Dieva priekšā visi ir dzīvi
Dieva priekšā visi ir dzīvi
TUVA cilvēka nāve sagādā neaprakstāmas ciešanas. Tā izraisa skaudras zaudējuma sāpes, tukšuma sajūtu un vientulību. Tuvinieka zaudējums daudziem liek justies bezspēcīgiem, jo šobrīd uz zemes neviens, lai cik bagāts, varens un ietekmīgs viņš arī būtu, nespēj atdot mirušam cilvēkam dzīvību.
Taču mūsu Radītājs raugās uz šo jautājumu pavisam citādi. Tā kā viņš radīja pirmo cilvēku ”no zemes pīšļiem”, viņš spēj radīt no jauna cilvēku, kas ir miris. Tāpēc Dievs var raudzīties uz mirušajiem tā, it kā tie būtu dzīvi. Par uzticīgajiem senatnē dzīvojušajiem Dieva kalpotājiem, kas bija miruši, Jēzus teica: ”[Dieva] priekšā visi ir dzīvi.” (Lūkas 20:38.)
Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņam bija dots spēks celt augšā mirušos. (Jāņa 5:21.) Tāpēc par tiem Dievam uzticīgajiem cilvēkiem, kas bija miruši, viņam bija tāds pats viedoklis kā viņa Tēvam. Piemēram, kad nomira viņa draugs Lācars, Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Es eimu viņu modināt.” (Jāņa 11:11.) No cilvēku viedokļa Lācars bija miris, bet Jehovas un Jēzus acīs Lācars bija aizmidzis.
Valdot Jēzus vadītajai Valstībai, notiks ”taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Apustuļu darbi 24:15.) Tie, kas būs celti augšā, varēs apgūt Dieva piedāvātās zināšanas un iegūt izredzes dzīvot uz zemes mūžīgi. (Jāņa 5:28, 29.)
Tuva cilvēka nāve sagādā ciešanas un bēdas, kas var ilgt gadiem. Tomēr, raugoties uz mirušo stāvokli no Dieva viedokļa, mēs varam rast mierinājumu un cerību. (2. Korintiešiem 1:3, 4.)