Esteres grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
Esteres grāmata
ŠIS plāns nevar neizdoties. Ebreji bez žēlastības tiks masveidā iznīcināti. Vienā noteiktā dienā visā plašajā impērijā, kas sniedzas no Indijas līdz Etiopijai, ebreji tiks nogalēti visi līdz pēdējam. Tā vismaz domāja plāna autors. Taču viņš nebija ņēmis vērā kādu būtisku apstākli — debesu Dievs spēj izglābt savu tautu, lai cik bezcerīga liktos situācija. Par šo izglābšanu ir stāstīts Esteres grāmatā.
Šī Bībeles grāmata, ko sarakstījis padzīvojis ebrejs, vārdā Mordohajs, aptver aptuveni 18 gadus Persijas valdnieka Ahasvera (Kserksa I) valdīšanas laikā. Tajā spilgti aprakstīts, kā Jehova izglāba savus kalpus no ienaidniekiem, kaut arī viņa kalpi dzīvoja izkaisīti milzīgās Persijas impērijas teritorijā. Mūsdienās stāsts par šiem notikumiem ir ticības stiprinājums visiem Jehovas kalpiem, kas veic svēto kalpošanu viņam 235 zemēs. Turklāt starp cilvēkiem, kas aprakstīti Esteres grāmatā, mēs varam atrast gan labus paraugus, kuru priekšzīmei sekot, gan brīdinošus piemērus, no kuriem var mācīties, kāda rīcība nes postu. Nav šaubu, ka ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs”. (Ebrejiem 4:12.)
ĶĒNIŅIENEI IR JĀIEJAUCAS
Savā trešajā valdīšanas gadā (493. g. p.m.ē.) ķēniņš Ahasvers sarīko karaliskas dzīres. Ķēniņiene Vašti, kas izdaudzināta ar savu daiļumu, izraisa ķēniņa dusmas un zaudē augsto stāvokli. No visām skaistajām zemes jaunavām viņas vietā tiek izraudzīta ebrejiete Hadasa. Pēc sava brālēna Mordohaja norādījuma viņa neko nestāsta par savu ebrejisko izcelsmi un lieto savu persiešu vārdu Estere.
Pēc kāda laika par valsts galveno pārvaldnieku tiek iecelts kāds augstprātīgs vīrs, vārdā Hamans. Hamanu sanikno Mordohaja atteikšanās viņa priekšā liekties un krist pie zemes, tāpēc viņš izdomā plānu, kā iznīcināt visus ebrejus, kas dzīvo Persijas impērijā. (Esteres 3:2.) Hamanam izdodas panākt, ka Ahasvers piekrīt viņa plānam un izdod pavēli sarīkot šo slaktiņu. Mordohajs tērpjas maisa drānās un ”kaisa pelnus uz savas galvas”. (Esteres 4:1.) Ir pienācis laiks, kad Esterei ir jāiejaucas notikumu gaitā. Viņa uzaicina valdnieku un galveno pārvaldnieku pie sevis uz dzīrēm. Abi labprāt ierodas, un Estere tos lūdz atnākt uz dzīrēm arī nākamajā dienā. Hamans ir priecīgs, tomēr viņš dusmojas uz Mordohaju, ka tas atsakās viņu godināt. Viņš nolemj nogalināt Mordohaju pirms gaidāmajām dzīrēm.
Bībeles pantu skaidrojums.
1:3—5. Vai dzīres ilga 180 dienas? Šajos pantos nav teikts, ka dzīres būtu turpinājušās tik ilgi, bet gan norādīts, ka ķēniņš 180 dienas izrādīja augstmaņiem savas bagātības ķēnišķīgo godību un savas varenības spožumu. Iespējams, ķēniņš izmantoja šo ilgo dižošanos ar savu varenību, lai iespaidotu augstmaņus un pārliecinātu tos, ka viņš spēj īstenot savus plānus. Tādā gadījumā gan 3., gan 5. pants varētu attiekties uz septiņas dienas ilgajām dzīrēm, kas norisinājās 180 dienu ilgā pasākuma beigās.
1:8. Kādā ziņā dzīrēs ”saskaņā ar priekšrakstu tomēr dzert tieši nevienu nespieda”? Šķiet, persiešiem bija paraža, ka šādās dzīrēs viņi cits citu mudināja izdzert noteiktu daudzumu, bet šajā reizē ķēniņš Ahasvers izņēmuma kārtā nolēma šo paražu neievērot. ”Viņi varēja dzert tik, cik paši gribēja,” paskaidrots kādā Bībeles komentārā.
1:10—12. Kāpēc ķēniņiene Vašti atteicās ierasties pie ķēniņa? Pēc dažu zinātnieku domām, varbūt viņa atteicās ierasties tāpēc, ka nevēlējās pazemot sevi ķēniņa piedzērušos viesu priekšā. Pastāv arī iespēja, ka skaistajai ķēniņienei trūka paklausības. Bībelē nav minēts viņas rīcības iemesls, bet tālaika gudrie vīri uzskatīja, ka nepaklausība vīram ir nopietns pārkāpums un ka Vašti sliktais piemērs var ietekmēt sievas visās Persijas provincēs.
2:14—17. Vai Esterei bija amorālas seksuālas attiecības ar ķēniņu? Nē, tā tas nebija. Bībelē stāstīts, ka pārējās sievietes, kas bija atvestas pie ķēniņa, no rīta atgriezās ”otru sievu namā”, kur tās atradās ķēniņa galminieka uzraudzībā, kurš ”sargāja liekās sievas”. Sievietes, kas pavadīja nakti ar ķēniņu, kļuva par viņa ”liekajām sievām” jeb blakussievām. Bet Estere pēc tikšanās ar ķēniņu netika aizvesta uz blakussievu namu. Kad Estere bija vesta ķēniņa priekšā, ”ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām”. (Esteres 2:17.) Kā viņa izpelnījās Ahasvera ”laipnību un labvēlību”? Tāpat, kā viņa bija ieguvusi labvēlību arī citu cilvēku acīs. Runājot par Hegaju, Bībelē teikts, ka ”jaunā meitene patika viņam, ieguva viņa labvēlību”. (Esteres 2:8, 9.) Hegajam Estere iepatikās tikai tāpēc, ka viņš ievēroja tās skaistumu un labās īpašības. Par Esteri ir sacīts, ka viņa ”bija atradusi labvēlību ikviena acīs, kas viņu redzēja”. (Esteres 2:15.) Tāpat arī ķēniņu iespaidoja tas, ko viņš Esterē saskatīja, un tāpēc viņš to iemīlēja.
3:2; 5:9. Kāpēc Mordohajs atteicās klanīties Hamana priekšā? Izraēliešiem nebija aizliegts parādīt godu augstām amatpersonām, noliecoties viņu priekšā. Taču gadījumā ar Hamanu runa bija par kaut ko citu. Hamans bija agagietis — tātad acīmredzot amalekietis —, un Jehova bija paziņojis, ka viņš ir nolēmis amalekiešus iznīcībai. (5. Mozus 25:19.) Mordohajam klanīšanās Hamana priekšā nozīmētu, ka viņš lauž uzticību Jehovam. Mordohajs kategoriski atteicās klanīties, paskaidrodams, ka viņš ir jūds. (Esteres 3:3, 4.)
Ko mēs varam mācīties.
2:10, 20; 4:12—16. Estere paklausīja norādījumiem un padomiem, ko viņai deva pieredzējis Jehovas kalps. Mēs rīkojamies gudri, ja ”paklausām saviem vadītājiem un esam padevīgi”. (Ebrejiem 13:17.)
2:11; 4:5. Mums jāraugās ne tikai uz savām, bet arī uz citu vajadzībām. (Filipiešiem 2:4.)
2:15. Estere parādīja pieticību un savaldību, neprasīdama sev papildu rotājumus vai skaistākas drēbes par tām, ko piedāvāja Hegajs. Esteres ”apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā” bija tas, ar ko viņa izpelnījās ķēniņa labvēlību. (1. Pētera 3:4.)
2:21—23. Estere un Mordohajs rādīja labu paraugu ar savu paklausību varām. (Romiešiem 13:1.)
3:4. Dažās situācijās, iespējams, ir gudri neatklāt, kas mēs esam, tāpat kā Estere sākumā neatklāja, ka viņa ir ebrejiete. Taču, ja runa ir par svarīgiem jautājumiem, kuros mums jāieņem stingra nostāja, piemēram, par Jehovas augstāko varu un mūsu uzticību viņam, mums nav jābaidās skaidri pateikt, ka esam Jehovas liecinieki.
4:3. Pārbaudījumos mums ar lūgšanām jāgriežas pie Jehovas pēc spēka un gudrības.
4:6—8. Mordohajs centās tiesiskā ceļā atrisināt problēmu, kas bija radusies Hamana slepenā plāna dēļ.
4:14. Mordohajam bija nešaubīga paļāvība uz Jehovu.
4:16. Paļaudamās uz Jehovu, Estere uzticīgi un drosmīgi rīkojās, kaut arī tas viņai varēja maksāt dzīvību. Mums jāmācās paļauties uz Jehovu, nevis pašiem uz sevi.
5:6—8. Lai iegūtu Ahasvera labvēlību, Estere viņu uzaicināja uz otrām viesībām. Viņa rīkojās gudri, un mums jāseko viņas paraugam. (Salamana Pamācības 14:15.)
VIENS PAVĒRSIENS PĒC OTRA
Notikumiem attīstoties, situācija krasi izmainās. Hamans tiek pakārts pie tā paša staba, ko viņš bija licis uzsliet Mordohajam, bet Mordohajs, ko Hamans bija gribējis nogalināt, tiek iecelts galvenā pārvaldnieka amatā. Arī tos, kas grasās īstenot ieplānoto jūdu slaktiņu, gaida neveiksme.
Uzticīgā Estere atkal runā ar ķēniņu. Riskēdama ar dzīvību, viņa griežas pie tā ar lūgumu izjaukt Hamana ļauno nodomu. Ahasvers izdomā, kas jādara, un, kad pienāk diena, kurā Hamans bija paredzējis iznīcināt ebrejus, nogalināti tiek nevis viņi, bet Esteres 10:3.)
tie, kas viņiem grib nodarīt ļaunu. Mordohajs izdod rīkojumu, ka jūdiem katru gadu jāsvin Pūrima svētki, lai pieminētu šo izglābšanu. Iecelts augstā amatā un kļuvis par otro cilvēku valstī pēc paša ķēniņa, Mordohajs ”meklē savas tautas labumu un gādā par labklājību visam savam [”viņu”, NW] dzimumam”. (Bībeles pantu skaidrojums.
7:4. Saskaņā ar senebreju oriģināltekstu, Estere teica, ka jūdu iznīcināšana ķēniņam nestu zaudējumu. Kāpēc viņa tā sacīja? Taktiski norādījusi, ka ebrejus būtu bijis iespējams pārdot par vergiem, Estere uzsvēra, ka viņu iznīcināšana nozīmētu zaudējumu ķēniņam. Tie 10 tūkstoši sudraba talantu, ko Hamans bija apsolījis iemaksāt ķēniņa mantnīcā, bija daudz mazāka summa nekā tā, ko varētu iegūt, ja Hamans būtu izdomājis visus ebrejus pārdot verdzībā. Hamana plāna īstenošana nozīmētu arī to, ka būtu jāzaudē ķēniņiene.
7:8. Kāpēc galminieki aizsedza Hamana seju? Acīmredzot tas norādīja uz apkaunojumu vai gaidāmo nāvi. Kādā grāmatā skaidrots, ka ”senatnē tiem, ko bija paredzēts sodīt ar nāvi, reizēm mēdza apklāt galvu”.
8:17. Kādā nozīmē ”daudzi no iezemiešiem uzdevās par jūdiem”? Daudzi persieši acīmredzot pievērsās ebreju ticībai, jo viņi bija pārliecināti, ka jaunā pavēle, ar kuru tika izjaukts pret ebrejiem vērstais plāns, liecina par Dieva labvēlību pret ebrejiem. Pēc šī paša principa piepildās Cakarijas pravietojums, kurā sacīts: ”Desmit vīru no dažādām tautām un valodām satvers vienu jūdu vīru aiz svārku stērbeles un teiks: ”Mēs iesim ar jums kopā, jo mēs dzirdējām, ka Dievs ir ar jums.”” (Cakarijas 8:23.)
9:10, 15, 16. Kaut arī ebrejiem bija dota atļauja ņemt laupījumu, kāpēc viņi to nedarīja? Atteikdamies no laupījuma, viņi skaidri parādīja, ka viņu mērķis ir saglabāt savu dzīvību, nevis iegūt mantu.
Ko mēs varam mācīties.
6:6—10. ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns, — un augstprātība nāk priekš bojā ejas.” (Salamana Pamācības 16:18.)
7:3, 4. Vai mēs droši darām zināmu, ka esam Jehovas liecinieki, pat ja tāpēc mums varbūt ir jāpieredz vajāšana?
8:3—6. Mēs drīkstam griezties pie varas iestādēm un vērsties tiesā, meklējot aizstāvību pret ienaidniekiem, un mums jāizmanto šī iespēja.
8:5. Estere taktiski izvairījās pieminēt, ka ķēniņš pats ir piekritis izdot pavēli, kuras mērķis bija iznīcināt viņas tautu. Arī mums jābūt taktiskiem, kad liecinām par patiesību augstām amatpersonām.
9:22. Mēs nedrīkstam aizmirst trūcīgos mūsu vidū. (Galatiešiem 2:10.)
Jehova sagādās ”atbrīvošanu un glābšanu”
Mordohajs izteica pieņēmumu, ka Estere ir tikusi ķēniņienes godā ar Dieva ziņu. Nonākuši nāves briesmās, ebreji gavēja un lūdza Dievu. Pēc tam ķēniņiene bez uzaicinājuma devās pie ķēniņa, un viņš to ikreiz uzņēma labvēlīgi. Turklāt tieši izšķirīgajā naktī ķēniņam nekādi nenāca miegs. Kā redzams, Esteres grāmatā daudz stāstīts par to, kā Jehova vadīja notikumus, lai parūpētos par savu tautu.
Aizraujošais stāsts par Esteri ir īpaši uzmundrinošs mums, kas dzīvojam ”pēdējā beigu laikā”. (Daniēla 12:4.) ”Visu dienu galā” jeb šī pēdējā beigu laika galā Gogs no Magoga zemes, proti, Sātans, dosies uzbrukumā patiesajiem Jehovas kalpiem, lai tos pilnīgi iznīcinātu. Bet tāpat, kā tas notika Esteres laikā, Jehova tiem sagādās ”atbrīvošanu un glābšanu”. (Ecēhiēla 38:16—23; Esteres 4:14.)
[Attēls 10. lpp.]
Estere un Mordohajs Ahasvera priekšā