērs ir apustuļa Pētera attieksme, kad Jēzus saviem klausītājiem teica: ”Ja jūs neēdat Cilvēka dēla miesu un nedzerat viņa asinis, jums nav dzīvības pašiem sevī.” Daudzi mācekļi uztvēra sacīto burtiski un runāja savā starpā: ”Šie vārdi ir briesmīgi. Kas tajos var klausīties?” Viņi ”atgriezās pie tā, ar ko bija nodarbojušies agrāk”. Bet Pēteris sacīja: ”Kungs, pie kā lai mēs ejam? Tev ir mūžīgās dzīves vārdi.” (Jāņa 6:53, 60, 66, 68.)

¹⁵ Pēteris līdz galam nesaprata, ko nozīmē Jēzus vārdi par viņa miesas ēšanu un asiņu dzeršanu. Tomēr apustulis paļāvās, ka Dievs viņam ļaus to izprast. Vai tad, kad garīgā gaisma kādā jautājumā kļūst spožāka, jūs cenšaties saprast bībelisko pamatojumu, kāpēc ir ieviestas izmaiņas? (Sal. Pam. 4:18.) Pirmajā gadsimtā berojieši ”ļoti labprāt pieņēma vārdu un katru dienu pētīja Rakstus”. (Ap. d. 17:11.) Rīkojoties tāpat kā viņi, mēs varam vairot savu pateicību par iespēju kalpot Jehovam un par to, ka viņš ir mūsu daļa.

Precēties tikai Kungā

16. Kā Dievs var būt mūsu daļa, ja runa ir par norādījumu, kas atrodams 1. Korintiešiem 7:39?

¹⁶ Vēl viena joma, kurā kristiešiem jāpatur prātā Dieva viedoklis, ir paklausība Bībeles norādījumam precēties ”tikai Kungā”. (1. Kor. 7:39.) Daudzi labāk ir palikuši neprecēti nekā rīkojušies pretēji šim Dieva padomam, un Dievs par viņiem gādā. Kā rīkojās Dāvids, kad viņš jutās vientuļš un viņam šķietami nebija neviena palīga? ”Es izkratu Viņa [Dieva] priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas,” Dāvids rakstīja,  runādams par reizēm, kad viņa ”gars skuma izmisumā”. (Ps. 142:2—4.) Līdzīgi varbūt jutās arī pravietis Jeremija, kas vairākus gadu desmitus uzticīgi kalpoja Dievam, būdams neprecēts. *

17. Kā vientulības brīžus pārvar kāda neprecēta māsa?

¹⁷ ”Es neesmu izlēmusi, ka vēlos palikt neprecēta,” stāsta kāda māsa, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. ”Ja es satiktu īsto cilvēku, es labprāt apprecētos. Mana māte, kas nav ticīga, centās mani pierunāt, lai es precētos ar pirmo cilvēku, kas gadītos. Es viņai jautāju, vai viņa gribētu uzņemties atbildību, ja mana laulība neizdotos. Ar laiku viņa saprata, ka man ir stabils darbs, ka es varu parūpēties par sevi un esmu laimīga, un pārstāja mani pierunāt.” Reizēm šī māsa jūtas vientuļa. Viņa saka: ”Tādos gadījumos es visu uzticu Jehovam, un viņš mani nekad neatstāj.” Kas viņai ir palīdzējis paļauties uz Jehovu? ”Kad lūdzu Dievu, es jūtu, ka viņš ir reāls un ka es nekad neesmu viena. Visaugstākais Dievs mani klausās — kā lai es nejustos pagodināta un priecīga?” Būdama pārliecināta, ka ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt”, šī māsa saka: ”Es no sirds cenšos palīdzēt citiem, neko negaidot pretī. Kad es domāju, kā palīdzēt citiem, mani pārņem iekšējs prieks.” (Ap. d. 20:35.) Viņas daļa ir Jehova, kam viņa ar prieku kalpo.

18. Kā jūs varat kļūt par Jehovas daļu?

¹⁸ Lai kādā situācijā jūs nonāktu, jūs vienmēr varat ļaut, lai Jehova ir jūsu daļa. Ja jūs tā rīkosieties, jums būs iespēja piederēt pie viņa laimīgās tautas. (2. Kor. 6:16, 17.) Tā jūs paši kļūsiet par Jehovas daļu, kā tas jau ir bijis ar viņa kalpiem pagātnē. (Nolasīt 5. Mozus 32:9, 10.) Izraēlieši kļuva par Jehovas daļu tautu starpā, un arī jūs viņš atzīs par saviem un ar mīlestību rūpēsies par jums. (Ps. 17:8.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

Kā jūs varat ļaut, lai Jehova ir jūsu daļa...

• ...tiecoties vispirms pēc Dieva valstības un viņa taisnības?

• ...būdami pateicīgi par garīgo uzturu?

• ...paklausot Dieva norādījumam precēties tikai Kungā?

[Jautājumi studēšanai]

[Izceltais teksts 13. lpp.]

Jehova kļūst par mūsu daļu, ja galvenais mūsu dzīvē ir kalpošana viņam

[Attēls 15. lpp.]

Ir uzmundrinoši domāt par Jeremijas piemēru