Vai jūs atceraties?

Vai jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus? Ja tā bija, pamēģiniet atbildēt uz tālāk minētajiem jautājumiem.

• Kā apdomība var pasargāt? (Salamana Pamācības 1:4.)

Tā palīdz paredzēt draudošās garīgās briesmas un mudina rīkoties gudri, piemēram, darba vietā tā liek izvairīties no situācijām, kurās var rasties kārdinājums pārkāpt augstās morāles normas. Apdomība palīdz apzināties, ka visi kristīgie brāļi un māsas ir nepilnīgi, un attur no pārsteidzīgas rīcības gadījumā, kad jūtamies aizkaitināti. Tā palīdz mums nepadoties propagandai, kas liek dzīties pēc bagātības un kas mūs var novirzīt no pareizā ”kursa”. (15. augusts, 21.—24. lappuse.)

• Kā mēs varam būt labi kaimiņi?

Mēs būsim labi kaimiņi, ja izrādīsim devību un pateicību. Labi kaimiņi ir īpaši vērtīgi tad, ja notiek kāda nelaime. Jehovas liecinieki cenšas būt labi kaimiņi, brīdinot par gaidāmajiem notikumiem, kad Dievs darīs galu ļaunumam. (1. septembris, 4.—7. lappuse.)

• Kuri cilvēki, saskaņā ar Bībeli, ir svētie, un kādu palīdzību tie sniegs?

Visi agrīnie kristieši bija svētie. Par svētiem viņus padarīja Dievs, nevis cilvēki vai kāda organizācija. (Romiešiem 1:7.) Svētie, piecelti dzīvei debesīs, kopā ar Kristu sagādās svētības uzticīgajiem cilvēkiem uz zemes. (Efeziešiem 1:18—21.) (15. septembris, 5.—7. lappuse.)

• Ko kristieši var mācīties no atlētu sacensībām, kas notika senajā Grieķijā?

Apustulis Pēteris un Pāvils izmantoja ilustrācijas, kuras bija ņemtas no atlētu sacensībām vai kurās bija norādes uz tām. (1. Korintiešiem 9:26; 1. Timotejam 4:7; 2. Timotejam 2:5; 1. Pētera 5:10.) Atlētiem bija nepieciešams labs treneris, un viņiem bija vajadzīga atturība un mērķtiecība. Tas pats ir nepieciešams arī kristiešiem, lai tiektos pēc garīgiem mērķiem. (1. oktobris, 28.—31. lappuse.)

• Ar kādām grūtībām var saskarties un kādas svētības var gūt, audzinot bērnus svešā zemē?

Daudzi bērni ātrāk iemācās jauno valodu nekā viņu vecāki, kam tāpēc reizēm var būt grūti izprast bērnu domāšanu un rīcības iemeslus. Savukārt bērniem var būt grūti apgūt Bībeles mācības vecāku dzimtajā valodā. Bet ģimenes saites var stiprināt, ja bērniem māca dzimto valodu. Tā bērni pratīs divas valodas un pazīs divas kultūras. (15. oktobris, 22.—26. lappuse.)

• Kāpēc ir tik svarīgi atvainoties?

Atvainošanās bieži ir efektīvs veids, kā atjaunot iedragātas attiecības. Bībelē ir minēti piemēri, kas liecina, cik liels ir atvainošanās spēks. (1. Samuēla 25:2—35; Apustuļu darbi 23:1—5.) Ja starp diviem cilvēkiem ir radušās nesaskaņas, bieži vien kaut kādā ziņā vainīgi ir viņi abi. Tāpēc ir vajadzīga abpusēja piekāpšanās un atvainošanās. (1. novembris, 4.—7. lappuse.)

• Kāpēc ir nepareizi spēlēt azartspēles arī tad, ja likme ir neliela?

Azartspēles sekmē egoismu, alkatību un sāncensības garu, kas Bībelē ir nosodīts. (1. Korintiešiem 6:9, 10.) Daudzi cilvēki, kas ir atkarīgi no azartspēlēm, jau no mazotnes ir sākuši spēlēt uz nelielām naudas summām. (1. novembris, 31. lappuse.)

• Tā kā daudzas Bībeles grāmatas tika sarakstītas grieķu valodā, rodas jautājums, kāpēc bija nepieciešams tās tulkot grieķu valodā, un kādi tam bija rezultāti?

Jaungrieķu valoda krietni atšķiras no sengrieķu valodas, kas lietota Ebreju rakstu tulkojumā Septuagintā un Kristiešu grieķu rakstos. Pēdējo gadsimtu gaitā ir bijuši daudzi mēģinājumi pārtulkot dažas vai visas Bībeles grāmatas vēlākajā grieķu valodā. Pašreiz ir laisti klajā apmēram 30 Bībeles vai kādas tās daļas tulkojumi, ko var lasīt un saprast visi grieķi. To vidū sevišķi izceļas 1997. gadā izdotais Jaunās pasaules tulkojums. (15. novembris, 26.—29. lappuse.)

• Kāpēc no kristiešiem netiek prasīts maksāt desmito tiesu?

Bauslībā, ko Dievs deva senajiem izraēliešiem, bija prasība ievākt desmito tiesu, lai atbalstītu Levija cilti un palīdzētu trūcīgajiem cilvēkiem. (3. Mozus 27:30; 5. Mozus 14:28, 29.) Kad Jēzus upurēja savu dzīvību, bauslību un tās prasība dot desmito tiesu tika atcelta. (Efeziešiem 2:13—15.) Agrīnajā kristiešu draudzē bija kārtība, ka katrs kristietis ziedoja tik daudz, cik ļāva viņa līdzekļi un kā viņš savā sirdī bija apņēmies. (2. Korintiešiem 9:5, 7.) (1. decembris, 4.—6. lappuse.)

• Vai Atklāsmes 20:8 norāda, ka beidzamajā pārbaudījumā Sātana pusē nostāsies milzīgs cilvēku skaits?

Šajā pantā ir teikts, ka cilvēku skaits, kas tiks pievilti, būs ”kā jūras smiltis”. Šāds salīdzinājums Bībelē parasti tiek lietots, lai norādītu uz nezināmu skaitu, nedomājot, ka tam jābūt neaptverami milzīgam. Ābrahāma pēcnācējiem bija jābūt kā ”smiltīm, kas jūŗas krastmalē”. Kā vēlāk noskaidrojās, Ābrahāma ”dzimumā” ietilpst 144 000 cilvēku. (1. Mozus 22:17; Atklāsmes 14:1—4.) (1. decembris, 29. lappuse.)