Jautājums, kas skar ikvienu
Jautājums, kas skar ikvienu
VAI jums ir kāds draugs vai ģimenes loceklis, ar kuru jums ir īpaši tuvas attiecības? Kā jūs reaģētu, ja izdzirdētu apgalvojumu, ka uzturat šīs attiecības tikai savtīgu iemeslu dēļ? Vai jūs nejustos sāpināts vai pat sašutis? Var teikt, ka šādu apsūdzību Sātans ir vērsis pret visiem, kam ir tuvas attiecības ar Dievu Jehovu.
Cilvēces vēstures pirmsākumos Sātanam izdevās panākt, ka pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, pārkāpj Dieva likumu un pievienojas viņam dumpī pret Dievu. Vai toreiz notikušais nozīmēja, ka cilvēki spēj paklausīt Jehovam tikai tad, ja viņiem pašiem tas ir izdevīgi? (1. Mozus 3:1—6.) Aptuveni divarpus tūkstoš gadus pēc Ādama sacelšanās Sātans atkal pievērsa uzmanību šim jautājumam, taču šoreiz saistībā ar kādu cilvēku, vārdā Ījabs. Apsūdzība, kādu Sātans toreiz izvirzīja, skaidri atklāj, kāds jautājums skar ikvienu no mums, tāpēc apskatīsim, kas Bībelē stāstīts par Ījabu.
Ījaba uzticība Dievam
Ījabs bija ”sirdsskaidrs un taisns; viņš bijās Dievu un vairījās no ļauna”. Tomēr Sātans centās Ījabu nomelnot. Viņš Jehovam jautāja: ”Vai Ījabs Dievu par velti un bez kāda apsvēruma bīstas?” Pēc tam Sātans apsūdzēja gan Dievu, gan Ījabu un apgalvoja, ka Jehova ir nopircis Ījaba uzticību, aizsargādams un svētīdams viņu. ”Bet izstiep savu roku,” Sātans izaicināja Dievu, ”un pieskaries ar ļaunumu visam tam, kas viņam pieder, tiešām, saderam, ka viņš atklāti no Tevis atsacīsies.” (Ījaba 1:8—11.)
Lai atbildētu uz šiem izaicinošajiem apgalvojumiem, Jehova ļāva Sātanam pārbaudīt Ījabu. Cenzdamies novērst Ījabu no Dieva, Sātans šī uzticīgā Dieva kalpa dzīvē izraisīja vienu nelaimi pēc otras. Visi Ījaba lopi tika vai nu nolaupīti, vai aizgāja bojā, bet Ījaba kalpi un bērni zaudēja dzīvību. (Ījaba 1:12—19.) Taču vai Sātanam izdevās sasniegt savu mērķi? Nē, viņa centieni cieta neveiksmi. Kaut arī Ījabs nezināja, ka viņa nelaimju vaininieks patiesībā ir Sātans, viņš sacīja: ”Tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ņēmis, tā Kunga vārds lai ir slavēts!” (Ījaba 1:21.)
Pēc tam Sātans ieradās pie Jehovas, kas viņam teica: ”[Ījabs] stipri turas pie savas dievbijības, kaut arī tu Mani pret viņu esi musinājis un skubinājis viņu nepamatoti padarīt nelaimīgu.” (Ījaba 2:1—3.) Tātad jautājums bija par to, vai Ījabs saglabās pilnīgu uzticību Dievam. Līdz šim brīdim Ījabs bija pārliecinoši izturējis uzticības pārbaudi, tomēr Sātans nepadevās.
Ījaba 2:4, 5.) Lietojot vārdu ”cilvēks”, nevis ”Ījabs”, Sātans apšaubīja ikviena cilvēka uzticību Dievam. Būtībā viņš apgalvoja: ”Cilvēks darīs visu, lai tikai glābtu savu dzīvību. Dod man iespēju, un es visus novērsīšu no tevis.” Vai tiešām neviens cilvēks nepaliks uzticīgs Dievam?
Sātans izteica apgalvojumu, ko attiecināja uz visiem cilvēkiem: ”Ādu pret ādu, jo visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību. Es deru, ja Tu savu roku izstieptu un ar sāpēm viņa kaulus un viņa miesas aizskartu, ka viņš tad tiešām atklāti no Tevis atsacīsies!” (Jehova pieļāva, ka Sātans izraisa Ījabam smagu slimību. Ījaba ciešanas bija tik lielas, ka viņš lūdza Dievu, lai ļauj viņam nomirt. (Ījaba 2:7; 14:13.) Tomēr viņš arī teica: ”Līdz savam pēdējam elpas vilcienam es nenoliegšu pats sev savu nevainību!” (Ījaba 27:5.) Ījabs sacīja šādus vārdus, jo mīlēja Dievu, un nekas to nespēja mainīt. Viņš bija apliecinājis, ka ir uzticīgs Dievam. ”Un tas Kungs svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu,” teikts Bībelē. (Ījaba 42:10—17.) Vai vēl kāds ir bijis tikpat uzticīgs Dievam kā Ījabs? Ko atklāj vēsture?
Atbilde uz Sātana izaicinājumu
Bībelē, Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā, apustulis Pāvils pieminēja daudzus pirmskristietības laika Dieva kalpotājus, viņu vidū arī Nou, Ābrahāmu, Sāru un Mozu. Tad Pāvils piebilda: ”Man pietrūktu laika stāstīt par [citiem].” (Ebrejiem 11:32.) Uzticīgu Dieva kalpu ir bijis tik daudz, ka Pāvils viņus nosauca par ”lielu pulku liecinieku”. (Ebrejiem 12:1.) Gadsimtu gaitā neskaitāmi daudz cilvēku paši pēc savas brīvas gribas ir palikuši uzticīgi Dievam Jehovam. (Jozuas 24:15.)
Vispārliecinošāko atbildi uz Sātana apgalvojumu, ka viņš spēj novērst cilvēkus no Dieva, sniedza Dieva Dēls, Jēzus Kristus. Pat ciešanu pilnā nāve pie moku staba nesalauza viņa uzticību Dievam. Līdz ar savu pēdējo elpas vilcienu Jēzus iesaucās: ”Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” (Lūkas 23:46.)
Laiks ir skaidri parādījis, ka Sātans nespēj novērst visus cilvēkus no kalpošanas patiesajam Dievam. Neskaitāmi cilvēki ir iepazinuši Jehovu un iemīlējuši viņu ”no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta”. (Mateja 22:37.) Viņu nelokāmā uzticība Jehovam ir pierādījusi, ka Sātanam nav bijusi taisnība jautājumā par cilvēku uzticību Dievam. Arī ikviens no mums ar savu uzticību Dievam var pierādīt, ka Sātans ir melis.
Kā mums būtu jārīkojas?
Dievs vēlas, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Kā ir iespējams uzzināt patiesību? Mums jāatrod laiks, lai iedziļinātos Bībelē un iegūtu zināšanas par ”vienīgo patieso Dievu, un to, ko [viņš ir] sūtījis, Jēzu Kristu”. (Jāņa 17:3.)
Kad Sātans izvirzīja jautājumu par cilvēku uzticību, viņš apšaubīja motīvus, ar kādiem tie kalpo Dievam. Lai mūsu motīvi būtu pareizi, Bībeles zināšanām jāietekmē mūsu sirds. Tāpēc mums jādara kaut kas vairāk nekā tikai jāuzņem informācija no Bībeles. Veidosim paradumu pārdomāt uzzināto. (Psalms 143:5.) Lasot Bībeli un bībeliskas publikācijas, nesteigsimies un atvēlēsim laiku, lai pārdomātu, piemēram, šādus jautājumus: ko lasītais atklāj par Jehovu? Kādas Dieva īpašības tajā atklājas? Kādās dzīves jomās man būtu jāizpauž šīs īpašības? Kas Dievam patīk, un kas viņam nepatīk? Kā uzzinātais ietekmē manas jūtas pret Dievu? Šādas pārdomas pildīs mūsu sirdi ar mīlestību pret Radītāju un pateicību par to, ko viņš ir darījis.
1. Ķēniņu 9:4.) Saglabāt uzticību Dievam Jehovam nozīmē turēties pie augstiem morāles principiem visās dzīves jomās. Taču šāda uzticība nebūt nepadara cilvēka dzīvi drūmu. Jehova ir ”laimīgs Dievs”, un viņš vēlas, lai cilvēki priecātos par dzīvi. (1. Timotejam 1:11, NW.) Apskatīsim, no kādas rīcības būtu jāsargās, lai saglabātu morālu tīrību, saņemtu Dieva labvēlību un gūtu vairāk prieka dzīvē.
Uzticība Dievam nav saistīta tikai ar cilvēka reliģiskajiem uzskatiem. (Sargāties no amorālas rīcības
Savos vārdos — Bībelē — Jehova ir noteicis laulības normas: ”Vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” (1. Mozus 2:21—24.) Tā kā laulātie kļūst par ”vienu miesu”, viņi godā Dieva izveidoto laulības iekārtojumu, ja neiesaistās seksuālās attiecībās ne ar vienu citu kā vien ar savu dzīvesbiedru. Apustulis Pāvils sacīja: ”Laulība lai ir visiem godā, un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus Dievs sodīs.” (Ebrejiem 13:4.) Vārdi ”laulības gulta” norāda uz dzimumattiecībām starp vīrieti un sievieti, kas ir likumīgi precējušies viens ar otru. Intīmas attiecības ar kādu citu ir laulības pārkāpšana, un par šādu rīcību var saņemt nelabvēlīgu Dieva spriedumu. (Maleahija 3:5.)
Bet kā ir ar dzimumattiecībām pirms laulības? Arī šādas attiecības ir Jehovas noteikto morāles normu pārkāpums. ”Tāda ir Dieva griba.. Atturieties no netiklības!” lasāms Bībelē. (1. Tesaloniķiešiem 4:3.) Tāpat homoseksuālisms, incests un kopošanās ar dzīvnieku ir grēks Dieva acīs. (3. Mozus 18:6, 23; Romiešiem 1:26, 27.) Ikvienam, kas vēlas iepriecināt Dievu un būt patiesi laimīgs, jāizvairās no amorālas rīcības.
Jehovam nav patīkami arī tas, ja neprecēti cilvēki ļaujas pārāk intīmiem jūtu apliecinājumiem. (Galatiešiem 5:19.) Tāpat ir svarīgi, lai mūsu prāts būtu tīrs no amorālām domām. Jēzus sacīja: ”Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:28.) Šajos vārdos ietverto principu var attiecināt uz pornogrāfisku materiālu skatīšanos preses izdevumos, internetā vai televīzijā, seksuāla satura lasāmvielas lasīšanu un divdomīgu dziesmu tekstu klausīšanos. Ja mēs ņemam vērā šo principu, mēs iepriecinām Dievu, un mūsu dzīve uzlabojas.
Ko var teikt par flirtēšanu? Flirtēšana ir vieglprātīga simpātiju izrādīšana, pavedinoša izturēšanās. Ja precēts cilvēks flirtē ar kādu, kas nav viņa dzīvesbiedrs, viņš pārkāpj Bībeles principus un parāda necieņu pret Jehovu. (Efeziešiem 5:28—33.) Tāpat ir nepareizi, ja neprecēts cilvēks izrāda romantisku interesi par kādu tikai izklaides pēc. Gadījumā, ja otrs uztver to nopietnāk, nekā domāts, viņam var tikt nodarītas lielas sirdssāpes. Tāpat jāpatur prātā, ka flirtēšana var beigties ar netikumīgām dzimumattiecībām. Savukārt tīras attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem vairo cilvēka pašcieņu. (1. Timotejam 5:1, 2.)
Citas dzīves jomas
Daudzās zemēs alkoholiskie dzērieni ir viegli pieejami. Vai ir nepareizi tos lietot? Vīna, alus un citu alkoholisku dzērienu mērena lietošana Bībelē nav aizliegta. (Psalms 104:15; 1. Timotejam 5:23.) Taču pārmērīga alkohola lietošana un piedzeršanās Dieva acīs ir nosodāma. (1. Korintiešiem 5:11—13.) Kurš gan apzināti vēlētos pārmērīgas alkohola lietošanas dēļ sabojāt savu veselību un sagraut ģimeni? (Salamana Pamācības 23:20, 21, 29—35.)
Jehova ir ”patiesības Dievs”. (Psalms 31:6, VDP.) ”Ir neiespējami, ka Dievs melotu,” teikts Bībelē. (Ebrejiem 6:18, JDV.) Tāpēc cilvēks, kas vēlas iegūt Dieva labvēlību, nedrīkst melot. (Salamana Pamācības 6:16—19; Kolosiešiem 3:9, 10.) ”Runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko,” Bībelē tiek mudināti kristieši. (Efeziešiem 4:25.)
Mūsdienās ļoti populāras ir azartspēles. Taču šis izklaides veids ir alkatības izpausme, jo tā pamatā ir centieni iegūt naudu, ko zaudē citi. Jehovam nav patīkami cilvēki, kas ir ”negodīgas peļņas kāri”. (1. Timotejam 3:8.) Ja mēs vēlamies iepriecināt Jehovu, mums jāatturas no jebkāda veida azartspēlēm, arī no loterijām, bingo un dalības sporta totalizatoros. Bieži vien cilvēkam, kas pārstāj spēlēt azartspēles, rodas vairāk līdzekļu, ko veltīt ģimenes vajadzībām.
Zagšana ir vēl viena alkatības forma. Bībelē ir skaidri teikts: ”Tev nebūs zagt.” (2. Mozus 20:15.) Ir nepareizi apzināti pirkt zagtas mantas un ņemt kaut ko bez atļaujas. Bībelē izskan mudinājums: ”Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.” (Efeziešiem 4:28.) Cilvēki, kas mīl Jehovu, nezog laiku savam darba devējam un godīgi strādā visu darba dienu. Viņi ”visās lietās grib godīgi dzīvot”. (Ebrejiem 13:18.) Tīra sirdsapziņa noteikti vairo iekšēju mieru.
Kā Dievs raugās uz cilvēkiem, kam trūkst savaldības? Bībelē izskan brīdinājums: ”Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju.” (Salamana Pamācības 22:24.) Nevaldāmas dusmas bieži ir vardarbības cēlonis. (1. Mozus 4:5—8.) Par atriebšanos Bībelē ir teikts: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem. Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: ”Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,” saka tas Kungs.” (Romiešiem 12:17—19.) Ja ievērojam šo padomu, mūsu dzīve ir daudz mierīgāka un patīkamāka.
Mēs varam būt uzticīgi Dievam
Mēs visi spējam saglabāt uzticību Dievam pat nelabvēlīgos apstākļos. Dievs vēlas, lai mēs būtu viņam uzticīgi un pierādītu, ka Sātans ir melis, un par to liecina Bībelē teiktie vārdi: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” (Salamana Pamācības 27:11.)
Mēs varam lūgt Jehovam spēku darīt to, kas ir pareizs viņa acīs. (Filipiešiem 4:6, 7, 13.) Apņemsimies padziļināt savas zināšanas par Dieva Rakstiem, Bībeli. Ja mēs ar pateicību pārdomāsim to, ko uzzinām no Bībeles, augs mūsu mīlestība pret Dievu un vēlēšanās viņu iepriecināt. ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti,” teikts 1. Jāņa vēstulē, 5. nodaļas 3. pantā. Jehovas liecinieki labprāt jums palīdzētu iepazīt Bībeli. Ja jūs interesē šāda iespēja, sazinieties ar viņiem vai arī rakstiet šī žurnāla izdevējiem.
[Attēls 4. lpp.]
Pārbaudījumos Ījabs palika uzticīgs Dievam
[Attēls 7. lpp.]
Augot mūsu zināšanām par Bībeli, stiprināsies mūsu apņēmība darīt to, kas ir pareizs