”Liecība visām tautām”
”Liecība visām tautām”
”Jūs būsiet mani liecinieki.. līdz pat zemes malai.” (APUSTUĻU DARBI 1:8, EAD.)
1. Kad un kur mācekļi pirmo reizi dzirdēja pravietojumu, kas lasāms Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā?
JĒZUS vārdi, kas pierakstīti Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā, ir tik labi pazīstami, ka daudzi no mums tos zina no galvas. Šis pravietojums patiešām ir ievērojams. Pamēģināsim iztēloties, ko varēja domāt Jēzus mācekļi, kad viņi to dzirdēja pirmo reizi. Ritēja mūsu ēras 33. gads. Mācekļi jau kādus trīs gadus bija bijuši kopā ar Jēzu un tagad līdz ar viņu bija ieradušies Jeruzalemē. Viņi bija redzējuši Jēzus brīnumus un dzirdējuši viņa mācības. Tas, ko Jēzus viņiem bija stāstījis, viņiem ļoti patika, bet viņi apzinājās, ka ne visiem ir tāda pati attieksme. Jēzum bija vareni un ietekmīgi ienaidnieki.
2. Kādas briesmas un grūtības gaidīja Jēzus mācekļus?
2 Eļļas kalnā četri mācekļi, apsēdušies kopā ar Jēzu, uzmanīgi klausījās viņu stāstām par gaidāmajām briesmām un grūtībām, kas tiem būs jāpieredz. Jau agrāk Jēzus bija atklājis, ka viņš tiks nogalināts. (Mateja 16:21.) Tagad viņš paskaidroja, ka arī mācekļi sastapsies ar nežēlīgu pretestību. ”Jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ,” viņš sacīja. Bet tas vēl nebija viss. Jēzus runāja par viltus praviešiem, kas pievils daudzus. Citi apgrēcināsies, nodos un ienīdīs cits citu. Būs arī daudzi tādi, kas ļaus izdzist savai mīlestībai pret Dievu un viņa vārdiem. (Mateja 24:9—12.)
3. Kāpēc Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā lasāmie vārdi ir pārsteidzoši?
3 Pieminējis paredzamās grūtības, Jēzus teica vārdus, kas droši vien izbrīnīja mācekļus. Viņš sacīja: ”Šis valstības evanģelijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mateja 24:14.) Jēzus bija sācis ”apliecināt patiesību” Izraēlā, un šim darbam bija jāturpinās un jāaptver visa pasaule. (Jāņa 18:37.) Tas patiešām bija pārsteidzošs pravietojums. Sludināt ”visām tautām” jau pats par sevi ir grūts uzdevums, bet, ja to pildītu cilvēki, kas ir ”visu tautu ienīsti”, tas būtu īsts brīnums. Ja šis milzīgais darbs tiktu paveikts, tas būtu ne tikai Jehovas augstākā stāvokļa un varas, bet arī viņa mīlestības, žēlsirdības un pacietības apliecinājums. Turklāt viņa kalpiem tā būtu iespēja parādīt ticību un paklausību.
4. Kam tika dots uzdevums liecināt, un kāpēc Jēzus vārdi bija uzmundrinoši?
4 Jēzus saviem mācekļiem skaidri pateica, ka tiem būs jāpaveic iespaidīgs darbs. Pirms pacelšanās debesīs viņš tiem parādījās un sacīja: ”Jūs saņemsiet spēku no Svētā Gara, kas nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat zemes malai.” (Apustuļu darbi 1:8, EAD.) Protams, šiem mācekļiem vēlāk pievienojās citi, tomēr viņu skaits nebija liels. Bija ļoti uzmundrinoši apzināties, ka Dieva uzticēto uzdevumu viņiem palīdzēs izpildīt varenais svētais gars.
5. Ko mācekļi nezināja par sludināšanu?
5 Mācekļi zināja, ka viņiem jāsludina labā vēsts un jāgatavo ”par mācekļiem visas tautas”. (Mateja 28:19, 20.) Taču viņi nezināja, cik plaša liecība būs jānodod, kā arī to, kad nāks gals. Arī mēs to nezinām — šie jautājumi ir tikai Jehovas ziņā. (Mateja 24:36.) Kad sludināts būs tik lielā mērā, ka Jehova būs apmierināts, viņš iznīcinās pašreizējo sistēmu. Tikai tad kristieši redzēs, ka sludināšana ir paveikta atbilstoši Jehovas nodomam. Agrīnie mācekļi, bez šaubām, nevarēja iztēloties, kādu vērienu sludināšana iegūs beigu laikā.
Kā tika sludināts pirmajā gadsimtā
6. Kas notika 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos un drīz pēc tam?
6 Pirmajā gadsimtā Valstības sludināšanā un mācekļu gatavošanā tika gūti pārsteidzoši panākumi. 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos aptuveni 120 mācekļu bija sapulcējušies kādā augšistabā Jeruzalemē. Pār viņiem nāca Dieva svētais gars, apustulis Pēteris uzstājās ar iedvesmojošu runu, paskaidrodams šī brīnuma nozīmi, un kādi 3000 cilvēki kļuva ticīgi un kristījās. Bet tas bija tikai sākums. Lai gan reliģiskie vadītāji visādi pūlējās apstādināt labās vēsts sludināšanu, ”tas Kungs ikdienas pievienoja [mācekļiem] tos, kas tika izglābti”. Drīz ”viņu skaits bija ap pieci tūkstoši vīru”. Pēc tam ”vēl vairāk pievienojās tādu, kas ticēja tam Kungam, pulks vīriešu un sieviešu”. (Apustuļu darbi 2:1—4, 8, 14, 41, 47; 4:4; 5:14.)
7. Kāpēc Kornēlija pievēršanās ticībai bija nozīmīgs notikums?
7 36. gadā notika vēl kaut kas nozīmīgs — ticībai pievērsās un kristījās neebrejs Kornēlijs. Ar to, ka Jehova lika apustulim Pēterim doties pie šī dievbijīgā vīra, viņš parādīja, ka Jēzus pavēle ”darīt par mācekļiem visas tautas” neattiecas tikai uz ebrejiem, kas dzīvo dažādās zemēs. (Apustuļu darbi 10:44, 45.) Kā to uztvēra tie, kas bija atbildīgi par draudzi? Kad apustuļi un vecaji Jūdejā saprata, ka labā vēsts jāsludina arī pagāniem, tas ir, neebrejiem, viņi slavēja Dievu. (Apustuļu darbi 11:1, 18.) Bet labā vēsts joprojām nesa augļus arī ebreju vidū. Kādu laiku vēlāk, iespējams, ap 58. gadu, bez neebrejiem arī daudzi ”tūkstoši jūdu [bija] kļuvuši ticīgi”. (Apustuļu darbi 21:20.)
8. Kā labā vēsts ietekmē cilvēkus?
8 Lai gan pirmā gadsimta kristiešu draudzes skaitliskais pieaugums bija iespaidīgs, nedrīkst aizmirst, ka skaitļi atspoguļo to, kas notika ar reāliem cilvēkiem. Bībeles vēsts, ko viņi dzirdēja, bija spēcīga. (Ebrejiem 4:12.) Ja cilvēks pieņēma šo vēsti, viņa dzīve mainījās pašos pamatos. Šāds cilvēks sāka ievērot augstas morāles normas, apģērba jauno personību un samierinājās ar Dievu. (Efeziešiem 4:22, 23.) Tāpat notiek mūsdienās. Turklāt visiem, kas pieņem labo vēsti, ir brīnišķīgas nākotnes izredzes — iespēja dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16.)
Dieva darba biedri
9. Kāds gods un atbildība bija agrīnajiem kristiešiem?
9 Agrīnie kristieši neuzskatīja, ka tas viss tiek paveikts ar viņu pašu spēkiem. Viņi apzinājās, ka sludināšana notiek ”Svētā Gara spēkā”. (Romiešiem 15:13, 19.) Jehova bija tas, kurš nodrošināja garīgo izaugsmi. Kristieši saprata arī to, ka viņiem ir gods un atbildība būt ”Dieva darba biedriem”. (1. Korintiešiem 3:6—9.) Tāpēc viņi ņēma vērā Jēzus izteikto pamudinājumu un ”cīnījās”, lai paveiktu viņiem uzdoto darbu. (Lūkas 13:24.)
10. Ko daži agrīnie kristieši darīja, lai sludinātu visām tautām?
10 Pāvils, kas bija ”pagānu tautu apustulis”, ceļoja tūkstošiem kilometru pa sauszemi un jūru un nodibināja daudzas draudzes Romas provincē Āzijā un Grieķijā. (Romiešiem 11:13.) Viņš apmeklēja arī Romu un, iespējams, pat Spāniju. Savukārt apustulis Pēteris, kam bija uzticēta ”evanģelija sludināšana.. jūdu starpā”, devās pretējā virzienā un sludināja Babilonā, kas tolaik bija nozīmīgs jūdaisma centrs. (Galatiešiem 2:7—9; 1. Pētera 5:13.) Starp daudziem citiem, kas strādāja Kunga darbu, var minēt tādas sievietes kā Trifainu un Trifozu, un arī par Persidu ir rakstīts, ka viņa ”daudz pūlējusies tā Kunga darbā”. (Romiešiem 16:12.)
11. Kā Jehova svētīja mācekļu pūles?
11 Jehova bagātīgi svētīja šo un citu sludinātāju neatlaidīgās pūles. Nepilnus 30 gadus pēc tam, kad Jēzus izteica paredzējumu par liecību visām tautām, Pāvils rakstīja, ka ”evanģelijs” ir ”sludināts visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:23.) Vai tad arī nāca gals? Savā ziņā tā tiešām var teikt. 70. gadā romiešu karaspēks izpostīja Jeruzalemi un templi, un tā pienāca gals jūdaisma sistēmai. Taču Jehova bija nolēmis, ka jānotiek daudz plašāka mēroga sludināšanai, pirms viņš iznīcinās visu Sātana sistēmu.
Sludināšana mūsdienās
12. Kā agrīnie Bībeles pētnieki saprata pavēli sludināt?
12 Deviņpadsmitā gadsimta beigās pēc ilgstoša laikposma, kad plašumā bija vērsusies atkrišana, tika atjaunota tīrā pielūgsme. Bībeles pētnieki — ar šādu nosaukumu toreiz bija pazīstami Jehovas liecinieki — labi saprata pavēli gatavot mācekļus pa visu zemi. (Mateja 28:19, 20.) 1914. gadā apmēram 5100 cilvēku aktīvi piedalījās sludināšanā un labā vēsts bija sasniegusi 68 zemes. Tomēr agrīnie Bībeles pētnieki līdz galam neizprata vārdus, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā. Deviņpadsmitā gadsimta beigās Bībele, kas satur labo vēsti jeb evaņģēliju, ar Bībeles biedrību pūlēm bija pārtulkota un iespiesta daudzās valodās un izplatīta pa visu zemi. Tāpēc Bībeles pētnieki vairākus gadu desmitus uzskatīja, ka liecība visām tautām jau ir dota.
13., 14. Kā vienā no 1928. gada Sargtorņa numuriem tika precīzāk paskaidrota Dieva griba un nodomi?
13 Pakāpeniski Jehova savai tautai ļāva labāk saprast savu gribu un nodomus. (Salamana Pamācības 4:18.) 1928. gada 1. decembra Sargtornī bija rakstīts: ”Vai var apgalvot, ka ar Bībeles plašo izplatību paredzējums par Valstības evaņģēlija sludināšanu ir piepildījies? Noteikti nevar! Lai gan Bībele ir plaši pieejama, Dieva nelielajam liecinieku pulciņam, kas ir uz zemes, joprojām ir jāiespiež literatūra, kurā paskaidroti Dieva [nodomi], un jāapmeklē mājas, kuru iemītniekiem ir Bībele. Citādi cilvēki nevarētu uzzināt, ka mūsu dienās ir nodibināta mesiāniskā valdība.”
14 Tajā pašā Sargtorņa numurā bija teikts: ”1920. gadā.. Bībeles pētnieki ieguva pareizu izpratni par Kunga pravietojumu, kas lasāms Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā. Viņiem kļuva skaidrs, ka ”šis evaņģēlijs”, kas jāsludina visā pasaulē par liecību pagāniem jeb visām tautām, ir nevis evaņģēlijs par Valstību, kas vēl nāks, bet evaņģēlijs par mesiānisko Ķēniņu, kas jau ir sācis valdīt pār zemi.”
15. Kā sludināšana ir vērsusies plašumā kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem?
15 ”Nelielais liecinieku pulciņš” pagājušā gadsimta divdesmitajos gados nepalika mazs. Nākamajos gadu desmitos kļuva skaidrs, kas ir ”liels pulks” ”citu avju”, un sākās šo cilvēku pulcēšana. (Atklāsmes 7:9; Jāņa 10:16.) Patlaban labo vēsti sludina 6 613 829 cilvēki 235 pasaules zemēs. Pravietojums piepildās apbrīnojamā veidā. Vēl nekad ”šis valstības evanģelijs” nav sludināts tik lielā mērā; vēl nekad uz zemes nav bijis tik daudz uzticīgu Jehovas kalpu.
16. Kas ir paveikts pagājušajā kalpošanas gadā? (Skat. tabulu 27.—30. lappusē.)
16 2005. kalpošanas gadā šis lielais liecinieku pulks ir izdarījis ļoti daudz. Labās vēsts sludināšanai 235 zemēs ir veltīts vairāk nekā miljards stundu. Ir veikts miljoniem atkārtotu apmeklējumu, un ir vadītas Bībeles nodarbības vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku. To visu ir paveikuši Jehovas liecinieki, kas bez jebkādas atlīdzības izmanto savu laiku un līdzekļus, stāstīdami citiem par Dieva Rakstiem. (Mateja 10:8.) Ar savu vareno svēto garu Jehova dod saviem kalpiem spēku, lai tie varētu pildīt viņa gribu. (Cakarijas 4:6.)
Sludināt ar dedzību
17. Kā Jehovas tauta atsaucas uz Jēzus vārdiem par labās vēsts sludināšanu?
17 Kaut arī ir pagājuši gandrīz 2000 gadi, kopš Jēzus teica, ka tiks sludināta labā vēsts, Dieva tautas dedzība šajā darbā nav mazinājusies. Mēs zinām, ka, būdami izturīgi un darīdami to, kas ir labs, mēs atspoguļojam Jehovas īpašības — mīlestību, žēlsirdību un pacietību. Tāpat kā viņš, mēs negribam, lai kāds pazustu, bet vēlamies, lai cilvēki nāktu pie atgriešanās un ”salīdzinātos” jeb samierinātos ar Jehovu. (2. Korintiešiem 5:18—20; 2. Pētera 3:9.) Jehovas liecinieki ir dedzīgi Dieva garā un turpina sludināt labo vēsti līdz pat zemes malām. (Romiešiem 12:11.) Tā kā viņi to dara, cilvēki daudzās vietās pieņem patiesību un pakļaujas Jehovas mīlestības pilnajai vadībai. Lūk, daži piemēri.
18., 19. Pastāstiet par cilvēkiem, kas ir labvēlīgi atsaukušies uz labo vēsti!
18 Čārlzs, kas dzīvo Kenijas rietumos, bija zemkopis. 1998. gadā viņš pārdeva vairāk nekā 8000 kilogramu tabakas un saņēma atzinības rakstu ”Labākajam tabakas audzētājam”. Ap to pašu laiku viņš sāka apgūt Bībeles zināšanas. Drīz Čārlzs saprata, ka cilvēks, kas nodarbojas ar tabakas ražošanu, pārkāpj Jēzus norādījumu mīlēt savu tuvāko. (Mateja 22:39.) Secinājis, ka ”labākais tabakas audzētājs” patiesībā ir ”labākais slepkava”, Čārlzs apsmidzināja savus tabakaugus ar indi. Pēc kāda laika viņš kristījās un tagad ir vispārējais pionieris un kalpošanas palīgs.
19 Nav šaubu, ka Jehova ar pasaules mēroga sludināšanu sakustina tautas un pie viņa nāk pats dārgākais — cilvēki. (Hagaja 2:7.) Pedru, kas dzīvo Portugālē, 13 gadu vecumā sāka mācīties garīgajā seminārā. Viņš gribēja kļūt par misionāru un mācīt cilvēkiem Bībeli. Tomēr jau pēc neilga laika viņš pameta mācības seminārā, jo Bībelei tur tika pievērsts ļoti maz uzmanības. Sešus gadus vēlāk Pedru studēja psiholoģiju kādā no Lisabonas augstskolām. Tajā laikā viņš dzīvoja pie savas krustmātes, kas ir Jehovas lieciniece, un viņa mudināja Pedru dziļāk iepazīt Bībeli. Pedru vairs nebija pārliecināts, vai Dievs vispār pastāv, un nevarēja izšķirties — mācīties Bībeli vai ne. Viņš runāja ar savu psiholoģijas pasniedzēju par neizlēmību, un tas viņam atbildēja, ka no psiholoģijas viedokļa cilvēki, kas nespēj pieņemt lēmumus, rīkojas pretēji savām interesēm. Tad Pedru nolēma pieņemt piedāvājumu. Nesen viņš kristījās, un tagad viņš pats vada Bībeles nodarbības.
20. Kāpēc mēs varam būt priecīgi, ka sludināšana tautām notiek tik plašā mērogā?
20 Mēs joprojām nezinām, cik plaša liecība tautām tiks dota, un nezinām arī dienu un stundu, kad nāks gals. Skaidrs ir tikai tas, ka tas būs drīz. Mēs esam priecīgi, ka labās vēsts sludināšana tik plašā mērogā ir tikai viena no pazīmēm, kas liecina, ka drīzumā cilvēku izveidoto valdību vietā nāks Dieva Valstība. (Daniēla 2:44.) Katru gadu miljoniem cilvēku iegūst iespēju atsaukties uz labo vēsti, un tā tiek godāts mūsu Dievs Jehova. Būsim apņēmības pilni palikt uzticīgi Dievam un kopā ar brāļiem citur pasaulē neatlaidīgi sludināt cilvēkiem no visām tautām. Tā mēs izglābsim gan paši sevi, gan tos, kas mūs klausās. (1. Timotejam 4:16.)
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc Mateja evaņģēlija 24. nodaļas 14. pantā lasāmais pravietojums ir tik ievērojams?
• Ko sludināšanā darīja agrīnie kristieši, un kādus augļus nesa viņu pūles?
• Kā Bībeles pētnieki saprata, ka ir jāsludina visām tautām?
• Kas jums liekas ievērības cienīgs no tā, ko Jehovas tauta ir paveikusi pagājušajā kalpošanas gadā?
[Jautājumi studēšanai]
[Tabula 27.—30. lpp.]
JEHOVAS LIECINIEKU 2005. KALPOŠANAS GADA PASAULES PĀRSKATS
(Skatīt sējumā)
[Karte/Attēli 25. lpp.]
Pāvils ceļoja tūkstošiem kilometru pa sauszemi un jūru, lai sludinātu labo vēsti
[Attēls 24. lpp.]
Jehova sūtīja Pēteri sludināt Kornēlijam un tā ģimenei