Palīdziet citiem pieņemt vēsti par Valstību

”Agripa sacīja Pāvilam: ”Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.”” (APUSTUĻU DARBI 26:28.)

1., 2. Kā apustulis Pāvils bija nonācis pārvaldnieka Fēsta un ķēniņa Hēroda Agripas II priekšā?

MŪSU ĒRAS 58. gadā Cēzarejā pie romiešu pārvaldnieka Porcija Fēsta viesojās ķēniņš Hērods Agripa II un viņa māsa Bernike. Pēc Fēsta ielūguma viņi ”lielā greznībā bija ieradušies un līdz ar augstākajiem virsniekiem un pilsētas ievērojamākajiem vīriem bija iegājuši tiesas zālē”. Tad pēc Fēsta pavēles tika ievests kāds kristietis — apustulis Pāvils. Kā šis Jēzus Kristus sekotājs bija nonācis pārvaldnieka Fēsta tiesā? (Apustuļu darbi 25:13—23.)

² Atbildi uz šo jautājumu sniedz vārdi, ko Fēsts sacīja saviem viesiem. Viņš teica: ”Ķēniņ Agripa un jūs visi, kas līdz ar mums še esat, redziet šo, pret ko uzstājies viss vairums jūdu Jeruzālemē un šeit, kliegdami, ka viņš nedrīkst ilgāk dzīvot. Tā kā es zinu, ka viņš neko nav darījis, ar ko būtu nāvi pelnījis, un ka viņš pats piesaucis ķeizaru, es nolēmu viņu sūtīt turp. Bet man nav nekā noteikta, ko valdniekam par viņu rakstīt; tādēļ es viņu esmu vedis jūsu priekšā un sevišķi tavā priekšā, ķēniņ Agripa, lai man pēc nopratināšanas būtu ko rakstīt. Jo man šķiet aplam esam kādu sūtīt saistītu, neminot viņa vainu.” (Apustuļu darbi 25:24—27.)

3. Kāpēc reliģiskie vadītāji bija apsūdzējuši Pāvilu?

³ No Fēsta vārdiem izriet, ka Pāvils bija nepatiesi apvainots musināšanā — noziegumā, par ko bija paredzēts nāvessods. (Apustuļu darbi 25:11.) Taču apsūdzība Pāvilam bija izvirzīta tikai tāpēc, ka pret viņu bija noskaņoti reliģiskie vadītāji Jeruzalemē. Tie mēģināja kavēt Pāvila darbību Valstības sludināšanā un ar dziļu nepatiku izturējās pret to, ka viņš palīdzēja citiem cilvēkiem kļūt par Jēzus Kristus sekotājiem. Stingrā apsardzībā Pāvils tika nogādāts no Jeruzalemes uz ostas pilsētu Cēzareju, kur viņš pārsūdzēja savu lietu ķeizara tiesā. No turienes viņam bija jādodas uz Romu.

4. Kādus pārsteidzošus vārdus sacīja ķēniņš Agripa?

 ⁴ Mēģināsim iztēloties Pāvilu stāvam pārvaldnieka pilī ietekmīgu amatpersonu priekšā; starp tiem ir arī cilvēks, kas valda pār nozīmīgu Romas impērijas daļu. Ķēniņš Agripa vēršas pie Pāvila ar vārdiem: ”Tev ir atļauts aizstāvēties.” Kad Pāvils sāk runāt, notiek kaut kas neparasts: viņa teiktais dziļi ietekmē ķēniņu. Agripa pat atzīst: ”Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.” (Apustuļu darbi 26:1—28.)

5. Kāpēc tam, ko Pāvils teica Agripam, bija tik labs iznākums?

⁵ Kā redzams, Pāvils aizstāvējās tik prasmīgi, ka Dieva vārdu spēku izjuta ļoti ietekmīgs cilvēks. (Ebrejiem 4:12.) Kas padarīja Pāvila aizstāvības runu tik iedarbīgu? Un kā Pāvila piemērs mums var palīdzēt mācekļu gatavošanā? Rūpīgi pārdomājot Pāvila teikto, mēs pamanīsim, ka viņš, pirmkārt, runāja ļoti pārliecinoši un, otrkārt, prasmīgi lika lietā savas Dieva Rakstu zināšanas, gluži kā amatnieks lietpratīgi izmanto darbarīkus.

Pārliecināsim cilvēkus

6., 7. a) Ko bībeliskā lietojumā nozīmē vārds ”pārliecināt”? b) Kāpēc cilvēki ir jāpārliecina pieņemt Bībeles mācības?

⁶ Apustuļu darbu grāmatā uz Pāvilu vairākkārt ir attiecināti vārdi, kas grieķu valodā apzīmē pārliecināšanu. Kā spēja pārliecināt ir saistīta ar mācekļu gatavošanu?

⁷ Kristiešu grieķu rakstos lietotais vārds, kas tulkots ”pārliecināt”, norāda, ka cilvēks tiek ”iegūts”, ka tiek panākta ”viedokļa maiņa, kuras pamatā ir loģiski spriedumi vai morāli apsvērumi”, teikts Vaina Jaunās Derības vārdu skaidrojošajā vārdnīcā. Šī vārda pamatnozīme ir saistīta ar uzticēšanos. Tātad, ja mums ir izdevies pārliecināt cilvēku pieņemt kādu Bībeles mācību, mēs esam ieguvuši viņa uzticību un viņš sāk paļauties uz šīs mācības patiesumu. Protams, nepietiek tikai pateikt cilvēkam, kas rakstīts Bībelē, jo tas viņu vēl nepamudinās ticēt dzirdētajam un rīkoties saskaņā ar to. Klausītājam jābūt pārliecinātam, ka tas, ko mēs viņam sakām, ir patiess, — un tā tas ir vienmēr, vienalga, vai runājam ar bērnu, kaimiņu, darbabiedru, skolasbiedru vai radinieku. (2. Timotejam 3:14, 15.)

8. Kā varētu rīkoties, lai pārliecinātu cilvēku par kādu Bībelē paustu patiesību?

⁸ Kā pārliecināt cilvēku, ka tas, ko mēs viņam stāstām no Dieva Rakstiem, ir patiesība? Pāvils loģiski sprieda, minēja pamatotus argumentus un runāja ar iedvesmu, cenzdamies panākt, lai cilvēki, kuriem viņš sludināja, mainītu savu viedokli. * Tātad ir ne tikai jāpasludina kaut kas par patiesu, bet jāspēj argumentēti pamatot teikto. Kā to izdarīt? Tam, ko sakām, jābūt stingri pamatotam uz Dieva Rakstiem, nevis jāatspoguļo mūsu personiskais viedoklis. Minot arī papildu pierādījumus, kas apstiprina Bībelē teikto, mēs ”spēsim pārliecināt” cilvēkus. (Salamana Pamācības 16:23, VDP.) Piemēram, ja stāstām, ka Dievam uzticīgie cilvēki dzīvos paradīzē uz zemes, būtu labi to pamatot ar kādu Bībeles vietu — tas varētu būt Jesajas grāmatas 65. nodaļas 21.—25. pants. Bet kādus papildu pierādījumus varētu minēt? Mēģiniet runāt par kaut ko tādu, ko klausītājs pats ir pieredzējis. Atgādiniet viņam, cik patīkami ir vērot skaistu saulrietu, ieelpot ziedu smaržu, nogaršot kādu augli vai noraudzīties, kā putnu māte baro savus mazuļus. Šādas ainas neko nemaksā, bet tās apliecina, ka Radītājs vēlas, lai dzīve uz zemes mums sagādātu prieku. (Salamans Mācītājs 3:11, 12.)

9. Kā sludināšanā var izpausties saprātīgums?

⁹ Kad cenšamies pārliecināt cilvēku par  kādas Bībeles mācības patiesumu, mums jāuzmanās, lai ar savu pārāk lielo entuziasmu neradītu nesaprātīguma iespaidu, jo tādā gadījumā mēs nespēsim piekļūt ne klausītāja prātam, ne sirdij. Lūk, kāds brīdinājums lasāms teokrātiskās kalpošanas skolas mācību grāmatā: ”Kategorisks apgalvojums, ka cilvēka uzskati ir aplami — pat ja šis apgalvojums tiek pamatots ar daudziem Bībeles pantiem —, nevar izraisīt pozitīvu reakciju. Piemēram, ja tradicionāli svētki tiek nosaukti par pagāniskiem, cilvēku attieksme pret tiem tik un tā nemainās. Daudz vairāk var panākt, izmantojot loģiskus argumentus un rīkojoties saprātīgi.” Kādu labumu dod tas, ka runājam saprātīgi? Tajā pašā grāmatā norādīts: ”Risinot sarunu uz loģisku spriedumu pamata, cilvēks veido labu kontaktu ar sarunas biedru, dod viņam vielu pārdomām un liek pamatu turpmākajām sarunām. Saprātīgi spriedumi var būt ļoti pārliecinoši.” (Kolosiešiem 4:6.)

Pārliecināšana, kas ļauj piekļūt sirdij

10. Kā Pāvils iesāka savu aizstāvības runu Agripas priekšā?

¹⁰ Tagad pievērsīsim sīkāku uzmanību Pāvila aizstāvības runai, ko var lasīt Apustuļu darbu grāmatas 26. nodaļā. Pamācoši ir vārdi, ko Pāvils sacīja pašā sākumā. Viņš atrada pamatotu iemeslu uzslavēt Agripu, lai gan ķēniņš bija skandalozi pazīstams ar to, ka dzīvoja netikumībā ar savu māsu Berniki. Pāvils teica: ”Ķēniņ Agripa, es sevi turu par laimīgu, ka varu šodien tavā priekšā aizstāvēties pret visu, par ko jūdi mani apsūdz, jo vairāk tādēļ, ka tu pārzini visas jūdu parašas un jautājumus; tāpēc es tevi lūdzu mani pacietīgi uzklausīt.” (Apustuļu darbi 26:2, 3.)

11. Kā Pāvils apliecināja Agripam cieņu, un ko labu tas deva?

¹¹ Vai ievērojāt, ka Pāvils apliecināja cieņu pret Agripas augsto stāvokli, pieminēdams viņa titulu — ķēniņš? Gudri izvēlēdamies vārdus, Pāvils parādīja Agripam godu.  (1. Pētera 2:17.) Viņš atzina, ka Agripa labi pārzina savu pavalstnieku ebreju paražas un likumus, un sacīja, ka ir laimīgs aizstāvēties tik kompetenta valdnieka priekšā. Pāvils nejutās pārāks par Agripu, kaut gan tas atšķirībā no viņa nebija kristietis. (Filipiešiem 2:3.) Pāvils lūdza, lai ķēniņš viņu pacietīgi uzklausa. Tā viņš radīja gaisotni, kurā Agripa, kā arī citi klātesošie būtu labvēlīgāk noskaņoti pret to, ko viņš grasījās teikt. Pāvils bija ielicis pamatu tālākai sarunai un atradis kaut ko kopīgu, uz ko balstīt savus argumentus.

12. Kā, sludinot Valstību, var ietekmēt cilvēku sirdi?

¹² Mums būtu jāmācās no tā, kā Pāvils uzrunāja Agripu, un, sludinot vēsti par Valstību, no sākuma līdz beigām jārunā tā, lai ietekmētu cilvēku sirdi. To var darīt, apliecinot patiesu cieņu pret cilvēku, kam sludinām, un no sirds interesējoties par to, kādas ir viņa domas un kas viņam ir bijis jāpieredz. (1. Korintiešiem 9:20—23.)

Prasmīgi izmantosim Dieva Rakstus

13. Ko no Pāvila var mācīties par to, kā pamudināt klausītājus uz rīcību?

¹³ Pāvils vēlējās pamudināt savus klausītājus rīkoties saskaņā ar labo vēsti. (1. Tesaloniķiešiem 1:5—7.) Lai to panāktu, viņš centās ietekmēt cilvēku simbolisko sirdi, kas nosaka viņu rīcību. Kad Pāvils aizstāvējās Agripas priekšā, viņš prasmīgi izmantoja Dieva Rakstus, atsaukdamies uz to, ko bija teikuši Mozus un pravieši. (2. Timotejam 2:15.)

14. Kā Pāvils rīkojās, lai pārliecinātu Agripu?

¹⁴ Pāvils zināja, ka Agripa formāli pieder pie jūdu ticības. Tā kā Agripam bija zināšanas par jūdaismu, Pāvils uzsvēra, ka viņš ”neko citu nesludina, kā vien to, ko pravieši un Mozus par nākošām lietām runājuši,” konkrēti pieminēdams Mesijas nāvi un augšāmcelšanu.  (Apustuļu darbi 26:22, 23.) Vērsdamies tieši pie Agripas, Pāvils vaicāja: ”Vai tu, ķēniņ Agripa, tici praviešiem?” Agripam nebija viegli atbildēt uz šo jautājumu. Ja viņš teiktu, ka netic praviešiem, viņš sabojātu savu ticīga cilvēka reputāciju. Bet, ja viņš atbildētu apstiprinoši, tas nozīmētu, ka viņš publiski būtu piekritis Pāvilam un riskētu tikt nosaukts par kristieti. Pāvils rīkojās gudri, pats atbildēdams uz savu jautājumu un teikdams: ”Es zinu, ka tu tici.” Kā reaģēja Agripa? Viņš sacīja: ”Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.” (Apustuļu darbi 26:27, 28.) Lai gan Agripa nekļuva par kristieti, Pāvila sludinātā vēsts acīmredzot kaut kādā mērā bija ietekmējusi viņa sirdi. (Ebrejiem 4:12.)

15. Kā Pāvilam izdevās nodibināt draudzi Tesalonikā?

¹⁵ Vai ievērojāt, ka Pāvils gan pasludināja labo vēsti, gan centās pārliecināt klausītājus? Viņš pareizi mācīja Dieva vārdus, un starp viņa klausītājiem bija cilvēki, kas kļuva ticīgi. Tā notika Tesalonikā, kur Pāvils uzmeklēja ebrejus un dievbijīgus cittautiešus sinagogā. Apustuļu darbu grāmatas 17. nodaļā, no 2. līdz 4. pantam, ir stāstīts: ”Pāvils, kā parasti, iegāja pie tiem un trīs nedēļas runāja ar tiem par rakstiem, tos izskaidrodams un pierādīdams, ka Kristum vajadzēja ciest un augšām celties no mirušiem.. Dažus no tiem viņš pārliecināja.” Pāvils prata pārliecināt cilvēkus. Pamatojoties uz Svētajiem Rakstiem, viņš argumentēti paskaidroja un pierādīja, ka Jēzus ir apsolītais Mesija. Tā viņš panāca, ka daudzi kļuva ticīgi un izveidojās draudze.

16. Ko varētu darīt, lai Valstības sludināšana sagādātu lielāku prieku?

¹⁶ Vai mēs nevarētu uzlabot savu prasmi pārliecināt cilvēkus, kad skaidrojam viņiem Dieva Rakstus? Tad iespēja sludināt un mācīt par Dieva Valstību mums sagādās lielāku gandarījumu un prieku. To ir pieredzējuši labās vēsts sludinātāji, kas ir ņēmuši vērā ieteikumus sludināšanā vairāk izmantot Bībeli.

17. Paskaidrojiet, kāpēc kalpošanā ir noderīgi izmantot Bībeli, pamatojot to ar kādu personīgi pieredzētu gadījumu vai ar to, kas stāstīts rindkopā!

¹⁷ Kāds Jehovas liecinieku ceļojošais pārraugs rakstīja: ”Tagad diezgan daudz brāļu un māsu, sludinot pa mājām, tur rokās Bībeli, un tas viņiem dod iespēju nolasīt kādu pantu daudziem no sastaptajiem cilvēkiem. Līdz ar to gan cilvēkiem, kam tiek sludināts, gan pašiem sludinātājiem mūsu kalpošana tagad saistās ar Bībeli, ne tikai ar žurnāliem un grāmatām.” Protams, tas, vai mums sludinot jātur Bībele tā, ka visi to varētu redzēt, ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, no vietējām paražām. Bet jebkurā gadījumā ir jātiecas pēc tā, lai mūs uzskatītu par cilvēkiem, kas prasmīgi izmanto Dieva vārdus, pārliecinādami citus pieņemt vēsti par Valstību.

Raudzīsimies uz savu kalpošanu tā, kā uz to raugās Dievs

18., 19. a) Kā Dievs raugās uz mūsu kalpošanu, un kāpēc mums jāattīsta tāds pats viedoklis? b) Kā var sekmīgi apmeklēt cilvēkus atkārtoti? (Skat. iedalījumu ”Kā sekmīgi apmeklēt cilvēkus atkārtoti” 16. lappusē.)

¹⁸ Lai piekļūtu klausītāju sirdij, ir svarīgi arī raudzīties uz kalpošanu no Dieva viedokļa un būt pacietīgiem. Dievs vēlas, lai visi cilvēki ”nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:3, 4.) Tāda, bez šaubām, ir arī mūsu vēlēšanās. Turklāt Jehova ir pacietīgs, un  viņa pacietības dēļ daudziem ir iespēja nākt pie atgriešanās. (2. Pētera 3:9.) Tāpēc, kad esam satikuši kādu cilvēku, kas ir gatavs uzklausīt vēsti par Valstību, iespējams, mums būs jāatgriežas pie viņa vēl un vēl un jācenšas vairot viņa interesi. Ir vajadzīgs laiks un pacietība, lai patiesības sēklas izaugtu. (1. Korintiešiem 3:6.) Iedalījumā ”Kā sekmīgi apmeklēt cilvēkus atkārtoti” minēti ieteikumi, kas palīdzēs vairot cilvēku interesi. Mums jāatceras, ka cilvēku dzīve, viņu problēmas un apstākļi nemitīgi mainās. Varbūt ir vajadzīgi daudzi mēģinājumi, lai vispār satiktu viņus mājās, taču pūlēties noteikti ir vērts. Cilvēkiem ir jādzird vēsts par glābšanu. Tāpēc lūgsim Dievam Jehovam gudrību, kas mums ļautu uzlabot savu spēju pārliecināt citus un palīdzēt viņiem pieņemt vēsti par Valstību.

¹⁹ Bet ko vēl kristieši var darīt, ja ir izdevies satikt cilvēku, kas grib uzzināt kaut ko vairāk par Valstību? Par to stāstīts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kas Pāvilam ļāva veiksmīgi aizstāvēties ķēniņa Agripas priekšā?

• Kā var piekļūt cilvēku sirdij?

• Kā var prasmīgi izmantot Dieva Rakstus un ietekmēt klausītāju sirdi?

• Ko nozīmē raudzīties uz kalpošanu tā, kā uz to raugās Dievs?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls/Attēli 16. lpp.]

Kā sekmīgi apmeklēt cilvēkus atkārtoti

• Izrādiet patiesu personisku interesi par cilvēku.

• Izraugieties apspriešanai kādu bībelisku tēmu, kas viņu varētu interesēt.

• Ielieciet pamatu katram nākamajam apmeklējumam.

• Domājiet par cilvēku arī pēc aiziešanas.

• Jau drīz, varbūt nākamajā vai aiznākamajā dienā, apmeklējiet cilvēku vēlreiz un centieties vairot viņa interesi.

• Paturiet prātā, ka jūsu mērķis ir uzsākt mājas Bībeles nodarbības.

• Lūdziet Jehovu, lai viņš liktu cilvēka interesei augt.

[Attēls 15. lpp.]

Runādams pārvaldnieka Fēsta un ķēniņa Agripas priekšā, Pāvils centās pārliecināt savus klausītājus