Vai jūs ienīstat netaisnību?

”Tu esi.. ienīdis netaisnību.” (Ebr. 1:9.)

1. Ko Jēzus mācīja par mīlestību?

UZSVEROT mīlestības lielo nozīmi, Jēzus Kristus saviem mācekļiem sacīja: ”Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:34, 35.) Jēzus pavēlēja saviem sekotājiem vienam pret otru izpaust pašaizliedzīgu mīlestību. Tai bija jākļūst par viņu atšķirības zīmi. Jēzus arī mudināja viņus: ”Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mat. 5:44.)

2. Ko Kristus sekotājiem jāmācās ienīst?

² Jēzus ne tikai mudināja savus sekotājus parādīt mīlestību, bet arī mācīja, kas viņiem ir jāienīst. Bībelē par Jēzu ir teikti šādi vārdi: ”Tu esi mīlējis taisnību un ienīdis netaisnību.” (Ebr. 1:9; Ps. 45:8.) Tas liecina, ka mums ir jāattīsta gan mīlestība pret taisnību, gan naids pret grēku jeb netaisnību. Apustulis Jānis nepārprotami rakstīja: ”Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.” (1. Jāņa 3:4.)

3. Kādas četras jomas, kurās mēs varam izpaust naidu pret netaisnību, ir aplūkotas šajā rakstā?

³ Tāpēc ikvienam kristietim ir jāpārdomā jautājums: vai es ienīstu netaisnību? Aplūkosim, kā mēs varam parādīt naidu pret to, kas ir ļauns, ja runa ir par četrām jomām: mūsu attieksmi pret pārmērīgu alkohola lietošanu, viedokli par okultismu, reakciju uz amoralitāti un viedokli par cilvēkiem, kuri mīl netaisnību.

Mērenība alkohola lietošanā

4. Kāpēc Jēzus varēja ar tīru sirdsapziņu brīdināt citus no pārmērīgas alkohola lietošanas?

⁴ Jēzus mēdza dzert vīnu, uzskatīdams to  par dāvanu no Dieva. (Ps. 104:14, 15.) Tomēr viņš nekad neizmantoja šo dāvanu ļaunprātīgi un nepiedzērās. (Sal. Pam. 23:29—33.) Tāpēc Jēzus ar tīru sirdsapziņu varēja brīdināt citus no pārmērīgas alkohola lietošanas. (Nolasīt Lūkas 21:34.) Piedzeršanās var kļūt par iemeslu arī citiem nopietniem grēkiem. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve, bet topiet gara pilni.” (Efez. 5:18.) Tāpat viņš mudināja vecākās sievietes draudzē nenodoties ”pārmērīgai vīna dzeršanai”. (Tit. 2:3.)

5. Kādus jautājumus būtu noderīgi pārdomāt tiem, kas lieto alkoholiskus dzērienus?

⁵ Ja jūs lietojat alkoholiskus dzērienus, jums būtu noderīgi padomāt: vai mans viedoklis par pārmērīgu alkohola lietošanu ir tāds pats, kāds bija Jēzum? Ja man šajā jautājumā būtu jādod kādam padoms, vai es to varētu darīt ar tīru sirdsapziņu? Vai es mēdzu iedzert, lai mazinātu raizes vai stresu? Cik daudz alkohola es patērēju nedēļā? Kā es reaģēju, ja kāds izsaka bažas, ka es dzeru pārāk daudz? Vai es tādos gadījumos mēģinu aizstāvēties vai pat apvainojos? Ja mēs sāktu nodoties pārmērīgai dzeršanai, tas varētu nelabvēlīgi ietekmēt mūsu spēju pareizi spriest un pieņemt saprātīgus lēmumus. Kristus sekotāji cenšas ”sargāt apdomīgu prātu”. (Sal. Pam. 5:2, Bībeles 1825. gada izdevums.)

Sargāsimies no okultisma

6., 7. a) Kāda bija Jēzus attieksme pret Sātanu un dēmoniem? b) Kāpēc okultisms mūsdienās ir tik izplatīts?

⁶ Būdams uz zemes, Jēzus apņēmīgi pretojās Sātanam un dēmoniem. Viņš atvairīja tiešus Sātana mēģinājumus sagraut viņa uzticību. (Lūk. 4:1—13.) Viņš arī pamanīja slēptākus mēģinājumus ietekmēt viņa domāšanu un rīcību un tiem pretojās. (Mat. 16:21—23.) Tāpat Jēzus palīdzēja daudziem cilvēkiem atbrīvoties no cietsirdīgās dēmonu varas. (Marka 5:2, 8, 12—15; 9:20, 25—27.)

⁷ Pēc tam, kad 1914. gadā Jēzus bija kļuvis par Ķēniņu, viņš attīrīja debesis no Sātana un dēmonu kaitīgās ietekmes. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk Sātans ir apņēmies ”pievilt visu pasauli”. (Atkl. 12:9, 10.) Tāpēc mums nebūtu jābrīnās, ka sabiedrībā interese par okultismu ir plaši izplatīta un joprojām pieaug. Kā mēs varam sevi pasargāt?

8. Kāda pašpārbaude mums būtu jāveic attiecībā uz izklaidi, ko mēs izvēlamies?

⁸ Bībelē ir lasāmi skaidri brīdinājumi par briesmām, ko sevī slēpj spiritisms. (Nolasīt 5. Mozus 18:10—12.) Mūsdienās Sātans un dēmoni ietekmē cilvēku domāšanu ar tādu filmu, grāmatu un elektronisko spēļu starpniecību, kuras popularizē okultisma elementus. Tāpēc ikvienam no mums būtu jāapsver šādi jautājumi: vai es pēdējo mēnešu laikā izklaidei neesmu izraudzījies filmas, televīzijas raidījumus, elektroniskās spēles, grāmatas vai komiksus, kuru sižets ir saistīts ar pārdabisku spēku  izmantošanu? Vai es apzinos, cik svarīgi ir sargāties no okultisma, vai arī man tas nešķiet reāls drauds? Vai es vispār esmu domājis par to, kā Jehova raugās uz manu izvēli izklaides jautājumos? Ja es esmu pieļāvis, ka manā dzīve iezogas šāda dēmoniska ietekme, vai mīlestība pret Jehovu un viņa taisnīgajiem principiem mani mudinās rīkoties izlēmīgi un atbrīvoties no tās? (Ap. d. 19:19, 20.)

Sekosim Jēzus norādījumiem par morālu tīrību

9. Kā cilvēks var sākt mīlēt netaisnību?

⁹ Jēzus nelokāmi atbalstīja Jehovas noteiktās morāles normas. Viņš teica: ”Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa? Tā tad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mat. 19:4—6.) Jēzus zināja, ka tas, uz ko mēs skatāmies, var ietekmēt mūsu sirdi. Tāpēc savā Kalna runā viņš norādīja: ”Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mat. 5:27, 28.) Ja kāds ignorē šo Jēzus brīdinājumu, viņš savā sirdī būtībā lolo mīlestību pret netaisnību.

10. Pastāstiet kādu gadījumu, kas parāda, ka no paraduma skatīties pornogrāfiju ir iespējams atbrīvoties!

¹⁰ Sātans veicina seksuālu amoralitāti, izmantojot pornogrāfiju. Šī pasaule ir burtiski pārplūdināta ar to. Cilvēkam, kas skatās pornogrāfiju, parasti ir grūti izmest nepiedienīgās ainas no sava prāta, un viņš var pat kļūt atkarīgs no pornogrāfijas. Lūk, kas notika ar kādu kristieti. Viņš stāsta: ”Es slepenībā skatījos pornogrāfiju. Es biju radījis iedomu pasauli, kura, kā es spriedu, nebija saistīta ar to pasauli, kurā es kalpoju Jehovam. Es zināju, ka šis paradums ir slikts, bet es sevi pārliecināju, ka mana kalpošana Dievam joprojām ir pieņemama.” Kas izmainīja brāļa domāšanu? Viņš atceras: ”Kaut arī tas bija pats grūtākais, ko man jebkad ir nācies darīt, es nolēmu pastāstīt par savu problēmu draudzes vecākajiem.” Brālis galu galā atbrīvojās no šī degradējošā paraduma. ”Kad biju attīrījis savu dzīvi no šī grēka, es beidzot ieguvu tīru sirdsapziņu,” viņš atzīst. Visiem, kas ienīst netaisnību, ir jāmācās ienīst pornogrāfiju.

11., 12. Kā mēs ar savu mūzikas izvēli varam parādīt, ka ienīstam netaisnību?

¹¹ Mūsu emocijas un tātad arī mūsu simbolisko sirdi spēcīgi var ietekmēt mūzika un dziesmu vārdi. Mūzika pati par sevi ir Dieva dāvana, un tai jau kopš seniem laikiem ir bijusi nozīmīga vieta patiesajā pielūgsmē. (2. Moz. 15:20, 21; Efez. 5:19.) Taču Sātana ļaunā pasaule popularizē mūziku, kurā tiek cildināta amoralitāte. (1. Jāņa 5:19.) Kā mēs varam noteikt, vai mūzika, ko klausāmies, mūs aptraipa vai ne?

¹² Pirmais solis ir sev pajautāt: vai dziesmās, kuras es klausos, ir slavināta nogalināšana,  laulības pārkāpšana, netiklība un zaimošana? Ja es kādam nolasītu šo dziesmu tekstus, vai viņš nospriestu, ka es ienīstu netaisnību, vai arī šie vārdi liktu domāt, ka mana sirds ir aptraipīta? Nevar teikt, ka mēs ienīstam netaisnību, ja mēs to cildinām dziesmās. ”Kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku,” teica Jēzus. ”Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.” (Mat. 15:18, 19; salīdzināt Jēkaba 3:10, 11.)

Mācīsimies no Jēzus, kā izturēties pret tiem, kas mīl netaisnību

13. Ko Jēzus domāja par cilvēkiem, kuri bez nožēlas grēkoja?

¹³ Jēzus paskaidroja, ka viņš ir nācis aicināt grēciniekus uz atgriešanos no grēkiem. (Lūk. 5:30—32.) Bet kā viņš izturējās pret tiem, kas bija nocietinājuši savas sirdis un bez nožēlas grēkoja? Jēzus nosodīja šādus cilvēkus un brīdināja par viņu postošo ietekmi. (Mat. 23:15, 23—26.) Viņš arī skaidri pateica: ”Ne ikkatrs, kas uz mani saka: Kungs! Kungs! ieies debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva prātu. Daudzi uz mani sacīs tanī dienā [kad Dievs izpildīs spriedumu]: Kungs! Kungs! vai mēs tavā vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs tavā vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs tavā vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?” Bet Jēzus noraidīs tos, kas bez nožēlas dara netaisnību: ”Eita nost no manis.” (Mat. 7:21—23.) Kāpēc viņi saņems šādu spriedumu? Tāpēc, ka ar savu netaisno rīcību šie cilvēki kaitē citiem un dara negodu Dievam.

14. Kāpēc cilvēki, kas grēko un to nenožēlo, tiek izslēgti no draudzes?

¹⁴ Dieva Rakstos ir dots norādījums, ka cilvēks, kas grēko un to nenožēlo, ir jāizslēdz no draudzes. (Nolasīt 1. Korintiešiem 5:9—13.) Tas ir jādara vismaz trīs iemeslu dēļ: pirmkārt, lai netiktu aptraipīts Jehovas vārds; otrkārt, lai aizsargātu draudzes tīrību; un, treškārt, lai palīdzētu grēciniekam, ja iespējams, nožēlot savu rīcību.

15. Kādi nopietni jautājumi mums jāpārdomā, ja vēlamies palikt uzticīgi Jehovam?

¹⁵ Vai mums par cilvēkiem, kas bez nožēlas grēko, ir tāds pats viedoklis kā Jēzum? Mums jāpārdomā šādi jautājumi: vai es izvēlētos regulāri pavadīt laiku ar kādu, kas būtu izslēgts no kristiešu draudzes vai būtu atteicies no piederības draudzei? Un kā būtu tad, ja šis cilvēks man būtu tuvs radinieks, ar kuru es nedzīvoju zem viena jumta? Šāda situācija var nopietni pārbaudīt mūsu mīlestību pret taisnību un mūsu uzticību Dievam. *

16., 17. Kādā situācijā nonāca kāda kristiete, un kas viņai palīdzēja sekot Bībeles norādījumiem par attiecībām ar tiem, kas ir izslēgti no draudzes?

¹⁶ Padomāsim par to, ko pieredzēja kāda māsa, kuras pieaugušais dēls kādu laiku  kalpoja Jehovam, bet vēlāk bez nožēlas grēkoja un tika izslēgts no draudzes. Mūsu māsa mīlēja Jehovu, bet viņa mīlēja arī savu dēlu, tāpēc viņai bija ārkārtīgi grūti sekot Bībeles norādījumam un neuzturēt kontaktus ar dēlu, kas bija atstājis draudzi.

¹⁷ Kādu padomu jūs dotu šai māsai? Kāds vecākais viņai paskaidroja, ka Jehova saprot viņas izjūtas. Brālis aicināja viņu padomāt, cik sāpīgi Jehovam, bez šaubām, bija redzēt, kā daļa viņa garīgo dēlu sacēlās pret viņu. Kā atzīmēja vecākais, Jehova labi zina, cik šāda situācija var būt smaga, tomēr viņš pieprasa, lai grēcinieki, kas nenožēlo savu rīcību, tiktu izslēgti no draudzes. Māsa pieņēma šīs pamācības un uzticīgi sekoja Bībeles norādījumiem par attiecībām ar cilvēku, kurš ir atstājis draudzi. * Šāda uzticība iepriecina Jehovas sirdi. (Sal. Pam. 27:11.)

18., 19. a) Par ko liecina tas, ka mēs esam gatavi pārtraukt kontaktus ar cilvēku, kurš dara netaisnību? b) Kāds var būt iznākums, ja mēs apliecinām uzticību Dievam un sekojam viņa norādījumiem?

¹⁸ Ja arī jūs esat līdzīgā situācijā, atcerieties, ka Jehova saprot, kā jūs jūtaties. Pārtraucot kontaktus ar cilvēku, kurš ir izslēgts no draudzes vai ir atteicies no piederības tai, jūs parādāt, ka ienīstat attieksmi un rīcību, kas tam bija par cēloni. Šādi jūs arī apliecināt, ka mīlat šo cilvēku pietiekami stipri, lai darītu to, kas viņam ir pats labākais. Jūsu uzticība Jehovam palielina iespēju, ka izslēgtais cilvēks varētu nožēlot grēkus un atgriezties pie Jehovas.

¹⁹ Kāda sieviete, kas bija izslēgta no draudzes un vēlāk tika pieņemta atpakaļ, rakstīja: ”Esmu priecīga, ka Jehova aiz mīlestības pret saviem kalpiem uztur savu organizāciju tīru. Kārtība, kas cilvēkiem no malas varētu likties barga, patiesībā ir ļoti nepieciešama un liecina par mīlestību.” Kā jūs domājat, vai šī sieviete būtu nonākusi pie šāda secinājuma, ja draudzes locekļi, tostarp arī viņas radinieki, būtu regulāri kontaktējušies ar viņu laikā, kad viņa bija izslēgta? Ar to, ka mēs sekojam Bībeles norādījumiem par attiecībām ar cilvēkiem, kas ir izslēgti no draudzes, mēs apliecinām, ka mīlam taisnību un atzīstam Jehovas tiesības noteikt uzvedības normas.

”Ienīstiet ļaunu!”

20., 21. Kāpēc ir svarīgi mācīties ienīst netaisnību?

²⁰ ”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi!” brīdināja apustulis Pēteris. ”Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pēt. 5:8.) Vai viņam izdosies ”aprīt” jūs? Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai jūs iemācīsieties nīst netaisnību.

²¹ Attīstīt naidu pret to, kas ir slikts, nav viegli. Mēs esam piedzimuši grēcīgi un dzīvojam pasaulē, kas mudina izdabāt miesas tieksmēm. (1. Jāņa 2:15—17.) Ja sekosim Jēzus paraugam un padziļināsim savu mīlestību pret Jehovu, mēs spēsim ienīst netaisnību. Apņemsimies ”ienīst ļaunu” un nešaubīsimies, ka Jehova ”pasargā savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas”. (Ps. 97:10.)

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kā mēs varam pārbaudīt savu attieksmi pret alkohola lietošanu?

• Kā mēs varam sargāties no okultisma?

• Kāpēc pornogrāfija ir bīstama?

• Kā mēs apliecinām, ka ienīstam netaisnību, ja no draudzes tiek izslēgts mums tuvs cilvēks?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 29. lpp.]

Ja jūs lietojat alkoholu, par ko jums būtu jādomā?

[Attēls 30. lpp.]

Sargāsimies no dēmoniskas ietekmes izklaidē

[Attēls 31. lpp.]

Cilvēks, kas skatās pornogrāfiju, lolo sevī mīlestību pret netaisnību