Nehemijas grāmata
Jehovas vārdi ir dzīvi
Nehemijas grāmata
IR PAGĀJUŠI divpadsmit gadi kopš pēdējiem Ezras grāmatā aprakstītajiem notikumiem. Tuvojas laiks, kad ”atskanēs vārds par Jeruzālemes jaunnodibināšanu, atjaunošanu un jaunizveidošanu” — ar šo notikumu sākas 70 nedēļas, kuru beigās jāparādās Mesijam. (Daniēla 9:24—27.) Nehemijas grāmatā var lasīt, kādi notikumi risinās ar Dieva tautu, kad tā atjauno Jeruzalemes mūrus. Tajā stāstīts par būtisku laikposmu, kas ilgst vairāk nekā 12 gadus: tas sākas 456. gadā p.m.ē. un beidzas kādu laiku pēc 443. gada p.m.ē.
Grāmatu ir sarakstījis pārvaldnieks Nehemija, un tajā aizraujoši stāstīts par to, kā tiek paaugstināta patiesā pielūgsme, kad apņēmīga rīcība savienojas ar pilnīgu paļāvību uz Dievu Jehovu. Grāmatā skaidri parādīts, kā Jehova vada notikumus, lai īstenotu savu gribu. Tas ir arī stāsts par stipru un drosmīgu vadoni. No Nehemijas grāmatas daudz ko var mācīties visi patiesie Dieva kalpi mūsdienās, jo ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs”. (Ebrejiem 4:12.)
”MŪRI PABEIDZA”
Nehemija ir Sūzu pilī, kur viņš kalpo valdniekam Artakserksam Garrocim augstā amatā. Uzzinājis, ka viņa tautieši ”ir lielā nelaimē un kaunā; Jeruzālemes mūŗi ir noplēsti, tās vārti ir sadedzināti ugunī”, Nehemija ir dziļi satraukts. Viņš dedzīgi lūdz vadību Dievam. (Nehemijas 1:3, 4.) Pēc kāda laika valdnieks pamana, ka Nehemija ir noskumis, un viņam rodas iespēja doties uz Jeruzalemi.
Ieradies Jeruzalemē, Nehemija nakts laikā apskata pilsētas mūrus un pēc tam pastāsta ebrejiem par savu nodomu tos atjaunot. Celtniecība sākas, bet drīz kļūst jūtama pretestība. Tomēr Nehemijas drosmīgajā vadībā beigu beigās cēlēji ”mūri pabeidz”. (Nehemijas 6:15.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:1; 2:1. Vai abos šajos pantos minētais ”divdesmitais gads” ir skaitīts no viena un tā paša brīža? Jā, runa ir par Artakserksa valdīšanas divdesmito gadu. Taču abos pantos lietotas dažādas skaitīšanas metodes. Vēstures fakti liecina, ka Artakserkss kāpa tronī 475. gadā p.m.ē. Tā kā babiloniešu rakstveži tradicionāli skaitīja Persijas ķēniņu valdīšanas gadus no nīsana (marts—aprīlis) līdz nīsanam, tad Artakserksa pirmais valdīšanas gads sākās 474. gada nīsanā p.m.ē. Tātad viņa divdesmitais valdīšanas gads, kas minēts Nehemijas grāmatas 2. nodaļas 1. pantā, sākās 455. gada nīsanā p.m.ē. Ir loģiski secināt, ka kisleva mēnesis (novembris—decembris), kas pieminēts 1. nodaļas 1. pantā, bija iepriekšējā gada — 456. gada p.m.ē. — kislevs. Nehemija arī šo mēnesi attiecina uz Artakserksa valdīšanas divdesmito gadu. Iespējams, šajā gadījumā viņš skaitīja gadus no brīža, kad valdnieks bija kāpis tronī. Tāpat var būt, ka Nehemija skaitīja laiku tā, kā to dara pēc mūsdienu ebreju laicīgā kalendāra, pēc kura gads sākas ar tišri, kas atbilst septembrim—oktobrim. Lai vai kā, vārds par Jeruzalemes atjaunošanu atskanēja 455. gadā p.m.ē.
4:17, 18. Kā bija iespējams strādāt ar vienu roku? Nastu nesējiem tas nenācās grūti. Kolīdz nasta bija uzlikta uz galvas vai paņemta uz pleciem, viņi to viegli varēja pieturēt ar vienu roku, ”kamēr otra turēja metamo šķēpu”. Celtnieki, kam bija jāstrādā ar abām rokām, ”kamēr cēla, bija apjozti ar savu zobenu ap gurniem”. Ja uzbruktu ienaidnieks, viņi tūlīt būtu gatavi cīnīties.
5:7. Kā Nehemija ”bārās ar labiešiem un priekšniekiem”? Šie cilvēki pārkāpa Mozus bauslību, pieprasīdami no citiem ebrejiem aizdevuma procentus. (3. Mozus 25:36; 5. Mozus 23:20.) Turklāt procenti bija lieli. Aizdevēji gribēja saņemt ”simto tiesu”, un, ja viņi to pieprasīja katru mēnesi, tad runa ir par 12 procentiem gadā. (Nehemijas 5:11, LB-26.) Bija nežēlīgi to prasīt no cilvēkiem, kuriem jau tā bija jāmaksā lieli nodokļi un kuriem nebija viegli sagādāt sev iztiku. Nehemija bārās ar bagātajiem, izteikdams viņiem uz Dieva bauslību pamatotus aizrādījumus un pārmetumus, lai atklātu viņu nepareizo rīcību.
6:5. Kāpēc Sanballats sūtīja Nehemijam ”atklātu vēstuli”, ņemot vērā, ka konfidenciālas vēstules parasti tika sūtītas aizzīmogotā somā? Varbūt Sanballats bija iecerējis padarīt nepatiesās apsūdzības visiem zināmas, rakstot par tām atklātā vēstulē. Iespējams, viņš cerēja, ka šāda rīcība ļoti sadusmos Nehemiju un tas atstās celtniecības vietu un ieradīsies aizstāvēties. Tāpat Sanballats, iespējams, domāja, ka vēstules saturs pārbiedēs ebrejus un tie vispār pārtrauks darbu. Bet Nehemija nenobijās un mierīgi turpināja Dieva uzdoto darbu.
Ko mēs varam mācīties.
1:4; 2:4; 4:4, 5. Kad esam nokļuvuši grūtā situācijā vai kad jāpieņem svarīgi lēmumi, mums jābūt ”neatlaidīgiem savās lūgšanās” un jārīkojas saskaņā ar Dieva vadību. (Romiešiem 12:12.)
1:11—2:8; 4:4, 5, 15, 16; 6:16. Jehova atbild uz savu kalpu lūgšanām, kas teiktas no sirds. (Psalms 86:6, 7.)
1:4; 4:19, 20; 6:3, 15. Lai gan Nehemijam nebija svešas maigas jūtas, viņš bija apņēmīgs cilvēks, kas nelokāmi aizstāvēja taisnīgumu.
1:11—2:3. Vislielāko prieku Nehemijam sagādāja nevis viņa augstais dzērienu devēja stāvoklis, bet iespēja atbalstīt patieso pielūgsmi. Arī mums jādomā pirmām kārtām par Jehovas pielūgsmi un par visu, kas to veicina, — tam jābūt mūsu galvenajam prieka avotam.
2:4—8. Jehova izdarīja tā, ka Artakserkss deva Nehemijam atļauju iet un atjaunot Jeruzalemes mūrus. ”Ķēniņa sirds ir tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 21. nodaļas 1. pantā.
3:5, 27. Roku darbu, kas tiek veikts patiesās pielūgsmes interesēs, nedrīkst uzskatīt par kaut ko tādu, kas ir zem mūsu goda, kā to darīja ”dižciltīgie” tekojieši. Labāk ir sekot vienkāršo tekojiešu priekšzīmei, kuri labprāt strādāja.
3:10, 23, 28—30. Dažiem ir iespēja pārcelties uz kādu vietu, kur ir sevišķi liela vajadzība pēc Valstības sludinātājiem, taču daudzi no mums atbalsta patieso pielūgsmi savas dzīvesvietas tuvumā. To mēs varam darīt, piedaloties Valstības zāļu celtniecībā, palīdzot dabas katastrofās cietušajiem un, galvenais, sludinot Valstību.
4:14. Kad sastopamies ar pretestību, arī mēs varam pārvarēt bailes, atceroties To, kurš ir ”liels un bijājams”.
5:14—19. Kristīgiem pārraugiem pārvaldnieks Nehemija ir lielisks pazemības, nesavtīguma un apdomības paraugs. Kaut gan Nehemija dedzīgi centās panākt, lai tiktu ievērota Dieva bauslība, viņš neuzkundzējās citiem pašlabuma dēļ. Nehemija palīdzēja apspiestajiem un trūcīgajiem. No viņa devīguma var mācīties visi Dieva kalpi.
”PIEMINI TO, MANS DIEVS, MAN PAR LABU!”
Tiklīdz Jeruzalemes mūru celtniecība ir pabeigta, Nehemija pavēl ielikt vārtus un parūpējas, lai pilsēta tiktu apsargāta. Pēc tam viņš veido cilšu un dzimtu sarakstu. Kad visi ļaudis ir sapulcējušies ”laukumā, kas bija Ūdens vārtu priekšā”, priesteris Ezra lasa Mozus bauslības grāmatu, bet Nehemija un levīti paskaidro bauslību tautai. (Nehemijas 8:1.) Uzzinājuši par Lieveņu svētkiem, ļaudis tos nosvin ar prieku.
Vēlāk tiek rīkota vēl viena sapulce, kuras laikā ”pilntiesīgais Israēla dzimums” izsūdz tautas grēkus, levīti stāsta, kā Dievs ir izturējies pret izraēliešiem, un tauta dod zvērestu ”dzīvot Dieva bauslībā”. (Nehemijas 9:1, 2; 10:30.) Tā kā Jeruzalemē joprojām ir pārāk maz iedzīvotāju, tiek mesti mesli, lai viens no katriem desmit vīriem, kas dzīvo ārpus pilsētas, pārceltos uz to. Tad tiek iesvētīti pilsētas mūri, un tas ir tik priecīgs notikums, ka ”Jeruzālemes gaviles ir tālu dzirdamas”. (Nehemijas 12:43.) Divpadsmit gadus pēc savas ierašanās Nehemija atstāj Jeruzalemi un dodas atpakaļ pie Artakserksa pildīt savus pienākumus. Drīz vien ebreji sāk novirzīties no tā, kas ir pareizs. Atgriezies Jeruzalemē, Nehemija apņēmīgi rīkojas, lai labotu stāvokli. Pats viņš pazemīgi lūdz: ”Piemini to, mans Dievs, man par labu!” (Nehemijas 13:31.)
Bībeles pantu skaidrojums.
7:6—67. Kāpēc Nehemijas minētais saraksts ar to cilvēku vārdiem, kuri atgriezās Jeruzalemē kopā ar Zerubābelu, nesakrīt ar Ezras rakstīto, ja salīdzina to, cik cilvēku bija katrā namā? (Ezras 2:1—65.) Atšķirību iemesls varētu būt tas, ka Ezra un Nehemija ir izmantojuši dažādus avotus. Piemēram, cilvēku, kas pieteicās atgriezties, varbūt nebija tieši tikpat daudz kā to, kas patiešām atgriezās. Iespējams, abi saraksti atšķiras arī tāpēc, ka daļa ebreju, kas sākumā nevarēja noteikt savu izcelsmi, vēlāk to izdarīja. Bet vienā jautājumā abi saraksti sakrīt: sākotnēji Jeruzalemē atgriezās 42 360 cilvēki, neskaitot kalpus un dziedātājus.
10:35. Kāpēc no cilvēkiem tika prasīts gādāt malku? Mozus bauslībā nekas nebija teikts par malkas pienešanu. Šīs prasības pamatā bija vajadzība, kāda tobrīd bija radusies. Lai sadedzinātu upurus uz altāra, bija nepieciešams daudz malkas, un acīmredzot nebija pietiekami daudz tempļa kalpotāju neizraēliešu, kas to varētu sagādāt. Tāpēc tika mesti mesli, lai nodrošinātu nepārtrauktu malkas piegādi.
13:6. Cik ilgi Nehemija bija projām no Jeruzalemes? Bībelē vienīgi teikts, ka ”pēc kāda laika” Nehemija lūdza no ķēniņa atvaļinājumu, lai atgrieztos Jeruzalemē, tāpēc nav iespējams noteikt, cik ilgi viņš bija projām. Ieradies Jeruzalemē, Nehemija redzēja, ka priesteri netiek atbalstīti un netiek ievērots likums par sabatu. Daudzi bija apprecējuši cittautietes, un viņu bērni pat neprata runāt jūdu valodā. Ņemot vērā, ka stāvoklis bija tik ļoti pasliktinājies, var secināt, ka Nehemija bija bijis projām diezgan ilgi.
13:25, 28. Ko vēl Nehemija darīja bez pārmetumu izteikšanas ebrejiem, kas bija rīkojušies nosodāmi? Nehemija ”lādēja viņus” — paziņoja viņiem Dieva bauslībā ietvertos tiesas spriedumus. Viņš ”sita dažus no viņiem”, kas, iespējams, nozīmēja pavēli uzsākt tiesisku darbību pret šiem cilvēkiem. Pauzdams savu taisnīgo sašutumu, Nehemija ”plēsa viņu matus”. Nehemija arī aizraidīja projām augstā priestera Ēljašiba mazdēlu, kas bija apprecējis horonieša Sanballata meitu.
Ko mēs varam mācīties.
8:8. Mēs esam Dieva vārdu skolotāji un ”dodam paskaidrojumus”, skaidri izrunājot vārdus, lietojot pienācīgu uzsvaru un pareizi skaidrojot Svētos Rakstus, lai būtu redzams to praktiskais izmantojums.
8:10. ”Tā Kunga prieks” rodas tad, ja cilvēks apzinās savas garīgās vajadzības un tās apmierina, kā arī seko teokrātiskajai vadībai. Ir ļoti svarīgi rūpīgi iedziļināties Bībelē, regulāri apmeklēt kristiešu sapulces un dedzīgi sludināt Valstību un gatavot mācekļus.
11:2. Sava mantotā īpašuma atstāšana un pārcelšanās uz Jeruzalemi bija saistīta ar izdevumiem un neērtībām. Tie, kas labprātīgi piedāvājās tā rīkoties, apliecināja savu pašaizliedzību. Arī mēs varam paust līdzīgu prāta nostāju, kad rodas iespējas pakalpot citiem kongresos un citās reizēs.
12:31, 38, 40—42. Dziedāšana ir brīnišķīgs veids, kā cildināt Jehovu un viņam pateikties. Kristiešu sapulcēs mums jācenšas dziedāt no visas sirds.
13:4—31. Ir jāpiesargās, lai mūsu dzīvē pamazām neienāktu materiālisms, netaisnība un atkrišana.
13:22. Nehemija lieliski apzinājās, ka viņš ir atbildīgs Dieva priekšā. Arī mums jāpatur prātā, ka esam atbildīgi Jehovam.
Mēs nevaram iztikt bez Jehovas svētības
”Ja tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā,” dziedāja psalmu sacerētājs. (Psalms 127:1.) Nehemijas grāmata ļoti labi ilustrē šo vārdu patiesumu.
Mēs no tā varam kaut ko mācīties. Ja vēlamies gūt panākumus tajā, ko darām, mums ir nepieciešama Jehovas svētība. Bet vai var cerēt, ka Jehova mūs svētīs, ja patiesā pielūgsme nebūs galvenais mūsu dzīvē? Tāpat kā Nehemijam, mums jādomā pirmām kārtām par Jehovas pielūgsmi un tās veicināšanu.
[Attēls 8. lpp.]
”Ķēniņa sirds ir tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti”
[Attēls 9. lpp.]
Nehemija, apņēmīgs cilvēks, kam nav svešas arī maigas jūtas, ierodas Jeruzalemē
[Attēli 10., 11. lpp.]
Vai jūs protat ”dot paskaidrojumus” par Dieva vārdiem?