Turēsim prātā balvu, kas mūs gaida
Turēsim prātā balvu, kas mūs gaida
”Es dzenos pretim mērķim, goda balvai.” (Filip. 3:14.)
1. Kāda balva bija piedāvāta apustulim Pāvilam?
APUSTULIS Pāvils, kas bija pazīstams arī kā Sauls no Tarsas, bija cēlies no ievērojamas ģimenes. Mācīdamies pie slavenā bauslības skolotāja Gamaliēla, viņš bija padziļinājis zināšanas par savu vecāku un vecvecāku reliģiju. (Ap. d. 22:3.) Pēc daudzu domām, Pāvilu gaidīja spoža nākotne, taču viņš atstāja savu senču reliģiju un kļuva par kristieti. Kļuvis par Kristus sekotāju, viņš ar prieku gaidīja viņam piedāvāto balvu — iespēju būt par nemirstīgu ķēniņu un priesteri Dieva debesu Valstībā, kas valdīs pār zemi, kura būs pārveidota par paradīzi. (Mat. 6:10; Atkl. 7:4; 20:6.)
2., 3. Cik augstu Pāvils vērtēja gaidāmo balvu — dzīvi debesīs?
2 Pāvila vārdi parāda, cik augstu viņš vērtēja gaidāmo balvu. Viņš teica: ”Kas man bij ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas visai augsto cildenumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem.” (Filip. 3:7, 8.) Kad Pāvils bija uzzinājis patiesību par Jehovas nodomiem, viņš visu to, ko lielākā daļa cilvēku uzskata par svarīgu, — stāvokli sabiedrībā, bagātību, karjeru un prestižu — uzskatīja par ”mēsliem”.
3 No tā brīža Pāvilam vissvarīgākais bija zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu. Par to, cik vērtīgas ir šīs zināšanas, Jēzus lūgšanā Dievam bija teicis: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Pāvila dedzīgā vēlēšanās iegūt mūžīgo dzīvi ir redzama no viņa vārdiem, kas lasāmi Vēstulē filipiešiem, 3. nodaļas 14. pantā: ”Es dzenos pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” Viņš turēja prātā balvu — mūžīgu dzīvi debesīs un iespēju valdīt Dieva Valstībā.
Mūžīga dzīve uz zemes
4., 5. Kāda balva gaida miljoniem cilvēku, kas mūsdienās pilda Dieva gribu?
4 Lielākajai daļai cilvēku, kas ir izlēmuši pildīt Dieva gribu, balva, kuras dēļ ir vērts pūlēties, ir mūžīga dzīve Dieva izveidotajā jaunā pasaulē. (Ps. 37:11, 29.) Jēzus apstiprināja, ka cerība iegūt šo balvu ir droša. Viņš teica: ”Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mat. 5:5.) Kā redzams no 2. psalma 8. panta, Jēzus ir galvenais, kas iemantos zemi, jo viņš būs tās valdnieks, un viņam debesīs būs 144 tūkstoši līdzvaldnieku. (Dan. 7:13, 14, 22, 27.) Bet lēnprātīgi cilvēki, ko Jēzus salīdzināja ar avīm, iemantos Dieva Valstības īpašumus uz zemes. (Mat. 25:34, 46.) Mēs varam būt pārliecināti, ka tā tiešām būs, jo to ir apsolījis Dievs, kas nemelo. (Tit. 1:2.) Mums var būt tāda pati pārliecība par to, ka Dieva solījumi piepildīsies, kāda bija Jozuam, kad viņš teica izraēliešiem: ”Nav palicis nepiepildīts neviens pats no visiem tiem labajiem vārdiem, kādus tas Kungs jums ir teicis, un no tiem svētības pilnajiem solījumiem, kādus tas Kungs jums devis; nē, visi tie ir jums īstenojušies, neviens nav palicis nepiepildījies.” (Joz. 23:14.)
5 Dzīve jaunajā pasaulē nelīdzināsies grūtību un raižu pilnajai dzīvei mūsdienās. Tā
būs pilnīgi citāda — brīva no kara, noziedzības, nabadzības, netaisnībām, slimībām un nāves. Cilvēkiem būs nevainojama veselība, un viņi dzīvos uz zemes, kas būs pārveidota par paradīzi. Dzīve būs gandarījuma pilna un vēl brīnišķīgāka, nekā mēs tagad spējam iedomāties. Tad katra diena nesīs patiesu prieku. Tā tiešām ir brīnišķīga balva!6., 7. a) Kā Jēzus parādīja, ko mēs varam gaidīt jaunajā pasaulē? b) Kā tiem, kas ir miruši, dzīve sāksies no jauna?
6 Kad Jēzus bija uz zemes, viņš Dieva svētā gara spēkā veica brīnumus, kas ļāva iegūt priekšstatu par to, kādi brīnišķīgi darbi būs vērojami jaunajā pasaulē. Piemēram, vīrietim, kas bija paralizēts jau 38 gadus, Jēzus teica, lai viņš ceļas un staigā. Kā teikts Bībelē, vīrietis tiešām piecēlās un sāka staigāt. (Nolasīt Jāņa 5:5—9.) Kādā citā reizē Jēzus sastapa ”cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs,” un izdziedināja viņu. Vēlāk, kad šim vīrietim tika vaicāts, kas viņu bija izdziedinājis, viņš atbildēja: ”Ne mūžam vēl nav dzirdēts, ka kāds būtu atvēris acis cilvēkam, kas neredzīgs piedzimis. Ja viņš nebūtu no Dieva, viņš neko nevarētu darīt.” (Jāņa 9:1, 6, 7, 32, 33.) Jēzus spēja to visu paveikt, jo Dievs viņam bija devis savu spēku. Visur, kurp Jēzus devās, viņš ”darīja veselus tos, kam vajadzēja dziedināšanas”. (Lūk. 9:11.)
7 Jēzus ne tikai varēja izdziedināt slimus un kroplus cilvēkus, bet arī spēja piecelt no nāves mirušos. Piemēram, bija nomirusi kāda divpadsmitgadīga meitene, un viņas vecāki dziļi sēroja. Taču Jēzus, piegājis pie mirušā bērna, teica: ”Meitiņa, es tev saku, celies augšā!” Un meitene patiešām atdzīvojās! Var tikai iedomāties, cik priecīgi un pārsteigti jutās viņas vecāki un citi cilvēki, kas tur bija. (Nolasīt Marka 5:38—42.) Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē valdīs neizsakāms prieks, kad miljoniem cilvēku tiks piecelti no nāves, jo ”būs taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Ap. d. 24:15; Jāņa 5:28, 29.) Viņu dzīve sāksies no jauna, un viņiem pat būs iespēja dzīvot mūžīgi.
8., 9. a) Kas Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā notiks ar mantoto grēku? b) Pēc kā tiks tiesāti augšāmceltie?
8 Tiem, kas tiks piecelti no mirušajiem, būs iespēja saņemt mūžīgu dzīvi. Viņi netiks tiesāti par grēkiem, ko viņi bija darījuši pirms nāves. (Rom. 6:7.) Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā, kad uz cilvēkiem pilnā mērā tiks attiecināta izpirkuma upura vērtība, Dieva Valstības pavalstnieki tuvosies pilnībai un galu galā kļūs pilnīgi brīvi no visām Ādama grēka sekām. (Rom. 8:21.) Jehova ”nāvi.. izdeldēs uz mūžīgiem laikiem, un.. nožāvēs visas asaras no ļaužu vaigiem”. (Jes. 25:8.) Vēl Bībelē ir teikts, ka tiks atvērtas ”grāmatas”, un šie vārdi norāda, ka tiem, kas dzīvos tajā laikā, tiks sniegta jauna informācija. (Atkl. 20:12.) Kamēr zeme pārtaps par paradīzi, ”tās iedzīvotāji mācīsies taisnību”. (Jes. 26:9.)
9 Tie, kas būs piecelti no nāves, tiks tiesāti pēc tā, ko viņi būs darījuši paši pēc savas brīvas izvēles, nevis mantotā grēka ietekmē. Atklāsmes grāmatas 20. nodaļas 12. pantā ir teikts: ”Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem,” — proti, pēc tiem darbiem, ko viņi darīs pēc augšāmcelšanas. Kāds brīnišķīgs Jehovas taisnīguma, žēlsirdības un mīlestības apliecinājums! Turklāt visu slikto, kas ir noticis vecajā pasaulē, tad ”vairs nepieminēs un tas nevienam vairs nenāks prātā”. (Jes. 65:17.) Kad būs pieejams daudz jaunas, uzmundrinošas informācijas un katra diena nesīs daudz brīnišķīga, augšāmceltos cilvēkus vairs nemocīs sāpīgas atmiņas par pagātni — tās būs pilnīgi pagaisušas. (Atkl. 21:4.) To pašu pieredzēs arī ”lielā pulka” locekļi, kas pārdzīvos Armagedonu. (Atkl. 7:9, 10, 14.)
10. a) Kāda būs dzīve Dieva jaunajā pasaulē? b) Kas mums var palīdzēt turēt prātā gaidāmo balvu?
10 Dieva jaunajā pasaulē cilvēkiem vairs Jes. 33:24.) Tad cilvēki varēs katru rītu mosties pilnīgi veseli, apzinoties, ka viņus gaida vēl viena jauna, brīnišķīga diena. Viņi varēs darīt patīkamu darbu, un viņiem apkārt būs atsaucīgi un laipni cilvēki. Šāda dzīve patiešām ir lieliska balva! Izlasiet Bībelē Jesajas grāmatas 33. nodaļas 24. pantu un 35. nodaļas 5. līdz 7. pantu un centieties iztēloties sevi šajā aprakstā! Tas jums palīdzēs turēt prātā gaidāmo balvu.
nebūs jābaidās no slimībām un nāves. ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu”.” (Dieva kalpi, kas pārstāja domāt par balvu
11. Kāds bija Salamana valdīšanas iesākums?
11 Pēc tam, kad mēs esam uzzinājuši par gaidāmo balvu, mums ir jācenšas to cieši turēt prātā, citādi mēs to varētu pazaudēt no sava redzesloka. Kad Salamans bija kļuvis par senās Izraēlas ķēniņu, viņš pazemīgi lūdza Dievam gudrību un sapratni, lai viņš spētu taisnīgi tiesāt Dieva tautu. (Nolasīt 1. Ķēniņu 3:6—12.) Un, kā teikts Bībelē, ”Dievs deva Salamanam gudrību un izpratni līdz visaugstākai pakāpei”. Tik tiešām, ”Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība”. (1. Ķēn. 5:9—12.)
12. Kādus brīdinājumus Jehova bija izteicis nākamajiem Izraēlas ķēniņiem?
12 Jehova bija brīdinājis, ka tas, kurš kļūs par ķēniņu, nedrīkst ”sev pārāk daudz zirgu turēt” un ka viņš ”arī nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no tā Kunga”. (5. Moz. 17:14—17.) Palielinādams zirgu skaitu, ķēniņš parādītu, ka, gribot aizsargāt savu tautu, viņš paļaujas uz militāru spēku, nevis uz Jehovu, savas tautas aizstāvi. Savukārt apņemt daudz sievu varēja būt bīstami garīgā ziņā, jo kādas no tām varēja piederēt pie apkārtējām pagānu tautām, kas pielūdza viltus dievus, un šīs sievas varētu novērst ķēniņu no kalpošanas Jehovam.
13. Kas liecina, ka Salamans zaudēja pateicību par to, kas viņam bija piešķirts?
13 Salamans nebija ņēmis vērā šos brīdinājumus. Gluži pretēji, viņš izdarīja tieši to, ko Jehova ķēniņiem bija aizliedzis darīt. Viņš sev sagādāja tūkstošiem zirgu un jātnieku. (1. Ķēn. 5:6.) Salamans arī apņēma 700 sievas un 300 blakussievas, un daudzas no tām piederēja pie apkārtējām pagānu tautām. Šo sieviešu ietekmē ”viņa sirds pievērsās svešiem dieviem, jo viņa sirds nebija.. atradusi mieru pie tā Kunga”. Salamans pievienojās savām svešzemju sievām nosodāmā viltus dievu pielūgsmē. Galu galā Jehova paziņoja Salamanam, ka viņš tam ”atraus ķēniņa valsts varu”. (1. Ķēn. 11:1—6, 11.)
14. Pie kā noveda Salamana un izraēliešu tautas nepaklausība Dievam?
14 Salamans vairs nedomāja par to, cik liels gods ir pārstāvēt patieso Dievu, un pilnībā nodevās viltus dievu pielūgsmei. Ar laiku visa tauta atkrita no Dieva un tāpēc 607. gadā pirms mūsu ēras piedzīvoja lielu postu. Kaut arī ebreji ar laiku atjaunoja patiesā Dieva pielūgsmi, vairākus gadsimtus vēlāk Jēzus pavēstīja: ”Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” Tieši tā arī notika. Jēzus paziņoja: ”Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mat. 21:43; 23:37, 38.) Savas neuzticības dēļ izraēliešu tauta zaudēja nenovērtējamo privilēģiju pārstāvēt patieso Dievu. Mūsu ēras 70. gadā romiešu armija izpostīja Jeruzalemi un tās templi, un daudzi ebreji, kas bija palikuši dzīvi pēc pilsētas ieņemšanas, kļuva par vergiem.
15. Pastāstiet par dažiem no Bībelē minētajiem cilvēkiem, kuri pārstāja domāt par to, kas bija patiesi svarīgs!
15 Jūda Iskariots bija viens no Jēzus divpadsmit apustuļiem. Viņš bija dzirdējis brīnišķīgās Jēzus mācības un redzējis brīnumus, ko Jēzus darīja Dieva svētā gara spēkā. Tomēr Jūda nebija sargājis savu sirdi. Viņa pārziņā atradās Jēzus un visu apustuļu nauda. Taču ”viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas”. (Jāņa 12:6.) Viņa alkatība sasniedza savu augstāko pakāpi, kad viņš sarunāja ar liekulīgajiem augstajiem priesteriem, ka nodos Jēzu par 30 sudraba gabaliem. (Mat. 26:14—16.) Vēl viens cilvēks, kas nebija turējis prātā gaidāmo balvu, bija kādreizējais apustuļa Pāvila biedrs Dēma. Arī viņš nebija sargājis savu sirdi. Pāvils par viņu teica: ”Dēma ir atstājis mani, mīlēdams tagadējo pasauli.” (2. Tim. 4:10; nolasīt Salamana Pamācības 4:23.)
Brīdinošs piemērs mums
16., 17. a) Cik spēcīga pretestība mums jāiztur? b) Kas mums var palīdzēt pretoties jebkam, ko Sātans varētu vērst pret mums?
16 Visiem Dieva kalpiem būtu jāņem vērā Bībelē minētie piemēri, jo ir teikts: ”Viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika robežām.” (1. Kor. 10:11.) Mēs tagad dzīvojam šīs ļaunās pasaules pēdējās dienās. (2. Tim. 3:1, 13.)
17 Sātans Velns, kas ir ”šās pasaules dievs”, zina, ka ”tam maz laika atlicis”. (2. Kor. 4:4; Atkl. 12:12.) Viņš darīs visu iespējamo, lai panāktu, ka Jehovas kalpi pārkāpj kristīgos principus. Sātans valda pār šo pasauli, arī pār tās informācijas kanāliem. Taču Jehovas kalpiem ir dota ”spēka pārpilnība”. (2. Kor. 4:7.) Mēs varam paļauties uz šo Dieva piešķirto spēku, kas mums palīdz pretoties jebkam, ko Sātans varētu vērst pret mums. Tāpēc mēs tiekam mudināti pastāvīgi lūgt Jehovu paļāvībā, ka viņš ”dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz”. (Lūk. 11:13.)
18. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret pašreizējo pasauli?
18 Mūs stiprina arī apziņa, ka Sātana sistēma drīz ies bojā, bet patiesie kristieši paliks dzīvi. ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.) Ņemot to vērā, nebūtu gudri, ja kāds Dieva kalpotājs sāktu domāt, ka pašreizējā pasaule var piedāvāt kaut ko tādu, kas būtu vērtīgāks par labām attiecībām ar Jehovu. Šī pasaule, kas atrodas Sātana varā, ir lemta bojāejai, taču Jehova saviem uzticīgajiem kalpiem ir devis kristiešu draudzi, kur viņi var rast patvērumu. Viņi var gaidīt jauno pasauli ar pārliecību, ka piepildīsies solījums: ”Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz to Kungu, iemantos zemi.” (Ps. 37:9.) Tāpēc vienmēr turēsim prātā brīnišķīgo balvu, kas mūs gaida!
Vai jūs atceraties?
• Kāda bija Pāvila attieksme pret viņam piedāvāto balvu?
• Pēc kā tiks tiesāti tie, kurus cels augšā dzīvei uz zemes?
• Kā mums būtu jārīkojas?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 12., 13. lpp.]
Vai, lasot Bībeli, jūs iztēlojaties to, kā jūs saņemat solīto balvu?