Pazemoti. Aizmirsti. Vientuļi

NAKTSSARGAM veicot kārtējo apgaitu, viņa acīm pavērās šausminoša aina. Pa lepnas dzīvojamās ēkas astotā stāva logu bija izlēkuši divi sirmgalvji, vīrs un sieva. Lai cik šokējoša bija pati pašnāvība, tās iemesls bija vēl briesmīgāks. Zīmītē, ko atrada vīra kabatā, bija rakstīts: ”Mēs esam nolēmuši šķirties no dzīves, jo vairs nespējam izturēt dēla un vedeklas apvainojumus un pāridarījumus.”

Tiesa, ne vienmēr iznākums ir tik traģisks, taču tas, ka veciem cilvēkiem jāpieredz nežēlīga izturēšanās, diemžēl nav nekas neparasts. Šāda situācija pastāv gandrīz visā pasaulē, kā par to liecina daudzi fakti.

• Kādā pētījumā četri procenti vecāka gadagājuma kanādiešu atzina, ka citi viņus ir pazemojuši vai izmantojuši savās interesēs, un parasti to bija darījis kāds no ģimenes locekļiem. Daudzi sirmgalvji kaunas vai baidās atklāti runāt par savu bēdīgo situāciju, tāpēc patiesais skaitlis varētu būt tuvāk desmit procentiem, uzskata speciālisti.

• ”Priekšstats par stiprajām ģimenes saitēm Indijā ir tikai fasāde, aiz kuras sabiedrības pamati lēnām drūp, jo arvien vairāk vecākās paaudzes pārstāvju saviem bērniem nav vajadzīgi,” teikts žurnālā India Today.

• Tiek lēsts, ka ”viens līdz divi miljoni amerikāņu, kas ir sasnieguši 65 gadu vecumu, ir pieredzējuši, ka viņus fiziski ietekmē, savtīgi izmanto vai citādi pazemo kāds, kura aprūpē viņi atrodas”, ziņo ASV Nacionālais vecu cilvēku tiesību aizsardzības centrs. Kā izteicās kāds apgabala prokurora vietnieks Sandjego (Kalifornijas štats), slikta izturēšanās pret veciem cilvēkiem ir ”viena no nopietnākajām problēmām, ar ko patlaban saskaras likuma sargi”. ”Es paredzu,” viņš norādīja, ”ka tuvākajā nākotnē šī problēma vēl vairāk samilzīs.”

• Kenterberijā (Jaunzēlande) arvien lielākas bažas vieš statistika par to, cik daudz sirmgalvju kļūst par pāridarījumu upuriem paši savā ģimenē. Lielākoties pret viņiem slikti izturas ģimenes locekļi, kuriem ir problēmas ar narkotikām, alkoholu vai azartspēlēm. 2002. gadā minētajā apgabalā tika reģistrēti 65 šādi gadījumi, bet jau 2003. gadā šādu gadījumu skaits bija pieaudzis līdz 107. Kā atzina kādas vecu cilvēku labklājības veicināšanas organizācijas vadītājs, visai iespējams, ka šie skaitļi atspoguļo tikai ”aisberga redzamo daļu”.

• Japānas advokātu kolēģiju federācija paziņoja, ka ”veciem cilvēkiem, kas cieš  no sliktas izturēšanās, jāpievērš pat vairāk uzmanības nekā bērniem un citiem vardarbības upuriem ģimenē”, teikts laikrakstā The Japan Times. Ar ko ir pamatots šāds viedoklis? Kā paskaidrots laikrakstā, ”salīdzinājumā ar cietsirdīgu izturēšanos pret bērniem vai dzīvesbiedru, pāridarījumi, kas jāizcieš veciem cilvēkiem, parasti daudz ilgāk nenonāk atklātībā. Daļēji tas ir izskaidrojams ar to, ka vecie cilvēki paši jūtas vainīgi, ja pāridarītāji ir viņu bērni, turklāt joprojām ne vietējā, ne arī valsts mērogā nav atrasts efektīvs veids, kā risināt šīs problēmas.”

Šis īsais ieskats tajā, kādā situācijā atrodas veci cilvēki visā pasaulē, rada vairākus jautājumus. Kāpēc tik daudz sirmgalvju tiek pazemoti un atstāti novārtā? Vai viņiem ir, uz ko cerēt? Kur viņi var meklēt mierinājumu?