”Izvēlies dzīvību”

”Es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tāpēc izvēlies dzīvību.” (5. MOZUS 30:19.)

1., 2. Kādā ziņā cilvēki tika radīti pēc Dieva tēla?

”DARĪSIM cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības.” Šos vārdus teica Dievs, un tie ir lasāmi Bībeles pirmajā nodaļā. Pēc tam ”Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja”. (1. Mozus 1:26, 27.) Tāpēc pirmais cilvēks, Ādams, atšķīrās no visām pārējām dzīvajām būtnēm uz zemes. Viņš līdzinājās Radītājam, jo bija apveltīts ar intelektu, kā arī ar spēju mīlēt, taisnīguma izjūtu, gudrību un spēku. Cilvēkam bija dota arī sirdsapziņa, ar kuras palīdzību viņš varēja pieņemt lēmumus, kas nāktu par labu viņam pašam un iepriecinātu viņa debesu Tēvu. (Romiešiem 2:15.) Citiem vārdiem sakot, Ādamam bija gribas brīvība. Pēc pirmā cilvēka radīšanas Jehova novērtēja savu darbu ar vārdiem: ”Lūk, viss [ir] ļoti labs.” (1. Mozus 1:31; Psalms 95:6.)

² Mēs esam Ādama pēcnācēji un arī esam veidoti pēc Dieva tēla un līdzības. Bet vai tiešām lēmumi, ko dzīvē pieņemam, ir mūsu pašu ziņā? Lai gan Jehova spēj jau iepriekš zināt, kas notiks, viņš nenosaka, kā rīkosies katrs cilvēks un kāds būs šīs rīcības iznākums. Cilvēku dzīvē viss nav nolemts jau iepriekš. Gribas brīvību ir svarīgi izmantot, lai pieņemtu pareizus lēmumus, un to lieliski ilustrē notikumi ar seno izraēliešu tautu. (Romiešiem 15:4.)

Izvēles brīvība Izraēlā

3. Kā skanēja pirmais no desmit baušļiem, un kādu lēmumu pieņēma izraēlieši?

³ ”Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi  izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama,” Jehova teica izraēliešiem. (5. Mozus 5:6.) 1513. gadā p.m.ē. izraēlieši brīnumainā veidā tika atbrīvoti no kalpības Ēģiptē, tāpēc viņi nevarēja apšaubīt šos vārdus. Pirmajā no desmit baušļiem Jehova ar Mozus starpniecību paziņoja: ”Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.” (2. Mozus 20:1, 3.) Tauta toreiz nolēma paklausīt Jehovam un pielūgt vienīgi viņu. (2. Mozus 20:5.)

4. a) Kādas izvēles iespējas Mozus piedāvāja izraēliešiem? b) Kāda izvēle jāizdara mums?

⁴ Aptuveni 40 gadus vēlāk Mozus atgādināja nākamajai izraēliešu paaudzei, kāda izvēle ir jāizdara. ”Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums,” viņš teica. ”Es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tāpēc izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji.” (5. Mozus 30:19.) Arī mums ir jāizvēlas — uzticīgi kalpot Jehovam vai neklausīt viņam. Pirmajā gadījumā mēs varam cerēt uz mūžīgu dzīvi, bet otrajā mums jārēķinās ar nepaklausības sekām. Pievērsīsim uzmanību diviem pretējiem piemēriem.

5., 6. Kādu lēmumu pieņēma Jozua, un ko viņš tāpēc pieredzēja?

⁵ 1473. gadā p.m.ē. Jozuas vadībā izraēlieši iegāja Apsolītajā zemē. Pirms savas nāves Jozua vērsās pie visas tautas ar izjustiem vārdiem: ”Ja jums nepatiks tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit, — vai tiem dieviem, kuŗiem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuŗu zemē jūs dzīvojat.” Nākamos vārdus Jozua teica par savu ģimeni: ”Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!” (Jozuas 24:15.)

⁶ Agrāk Jehova bija mudinājis Jozuu būt stipram un drošam un neatkāpties no bauslības. Jozuam bija jāapdomā bauslības grāmata dienām un naktīm, tad viņam viss labi izdotos. (Jozuas 1:7, 8.) Tieši tā arī notika. Jozua bija pieņēmis pareizu lēmumu. ”Neviens vārds nepalika nepiepildīts no visiem labiem un svētības pilniem vārdiem, ko tas Kungs bija Israēla namam apsolījis: viss īstenojās, kā bija teikts,” sacīja Jozua. (Jozuas 21:45.)

7. Kādu lēmumu daļa izraēliešu pieņēma Jesajas laikā, un kas ar viņiem tāpēc notika?

⁷ Pavisam citāda situācija Izraēlā bija izveidojusies 700 gadus vēlāk. Tajā laikā daudzi izraēlieši rīkojās pēc pagānu ieražām. Gada pēdējā dienā ļaudis sanāca kopā un cēla galdā dažādus garšīgus ēdienus un saldu vīnu. Tas bija nevis parasts ģimenes pasākums, bet reliģiska ceremonija, kurā tika godātas divas dievības. Pravietis Jesaja rakstīja, kāds ir Dieva viedoklis par šādu neuzticību: ”Jūs, kas atmetuši to Kungu un aizmirsuši manu svēto kalnu, kas klājat galdu laimes dievam Gadam un nesat ar garšvielām pastiprinātus vīnus kā dzeŗamos upuŗus dievietei Menijai.” Cilvēki uzskatīja, ka gaidāmā raža ir atkarīga nevis no Jehovas svētības, bet no ”laimes dieva Gada” un likteņa ”dievietes Menijas” labvēlības. Bet patiesībā ar savu apzināti dumpīgo rīcību viņi paši bija izvēlējušies, kāds liktenis viņus gaida. ”Jūs Es nododu zobenam,” paziņoja Jehova. ”Jums visiem būs galvas jānoliec nociršanai, jo jūs Man neatbildējāt, kad Es jūs aicināju, un neklausījāties, kad Es runāju, bet darījāt to, kas ļauns manās acīs, un izraudzījāties to, kas Man nepatīk.” (Jesajas 65:11, 12.) Sava nesaprātīgā lēmuma dēļ izraēlieši gāja bojā, un ne laimes dievs, ne likteņa dieviete viņiem nespēja palīdzēt.

 Pareizais lēmums

8. Kas jādara, lai pieņemtu pareizo lēmumu, kā minēts 5. Mozus 30:20?

⁸ Kad Mozus aicināja izraēliešus izvēlēties dzīvību, viņš norādīja, kas tiem jādara: ”Mīli to Kungu, savu Dievu, ka tu klausi Viņa balsij un cieši Viņam pieķeries.” (5. Mozus 30:20.) Apskatīsim Mozus vārdus sīkāk, lai mēs varētu pieņemt pareizo lēmumu.

9. Kā mēs varam apliecināt, ka mīlam Jehovu?

⁹ Mīli Dievu Jehovu. Mēs kalpojam Jehovam tāpēc, ka viņu mīlam. Ņemot vērā brīdinošos piemērus no izraēliešu dzīves, mēs pretojamies kārdinājumiem rīkoties netikumīgi un nedarām neko tādu, kā dēļ mēs varētu ieslīgt materiālismā. (1. Korintiešiem 10:11; 1. Timotejam 6:6—10.) Mēs esam stipri pieķērušies Jehovam un pildām viņa likumus. (Jozuas 23:8; Psalms 119:5, 8.) Pirms izraēlieši iegāja Apsolītajā zemē, Mozus viņiem teica: ”Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesu noteikumus, kā tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tos arī tā pildītu tai zemē, uz kuŗu jūs dodaties, lai to sev iemantotu. Turiet un pildiet tos, jo tā būs jūsu gudrība un lietu izpratne citu tautu acu priekšā.” (5. Mozus 4:5, 6.) Apliecināsim, ka mīlam Jehovu, ierādot viņa gribai galveno vietu savā dzīvē. Šādu lēmumu mēs nekādā ziņā nenožēlosim. (Mateja 6:33.)

10.—12. Ko var mācīties, domājot par Noas laika notikumiem?

¹⁰ Klausi Jehovas balsij. Noa bija ”taisnības sludinātājs”. (2. Pētera 2:5.) Pirms plūdiem gandrīz visi cilvēki bija iegrimuši ikdienas rūpēs un neņēma vērā Noas izteiktos brīdinājumus. Bet tad ”plūdi nāca un aizrāva visus”. Jēzus brīdināja, ka mūsdienās, viņa klātbūtnes laikā, situācija būs līdzīga. Tas, kas notika Noas laikā, ir nopietns brīdinājums visiem, kas mūsdienās nevēlas uzklausīt Jehovas balsi. (Mateja 24:39.)

¹¹ Cilvēkiem, kuri izsmējīgi izturas pret brīdinājumiem, ko mūsdienās dara zināmus Dieva kalpi, būtu jāapzinās, kas notiks, ja viņi neuzklausīs šos brīdinājumus. Apustulis Pēteris par šādiem smējējiem rakstīja: ”Tiem.. paliek apslēpts, ka vecos laikos debesis un zeme ir cēlušās Dieva vārda spēkā no ūdens un ar ūdeni. Tāpēc arī toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos. Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai.” (2. Pētera 3:3—7.)

¹² Pavisam citādi nolēma rīkoties Noa un viņa ģimene. ”Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu.” Tā kā Noa uzklausīja brīdinājumu, viņa ģimene izglābās. (Ebrejiem 11:7.) Arī mums jābūt čakliem klausīties, ko mums grib sacīt Dievs, un jāklausa viņa norādījumiem. (Jēkaba 1:19, 22—25.)

13., 14. a) Kāpēc ir svarīgi ”cieši pieķerties” Jehovam? b) Kā mēs varam ļaut Jehovam mūs veidot?

¹³ Cieši pieķeries Jehovam. Lai ”izvēlētos dzīvību”, mums ne tikai jāmīl Jehova un viņam jāklausa, bet arī ”cieši Viņam jāpieķeras”, tas ir, neatlaidīgi jāpilda viņa griba. ”Ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!” teica Jēzus. (Lūkas 21:19.) Lēmums, ko pieņemam šajā ziņā, parāda, kas ir mūsu sirdī. ”Labi tam, kas vienumēr Dievu bīstas! Bet kas nocietina savu sirdi, iekritīs nelaimē,” rakstīts Salamana Pamācību grāmatas 28. nodaļas 14. pantā. Šos vārdus ilustrē tas, kas notika ar senās Ēģiptes faraonu. Kad pār Ēģipti nāca desmit mocības, faraons nocietināja savu sirdi un nebijās Dievu. Jehova nespieda faraonu  būt nepaklausīgam, bet viņš ļāva šim lepnajam valdniekam pašam izvēlēties, kā rīkoties. Jebkurā gadījumā viss notika tā, kā gribēja Jehova. To paskaidroja apustulis Pāvils, aprakstīdams Jehovas attieksmi pret faraonu: ”Uz to es tevi esmu nolicis, lai pie tevis parādītu savu spēku, un lai mans vārds tiktu daudzināts visā pasaulē.” (Romiešiem 9:17.)

¹⁴ Ilgu laiku pēc tam, kad izraēlieši bija atbrīvoti no faraona varas, pravietis Jesaja paziņoja: ”Ak Kungs, Tu esi taču mūsu Tēvs! Mēs esam māls, bet Tu mūsu izveidotājs, mēs visi esam tavu roku darbs.” (Jesajas 64:8.) Ja ļaujam Jehovam mūs veidot, iedziļinoties viņa Rakstos un izmantojot to principus savā dzīvē, mēs pakāpeniski uzvelkam ”jauno cilvēku”. Tā mēs kļūstam lēnprātīgāki, Jehovam ir vieglāk mūs veidot, un nostiprinās mūsu vēlēšanās darīt viņam pa prātam. Tas viss mums palīdz vēl ciešāk pieķerties Jehovam. (Efeziešiem 4:23, 24; Kolosiešiem 3:8—10.)

”Dari tos zināmus!”

15. Par kādu divkāršu atbildību Mozus atgādināja izraēliešiem, kā var lasīt 5. Mozus 4:9?

¹⁵ Kad visa Izraēla tauta bija sapulcējusies un gatavojās ieiet Apsolītajā zemē, Mozus teica: ”Sargies un jo nopietni pielūko, lai tu neaizmirstu notikumus, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tie neizzūd tev no atmiņas visās tavās mūža dienās! Un dari tos zināmus saviem bērniem un saviem bērnu bērniem!” (5. Mozus 4:9.) Cilvēkiem bija divkārša atbildība Dieva Jehovas priekšā, un no viņiem pašiem bija atkarīgs, vai Jehova viņus svētīs un vai viņiem labi klāsies zemē, ko viņi iemantos. Izraēlieši nedrīkstēja aizmirst brīnumainos notikumus, ko Jehova viņiem bija licis pieredzēt, un viņiem bija jāstāsta par šiem notikumiem nākamajām paaudzēm. Arī mums jādara tas pats, ja gribam ”izvēlēties dzīvību”. Vai mēs varam saskatīt, ko Jehova ir izdarījis mūsu labā?

16., 17. a) Ko Dieva Valstības sludināšanā ir paveikuši misionāri, kas ir beiguši Gileādas skolu? b) Pastāstiet par sludinātājiem, kas gadu gaitā nav zaudējuši dedzību!

¹⁶ Ir saviļņojoši redzēt, kā Jehova atbalsta sludināšanu un Kristus mācekļu gatavošanu. Kopš 1943. gada, kad sāka darboties Gileādas skola, daudzās zemēs mācekļu gatavošanā milzīgu ieguldījumu ir devuši misionāri. Pat tie skolas absolventi, kas to ir beiguši ļoti sen, vēl joprojām dedzīgi sludina Dieva Valstību, kaut arī viņu plecos nu jau ir krietna gadu nasta un viņu spēki ir gājuši mazumā. Piemēram, Mērija Olsone, kas beidza Gileādas skolu 1944. gadā, sākumā bija misionāre Urugvajā, tad Kolumbijā, bet tagad Puertoriko. Lai gan vājās veselības dēļ viņai nav viegli sludināt, viņas dedzība  nav zudusi. Mērija joprojām liek lietā savas spāņu valodas zināšanas un katru nedēļu sludina kopā ar vietējiem brāļiem un māsām.

¹⁷ Nensija Portere, kas pabeidza Gileādas skolu 1947. gadā, ir vēl viena dedzīga sludinātāja — viņa kalpo Bahamās. ”Īpašu prieku man sagādā iespēja mācīt cilvēkiem Bībeles patiesību,” Nensija raksta savā dzīvesstāstā. * ”Studijas ar interesentiem manā kalpošanā ievieš noteiktu kārtību, piešķir dzīvei saturu un stabilitāti.” Kad šī misionāre un citi uzticīgi Dieva kalpi pārdomā savu dzīvi, viņi neaizmirst, ko Jehova ir paveicis viņu labā. Vai arī mēs ar pateicību pārdomājam, kā Jehova ir sekmējis sludināšanu vietā, kur mēs dzīvojam?

18. Ko var mācīties no misionāru dzīvesstāstiem?

¹⁸ Mums ir prieks par to, ko šādi ilggadēji sludinātāji ir paveikuši un joprojām paveic. Lasīt viņu dzīvesstāstus ir ārkārtīgi uzmundrinoši, jo, redzot, kā Jehova ir palīdzējis citiem, arī mēs stiprinām savu apņēmību kalpot Jehovam. Centīsimies vienmēr lasīt Sargtornī publicētos dzīvesstāstus un tos pārdomāt!

19. Kā kristieši, kuriem ir bērni, var izmantot žurnālā Sargtornis publicētos dzīvesstāstus?

¹⁹ Mozus atgādināja izraēliešiem, ka viņi nedrīkst aizmirst to, ko Jehova ir darījis viņu labā, un ka šie notikumi nedrīkst izzust no viņu atmiņas visas viņu mūža dienas. Pēc tam Mozus sacīja: ”Dari tos zināmus saviem bērniem un saviem bērnu bērniem!” (5. Mozus 4:9.) Piemēri no dzīves ir īpaši iedarbīgi. Bērniem un jauniešiem ir vajadzīgs kāds, kura priekšzīmei sekot. Neprecētas kristietes var mācīties no māsām, kuru dzīvesstāsti ir ievietoti Sargtornī. Daudziem brāļiem un māsām varbūt ir iespējams savā zemē sludināt cilvēkiem, kas runā kādā svešvalodā. Vecāki var izmantot aprakstus par to, ko ir pieredzējuši misionāri un citi sludinātāji, lai pamudinātu savus bērnus nākotnē kalpot pilnu slodzi.

20. Kas mums jādara, lai ”izvēlētos dzīvību”?

²⁰ Kas tad īsti mums jādara, lai ”izvēlētos dzīvību”? Mums jāizmanto gribas brīvība tā, lai Jehova redzētu, ka mēs viņu mīlam, un jādara viss iespējamais sludināšanā, kamēr Jehova mums ļauj veikt šo darbu. Kā norādīja Mozus, Jehova ”ir tava dzīvība un tavu dienu pagarinātājs”. (5. Mozus 30:19, 20.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Ko vērtīgu jūs uzzinājāt no rakstā apskatītajiem piemēriem?

• Kas mums jādara, lai ”izvēlētos dzīvību”?

• Kāda divkārša atbildība mums ir?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 26. lpp.]

”Es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi”

[Attēls 29. lpp.]

Noa un viņa ģimene izglābās, jo paklausīja Jehovas balsij

[Attēls 30. lpp.]

Mērija Olsone

[Attēls 30. lpp.]

Nensija Portere