Prieks, ko ļauj izjust devīgums
Prieks, ko ļauj izjust devīgums
KĀDA uzticīga kristiete gandrīz 50 gadus bija aktīvi darbojusies kristīgajā kalpošanā. Kaut gan šī padzīvojusī māsa cieta no vecuma nespēka, viņa ļoti gribēja apmeklēt jaunuzcelto Valstības zāli. Atbalstīdamās uz kāda izpalīdzīga kristīgā brāļa rokas, viņa ienāca zālē un lēnām, bet noteikti devās pretī savam mērķim — ziedojumu kastītei. Šajā kastītē viņa iemeta nelielu naudas summu, ko bija sakrājusi šim īpašajam gadījumam. Piedalīties zāles celtniecībā viņai nebija pa spēkam, taču viņa ļoti vēlējās kaut kā atbalstīt šo darbu.
Domājot par šo padzīvojušo kristieti, prātā nāk cita dievbijīga sieviete — nabaga atraitne, kas, Jēzum redzot, tempļa ziedojumu lādē iemeta divas mazas vērtības monētas. Bībelē nav stāstīts par atraitnes dzīves apstākļiem, bet ir zināms, ka tajos laikos sievietēm, kas bija palikušas bez vīra, visbiežāk klājās ļoti grūti. Nav šaubu, ka Jēzum atraitnes bija ļoti žēl, jo viņš labi zināja, cik grūta ir šīs sievietes dzīve. Minēdams atraitni par paraugu saviem mācekļiem, Jēzus norādīja, ka viņa bija ziedojusi ”visu, kas tai bija, visu savu padomu”. (Marka 12:41—44.)
Kāpēc tik trūcīga sieviete kā šī atraitne bija tik devīga? Viņas rīcība liecina, ka viņa bija ļoti pieķērusies Dievam Jehovam, kura pielūgsmes centrs bija Jeruzalemes templis. Lai gan atraitnes rocība nebija liela, viņa ļoti gribēja atbalstīt svēto kalpošanu. Un viņa noteikti izjuta lielu prieku, ziedodama savu spēju robežās.
Jehovas pielūgsmes atbalstīšana
Materiālo un naudas līdzekļu ziedojumiem allaž ir bijusi būtiska nozīme tīrajā pielūgsmē, un, atvēlēdami šim 1. Laiku 29:9.) Senajā Izraēlā ziedojumus izmantoja, ne tikai lai izgreznotu templi, bet arī lai dienu no dienas nodrošinātu tā darbību. Saskaņā ar Mozus bauslību izraēliešiem bija jāziedo desmitā daļa savu ienākumu, lai uzturētu levītus, kas kalpoja templī. Taču arī levītiem desmitā daļa no visa tā, ko viņi saņēma, bija jāziedo Jehovam. (4. Mozus 18:21—29.)
nolūkam kādu summu no saviem līdzekļiem, Dieva kalpi vienmēr ir izjutuši patiesu prieku. (Kaut gan kristieši nav pakļauti bauslības prasībām, princips, ka Dieva kalpi ar saviem līdzekļiem atbalsta patieso pielūgsmi, ir palicis nemainīgs. (Galatiešiem 5:1.) Pirmā gadsimta kristieši ar prieku palīdzēja saviem ticības biedriem, kas bija nonākuši trūkumā. (Apustuļu darbi 2:45, 46.) Apustulis Pāvils kristiešiem atgādināja, ka, tāpat kā Dievs dāsni ir sagādājis viņiem visu nepieciešamo, arī viņiem ir jābūt dāsniem pret citiem. Pāvils rakstīja: ”Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību.” (1. Timotejam 6:17—19; 2. Korintiešiem 9:11.) Pāvils no savas pieredzes zināja, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.)
Mūsdienu kristieši un viņu ziedojumi
Arī mūsdienās Jehovas kalpi ziedo līdzekļus, lai palīdzētu cits citam un atbalstītu labās vēsts sludināšanu. Pat tie kristieši, kas ir diezgan trūcīgi, savu iespēju robežās sniedz finansiālu atbalstu. ”Uzticīgais un gudrais kalps” jūtas Mateja 24:45.) Ar ziedotajiem līdzekļiem tiek nodrošināta Jehovas liecinieku filiāļu darbība, tulkotas un izdotas Bībeles un bībeliskas publikācijas, organizēti kongresi, apmācīti un uzturēti ceļojošie pārraugi un misionāri, sniegta palīdzība katastrofu gadījumā, kā arī veikti citi svarīgi darbi. Viens no šādiem darbiem, bez šaubām, ir pielūgsmes vietu celtniecība.
atbildīgs Jehovas priekšā par to, kā ziedojumi tiek izmantoti. (Lai saņemtu garīgu apmācību un atrastos labā sabiedrībā, Jehovas liecinieki vairākas reizes nedēļā pulcējas Valstības zālēs. Tomēr daudzās zemēs ekonomiskie apstākļi ir smagi un vietējie liecinieki nespēj uzcelt Valstības zāles bez finansiāla atbalsta. Tādēļ 1999. gadā Jehovas liecinieki sāka īstenot plašu celtniecības programmu, kuras ietvaros bagātajās zemēs ziedotā nauda tiek izmantota, lai finansētu Valstības zāļu būvniecību nabadzīgajās zemēs. Turklāt tūkstošiem brīvprātīgo ir ziedojuši savu laiku un spējas, lai šajās zemēs piedalītos celtniecībā, un bieži tas ir nozīmējis strādāt vietās, kas atrodas tālu no lielām pilsētām. Būvdarbu laikā vietējie liecinieki apgūst gan celtniecības iemaņas, gan arī citas prasmes, kas viņiem vēlāk palīdz uzturēt kārtībā jaunuzceltās zāles; nepieciešamās iekārtas un materiāli tiek iegādāti par Valstības zāļu fonda līdzekļiem. Jehovas liecinieki, kas tagad izmanto šīs jaunās zāles, ir ļoti pateicīgi saviem ticības biedriem par ziedoto laiku un naudu. Ar saviem ikmēneša ziedojumiem viņi cenšas ne tikai segt zāles uzturēšanas izdevumus, bet arī pamazām atmaksāt celtniecības izdevumus un tā atbalstīt jaunu pielūgsmes vietu būvniecību.
Valstības zāles tiek celtas no vietējiem materiāliem, izmantojot vietējās celtniecības metodes. Šīs zāles nav greznas, tomēr tās ir gaumīgas, praktiskas Psalms 127:1.)
un ērtas. 1999. gadā Valstības zāļu būvniecības programmu sāka īstenot 40 valstīs, kurās ir smagi ekonomiskie apstākļi. Tagad šī celtniecības programma ir izvērsta jau 116 zemēs un aptver vairāk nekā pusi Jehovas liecinieku draudžu visā pasaulē. Piecu gadu laikā ir uzbūvētas vairāk nekā 9000 Valstības zāles, tas ir, vidēji piecas jaunas zāles katru dienu! Tomēr šajās zemēs vēl būtu jāuzceļ 14 500 Valstības zāles. Ar Jehovas svētību un Jehovas liecinieku labprātīgo un dāsno atbalstu, cerams, būs pietiekami daudz līdzekļu, lai īstenotu šo svarīgo mērķi. (Valstības zāles veicina pieaugumu
Kādu labumu šī iespaidīgā celtniecības programma ir devusi Jehovas lieciniekiem, un kā tā ir sekmējusi Valstības sludināšanu? Daudzās vietās pēc Valstības zāles uzcelšanas ir strauji pieaudzis sapulču apmeklētāju skaits. Lūk, kas bija teikts kādā vēstulē no Burundi: ”Tikko Valstības zāle ir uzcelta, sapulces sāk apmeklēt arvien vairāk cilvēku, un beigu beigās zālē trūkst vietu. Piemēram, kāda Valstības zāle tika celta draudzei, kuras sapulces apmeklēja vidēji 100 cilvēki. Jaunajā zālē bija 150 vietas, taču drīz vien uz kristiešu sapulcēm sāka nākt vidēji 250 cilvēki.”
Ar ko ir izskaidrojams šāds apmeklētāju skaita pieaugums? Pirmām kārtām pret sludinātāju grupu, kam nav savas pastāvīgas pulcēšanās vietas un kas tāpēc ir spiesta rīkot sapulces zem kāda koka vai klajā laukā, mēdz izturēties ar aizdomām. Kādā valstī tiek uzskatīts, ka šādas mazas reliģiskas grupas nereti ir vainojamas etnisko nemieru izraisīšanā, tāpēc ar likumu ir noteikts, ka reliģiska rakstura sapulcēm ir jānotiek speciāli šim nolūkam paredzētās telpās.
Turklāt draudzēm piederošā Valstības zāle palīdz vietējiem iedzīvotājiem saprast, ka Jehovas liecinieki nav kāda viena mācītāja sekotāji. Zimbabves filiāles pārstāvji rakstīja: ”Senāk šajā reģionā sapulces tika rīkotas privātās mājās un vietējiem iedzīvotājiem draudzes saistījās ar konkrēto mājas īpašnieku. Brāļi un māsas tika saukti par mistera tāda un tāda baznīcas locekļiem. Tagad viss ir mainījies, jo uz jaunuzceltajām ēkām ir skaidri saskatāms uzraksts ”Jehovas liecinieku Valstības zāle”.”
Priecīgi devēji
”Priecīgu devēju Dievs mīl,” rakstīja apustulis Pāvils. (2. Korintiešiem 9:7.) Lielu naudas summu ziedojumi vai materiālu vērtību dāvinājumi, protams, ir ļoti noderīgi. Tomēr lielākā daļa līdzekļu, ar kuriem tiek finansēta Jehovas liecinieku darbība, tiek iegūta no Valstības zāļu ziedojumu kastītēm. Visi ziedojumi — gan lieli, gan mazi — ir nozīmīgi. Atcerēsimies, ka Jēzus reiz vēroja nabaga atraitni, kas ziedoja divas mazas vērtības monētas. Arī eņģeļi un Jehova to redzēja. Mēs pat nezinām šīs atraitnes vārdu, taču Jehova ir parūpējies, lai viņas nesavtīgā rīcība tiktu iemūžināta Bībelē.
Ziedojumi dod iespēju ne tikai izvērst Valstības zāļu celtniecību, bet arī finansēt citas Jehovas liecinieku darbības jomas, kas ir saistītas ar tik svarīgo Valstības sludināšanu. Atbalstīdami šo darbu, liecinieki izjūt lielu prieku un ir ”pārbagāti ar daudzām pateicībām Dievam”. (2. Korintiešiem 9:12, LB-65r.) Mūsu kristīgie brāļi no Beninas raksta: ”Katru dienu pie Jehovas nonāk daudzas pateicības lūgšanas par to finansiālo palīdzību, ko sniedz mūsu starptautiskā brāļu saime.” Savukārt tie, kas izmanto iespēju un atbalsta Valstības sludināšanu ar saviem ziedojumiem, izjūt patiesu prieku, ko sniedz devīgums.
[Papildmateriāls 22. lpp.]
Daži ziedojumu veidi
ZIEDOJUMI PASAULES MĒROGA DARBAM
Daudzi atlicina no saviem līdzekļiem noteiktu summu, ko viņi iemet ziedojumu kastītē ar uzrakstu ”Ziedojumi pasaules mēroga Valstības sludināšanas darbam (Mateja 24:14)”.
Draudzes šos ziedojumus katru mēnesi nosūta Sargtorņa biedrībai. Labprātīgus naudas ziedojumus var sūtīt arī personīgi uz Jehovas liecinieku Latvijas filiāli. Klāt jāpieliek īsa vēstule, kurā norādīts, ka tas ir labprātīgs ziedojums.
NOSACĪTIE DĀVINĀJUMI
Sargtorņa biedrības rīcībā līdz dāvinātāja mūža beigām var nodot naudu ar noteikumu, ka nepieciešamības gadījumā dāvinātājs var saņemt to atpakaļ. Lai saņemtu sīkāku informāciju, lūdzu, griezieties Jehovas liecinieku filiālē.
PLĀNOTIE ZIEDOJUMI
Dažās valstīs bez naudas ziedošanas un nosacītajiem dāvinājumiem ir arī citi veidi, kā var atbalstīt pasaules mēroga Valstības sludināšanas darbu. Tālāk ir minēti daži no tiem.
Apdrošināšana. Sargtorņa biedrība var tikt iecelta par dzīvības apdrošināšanas vai pensijas noguldījumu beneficiāru.
Nekustamais īpašums. Sargtorņa biedrībai var tikt dāvināts pārdošanai noderīgs nekustamais īpašums; to var dāvināt arī ar nosacījumu, ka dāvinātājam mūža garumā tiek saglabātas tiesības uz šo īpašumu līdz ar tiesībām tur dzīvot. Pirms tiek noformēti dokumenti par īpašuma dāvināšanu, jāsazinās ar Jehovas liecinieku filiāli.
Novēlējumi. Īpašumu un naudu Sargtorņa biedrībai var novēlēt likumīgi noformētā testamentā.
Papildu informāciju var saņemt Jehovas liecinieku filiālē. Filiāle jāinformē par jebkuru šādu ziedojumu, un uz filiāli jānosūta attiecīgo dokumentu kopijas.
[Attēli 20., 21. lpp.]
Ēkas, kurās Jehovas liecinieku sapulces notika agrāk, un jaunās Valstības zāles
Zambija
Centrālāfrikas Republika