Kad sludināšana ir īpaši neaizmirstama

”Saule neciešami karsē. Kalnu taka, pa kuru ejam, šķiet bezgalīga. Pārvarējuši daudzus šķēršļus, mēs beidzot sasniedzam savu ceļa mērķi — pašu attālāko ciematu. Mūsu nogurumu nomaina prieks, kad, pieklauvējuši pie pirmajām durvīm, mēs tiekam laipni uzņemti. Līdz dienas beigām mēs esam izplatījuši visu līdzpaņemto literatūru un iesākuši vairākas Bībeles nodarbības. Cilvēki ļoti vēlas mācīties. Pienāk brīdis, kad mums ir jādodas prom, taču mēs apsolām atnākt atkal.”

LĪDZĪGAS situācijas ir pieredzējuši daudzi pionieri Meksikā. Viņi ir apņēmības pilni piedalīties darbā, ar ko tiek īstenots uzdevums, kuru Jēzus Kristus deva saviem mācekļiem: ”Jūs būsiet mani liecinieki.. visā zemē.” (Apustuļu darbi 1:8, JD.) Meksikā tiek organizētas īpašas sludināšanas kampaņas, kas tiek sauktas par pionieru maršrutiem, un to mērķis ir apmeklēt teritorijas, kuras nav iedalītas nevienai draudzei un kurās tāpēc netiek regulāri sludināta labā vēsts par Dieva Valstību. Parasti tās ir vietas, kas atrodas tālu vai līdz kurām ir grūti nokļūt. Palīdzība tiek sniegta arī nomaļām draudzēm, kurām ir ļoti plašas sludināšanas teritorijas.

Lai noteiktu, kuros valsts apvidos vajadzētu organizēt šādus pionieru maršrutus, Jehovas liecinieku filiāles biroja locekļi noskaidro, kāda ir situācija katrā teritorijā. * Kad tas ir izdarīts, sludināt izraudzītajās vietās tiek nosūtīti speciālie pionieri. Viņiem tiek piešķirtas automašīnas, kas ir piemērotas braukšanai pa nelīdzenajiem zemesceļiem. Nepieciešamības gadījumā šīs automašīnas var izmantot, lai tajās glabātu literatūru un pārnakšņotu.

Daudzi ir gatavi piedalīties

Kopš 1996. gada oktobra pievienoties speciālajiem pionieriem īpašajās kampaņās tiek aicināti arī citi labās vēsts sludinātāji. Valstības sludinātāji, kā arī vispārējie pionieri, kas ir gatavi kalpot tur, kur ir lielāka vajadzība pēc sludinātājiem, iesaistās kampaņā dažādos tās norises posmos. Daļa tiek norīkoti kalpot draudzēs, kas atrodas līdzās pionieru maršruta teritorijai, un viņu uzdevums ir rūpēties par teritoriju un attīstīt cilvēku interesi. Daudzi jauni sludinātāji un pionieri ir pieņēmuši šādu uzaicinājumu un ir pieredzējuši ļoti uzmundrinošus gadījumus.

Piemēram, Abimaels, jauns kristietis, kam bija labi apmaksāts darbs mobilo telefonu kompānijā, izlēma piedalīties sludināšanā šajos attālajos apgabalos. Kad darba devēji uzzināja par viņa nodomu iet prom no kompānijas, tie viņam piedāvāja paaugstinājumu darbā un lielāku algu. Darbabiedri viņam centās iegalvot, ka tā ir vienreizēja iespēja un ka būtu muļķīgi no tās atteikties. Taču Abimaels bija cieši apņēmies trīs mēnešus atbalstīt īpašo sludināšanas kampaņu. Pēc tam, kad viņš bija piedalījies kampaņā, viņš izlēma uz neierobežotu laiku palikt kādā attālā draudzē, kurā bija vajadzīgi Valstības sludinātāji. Tagad Abimaelam ir vienkāršs darbs, un viņš ir iemācījies dzīvot pieticīgāk.

Var minēt vēl kādu gadījumu. Hulisai bija jābrauc 22 stundas ar autobusu, lai nokļūtu vietā, uz kuru viņa bija norīkota. Beidzamajā sava ceļojuma posmā viņa nokavēja pēdējo autobusu, kas kursēja tanī dienā. Taču tad  viņa pamanīja nelielu kravas automašīnu ar strādniekiem. Saņēmusi visu savu drosmi, Hulisa piegāja pie braucējiem un pajautāja, vai nevarētu braukt kopā ar viņiem. Saprotams, viņa bija nobažījusies, jo bija vienīgā sieviete starp tik daudziem vīriešiem. Sākusi sludināt kādam jaunam vīrietim, viņa saprata, ka tas ir Jehovas liecinieks. ”Turklāt izrādījās,” saka Hulisa, ”ka automašīnas šoferis bija tās draudzes vecākais, uz kuru es biju nosūtīta!”

Piedalās ne tikai jaunie

Līdzdalība kampaņā nav domāta tikai jaunajiem. Adela, kāda padzīvojusi māsa, vienmēr bija vēlējusies veltīt vairāk laika sludināšanai. Šāda iespēja radās, kad viņa tika uzaicināta piedalīties īpašajā sludināšanas pasākumā. Viņa saka: ”Es jutos tik priecīga savā kalpošanas vietā, ka lūdzu draudzes vecākajiem ļaut man tajā palikt. Es priecājos, ka, arī būdama jau gados, es vēl aizvien varu būt noderīga Jehovam.”

Līdzīgi arī 60 gadus veco Martu pateicība Jehovam un mīlestība pret cilvēkiem pamudināja pieteikties līdzdalībai kampaņā. Pamanījusi, ka milzīgo un grūti pārvaramo attālumu dēļ viņas grupas locekļi nevar nokļūt pie visiem cilvēkiem, viņa nopirka automašīnu un nodeva to pionieru rīcībā. Māsas dāsnums deva iespēju sludināt plašākā teritorijā un darīt zināmu Bībeles patiesību lielākam skaitam cilvēku.

Saviļņojoša atsaucība

Īpašo sludināšanas kampaņu dalībnieku mērķis ir gatavot mācekļus. Šajā ziņā ir gūti lieliski panākumi. Cilvēki nomaļos apvidos ir uzzinājuši Bībeles dzīvinošās patiesības. (Mateja 28:19, 20.) Ir uzsāktas daudzas Bībeles nodarbības, kuras vada vietējie sludinātāji vai tie, kas pēc kampaņas beigām ir palikuši teritorijā. Dažviet ir izveidotas sludinātāju grupas, bet vietām pat ir nodibinātas nelielas draudzes.

Magdaleno un viņa biedri izmantoja sabiedrisko transportu, lai nokļūtu attālā teritorijā, uz kuru bija norīkoti. Ceļā viņi nelaida garām iespēju sludināt šoferim. Magdaleno stāsta: ”Vīrietis mums pastāstīja, ka pirms nedēļas viņa prombūtnē viņa ģimeni bija apmeklējuši Jehovas liecinieki. Kad viņš atgriezies mājās, ģimenes locekļi viņam atstāstījuši to, ko bija dzirdējuši. Mēs vīrietim pateicām, ka neesam vietējie, bet esam atbraukuši no dažādiem valsts rajoniem, lai piedalītos īpašā  sludināšanas kampaņā, un ka katrs no mums pats apmaksā savus ceļa izdevumus. Dzirdētais šoferi dziļi iespaidoja, un viņš teica, ka vēlētos kopā ar savu ģimeni jau šajā pašā nedēļā sākt studēt Bībeli. Viņš pat atbalstīja sludināšanas darbu, nepaņemot no mums braukšanas maksu.”

Magdaleno bija ārkārtīgi pārsteigts par Čjapasas kalnu iedzīvotāju atsaucību. Viņš stāsta: ”Mums ar sievu gadījās sludināt vēsti par Valstību grupai 26 jaunu cilvēku, kuri apmeklēja prezbiteriāņu baznīcu. Veselu pusstundu viņi mūsos uzmanīgi klausījās. Viņi paņēma savas Bībeles, un mēs varējām viņiem pastāstīt par Jehovas nodomiem. Lielākajai daļai no viņiem bija sava Bībele celtalu valodā.” Tika uzsāktas daudzas sekmīgas Bībeles nodarbības.

Pretestība mazinās

Kādā vietā Čjapasā iedzīvotāju pretestības dēļ vairāk nekā divus gadus nebija sludināta Bībeles vēsts. Teresa, kāda pilnas slodzes sludinātāja, ievēroja, ka daži sludinātāji bija nobažījušies par to, kā veiksies sludināšana šajā ciematā. ”Visiem par lielu pārsteigumu, cilvēki mūs labprāt uzklausīja,” viņa stāsta. ”Mēs jau beidzām sludināt, kad sākās ļoti spēcīgs lietus. Meklēdami vietu, kur patverties, mēs nonācām pie mājas, kurā dzīvoja kāds viesmīlīgs cilvēks, vārdā Sebastjans, un viņš mums atļāva ieiet pie viņa un paslēpties no lietus. Kad mēs bijām iegājuši mājā, es viņam pajautāju, vai pie viņa jau ir bijuši Jehovas liecinieki. Vīrietis atbildēja, ka ne, un es sāku viņam sludināt un, izmantojot grāmatu Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi *, uzsāku Bībeles nodarbību. Kad mēs jau gājām prom, Sebastjans ar asarām acīs lūdza mūs atnākt atkal un mācīt viņam Bībeli.”

Cita pionieru grupa, kuri apmeklēja Čjapasu, ziņo: ”Ar Jehovas palīdzību mēs guvām labus rezultātus. Pirmajā nedēļā mēs uzsākām 27 Bībeles nodarbības. Otrajā nedēļā mēs aicinājām cilvēkus noskatīties videofilmu Kā Bībele ietekmē cilvēku dzīvi. Filmu noskatīties ieradās sešdesmit cilvēki, un visiem tā ļoti patika. Beigās mēs ierosinājām sākt studēt Bībeli grupā. Mums par pārsteigumu, šajā ciematā tika izveidotas divas Bībeles studiju grupas.

Kad bijām pabeiguši sludināt norādītajās teritorijās, mēs atgriezāmies jau pieminētajā ciematā, lai garīgi stiprinātu ieinteresētos cilvēkus un redzētu, kā klājas izveidotajām Bībeles studiju grupām. Mēs ielūdzām šos cilvēkus uz publisko sapulci un Sargtorņa studēšanu. Taču izrādījās, ka nav iespējams atrast tik lielu telpu, kurā varētu noturēt sapulces. Cilvēks, kas bija atvēlējis savu māju Bībeles studēšanai,  norādīja uz pagalmu aiz mājas un sacīja: ”Sapulces var rīkot pagalmā.””

Nedēļas nogalē pionieri, kas bija ieradušies ciematā, kopā ar ieinteresētajiem cilvēkiem aizrautīgi iekārtoja pagalmu tā, lai tajā varētu rīkot sapulces. Pirmo sapulci apmeklēja 103 cilvēki. Tagad šajā ciematā tiek vadītas 40 Bībeles nodarbības.

”Brīnišķīga iespēja”

Tie, kas piedalījās šajos sludināšanas pasākumos, ne tikai guva lieliskus rezultātus sludināšanā, bet arī paši guva lielu labumu. Marija, jauna pioniere, kas piedalījās vienā no sludināšanas kampaņām, pauž savas izjūtas šādi: ”Tā bija brīnišķīga iespēja divu iemeslu dēļ. Es sāku izjust lielāku prieku sludināšanā nekā agrāk, un manas attiecības ar Jehovu kļuva ciešākas. Reiz, kad mēs gājām augšup pa kalnu, mūs sāka mākt nogurums. Mēs lūdzām palīdzību Jehovam, un tad mēs pieredzējām to, kas teikts Jesajas 40:29—31: ”Kas paļaujas uz to Kungu, tie dabū jaunu spēku.” Mēs sasniedzām savu galamērķi un studējām Bībeli ar cilvēkiem, kas mūs ļoti viesmīlīgi uzņēma.”

Cita jauna pioniere, 17 gadus vecā Klaudija, mums pastāstīja: ”Es ļoti daudz ko ieguvu. Es iemācījos būt prasmīgāka kalpošanā, un tas man ir devis daudz prieka un ir mani pamudinājis izvirzīt garīgus mērķus. Es arī esmu sasniegusi lielāku garīgu briedumu. Kad es dzīvoju mājās, tur parasti visu darīja mamma, bet kampaņas laikā iegūtā pieredze man ir palīdzējusi attīstīt lielāku atbildības sajūtu. Piemēram, agrāk es biju ļoti izvēlīga ēdiena ziņā. Taču tas, ka man ir nācies pielāgoties dažādiem apstākļiem, man ir iemācījis vairs nežēloties par ēdienu. Piedalīšanās kampaņā man ir palīdzējusi iegūt labus draugus. Mēs dalījāmies visā, kas mums bija, un palīdzējām cits citam.”

Bagāta raža

Ko ir devušas īpašās kampaņas? Līdz 2002. gada sākumam pionieru maršrutos bija piedalījušies vairāk nekā 28 300 pionieri. Viņi vadīja vairāk nekā 140 tūkstošus Bībeles nodarbību un kopumā veltīja sludināšanai vairāk nekā divus miljonus stundu. Lai palīdzētu cilvēkiem uzzināt Bībeles patiesību, viņi izplatīja gandrīz 121 tūkstoti grāmatu un 730 tūkstošus žurnālu. Nav nekas neparasts dzirdēt par pionieriem, kas vada 20 vai pat vairāk Bībeles nodarbības.

Cilvēki ir ļoti pateicīgi par īpašajām pūlēm, kas tiek veltītas, lai palīdzētu viņiem uzzināt Bībeles vēsti. Par spīti savai nabadzībai, daudzi uzstāj, lai sludinātāji pieņemtu ziedojumus. Kāda trūcīga septiņdesmitgadīga sieviete vienmēr dod kādu ziedojumu pionieriem, kas viņu apmeklē. Ja pionieri negrib to pieņemt, viņa raud. Kādas nabadzīgas ģimenes locekļi pilnas slodzes sludinātājiem mēdz teikt, ka vista ir izdējusi vairākas olas īpaši viņiem, un mudina viņus tās pieņemt.

Vēl svarīgāk ir tas, ka šie godprātīgie cilvēki augstu vērtē garīgus jautājumus. Piemēram, kāda jauna sieviete vienmēr ir klāt visās sapulcēs, kaut gan viņai uz tām jāiet trīsarpus stundas, turklāt vienatnē. Kāda gados vecāka ieinteresēta sieviete, kurai ir problēmas ar ceļgaliem, divas stundas pavadīja ceļā, lai būtu klāt sapulcē, kad to apmeklēja ceļojošais pārraugs, un varētu uzklausīt Bībeles norādījumus. Vairāki cilvēki, kas bija analfabēti, vēlējās mācīties lasīt un rakstīt, lai varētu iegūt lielākas zināšanas par Bībeli. Viņu pūles tika bagātīgi svētītas.

Apustuļu darbu grāmatā Lūka apraksta parādību, ko redzēja apustulis Pāvils: ”Kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: ”Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!”” Pāvils labprāt pieņēma šo uzaicinājumu. Mūsdienās daudzi ir atsaukušies uz līdzīgu uzaicinājumu un ir devušies uz Meksikas nomalēm, lai labā vēsts tiktu sludināta ”visā zemē”. (Apustuļu darbi 1:8, JD; 16:9, 10.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 9. lpp.]

Daudzi Jehovas liecinieki Meksikā ir piedalījušies īpašās sludināšanas kampaņās