Kara jaunā seja

KARI vienmēr ir bijuši nežēlīgi. Tie allaž ir postījuši gan kareivju, gan civiliedzīvotāju dzīvi un nesuši viņiem neizsakāmas ciešanas. Taču pēdējā laikā karš ir ieguvis jaunu seju. Kas ir mainījies?

Mūsdienās kari lielākoties ir pilsoņu kari — tos izcīna naidīgi grupējumi vienas valsts robežās. Šie bruņotie konflikti bieži vien ir ilgāki un postošāki un atstāj smagākas psiholoģiskas traumas nekā kari valstu starpā. ”Pilsoņu kari ir brutāli un asiņaini, tajos tūkstošiem cilvēku tiek nogalināti, izvaroti, padzīti no mājām, un galējos gadījumos pat tiek īstenots genocīds,” raksta spāņu vēsturnieks Huljans Kasanova. Kad ļaundarības cits pret citu pastrādā cilvēki, kas dzīvo vienā zemē, var paiet gadsimti, līdz sadzīst šo karu cirstās brūces.

Kopš aukstā kara beigām tādu karu, kuros savā starpā karojušas dažādu valstu armijas, ir bijis samērā nedaudz. ”No visiem lielajiem bruņotajiem konfliktiem, kas reģistrēti laikposmā no 1990. līdz 2000. gadam, tikai trijos gadījumos tie nav bijuši valsts iekšējie konflikti,” ziņo Stokholmas Starptautiskais miera pētniecības institūts (SIPRI).

Tiesa, šādi iekšēji konflikti apkārtējai pasaulei varbūt nešķiet īpaši draudīgi, un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi bieži vien tos ignorē, tomēr tas nemazina šo karu izraisīto postu un ciešanas. Pilsoņu karos ir gājuši bojā miljoniem cilvēku. Divos pēdējos gadu desmitos tikai trijās valstīs vien — Afganistānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā — šādā ceļā dzīvību ir zaudējuši gandrīz pieci miljoni iedzīvotāju. Balkānos sīvās sadursmēs starp dažādām etniskajām grupām ir gājuši bojā gandrīz 250 tūkstoši cilvēku, un Kolumbijā ieilgušais partizānu karš ir prasījis 100 tūkstošus dzīvību.

Viskrasāk pilsoņu kara nežēlība izpaužas tā ietekmē uz bērniem. Saskaņā ar datiem, ko publicējis Apvienoto Nāciju Organizācijas Komisariāts bēgļu jautājumos, iepriekšējā gadu desmitā pilsoņu karos ir gājuši bojā vairāk nekā divi miljoni bērnu un seši miljoni ir tikuši ievainoti. Aizvien vairāk bērnu tiek padarīti par kareivjiem. Kāds zēns, kas pieredzējis šādu likteni, stāsta: ”Viņi mani apmācīja un iedeva man ieroci. Es lietoju narkotikas. Es šāvu civiliedzīvotājus un daudzus nogalināju. Tas vienkārši bija karš.. Es tikai pildīju pavēles. Es zināju, ka tas ir slikti. Man to nemaz negribējās.”

Zemēs, kur pilsoņu karš jau ir kļuvis par ikdienu, daudzi bērni uzaug, vispār nepazīdami mieru. Viņi dzīvo pasaulē, kur skolas ir sagrautas un sarunas notiek ieroču valodā. Četrpadsmitgadīgā Dundža saka: ”Tik daudz cilvēku ir nogalināti.. Vairs nevar dzirdēt, kā dzied putni, tikai bērni raud pēc zaudētas mātes vai tēva, brāļa vai māsas.”

 Kādi ir cēloņi?

Kāpēc izceļas šādi nežēlīgi kari vienas valsts iedzīvotāju starpā? Liela nozīme ir tādiem faktoriem kā naids starp ciltīm un etniskajām grupām, reliģiskas atšķirības, netaisnība un politiski nemieri. Vēl viens izplatīts iemesls ir alkatība un varaskāre. Politiskie vadītāji, kuru motīvs bieži vien ir mantkārība, uzkurina naidu, kas mudina turpināt karu. Kādā SIPRI ziņojumā teikts, ka daudzi piedalās bruņotos konfliktos, lai ”gūtu sev materiālu labumu. Alkatībai ir visdažādākās izpausmes — sākot ar plaša mēroga dimantu tirdzniecību, ko izvērš militārie un politiskie līderi, un beidzot ar ciemu izlaupīšanu, ar ko nodarbojas bruņotas jauniešu grupas.”

Asinsizliešanu sekmē arī tas, ka nāvējoši ieroči ir lēti un brīvi pieejami. Pēc aptuveniem aprēķiniem, ar strēlnieku ieročiem tiek nogalināti 500 tūkstoši cilvēku gadā — pārsvarā sievietes un bērni. Kādā Āfrikas valstī automātu AK-47 var nopirkt par vistas cenu. Diemžēl dažviet šaujamieroči ir kļuvuši gandrīz tikpat izplatīti kā vistas. Tiek lēsts, ka šobrīd pasaulē ir aptuveni 500 miljoni strēlnieku ieroču — viens ierocis uz 12 cilvēkiem.

Vai asiņaini pilsoņu kari kļūs par 21. gadsimta atšķirības zīmi? Vai tos iespējams kaut kā iegrožot? Vai cilvēki beidzot pārtrauks slepkavot cits citu? Par šiem jautājumiem būs runa nākamajā rakstā.

[Papildmateriāls 4. lpp.]

Pilsoņu karu traģiskās sekas

Pilsoņu karos reti tiek lietota moderna kaujas tehnika, taču tie tik un tā ir ārkārtīgi nežēlīgi, un 90 procenti bojāgājušo tajos ir nevis kareivji, bet civiliedzīvotāji. ”Bruņotajos konfliktos bērni aizvien biežāk ir nevis nejauši upuri, bet tīši izraudzīts uzbrukuma mērķis,” saka Grasa Mašela, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra eksperte jautājumā par bruņoto konfliktu ietekmi uz bērniem.

Izvarošana ir kļuvusi par militāru taktiku. Dažos kara plosītos reģionos kaujinieki, iebrukuši kādā ciemā, izvaro visas meitenes pēc kārtas. Izvarotāju mērķis ir sēt paniku vai arī graut ģimenes saites.

Kad ir izcēlies karš, drīz vien mēdz sākties arī bads un slimības. Pilsoņu kara laikā lauksaimniecība panīkst, ir grūti vai pat vispār neiespējami saņemt medicīniskus pakalpojumus un starptautiskā palīdzība reti nonāk līdz tiem, kam tā tiešām ir vajadzīga. Kādas Āfrikas valsts pilsoņu kara seku pētījums liecināja, ka 20 procenti bojāgājušo bija slimību upuri, 78 procenti bija miruši aiz bada un tikai 2 procenti nāves gadījumu bija tiešs kaujas darbības rezultāts.

Vidēji ik pēc 22 minūtēm kāds iet bojā vai tiek sakropļots kājnieku mīnas sprādzienā. Tiek lēsts, ka joprojām vairāk nekā 60 valstīs kopumā ir izliktas 60 līdz 70 miljoni kājnieku mīnu.

Pilsoņu kari spiež cilvēkus bēgt no mājām. Pasaulē šobrīd ir aptuveni 50 miljoni bēgļu un pārvietoto personu, turklāt puse no tiem ir bērni.

 [Norāde par attēla autortiesībām 2. lpp.]

UZ VĀKA: zēns: Photo by Chris Hondros/Getty Images

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

Photo by Chris Hondros/Getty Images