Dieva labvēlība ļauj iemantot mūžīgu dzīvi

”Tu svētī ik taisnīgo, Kungs, kā ar vairogu sedz to ar labvēlību.” (Ps. 5:13, Vecās Derības poēzijas grāmatas.)

1., 2. Ko pravietis Elija lūdza atraitnei, kas dzīvoja Sareptā, un ko viņš tai apsolīja?

ATRAITNE un viņas dēls, kuri dzīvoja Sareptā, bija izsalkuši. Arī pravietis Elija, kas bija ieradies no tāla ceļa, nebija ēdis. Kad sieviete lasīja malku, lai sev un dēlam pagatavotu trūcīgu maltīti, Dieva pravietis viņai palūdza ūdeni un maizi. Viņa bija gatava iedot Elijam padzerties, taču no ēdamā viņai bija tikai ”viena vienīga pilna sauja smalko kviešu miltu un mazliet eļļas apaļā krūzē”. Pēc atraitnes domām, viņai nebija ēdiena, ko pravietim piedāvāt, un viņa tā arī pateica. (1. Ķēn. 17:8—12.)

² Tomēr Elija viņai lūdza: ”Iztaisi arī man mazu rausi pašā sākumā un liec to iznest man ārā. Bet savām un sava dēla vajadzībām sagatavo vēlāk, jo tā ir sacījis tas Kungs, Israēla Dievs: Milti tīnē neizsīks un eļļas apaļā krūzē nepietrūks.” (1. Ķēn. 17:13, 14.)

3. Kāds svarīgs jautājums mums ir jāizlemj?

³ Lēmums, kas bija jāpieņem atraitnei, nebija tikai par to, ko darīt ar niecīgo pārtikas krājumu, kas viņai bija atlicis. Jautājums bija: vai viņa paļausies, ka Jehova glābs viņu un viņas dēlu, vai arī materiālās vajadzības uzskatīs par svarīgākām nekā Jehovas labvēlība un draudzība? Līdzīgs lēmums jāpieņem arī katram no mums. Vai mēs pirmām kārtām tieksimies pēc Jehovas labvēlības vai pēc materiālas nodrošinātības? Pievērsīsim uzmanību, kāpēc mums būtu jāpaļaujas uz Dievu un viņam jākalpo un kā mēs varam iegūt viņa labvēlību.

Jehova ir cienīgs saņemt pielūgsmi

4. Kāpēc Jehova ir cienīgs saņemt mūsu pielūgsmi?

⁴ Jehovam ir tiesības gaidīt, ka cilvēki viņam kalpos saskaņā ar viņa prātu. Šo faktu apstiprināja viņa kalpi debesīs, vienbalsīgi atzīdami: ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu  esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.” (Atkl. 4:11.) Tā kā Jehova ir visa Radītājs, viņš ir cienīgs saņemt mūsu pielūgsmi.

5. Kāpēc apziņai par Dieva mīlestību mūs būtu jāmudina kalpot viņam?

⁵ Vēl viens iemesls, kas mūs mudina kalpot Jehovam, ir viņa dziļā mīlestība pret mums, par kuru nav pārākas. ”Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības,” teikts Bībelē, ”pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.” (1. Moz. 1:27.) Dievs cilvēkiem ir piešķīris gribas brīvību un spēju domāt un pieņemt lēmumus. Dāvādams cilvēkiem dzīvību, Jehova kļuva par visas cilvēces Tēvu. (Lūk. 3:38.) Kā ikviens labs tēvs viņš ir parūpējies, lai viņa dēliem un meitām būtu viss, kas tiem ir nepieciešams laimīgai dzīvei. ”Viņš liek savai saulei uzlēkt” un ”liek lietum līt”, lai zeme dotu bagātīgu ražu un būtu skaista mājvieta cilvēkiem. (Mat. 5:45.)

6., 7. a) Kas Ādama dēļ ir jāpieredz visiem viņa pēcnācējiem? b) Ko Kristus upuris dos tiem, kas tiecas pēc Dieva labvēlības?

⁶ Tāpat Jehova mūs ir izglābis no briesmīgajām grēka sekām. Kad Ādams grēkoja, viņš rīkojās kā azartspēlmanis, kas zog ģimenes līdzekļus, lai nodotos savam netikumam. Saceldamies pret Jehovu, Ādams saviem bērniem laupīja izredzes uz mūžīgu un laimīgu dzīvi. Viņa savtīguma dēļ cilvēce nonāca nežēlīga ”kunga” — nepilnības — varā. Tāpēc visi cilvēki slimo, pieredz sāpes un galu galā mirst. Lai atbrīvotu kādu no verdzības, ir nepieciešama samaksa, un Jehova ir sagādājis maksu, kas mūs var glābt no grēka postošajām sekām. (Nolasīt Romiešiem 5:21.) Rīkodamies saskaņā ar sava Tēva gribu, Jēzus Kristus ”atdeva savu dzīvību kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mat. 20:28.) Drīz visi, kas būs iemantojuši Dieva labvēlību, varēs gūt pilnu labumu no šī izpirkuma.

⁷ Jehova, mūsu Radītājs, ir darījis vairāk nekā jebkurš cits, lai nodrošinātu mums laimīgu un jēgpilnu dzīvi. Ja būsim ieguvuši viņa labvēlību, mēs varēsim vērot, kā viņš izlabos visu ļaunumu, kas cilvēcei ir bijis jāpieredz. Ikviens no mums varēs pārliecināties, ka Jehova ”atalgo tos, kas viņu meklē”. (Ebr. 11:6, JD-07.)

”Tava tauta būs labprātīga”

8. Ko Jesajas pieredzētais mums atklāj par kalpošanu Dievam?

⁸ Lai iegūtu Dieva labvēlību, mums pareizi jāizmanto gribas brīvība. Tas ir tāpēc, ka Jehova nevienu nespiež viņam kalpot. Laikā, kad dzīvoja Jesaja, Dievs jautāja: ”Ko Es lai sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” Ņemdams vērā pravieša tiesības pašam izdarīt izvēli, Jehova parādīja viņam cieņu. Varam tikai iztēloties, ar kādu gandarījumu Jesaja atbildēja: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” (Jes. 6:8.)

9., 10. a) Ar kādu attieksmi mums jākalpo Dievam? b) Kāpēc mums ir jākalpo Jehovam no visas sirds?

⁹ Cilvēkiem ir iespēja izvēlēties — kalpot Dievam vai ne. Jehova vēlas, lai mēs viņam kalpotu no laba prāta. (Nolasīt Jozuas 24:15.) Neviens, kas pielūdz Dievu negribīgi, nevar būt viņam patīkams; tāpat viņam nav pieņemama to kalpošana, kuru patiesais motīvs ir izpatikt cilvēkiem. (Kol. 3:22.) Ja mēs pieļautu, ka pasaulīgi mērķi mums būtu svarīgāki nekā Jehovas pielūgsme un mēs nekalpotu viņam ”no visas sirds”, mēs nevarētu iegūt viņa labvēlību. (Ps. 119:2.) Jehova zina, ka mums pašiem nāk par labu tas, ka mēs kalpojam viņam no visas sirds. Mozus izraēliešus mudināja, lai viņi ”mīl to Kungu, savu Dievu, ..klausa Viņa balsij un cieši Viņam pieķeras”,  jo tā viņi izvēlētos dzīvību. (5. Moz. 30:19, 20.)

¹⁰ Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids, slavēdams Jehovu, dziedāja: ”Tava tauta būs labprātīga tava kara gājiena dienā. Tavi jaunekļi nāks pie tevis svētā glītumā kā rasa no rīta blāzmas klēpja.” (Ps. 110:3.) Mūsdienās daudziem cilvēkiem galvenais dzīvē ir materiālā labklājība un izklaide. Turpretī tiem, kas mīl Jehovu, kalpošana Jehovam ir svarīgāka par visu citu. Dedzība, ar kādu viņi sludina labo vēsti, parāda, kas viņiem dzīvē ir galvenais. Viņi pilnībā paļaujas, ka Jehova spēj parūpēties par viņu ikdienas vajadzībām. (Mat. 6:33, 34.)

Upuri, kas palīdz iegūt Dieva labvēlību

11. Ko izraēlieši varēja iegūt, nesot Jehovam upurus?

¹¹ Laikā, kad bija spēkā bauslības derība, izraēlieši varēja iegūt Dieva labvēlību, nesot viņam pieņemamus upurus. 3. Mozus grāmatā, 22. nodaļas 29. pantā, var lasīt: ”Kad jūs upurējat kaujamo pateicības upuri tam Kungam, tad upurējiet to tā, ka tas būtu patīkams dāvinājums no jums.” Ja izraēlieši uz Jehovas altāra ziedoja bauslības prasībām atbilstošus dzīvnieku upurus, dūmi, kas cēlās augšup, patiesajam Dievam bija ”par patīkamu smaržu”. (3. Moz. 1:9, 13.) Viņš jutās iepriecināts un pieņēma šādus mīlestības apliecinājumus no saviem kalpiem. (1. Moz. 8:21.) Minētajās bauslības prasībās ir saskatāms kāds princips, kas attiecas arī uz mūsdienām, — Jehovas labvēlību var iemantot tie, kas nes viņam pieņemamus upurus. Kādi upuri viņam ir patīkami? Pievērsīsim uzmanību divām jomām: mūsu dzīvesveidam un runai.

12. Ar kādu rīcību cilvēks savu ”miesu” padarītu par Dievam nepieņemamu upuri?

¹² Savā vēstulē romiešiem apustulis Pāvils rakstīja: ”Nododiet sevi pašus [”savu miesu”, Jaunās Derības vēstules un Jāņa Atklāsmes grāmata] par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums.” (Rom. 12:1.) Lai iegūtu Dieva labvēlību, mums ir jābūt tīriem, Dievam patīkamiem. Ja kāds sevi aptraipītu ar smēķēšanu, beteļriekstu košļāšanu, narkotiku lietošanu vai piedzeršanos, viņš savu ”miesu” padarītu par bezvērtīgu upuri. (2. Kor. 7:1.) Un, tā kā ikviens, kas ”netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas”, jebkāda veida amorāla rīcība padara cilvēka ”miesu” par upuri, kas apvaino Jehovu. (1. Kor. 6:18.) Lai mēs būtu patīkami Dievam, mums ir ”jātop.. svētiem visā dzīvošanā”. (1. Pēt. 1:14—16.)

13. Kāpēc mums jāslavē Jehova?

¹³ Vēl viens veids, kā mēs varam nest Jehovam patīkamus upurus, ir saistīts  ar mūsu runu. Visos laikos tie, kas mīl Jehovu, ir runājuši par viņu labu gan citu priekšā, gan savās mājās. (Nolasīt Psalmu 34:2—4.) Izlasiet 148. līdz 150. psalmu un pievērsiet uzmanību, cik bieži tajos izskan mudinājums slavēt Jehovu. Tik tiešām, ”visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt”! (Ps. 33:1.) Turklāt mūsu paraugs Jēzus Kristus uzsvēra, ka ir svarīgi slavēt Dievu, sludinot labo vēsti. (Lūk. 4:18, 43, 44.)

14., 15. Kādi upuri, saskaņā ar Hozejas vārdiem, izraēliešiem bija jānes, un kā Jehova izturējās pret tiem, kas ziedoja šādus upurus?

¹⁴ Ar to, ka dedzīgi sludinām, mēs apliecinām mīlestību pret Jehovu un vēlēšanos iegūt viņa labvēlību. Pārdomāsim, kādu aicinājumu pravietis Hozeja izteica izraēliešiem, kas bija pievērsušies elku pielūgsmei un bija zaudējuši Dieva labvēlību. (Hoz. 13:1—3.) Hozeja viņus mudināja lūgt Dievu: ”Piedodi mums visus mūsu pārkāpumus un esi mums žēlīgs, tad mēs atnesīsim ziedam nevis vēršus, bet mūsu lūpu upurus.” (Hoz. 14:2, 3.)

¹⁵ ”Lūpu upuri” bija sirsnīgi, pārdomāti vārdi, ar kuriem patiesā Dieva kalpi slavēja viņu. Kā Jehova izturējās pret tiem, kas nesa šādus upurus? Viņš teica: ”Es viņus labprāt mīlēšu.” (Hoz. 14:5.) Tiem, kas viņam nesa slavas upurus, Jehova dāvāja savu piedošanu, labvēlību un draudzību.

16., 17. Kāda ir Jehovas attieksme pret slavas upuriem, kurus, ticības mudināti, nes tie, kas sludina labo vēsti?

¹⁶ Jehovas cildināšana citu priekšā vienmēr ir bijusi būtiska patiesās pielūgsmes sastāvdaļa. Psalma sacerētājs ļoti vēlējās slavēt Dievu, un viņš Dievam lūdza: ”Lai Tev patīk manas mutes labprātīgie upuri, ak Kungs!” (Ps. 119:108.) Kā ir mūsdienās? Jesaja pravietoja, ka būs liels pulks cilvēku, kas ”teiks tā Kunga slavu”. Viņš arī minēja, kāda būs Jehovas attieksme pret šo cilvēku upuriem: ”Man par patiku tos nesīs uz mana altāra.” (Jes. 60:6, 7.) Šiem vārdiem piepildoties, miljoniem cilvēku nes Dievam ”slavas upuri.., tas ir lūpu augli, kas viņa vārdu slavē”. (Ebr. 13:15.)

¹⁷ Kā ir ar jums? Vai jūs nesat Dievam pieņemamus upurus? Ja jūs to vēl nedarāt, vai jūs veiksiet nepieciešamās izmaiņas un sāksiet slavēt Jehovu citu priekšā? Ja, ticības mudināti, jūs sludināsiet labo vēsti, jūsu upuris ”tam Kungam patiks labāk.. nekā vērsis”. (Nolasīt Psalmu 69:31, 32.) Jūs varat būt pārliecināti, ka jūsu slavas upura ”patīkamā.. smarža” sasniegs Jehovu un viņš jums dāvās savu labvēlību. (Ecēh. 20:41.) Tas jums sagādās ne ar ko nesalīdzināmu prieku.

”Tu svētī ik taisnīgo”

18., 19. a) Ko daudzi cilvēki mūsdienās domā par kalpošanu Dievam? b) Kas gaida tos, kuri zaudē Dieva labvēlību?

¹⁸ Mūsdienās daudzi cilvēki domā līdzīgi kā daļa Maleahija laikabiedru: ”Ir velti, ja cilvēks kalpo Dievam, un kāds labums mums no tā, ka mēs turam Viņa baušļus?” (Mal. 3:14, LB-65r.) Viņi ļaujas materiālistiskām tieksmēm un uzskata, ka Dieva nodoms nekad nepiepildīsies un ka viņa likumi ir novecojuši. Labās vēsts sludināšana viņiem šķiet tukša laika izniekošana,  un tā viņus tikai kaitina.

¹⁹ Šādas attieksmes aizsākumi ir meklējami jau Ēdenes dārzā. Sātanam izdevās panākt, ka Ieva pārstāja augstu vērtēt Jehovas labvēlību un brīnišķīgo dzīvi, ko Jehova viņai bija devis. Sātans joprojām cenšas iedvest cilvēkiem domu, ka no Dieva gribas pildīšanas nav nekāda labuma. Taču, kā pārliecinājās Ieva un viņas vīrs, zaudēt Dieva labvēlību nozīmē zaudēt dzīvību. Arī tie, kas mūsdienās seko viņu sliktajam paraugam, drīz atskārtīs šo rūgto patiesību. (1. Moz. 3:1—7, 17—19.)

20., 21. a) Kā rīkojās atraitne, kas dzīvoja Sareptā, un ko viņa pieredzēja? b) Kāpēc mums būtu jāseko paraugam, kādu rādīja atraitne no Sareptas, un kā mēs to varam darīt?

²⁰ Krasā pretstatā pirmo cilvēku rīcības bēdīgajām sekām bija tas, ko pieredzēja raksta sākumā minētā atraitne, pie kuras bija ieradies pravietis Elija. Uzklausījusi Elijas uzmundrinošos vārdus, viņa vispirms izcepa nelielu plāceni, ko pasniedza pravietim. Tad Jehova piepildīja solījumu, ko viņš ar Elijas starpniecību bija devis. Bībelē teikts: ”Viņa ēda, tāpat arī viņš un tāpat viņas nams labu laiku. Bet milti tīnē neizsīka, un eļļas apaļā krūzē nepietrūka, kā to tā Kunga vārds, kādu Viņš ar Elijas starpniecību bija runājis, bija noteicis.” (1. Ķēn. 17:15, 16.)

²¹ Šī atraitne rīkojās tā, kā ir gatavi rīkoties tikai salīdzinoši nedaudzi no miljardiem cilvēku, kas dzīvo mūsu laikā. Viņa pilnībā paļāvās uz Dievu, un Dievs viņu nepameta nelaimē. Gan šis, gan citi Bībelē aprakstītie gadījumi apstiprina, ka uz Jehovu var droši paļauties. (Nolasīt Jozuas 21:43—45; 23:14.) Arī mūsdienās Jehovas kalpu dzīve apliecina, ka viņš nekad neatstāj tos, kas ir iemantojuši viņa labvēlību. (Ps. 34:7, 8, 18—20.) *

22. Kāpēc mums bez kavēšanās būtu jāmeklē Dieva labvēlība?

²² Dieva tiesas diena, kura ”nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū”, ir nenovēršama. (Lūk. 21:34, 35.) No tās nevarēs izbēgt neviens. Ne bagātību, ne dzīves ērtības nevar pat salīdzināt ar iespēju dzirdēt Dieva ieceltā tiesneša vārdus: ”Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta.” (Mat. 25:34.) Mēs varam nešaubīties, ka Jehova ”svētī ik taisnīgo, ..kā ar vairogu sedz to ar labvēlību”. (Ps. 5:13, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Vai gan mums nebūtu jāmeklē Dieva labvēlība?

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc Jehova ir cienīgs, ka mēs viņam kalpojam no visas sirds?

• Kādus upurus Jehova gaida no saviem kalpiem mūsdienās?

• Kas ir ”lūpu upuri”, un kāpēc mums tie jānes?

• Kāpēc mums būtu jāmeklē Dieva labvēlība?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 13. lpp.]

Kāds svarīgs jautājums bija jāizlemj atraitnei, kas dzīvoja Sareptā?

[Attēls 15. lpp.]

Ko mēs iegūstam, ja nesam Jehovam slavas upurus?

[Attēls 17. lpp.]

Ja no sirds paļausimies uz Jehovu, mums nekad nenāksies vilties