Ījabs sagādāja godu Jehovas vārdam

”Tā Kunga vārds lai ir slavēts!” (Īj. 1:21.)

1. Kas tiek uzskatīts par Ījaba grāmatas sarakstītāju, un kad tā varētu būt uzrakstīta?

MOZUS bija aptuveni 40 gadu vecs, kad viņš bēga no Ēģiptes, lai paglābtos no faraona dusmām, un apmetās Midianā. (Ap. d. 7:23, 29.) Visticamāk, tieši tur viņš izdzirdēja par nelaimēm, kas bija piemeklējušas Ījabu, kurš dzīvoja netālajā Uca zemē. Kad pēc daudziem gadiem Mozus kopā ar Izraēla tautu, klejojot pa tuksnesi, nonāca netālu no Ucas robežām, viņš varēja uzzināt par Ījaba beidzamajiem mūža gadiem. Saskaņā ar ebreju tradīciju, Mozus uzrakstīja Ījaba grāmatu neilgi pēc Ījaba nāves.

2. Kā iedziļināšanās Ījaba grāmatā stiprina Jehovas kalpu ticību?

² Kā iedziļināšanās Ījaba grāmatā stiprina Dieva kalpu ticību? Ījaba grāmata sniedz ieskatu nozīmīgos notikumos, kas norisinājās debesīs, un tajā ir pievērsta uzmanība svarīgajam jautājumam par Dieva tiesībām uz augstāko varu. Šī grāmata palīdz labāk saprast, ko nozīmē pilnīga uzticība Dievam un kāpēc Dievs dažkārt ļauj saviem kalpiem pieredzēt ciešanas. Tā atklāj, ka Sātans ir Dieva Jehovas galvenais pretinieks un cilvēku ienaidnieks. Vēl no Ījaba grāmatas var gūt apliecinājumu, ka nepilnīgi cilvēki, tāpat kā Ījabs, var palikt uzticīgi Jehovam arī ļoti grūtos pārbaudījumos. Aplūkosim dažus notikumus, kas aprakstīti šajā grāmatā.

Sātans pārbauda Ījaba uzticību

3. Kas ir zināms par Ījabu, un kāpēc Sātans viņu izraudzījās par savu uzbrukumu mērķi?

³ Ījabs bija bagāts un ietekmīgs patriarhs, kas dzīvoja pēc augstiem morāles principiem. Cik var spriest, viņš bija iemantojis uzticama padomdevēja reputāciju, un viņš labprāt atbalstīja trūcīgos. Taču vissvarīgākais bija tas, ka Ījabs izjuta dziļu bijību pret Dievu. Bībelē viņš ir raksturots kā ”svētbijīgs un taisns” cilvēks, kas ”bijās Dievu un vairījās no ļauna”. Tieši Ījaba dievbijības, nevis bagātības vai ievērojamā stāvokļa dēļ Sātans viņu izraudzījās par savu uzbrukumu mērķi. (Īj. 1:1; 29:7—16; 31:1.)

4., 5. Kādu apgalvojumu Sātans izteica par Ījabu?

⁴ Ījaba grāmatas sākumā var lasīt par kādu sapulci, kas notika debesīs. Jehovas priekšā bija sapulcējušies eņģeļi, un Sātans, kas arī bija ieradies, apsūdzēja Ījabu. (Nolasīt Ījaba 1:6—11.) Lai gan Sātans pieminēja Ījaba mantu, par galveno strīdus objektu viņš padarīja Ījaba uzticību Dievam.

⁵ Sātans apgalvoja, ka Ījabs kalpo Dievam savtīgu iemeslu dēļ un ka viņš būs uzticīgs Dievam tikai tikmēr, kamēr Dievs viņu atalgos un aizsargās. Lai atspēkotu šos apgalvojumus, Jehova ļāva Sātanam pakļaut šo dievbijīgo vīru pārbaudījumiem. Vienas dienas laikā Ījabs uzzināja, ka viņa ganāmpulki ir vai nu nozagti, vai iznīcināti, lielākā daļa kalpu ir nonāvēti un ka viņa desmit bērni ir gājuši bojā. (Īj. 1:13—19.) Vai Sātanam izdevās salauzt Ījaba uzticību? Bībelē ir aprakstīts, kā Ījabs reaģēja uz nelaimi, kas viņam bija uzbrukusi. Ījabs sacīja: ”Tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ņēmis, tā Kunga vārds lai ir slavēts!” (Īj. 1:21.)

6. a) Kas notika, kad eņģeļi atkal bija sapulcējušies Jehovas priekšā? b) Pret ko Sātans vērsa savas apsūdzības, kad viņš otro reizi apšaubīja Ījaba uzticību Jehovam?

⁶ Pēc kāda laika eņģeļi atkal sapulcējās  Jehovas priekšā, un Sātans turpināja apsūdzēt Ījabu, teikdams: ”Ādu pret ādu, jo visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību. Es deru, ja Tu savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa kaulus un viņa miesas aizskartu, ka viņš tad tiešām atklāti no Tevis atsacīsies!” Pievērsiet uzmanību, ka šoreiz Sātans nerunāja par Ījabu vien. Apgalvodams, ka ”visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību”, Sātans apšaubīja pilnīgi visu Jehovas kalpu uzticību. Tad Dievs atļāva Sātanam piemeklēt Ījabu ar mokošu slimību. (Īj. 2:1—8.) Taču ar to Ījaba pārbaudījumi vēl nebeidzās.

Ko var mācīties no Ījaba nostājas

7. Kā Ījaba sieva un trīs draugi padarīja Ījaba nastu vēl smagāku?

⁷ Zaudējumi, ko pieredzēja Ījabs, smagi skāra arī viņa sievu. Pēkšņi palikusi bez bērniem un materiālās labklājības, viņa acīmredzot jutās satriekta. Arī redzēt, cik ļoti cieš viņas vīrs, viņai droši vien bija smagi. Izmisumā viņa Ījabam sacīja: ”Vai tu stipri vēl turies pie savas dievbijības? Atsaki Dievam un mirsti!” Pēc tam pie Ījaba ieradās trīs viņa draugi — Ēlifass, Bildads un Cofars. Lai gan viņu nāciena mērķis bija mierināt un atbalstīt Ījabu, ar saviem aplamajiem spriedumiem viņi izrādījās ”ļauni un nožēlojami mierinātāji”. Piemēram, Bildads izteica domu, ka Ījaba bērni noteikti bija vainojami kādā ļaundarībā un tāpēc bija saņēmuši pēc nopelniem. Savukārt Ēlifass izteica mājienu, ka Ījaba ciešanas varētu būt sods par kādreiz izdarītiem grēkiem. Viņš pat apšaubīja, vai cilvēkiem, kas ir Dievam uzticīgi, Dieva acīs vispār ir kāda vērtība! (Īj. 2:9, 11; 4:8; 8:4; 16:2; 22:2, 3.) Lai cik nomācoši bija to visu dzirdēt, Ījabs palika uzticīgs Jehovam. Tiesa, kad Ījabs ”apgalvoja sevi Dieva priekšā taisnu esam, ..pat taisnīgāku par Dievu”, viņam nebija taisnība. (Īj. 32:2.) Taču uzticību Dievam viņš nezaudēja.

8. Ko no Ēlihus var mācīties par to, kā sniegt citiem padomus?

⁸ Tālāk Bībelē mēs lasām par Ēlihu, kurš arī bija atnācis pie Ījaba. Vispirms viņš noklausījās, ko sacīja Ījabs un viņa trīs draugi. Lai gan Ēlihus bija jaunākais viņu starpā, viņš parādīja lielāku gudrību nekā pārējie. Viņš uzrunāja Ījabu ar cieņu un, atšķirībā no iepriekšējiem runātājiem, sauca viņu vārdā. Ēlihus uzslavēja Ījabu par viņa krietnumu, bet arī nekavējās aizrādīt, ka Ījabs pārmērīgi lielu uzmanību pievērš savas nevainojamības pierādīšanai. Pēc tam Ēlihus Ījabam atgādināja, ka uzticīgi kalpot Dievam vienmēr ir vērts. (Nolasīt Ījaba 36:1, 11.) Vai tas nav brīnišķīgs piemērs, kā sniegt citiem padomus? Ēlihus bija pacietīgs, uzmanīgi klausījās savā sarunas biedrā, izmantoja iespēju viņu uzslavēt un deva uzmundrinošu padomu. (Īj. 32:6; 33:32.)

9. Kā Jehova palīdzēja Ījabam?

⁹ Pēc tam Ījabs pieredzēja kaut ko vēl nebijušu.  Bībelē var lasīt, ka Jehova ”no tuksneša vētras mākoņa atbildēja Ījabam”. Jehova, kas runāja ar Ījabu laipni un tajā pašā laikā stingri, uzdeva viņam virkni jautājumu, lai palīdzētu labot viņa domāšanu. Ījabs labprāt pieņēma pārmācību un atzina: ”Es esmu visai niecīgs.” Viņš sacīja, ka ”nožēlo savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos”. Pēc tam Jehova vērsās pie Ījaba trim draugiem, kas bija izpelnījušies viņa dusmas ar to, ka nebija par viņu ”runājuši pienācīgā kārtā”. Jehova norādīja, ka Ījabam par viņiem ir jāaizlūdz. Pēc tam ”tas Kungs.. atjaunoja viņa agrāko labklājību, kad viņš bija aizlūdzis savu draugu labā, un tas Kungs piešķīra Ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis”. (Īj. 38:1; 40:4; 42:6—10.)

Cik stipra ir mūsu mīlestība pret Jehovu?

10. Kāpēc Jehova neatstāja bez ievērības Sātana izteiktās apsūdzības vai neiznīcināja viņu pašu?

¹⁰ Jehova ir visa Radītājs un Augstākais valdnieks. Kāpēc viņš neatstāja bez ievērības Sātana izteiktās apsūdzības? Dievs zināja, ka, neliekoties par tām ne zinis vai iznīcinot pašu Sātanu, nebūtu dota atbilde uz jautājumu, ko šis dumpinieks izvirzīja. Sātans bija apgalvojis, ka Ījabs, kas no visas sirds kalpoja Jehovam, nepaliks viņam uzticīgs, ja zaudēs visus savus īpašumus. Zaudējis savu mantu, Ījabs tomēr palika uzticīgs Dievam. Tad Sātans uzstāja, ka ikviens cilvēks novērsīsies no Dieva, ja viņam būs jāpieredz sāpes un ciešanas. Ījabs smagi cieta, taču viņa uzticība Dievam palika nesatricināma. Līdz ar to bija pierādīts, ka apgalvojumi, ko Sātans bija izteicis par šo nepilnīgo, bet uzticīgo vīru, ir meli. Ko var teikt par citiem Dieva kalpiem?

11. Kā Jēzus atbildēja uz Sātana apvainojumiem?

¹¹ Patiesībā katrs Dieva kalps, kas saglabā uzticību Dievam par spīti visiem Sātana mēģinājumiem to lauzt, apliecina, ka viņa gadījumā šī nežēlīgā pretinieka apsūdzības ir nepatiesas. Kad Jēzus atradās uz zemes, viņš vispilnīgākajā veidā atbildēja uz Sātana apvainojumiem. Jēzus, tāpat kā savulaik Ādams, bija bezgrēcīgs. Saglabādams uzticību Dievam līdz nāvei, Jēzus neapstrīdami pierādīja, ka Sātans ir melis un ka viņa apsūdzības ir nepatiesas. (Atkl. 12:10.)

12. Kāda iespēja un kāds pienākums ir katram Jehovas kalpam?

¹² Tomēr Sātans nav pārstājis pārbaudīt Jehovas kalpus. Ikvienam no mums ir iespēja apliecināt savu uzticību Dievam — to, ka mēs kalpojam viņam aiz mīlestības, nevis savtīgu apsvērumu dēļ. Tā ir ne tikai unikāla iespēja, bet arī mūsu pienākums. Mēs apzināmies, ka uzticīgi kalpot Jehovam ir liels gods. Turklāt ir mierinoši zināt, ka Jehova mums dod spēku izturēt un, tāpat kā Ījaba gadījumā, neļauj mūs pārbaudīt pāri par mūsu spējām. (1. Kor. 10:13.)

Sātans — augstprātīgs atkritējs, Dieva un cilvēku ienaidnieks

13. Ko Ījaba grāmata atklāj par Sātanu?

¹³ Kristiešu grieķu raksti atklāj daudz informācijas par Sātana centieniem pretoties Jehovam. Piemēram, Atklāsmes grāmatā var lasīt, kā tiks apstiprinātas Jehovas tiesības uz augstāko varu un kā Sātans tiks uz visiem laikiem iznīcināts. Arī Ebreju raksti palīdz saprast, cik nodevīgi ir rīkojies Sātans, apstrīdēdams  Jehovas augstāko varu un aizvezdams cilvēci pa grēka ceļu. Ījaba grāmatā ir uzskatāmi parādīta Sātana dumpīgā rīcība. Kad debesīs tika sapulcināti eņģeļi, Sātans neieradās, lai slavētu Jehovu. Viņa nostāja bija ļaunprātīga, un viņa nodomi — zemiski. Sātans apsūdzēja Ījabu un, saņēmis atļauju pakļaut viņu pārbaudījumiem, ”aizgāja projām no tā Kunga vaiga”. (Īj. 1:12; 2:7.)

14. Kāda bija Sātana attieksme pret Ījabu?

¹⁴ No Ījaba grāmatas var uzzināt, ka Sātans ir cilvēku ienaidnieks, kuram ir sveša jebkāda žēlastība. Starp eņģeļu sapulcēm, kas aprakstītas Ījaba grāmatas 1. nodaļas 6. pantā un 2. nodaļas 1. pantā, pagāja kāds laikposms, kurā Ījabs tika cietsirdīgi pārbaudīts. Vērojot Ījaba uzticību, Jehova varēja Sātanam teikt: ”Vēl arvien viņš stipri turas pie savas dievbijības, kaut arī tu Mani pret viņu esi musinājis un skubinājis viņu nepamatoti padarīt nelaimīgu.” Sātans negribēja atzīt, ka viņa apsūdzības ir bijušas nepamatotas. Viņš pieprasīja, lai Ījabs tiktu pakļauts vēl vienam smagam pārbaudījumam. Sātans pārbaudīja Ījaba uzticību Dievam gan tad, kad tas dzīvoja pārticībā, gan tad, kad tas visu bija zaudējis. Acīmredzot Sātanam nav nekādas līdzjūtības pret trūcīgajiem un bēdu nomāktajiem. Viņš ienīst dievbijīgus un uzticīgus cilvēkus. (Īj. 2:3—5.) Saglabādams uzticību Dievam, Ījabs pierādīja, ka Sātans ir melis.

15. Kādā ziņā atkritēji līdzinās Sātanam?

¹⁵ Sātans bija pirmā radītā būtne, kas kļuva par atkritēju. Cilvēki, kas kļūst par atkritējiem, atspoguļo Sātanam raksturīgās īpašības. Atkritēji varbūt ir pieļāvuši, ka viņiem attīstās kritiska attieksme pret brāļiem un māsām draudzē, draudzes vecākajiem vai Vadošo padomi. Daži vēršas pret Dieva vārda, Jehova, lietošanu. Viņi nevēlas labāk iepazīt Jehovu un viņam kalpot. Tāpat kā viņu tēvs Sātans, atkritēji cenšas graut Jehovas uzticīgo kalpu ticību. (Jāņa 8:44.) Tāpēc Jehovas kalpi izvairās no jebkādiem kontaktiem ar viņiem. (2. Jāņa 10, 11.)

Ījabs darīja godu Dieva vārdam

16. Kāda bija Ījaba attieksme pret Jehovu?

¹⁶ Ījabs lietoja Dieva vārdu un cildināja to. Pat saņēmis briesmīgās ziņas par bērnu nāvi, viņš neizteicās par Jehovu necienīgi. Kaut arī Ījabs kļūdaini domāja, ka viņa nelaimēs ir vainojams Dievs, viņš tik un tā aizstāvēja Dieva vārdu. Vēlāk viņš izteica atziņu: ”Redzi, bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība, un vairīties no ļauna, tā ir atzīšana!” (Īj. 28:28.)

17. Kas Ījabam palīdzēja saglabāt uzticību Dievam?

¹⁷ Kas Ījabam palīdzēja saglabāt uzticību Dievam? Viņš acīmredzot bija izveidojis tuvas attiecības ar Dievu, pirms vēl bija sācies grūtais pārbaudījumu laiks. Kaut gan nekas  neliecina, ka Ījabs būtu zinājis par Sātana izvirzītajām apsūdzībām, viņš bija apņēmies palikt uzticīgs Jehovam. Viņš sacīja: ”Līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību!” (Īj. 27:5.) Kā Ījabs izveidoja draudzību ar Dievu? Nav šaubu, ka viņš bija rūpīgi pārdomājis visu, ko bija dzirdējis par Dieva izturēšanos pret Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu, kuri bija viņa attāli radinieki. Arī vērojot radīto pasauli, Ījabs varēja iepazīt daudzas Jehovas īpašības. (Nolasīt Ījaba 12:7—9, 13, 16.)

18. a) Kā izpaudās Ījaba bijība pret Dievu? b) Kā mēs varam sekot Ījaba labajam paraugam?

¹⁸ Tas, ko Ījabs bija uzzinājis par Jehovu, radīja viņā vēlēšanos vienmēr rīkoties Jehovam pa prātam. Pieļaudams domu, ka viņa ģimenes locekļi varētu būt izdarījuši kaut ko sliktu vai ka viņi varētu būt ”savā sirdsprātā zaimojuši Dievu”, šis dievbijīgais vīrs regulāri upurēja Dievam dzīvniekus. (Īj. 1:5.) Pat ļoti smagos pārbaudījumos Ījabs runāja par Jehovu labu. (Īj. 10:12.) Vai tas nav lielisks paraugs? Arī mums ir jāvairo zināšanas par Jehovu un viņa nodomiem. Ja mums ir labi paradumi — mēs regulāri studējam Bībeli, apmeklējam sapulces, griežamies pie Jehovas lūgšanās un sludinām labo vēsti —, mūsu attiecības ar Jehovu nostiprinās. Mēs no visas sirds cenšamies darīt cilvēkiem zināmu viņa vārdu. Tāpat kā Jehovu iepriecināja Ījaba uzticība, arī mēs ar savu uzticīgo kalpošanu iepriecinām Jehovas sirdi. Vairāk par to ir runāts nākamajā rakstā.

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc Sātans izraudzījās Ījabu par savu uzbrukumu mērķi?

• Kādi pārbaudījumi Ījabam bija jāpieredz, un kā viņš tos panesa?

• Kas mums, līdzīgi Ījabam, palīdzēs saglabāt uzticību Dievam?

• Ko no Ījaba grāmatas var uzzināt par Sātanu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 4. lpp.]

Ījaba grāmata palīdz paturēt prātā svarīgo jautājumu par Dieva tiesībām uz augstāko varu

[Attēls 6. lpp.]

Kā varētu tikt pārbaudīta jūsu uzticība Dievam?