Mesija ir atrasts
Mesija ir atrasts
”Mēs esam atraduši Mesiju.” (JĀŅA 1:41.)
1. Kāpēc Andrejs teica: ”Mēs esam atraduši Mesiju!”?
JĀNIS KRISTĪTĀJS stāvēja kopā ar diviem saviem mācekļiem. Kad uz viņu pusi nāca Jēzus, Jānis izsaucās: ”Redzi, Dieva jērs!” Andrejs un otrs māceklis nekavējoties sekoja Jēzum un pavadīja visu dienu kopā ar viņu. Vēlāk Andrejs sameklēja savu brāli Sīmani Pēteri un, sajūsmināti pavēstījis: ”Mēs esam atraduši Mesiju!”, aizveda to pie Jēzus. (Jāņa 1:35—41.)
2. Ko mēs gūsim, izpētot vēl vairāk pravietojumu par Mesiju?
2 Laikam ejot, Andrejs, Pēteris un citi rūpīgi iedziļinājās Svētajos Rakstos un ar pilnīgu pārliecību varēja apgalvot, ka Jēzus no Nācaretes ir apsolītais Mesija. Arī mūsu ticība Bībelei un Dieva Svaidītajam nostiprināsies, kad izpētīsim vēl vairāk pravietojumu par Mesiju.
”Redzi, tavs ķēniņš nāk”
3. Kādi pravietojumi piepildījās, kad Jēzus triumfāli iejāja Jeruzālemē?
3 Mesija triumfāli iejās Jeruzālemē. Cakarijas pravietojumā ir teikts: ”Priecājies no sirds, Ciānas meita! Gavilē Jeruzālemes meita! Redzi, tavs ķēniņš nāk pie tevis; taisnīgs un tavs palīgs, Viņš ir miermīlīgs, Viņš jāj uz ēzeļa, uz ēzeļa mātes kumeļa.” (Cak. 9:9.) Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Slavēts lai ir, kas nāk tā Kunga vārdā!” (Ps. 118:26.) Piepildoties pravietojumam, ļaužu pulks sveica Jēzu ar skaļiem prieka saucieniem. Jēzus nebija licis ļaudīm viņu šādi sagaidīt, bet viņi rīkojās tā, kā bija pravietots. Lasīdami Bībelē par šo notikumu, pacentieties iztēloties šo ainu un it kā sadzirdēt cilvēku līksmās balsis! (Nolasīt Mateja 21:4—9.)
4. Paskaidrojiet, kā īstenojās Psalms 118:22, 23!
4 Lai gan daudzi neņems vērā pierādījumus un neatzīs Mesiju, viņš būs dārgs Dievam. Kā jau bija paredzēts, tie, kas ignorēja pierādījumus, ka Jēzus ir Mesija, viņu nicināja un ”ne par ko neturēja”. (Jes. 53:3; Marka 9:12.) Taču Dievs bija iedvesmojis psalmu sacerētāju, lai tas uzrakstītu šādus vārdus: ”Akmens, ko namdari nometuši pie malas, ir kļuvis par stūra akmeni. Tas ir tā Kunga darbs.” (Ps. 118:22, 23.) Jēzus pievērsa savu reliģisko pretinieku uzmanību šim Bībeles fragmentam, un Pēteris vēlāk teica, ka šie vārdi piepildījās Kristū. (Marka 12:10, 11; Ap. d. 4:8—11.) Jēzus kļuva par kristiešu draudzes ”stūra akmeni”, un, kaut arī viņu neatzina cilvēki, kam nebija ticības, viņš ir ”Dievam izredzēts un dārgs”. (1. Pēt. 2:4—6.)
Nodots un pamests
5., 6. Kas bija pravietots par to, kā nodos Mesiju, un kā šie pravietojumi piepildījās?
5 Mesiju nodos kāds no viņa biedriem. Dāvids uzrakstīja šādu pravietojumu: ”Pat mans labākais draugs, kam es cieši uzticējos, kas manu maizi ēda, paceļ pret mani kāju spērienam.” (Ps. 41:10.) Bībeles laikos kopīga maizes ēšana bija draudzības apliecinājums. (1. Moz. 31:54.) Tāpēc Jūdas Iskariota nodevība bija patiešām zemiska. Jēzus pats atsaucās uz minētajiem Dāvida vārdiem, kad runāja par savu nodevēju un teica apustuļiem: ”Es nerunāju par jums visiem. Es zinu, kurus esmu izredzējis. Bet jāpiepildās rakstiem: Kas manu maizi ēd, pret mani pacēlis savu kāju.” (Jāņa 13:18.)
6 Mesijas nodevējs saņems trīsdesmit sudraba gabalu — tik daudz maksāja vergs. Atsaukdamies uz Cakarijas grāmatas 11. nodaļas 12. un 13. pantu, Matejs apstiprināja, ka Jēzu tiešām nodeva par tik niecīgu summu. Bet kāpēc Matejs rakstīja, ka to bija teicis ”pravietis Jeremija”? Laikā, kad dzīvoja Matejs, ar Jeremijas grāmatu acīmredzot sākās tā Bībeles grāmatu grupa, kurā ietilpa Cakarijas grāmata. (Salīdzināt Lūkas 24:44.) Jūda tā arī neizlietoja nodevīgi iegūto naudu, bet gan nometa to templī, ”aizgāja un pakārās”. (Mat. 26:14—16; 27:3—10.)
7. Kā īstenojās Cakarijas 13:7?
7 Mesijas mācekļi izklīdīs. Cakarija rakstīja: ”Nogalini ganu, tad avis izklīdīs.” (Cak. 13:7.) 33. gada 14. nīsanā Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Jūs visi šinī naktī pret mani apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es sitīšu ganu, un ganāmā pulka avis izklīdīs.” Tieši tā arī notika — Matejs apliecināja, ka ”visi mācekļi atstāja viņu un bēga”. (Mat. 26:31, 56.)
Apsūdzēts un sists
8. Kas notika, piepildoties pravietojumam no Jesajas 53:8?
8 Mesiju notiesās uz nāvi. (Nolasīt Jesajas 53:8.) 14. nīsana rītausmā viss sinedrijs sanāca kopā, lika Jēzu sasiet un nodot romiešu vietvaldim Poncijam Pilātam. Pilāts izvaicāja Jēzu un secināja, ka viņš nav vainojams nekādā pārkāpumā. Bet, kad Pilāts jautāja pūlim, vai atbrīvot Jēzu, pūlis kliedza, lai sit viņu pie staba un atbrīvo noziedznieku Barabu. Gribēdams izpatikt ļaudīm, Pilāts atbrīvoja Barabu, bet Jēzu lika pērt ar pletnēm un pēc tam piesist pie staba. (Marka 15:1—15.)
9. Kādi notikumi risinājās Jēzus dzīvē, īstenojoties vārdiem, kas lasāmi Psalmā 35:11?
9 Pret Mesiju liecinās viltus liecinieki. Dāvids kādā psalmā rakstīja: ”Viltus liecinieki ceļas, viņi izprašņā mani par lietām, ko es nezinu.” (Ps. 35:11.) Gluži kā bija pravietots, ”augstie priesteri, vecaji un visa augstā tiesa meklēja viltus liecību pret Jēzu, lai to varētu nokaut”. (Mat. 26:59.) ”Daudzi deva viltus liecības pret viņu, un viņu liecības nebija vienādas.” (Marka 14:56.) Jēzus ienaidniekus itin nemaz neuztrauca liecinieku meli, jo viņi par katru cenu gribēja panākt Jēzus nāvi.
10. Pastāstiet, kā piepildījās tas, kas bija paredzēts Jesajas 53:7!
10 Mesija savu apsūdzētāju priekšā klusēs. Jesaja izteica šādu pravietojumu: ”Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti.” (Jes. 53:7.) ”Kad augstie priesteri un vecaji viņu [Jēzu] apsūdzēja, viņš neatbildēja nenieka.” Tad Pilāts viņam jautāja: ”Vai tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret tevi?” Tomēr Jēzus ”tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās”. (Mat. 27:12—14.) Jēzus saviem apsūdzētājiem neteica neko ļaunu. (Rom. 12:17—21; 1. Pēt. 2:23.)
11. Kas notika, piepildoties Jesajas 50:6 un Mihas 4:14?
11 Jesaja paredzēja, ka Mesiju sitīs. ”Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita, un savu vaigu tiem, kas raustīja un plēsa manu bārdu. Savu vaigu es neapslēpu paļām un spļāvieniem,” viņš rakstīja. (Jes. 50:6.) Savukārt Miha pravietoja: ”Ar rīksti viņi sitīs pa vaigu Israēla tiesnesi.” (Mih. 4:14.) Marks savā evaņģēlijā apstiprināja, ka šie pravietojumi piepildījās: ”Citi sāka viņu apspļaudīt un apsedza viņa vaigu un viņu sita dūrēm un uz viņu sacīja: ”Uzmini mūs, pravietis būdams.” Un sulaiņi viņam sita vaigā.” Kā rakstīja Marks, kareivji ”sita viņam pa galvu ar niedri, un viņu apspļaudīja, un [ņirgādamies] ceļus locīja un viņu pielūdza”. (Marka 14:65; 15:19.) Protams, Jēzus nebija darījis neko tādu, lai būtu pelnījis šādu izturēšanos.
Uzticīgs Dievam līdz nāvei
12. Kā vārdi, kas lasāmi Psalmā 22:17 un Jesajas 53:12, attiecās uz Jēzu?
12 Bija pravietots, kā Mesiju sodīs ar nāvi. Psalmu dziesminieks Dāvids teica: ”Ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas.” (Ps. 22:17.) Atstāstot Bībeles lasītājiem labi zināmo notikumu, Marks savā evaņģēlijā rakstīja, ka ”trešajā stundā”, tas ir, ap deviņiem no rīta, Jēzu piesita pie staba. (Marka 15:25.) Tāpat bija pravietots, ka Mesija mirs kopā ar grēciniekiem. ”Viņš nodeva savu dzīvību nāvē,” minēja Jesaja, ”un tika pieskaitīts ļaundariem.” (Jes. 53:12.) Tā arī notika: blakus Jēzum pie stabiem piekāra divus noziedzniekus, vienu pa labi, otru pa kreisi no Jēzus. (Mat. 27:38.)
13. Kā Psalms 22:8, 9 piepildījās saistībā ar Jēzu?
13 Dāvids paredzēja, ka Mesiju nievās. (Nolasīt Psalmu 22:8, 9.) Kad Jēzus cieta pie moku staba, ļaudis viņu nievāja, kā liecināja Matejs: ”Garāmgājēji zaimoja viņu, galvas kratīdami, un sacīja: ”Viņš gribēja noplēst templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats sev; ja tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē.”” Arī augstie priesteri, rakstu mācītāji un vecākie viņu izsmēja, sacīdami: ”Citiem viņš palīdzējis, bet pats sev nevar palīdzēt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz viņu. Viņš Dievam uzticējies, tas lai glābj viņu, ja grib; jo viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.” (Mat. 27:39—43.) Taču Jēzus to visu pacieta un saglabāja mieru. Viņa izturēšanās ir lielisks paraugs mums.
14., 15. Kā piepildījās pravietojumi par Mesijas apģērbu un par to, ka viņam dos etiķi?
14 Par Mesijas drēbēm metīs lozes. ”Viņi dala manas drēbes savā starpā,” teikts vienā no psalmiem, ”un par manu apģērbu viņi met kauliņus.” (Ps. 22:19.) Tieši tā arī notika, kad romiešu kareivji, piesituši Jēzu pie staba, ”izdalīja viņa drēbes savā starpā ar mesliem”. (Mat. 27:35; nolasīt Jāņa 19:23, 24.)
15 Mesijam dos etiķi un žulti. Kādā citā psalmā var lasīt: ”Viņi man deva ēst žulti un, kad es biju izslāpis, viņi mani dzirdināja ar etiķi.” (Ps. 69:22.) Matejs rakstīja: ”Tie deva Jēzum dzert vīnu, kas sajaukts ar žulti, bet, to pagaršojis, viņš negribēja to dzert.” Vēlāk ”viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to ar skābu vīnu, uzsprauda uz niedres un deva viņam dzert.” (Mat. 27:34, 48, NW.)
16. Paskaidrojiet, kā īstenojās pravietiskie vārdi, kas lasāmi Psalmā 22:2!
16 Izskatīsies, ka Dievs Mesiju ir atstājis. (Nolasīt Psalmu 22:2.) Atbilstoši tam, kas bija pravietots, ”ap devīto stundu [ap trijiem pēcpusdienā] Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: ”Eloī, Eloī, lama zabahtani!” Tas ir tulkots: ”Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis?”” (Marka 15:34.) Jēzus nebija zaudējis ticību savam debesu Tēvam. Dievs bija pametis Jēzu ienaidnieku varā tādā ziņā, ka vairs neaizsargāja Jēzu, lai viņa uzticība tiktu pārbaudīta līdz galam. Turklāt, sakot minētos vārdus, Jēzus piepildīja pravietojumu, kas rakstīts 22. psalma 2. pantā.
17. Kā piepildījās Cakarijas 12:10 un Psalms 34:21?
17 Mesiju sadurs, bet viņa kauli netiks salauzti. Jeruzālemes iedzīvotāji ”raudzīsies uz viņu, ko tie sadūruši”. (Cak. 12:10, LB-65r.) Savukārt 34. psalma 21. pantā ir teikts, ka Dievs ”pasargā visus viņa locekļus, neviens no tiem netiek samaitāts”. Apustulis Jānis apstiprināja, ka tā notika: ”Viens no kareivjiem viņam [Jēzum] iedūra sānos šķēpu, un tūdaļ iztecēja asinis un ūdens. Un kas to redzējis [proti, Jānis], tas to ir apliecinājis, un viņa liecība ir patiesa. [..] Tas notika, lai piepildītos raksti: ”Nevienu kaulu viņam nebūs salauzt.” Un cita rakstu vieta atkal saka: ”Viņi raudzīsies uz to, ko tie sadūruši.”” (Jāņa 19:33—37.)
18. Kā Jēzus tika apglabāts pie bagātniekiem?
18 Mesiju apglabās pie bagātniekiem. (Nolasīt Jesajas 53:5, 8, 9, LB-65r.) 14. nīsana pievakarē ”kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps,” lūdza Pilātam atļauju apglabāt Jēzu un Pilāts to atļāva. Tālāk Mateja evaņģēlijā stāstīts: ”Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.” (Mat. 27:57—60.)
Slavēsim Mesiju, mūsu Ķēniņu!
19. Kas notika saskaņā ar pravietiskajiem vārdiem no Psalma 16:10?
19 Mesija tiks piecelts no nāves. Dāvids rakstīja: ”Tu [Jehova] manu dvēseli nepametīsi nāves varā.” (Ps. 16:10.) Iztēlojieties, cik pārsteigtas bija sievietes, kas bija atnākušas apraudzīt Jēzus kapu, — viņas ieraudzīja materializējušos eņģeli, kas viņām teica: ”Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu no Nacaretes, kas bija krustā sists; viņš ir augšāmcēlies, viņš nav šeit: redziet še to vietu, kur viņu nolika.” (Marka 16:6.) Vēlāk, tā paša gada Vasarsvētkos, apustulis Pēteris lielam ļaužu pulkam Jeruzālemē pavēstīja, ka Dāvids, ”to paredzēdams, ir runājis par Kristus augšāmcelšanos: viņš nepalika pazemē, un viņa miesa neredzēja satrūdēšanu”. (Ap. d. 2:29—31.) Dievs nepieļāva, ka viņa mīļotā Dēla mirstīgās atliekas satrūdētu. Turklāt Jehova paveica vēl kaut ko patiešām apbrīnojamu: viņš atdzīvināja Jēzu kā garīgu būtni. (1. Pēt. 3:18.)
20. Kas bija pravietots par Mesijas valdīšanu?
20 Kā jau bija paredzēts, Dievs paziņoja, ka Jēzus ir viņa Dēls. (Nolasīt Psalmu 2:7; Mateja 3:17.) Ļaužu pūļi slavēja Jēzu un viņa valstību, un arī mēs ar prieku stāstām citiem par Jēzu un viņa valdīšanu. (Marka 11:7—10.) Kristus drīz iznīcinās savus ienaidniekus, ”sargājot patiesību, lēnību un taisnību”. (Ps. 2:8, 9; 45:2—7.) Tad viņa valdīšana nodrošinās mieru un labklājību visā pasaulē. (Ps. 72:1, 3, 12, 16; Jes. 9:5, 6.) Mēs jūtamies ļoti pagodināti, ka varam liecināt par Jehovu, kura mīļais dēls tagad ir Ķēniņš debesīs, un ka varam stāstīt citiem par svētībām, ko sagādās viņa lieliskā valdīšana.
Kā jūs atbildētu?
• Kā Jēzus tika nodots un pamests?
• Kas bija pravietots par Jēzus Kristus nāvi?
• Kāpēc jūs esat pārliecināti, ka Jēzus ir apsolītais Mesija?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 13. lpp.]
Kādi pravietojumi piepildījās, kad Jēzus triumfāli iejāja Jeruzālemē?
[Attēli 15. lpp.]
Jēzus nomira par mūsu grēkiem, bet tagad viņš ir Ķēniņš un valda debesīs
