”Paturiet labu sirdsapziņu”

”IEKLAUSIES savā sirdsapziņā,” bieži vien var dzirdēt cilvēkus sakām. Taču, lai padarītu savu sirdsapziņu par drošu un uzticamu padomdevēju, mums tā ir jāiemāca izšķirt labo un ļauno, un mums arī uzmanīgi jāieklausās, ko tā mums saka.

Aplūkosim, kas notika ar kādu vīru, vārdā Caķejs, par kuru ir stāstīts Bībelē. Caķejs, kas dzīvoja Jērikā, bija augsta ranga nodokļu ievācējs jeb virsmuitnieks, un viņš bija ļoti bagāts. Viņš pats atzinās, ka savu bagātību ir ieguvis, izspiežot naudu citiem cilvēkiem — tātad nodarot viņiem pāri. Vai Caķejs izjuta sirdsapziņas pārmetumus par to, ko viņš darīja? Ja arī viņu mocīja sirdsapziņa, acīmredzot viņš ignorēja tās balsi. (Lūkas 19:1—7.)

Taču kāds notikums lika Caķejam pārvērtēt savu dzīvi. Jērikā ieradās Jēzus. Caķejs ļoti vēlējās Jēzu redzēt, taču ap Jēzu bija liels ļaužu pūlis, bet Caķejs bija maza auguma. Tāpēc viņš aizskrēja uz priekšu un, lai labāk redzētu, uzkāpa kokā. Caķeja lielā interese iespaidoja Jēzu, un viņš izteica vēlēšanos iegriezties šī vīra mājās. Caķejs ar prieku parādīja viesmīlību savam ievērojamam viesim.

Tas, ko Caķejs redzēja un dzirdēja, būdams kopā ar Jēzu, ietekmēja viņa sirdi un domas un pamudināja mainīt savu dzīves veidu. Viņš paziņoja: ”Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot.” (Lūkas 19:8.)

Caķeja sirdsapziņa bija sākusi runāt, viņš ieklausījās tajā un atbilstoši rīkojās. Šī notikuma sekas bija visai tālejošas. Iedomājieties, ko Caķejs juta, kad Jēzus viņam teica: ”Šodien šim namam pestīšana notikusi.” (Lūkas 19:9.)

Cik gan tas ir uzmundrinošs piemērs! Tas parāda, ka mēs varam mainīties, lai kāda arī būtu bijusi mūsu dzīve. Tāpat kā Caķejs, mēs varam pievērst uzmanību Jēzus vārdiem, kas ir pierakstīti Bībelē, un attīstīt spēju izšķirt labo un ļauno. Tad mēs varam, kā mudināja apustulis Pēteris, ”paturēt labu sirdsapziņu”. Paklausīdami savai apmācītajai sirdsapziņai, mēs varam darīt to, kas ir pareizs. (1. Pētera 3:16.)