Vēstules tesaloniķiešiem un Timotejam
Jehovas vārdi ir dzīvi
Vēstules tesaloniķiešiem un Timotejam
KRISTIEŠI Tesalonikā bija saskārušies ar vajāšanām un pretestību jau kopš tā laika, kad tur ieradās Pāvils un tur tika izveidota draudze. Tāpēc, kad Timotejs, kuram, iespējams, vēl nebija 30 gadu, atnesa Pāvilam no turienes labas ziņas, Pāvils uzrakstīja kristiešiem Tesalonikā vēstuli, kurā viņš tos uzslavēja un uzmundrināja. Visticamāk, šī vēstule ir sarakstīta mūsu ēras 50. gada beigās, un tā ir pirmā no Dieva iedvesmotajām Pāvila vēstulēm. Pēc neilga laika Pāvils uz Tesaloniku nosūtīja vēl vienu vēstuli. Tajā viņš atspēkoja dažu draudzes locekļu kļūdaino viedokli un mudināja brāļus stāvēt stipri ticībā.
Aptuveni desmit gadus vēlāk, kad Pāvils bija Maķedonijā un Timotejs — Efesā, Pāvils viņam uzrakstīja vēstuli, kurā deva norādījumus palikt Efesā un turpināt garīgo cīņu pret viltus mācītājiem, kas šķēla draudzi. Kad pēc ugunsgrēka, kas 64. gadā izpostīja Romu, uzliesmoja plašas kristiešu vajāšanas, Pāvils uzrakstīja Timotejam otro vēstuli. Tā ir pēdējā no Dieva iedvesmotajām vēstulēm, kuras sarakstījis Pāvils. Šajās četrās Pāvila vēstulēs mēs varam smelties uzmundrinājumu un atrast noderīgus padomus. (Ebr. 4:12.)
”BŪSIM NOMODĀ”
Pāvils uzslavēja Tesalonikas kristiešus par viņu uzticīgo kalpošanu, kā arī par pašaizliedzīgo mīlestību un izturību. Viņš tos nosauca par savu ”cerību, prieku un slavas vainagu”. (1. Tes. 1:3; 2:19.)
Ieteicis iepriecināt citam citu ar cerību uz augšāmcelšanu, Pāvils Tesalonikas kristiešiem atgādināja: ”Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis nakti.” Viņš tos aicināja: ”Būsim nomodā un skaidrā prātā.” (1. Tes. 4:16—18; 5:2, 6.)
Bībeles pantu skaidrojums.
4:15—17. Kas ir tie, kas ”tiek aizrauti gaisā padebešos, pretim tam Kungam”, un kā tas notiek? Runa ir par svaidītajiem kristiešiem, kas dzīvo Kristus klātbūtnes laikā — tad, kad viņš jau valda Valstībā. Viņi nonāk pie Kunga Jēzus neredzamajā garīgajā sfērā. Taču pirms tam viņiem ir jānomirst un jātiek celtiem augšā kā garīgām būtnēm. (Rom. 6:3—5; 1. Kor. 15:35, 44.) Kristus klātbūtne ir jau sākusies, tāpēc svaidītie kristieši, kas tagad mirst, nepaliek nebūtības stāvoklī. Viņi ”tiek aizrauti”, proti, viņi uzreiz tiek piecelti no nāves. (1. Kor. 15:51, 52.)
5:23. Ko Pāvils domāja, lūgdams Dievam, lai brāļu ”gars, dvēsele un miesa.. paliek bezvainīgi”? Vārdus ”gars, dvēsele un miesa” Pāvils attiecināja uz kristiešu draudzi kopumā, pie kuras piederēja arī tie ar garu svaidītie kristieši, kas dzīvoja Tesalonikā. Viņš lūdza Dievu ne tikai par to, lai draudze būtu tīra, bet arī par to, lai Dievs pasargātu tās ”garu” jeb prāta ievirzi. Viņš lūdza par tās ”dvēseli”, proti, dzīvību jeb eksistenci, kā arī par tās ”miesu” — svaidītajiem kristiešiem, kas bija tās locekļi. (1. Kor. 12:12, 13.) Pāvila izteiktais lūgums palīdz saprast, cik ļoti viņam rūpēja kristiešu draudze.
Ko mēs varam mācīties.
1:3, 7; 2:13; 4:1—12; 5:15. Dodot padomus, ir labi tos papildināt ar patiesiem uzslavas un uzmundrinājuma vārdiem.
4:1, 9, 10. Jehovas kalpiem jārūpējas, lai viņu garīgā izaugsme pastāvīgi turpinātos.
5:1—3, 8, 20, 21. Tuvojoties Jehovas dienai, mums ir nepieciešams ”būt skaidrā prātā”, kā arī ”tērpties ticības un mīlestības bruņās un uzlikt pestīšanas cerības bruņu cepuri”. Tāpat mums jāpievērš nopietna uzmanība Dieva pravietiskajiem vārdiem, kas ir lasāmi Bībelē.
”STĀVIET STIPRI”
Nepareizi iztulkodami pirmās Pāvila vēstules vārdus, daži draudzes locekļi acīmredzot bija secinājuši, ka tuvu ir ”Kunga Jēzus Kristus atnākšana”. Lai labotu šo uzskatu, Pāvils paskaidroja, kam vēl ”papriekšu jānāk”. (2. Tes. 2:1—3.)
Pāvils kristiešus mudināja: ”Stāviet stipri, turēdami tās mācības, kuras esat smēlušies.” Viņš tiem piekodināja: ”Atraujieties no katra brāļa, kas nekārtīgi dzīvo.” (2. Tes. 2:15; 3:6.)
Bībeles pantu skaidrojums.
2:3, 8. Kas ir ”grēka cilvēks” jeb ”netaisnais”, un kā tas tiks iznīcināts? ”Grēka cilvēks” ir kristīgās pasaules garīdzniecība. Tas, kurš ir pilnvarots pasludināt Dieva spriedumu ļaunajiem un dot pavēli tos iznīcināt, ir ”Vārds” — Dieva galvenais pārstāvis Jēzus Kristus. (Jāņa 1:1.) Tāpēc var teikt, ka ”grēka cilvēku” Jēzus iznīcinās ”ar savas mutes elpu”.
2:13, 14. Uz ko norāda vārdi, ka Dievs svaidītos kristiešus ir ”no paša sākuma izraudzījis pestīšanai”? Svaidītie kristieši kā grupa tika izraudzīti jau tad, kad Jehova paziņoja savu nodomu, ka sievas dzimums sadragās Sātana galvu. (1. Moz. 3:15.) Jehova arī bija paredzējis, kādām prasībām šiem cilvēkiem jāatbilst, kas viņiem jādara un kā viņi tiks pārbaudīti. Tāpēc var teikt, ka Dievs viņus ir izraudzījis jau iepriekš.
Ko mēs varam mācīties.
1:6—9. Dievs, izpildīdams spriedumu, neiznīcina visus pēc kārtas.
3:8—12. Nebūtu pareizi nestrādāt nekādu darbu sevis uzturēšanai, aizbildinoties ar to, ka tuvu ir Jehovas diena. Bezdarbība var padarīt mūs slinkus un likt mums ”jaukties svešās lietās”. (1. Pēt. 4:15.)
”PAGLABĀ UZTICĒTO MANTU”
Pāvils Timotejam deva norādījumu ”karot.. labo karu savā ticībā un labā sirdsapziņā”. Apustulis arī izklāstīja prasības, kādām jāatbilst draudzē ieceltiem kalpotājiem. Vēl Pāvils mudināja Timoteju: ”Nesvētas tenku pasakas noraidi.” (1. Tim. 1:18, 19; 3:1—10, 12, 13; 4:7.)
”Vecāku vīru nerāj,” rakstīja Pāvils. Viņš Timoteju rosināja: ”Paglabā uzticēto mantu, novērsdamies no nesvētām izrunām un pretrunām, kas ceļas no nepareizi tā dēvētās atziņas.” (1. Tim. 5:1; 6:20.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:18; 4:14. Kādi ”praviešu vārdi” bija izteikti par Timoteju? Varbūt tie bija kādi Dieva iedvesmoti pravietojumi, kas norādīja uz to, kādus pienākumus kristiešu draudzē veiks Timotejs, un kas tika izteikti, kad Pāvils bija Listrā sava otrā ceļojuma laikā. (Ap. d. 16:1, 2.) Pamatojoties uz šiem pravietojumiem, draudzes vecākie ”uzlika.. rokas” Timotejam, kas tika izraudzīts īpašai kalpošanai jau agrā jaunībā.
2:15. Kāpēc var teikt, ka sieva ”tiks izglābta, dzemdējot bērnus”? Rūpes par bērniem un mājas pienākumiem var ”izglābt” sievu no tā, ka viņa sāktu ”dīkā dzīvot”, kā arī ”iznēsāt pļāpas un jaukties citu darīšanās”. (1. Tim. 5:11—15.)
3:16. Kas ir ”dievbijības noslēpums”? Ilgus gadus nebija zināms, vai cilvēki ir spējīgi pilnībā paklausīt Jehovam vai ne. Jēzus uz šo jautājumu deva pārliecinošu atbildi, līdz pat savai nāvei apliecinādams nevainojamu paklausību Dievam.
6:15, 16. Uz ko šie vārdi attiecas — uz Dievu Jehovu vai Jēzu Kristu? Šie vārdi attiecas uz Jēzu Kristu — uz to, par kura parādīšanos ir runāts šajā Bībeles vietā. (1. Tim. 6:14.) Ja salīdzina Jēzu ar valdniekiem no cilvēku vidus, viņš ir ”vienīgais valdnieks” un tikai viņš ir nemirstīgs. (Dan. 7:14; Rom. 6:9.) Kopš Jēzus ir pacēlies neredzamajā debesu sfērā, viņu nevar skatīt neviens cilvēks uz zemes.
Ko mēs varam mācīties.
4:15. Neatkarīgi no tā, vai mēs esam kļuvuši par kristiešiem nesen vai pirms daudziem gadiem, mūsu garīgajai izaugsmei jāturpinās un mums jātiecas pēc garīga brieduma.
6:2. Ja mēs strādājam pie kāda ticības biedra, nebūtu pareizi viņa uzticību izmantot savam labumam. Gluži pretēji — šādā situācijā mums jāpilda savi darba pienākumi vēl kārtīgāk nekā tad, ja mēs strādātu pie kāda, kas nepieder pie draudzes.
”PASLUDINI DIEVA VĀRDUS”
Lai sagatavotu Timoteju gaidāmajām grūtībām, Pāvils rakstīja: ”Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.” Viņš Timoteju pamācīja: ”Mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā.” (2. Tim. 1:7; 2:24.)
”Paliec mācībās, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies,” Pāvils Timoteju mudināja. Tā kā draudzē sāka izplatīties atkritēju mācības, apustulis jaunajam draudzes pārraugam rakstīja: ”Pasludini Dieva vārdus, ..norāji, brīdini, paskubini.” (2. Tim. 3:14; 4:2.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:13. Kas ir ”veselīgu mācību paraugs”? ”Veselīgās mācības” ir ”mūsu Kunga Jēzus Kristus veselīgie vārdi” — patiesās Kristus mācības. (1. Tim. 6:3.) Viss, ko Jēzus mācīja un darīja, bija saskaņā ar Dieva Rakstiem, tāpēc vārdus ”veselīgās mācības” plašākā nozīmē var attiecināt uz visām Bībeles mācībām. Šīs mācības mums palīdz saprast, ko Dievs no mums prasa. Mēs turamies pie šo mācību parauga, ja rīkojamies saskaņā ar to, ko esam uzzinājuši no Bībeles.
4:13. Kas bija Pāvila minētie pergamenti? Par pergamentu sauc īpaši apstrādātu ādu, uz kuras senāk rakstīja. Iespējams, Pāvils lūdza, lai Timotejs viņam atnes Ebreju rakstu daļas, kuras viņš varētu pētīt, atrazdamies ieslodzījumā Romā. Dažas no šīm grāmatām varēja būt rakstītas uz papirusa, bet citas — uz pergamenta.
Ko mēs varam mācīties.
1:5; 3:15. Galvenais iemesls, kāpēc Timotejam bija stipra ticība Jēzum Kristum — tik stipra, ka tā ietekmēja visu, ko viņš darīja —, bija tas, ka viņam jau no bērnības mājās tika mācīti Dieva Raksti. Vecākiem ir nopietni jāpārdomā, kā viņi pilda savus pienākumus pret Dievu un bērniem.
1:16—18. Kad mūsu ticības biedri saskaras ar pārbaudījumiem, pieredz vajāšanas vai nonāk ieslodzījumā, lūgsim par viņiem Dievu un darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai viņiem palīdzētu. (Sal. Pam. 3:27; 1. Tes. 5:25.)
2:22. Kristiešiem, jo sevišķi tiem, kas ir gados jauni, būtu jāuzmanās, lai viņi pārmērīgi neaizrautos ar sportošanu, mūziku, izklaidi, ceļošanu, tukšām sarunām vai kaut ko citu, kā dēļ viņiem atliktu maz laika garīgai darbībai.
[Attēls 31. lpp.]
Kura no Dieva iedvesmotajām Pāvila vēstulēm ir uzrakstīta pēdējā?