”Tuvojieties Dievam”
”Tuvojieties Dievam”
”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (JĒKABA 4:8)
1., 2. a) Ko cilvēki bieži apgalvo? b) Kādu mudinājumu izteica Jēkabs, un kāpēc tas bija nepieciešams?
”AR MUMS ir Dievs”. Šāds uzraksts ir rotājis nacionālos simbolus un pat kareivju formas tērpus. Savukārt mūsdienās uz neskaitāmām monētām un banknotēm ir lasāmi vārdi, kas nozīmē ’mēs paļaujamies uz Dievu’. Cilvēkiem ir nosliece apgalvot, ka viņiem ir ciešas attiecības ar Dievu. Tomēr, lai tiešām izveidotu šādas attiecības, nepietiek ar runāšanu un skaļiem saukļiem.
2 Bībele apstiprina, ka attiecības ar Dievu ir iespējams izveidot, taču tas prasa piepūli. Pat daļai svaidīto kristiešu pirmajā gadsimtā bija jāstiprina savas attiecības ar Dievu Jehovu. Jēkabs, kas bija kristiešu draudzes vecākais, uzskatīja par nepieciešamu izteikt dažiem brīdinājumu nepadoties miesas tieksmēm un nezaudēt garīgo tīrību. Dodams šo padomu, Jēkabs rakstīja arī vārdus: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:1—12.) Ko Jēkabs gribēja teikt ar vārdu ”tuvojieties”?
3., 4. a) Ko Jēkaba vēstules lasītājiem pirmajā gadsimtā atgādināja vārdi ”tuvojieties Dievam”? b) Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka ir iespējams tuvoties Dievam?
3 Jēkabs lietoja izteiksmes veidu, kas daudziem viņa lasītājiem varēja radīt noteiktas asociācijas. Mozus bauslībā priesteriem bija doti konkrēti norādījumi, kā ”tuvoties” Jehovam, pārstāvot tautu. (2. Mozus 19:22, LB-65r.) Tā Jēkaba vēstules lasītājiem tika atgādināts, ka iespēja tuvoties Jehovam nav kaut kas pašsaprotams, jo Jehova ieņem visaugstāko stāvokli Visumā.
4 Bet ir arī cits aspekts: kāds Bībeles zinātnieks rakstīja, ka ”šis mudinājums [Jēkaba vēstules 4. nodaļas 8. pantā] izstaro spēcīgu optimismu”. Jēkabs zināja, ka Jehova vienmēr ar mīlestību ir aicinājis nepilnīgus cilvēkus tuvoties viņam. (2. Laiku 15:2.) Jēzus upuris ir ļāvis tuvoties Jehovam vēl lielākā mērā nekā agrāk. (Efeziešiem 3:11, 12.) Mūsdienās iespēja tuvoties Dievam ir miljoniem cilvēku. Bet kā šo lielisko iespēju var izmantot? Īsi apskatīsim trīs ceļus, kā mēs varam tuvoties Dievam Jehovam.
Apgūstiet zināšanas par Dievu
5., 6. Kā Samuēla piemērs ilustrē, ko nozīmē apgūt zināšanas par Dievu?
5 Kā rakstīts Jāņa 17:3, Jēzus teica: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” Jaunās pasaules tulkojumā šajā pantā ietverta nedaudz atšķirīga nianse — tur ir teikts nevis ”atzīst tevi”, bet ”apgūst zināšanas par tevi”. Tas saskan ar daudzu valodnieku atzinumu, ka oriģinālā lietotais grieķu vārds norāda uz ilgstošu darbību, uz procesu, kura gaitā kādu iespējams tuvu iepazīt.
6 Jēzus dzīves laikā doma par iespēju tuvu iepazīt Dievu nebija nekas jauns. Ebreju rakstos, piemēram, var lasīt, ka Samuēls zēna gados ”vēl nepazina to Kungu”. (1. Samuēla 3:7.) Vai tas nozīmē, ka tajā laikā Samuēls maz ko zināja par savu Dievu? Nē, tā tas nebija. Vecāki un priesteri noteikti viņam daudz ko bija iemācījuši. Taču, kā raksta kāds zinātnieks, šajā pantā lietotais senebreju vārds var norādīt uz ”ļoti tuvu pazīšanos”. Samuēls vēl nebija iepazinis Jehovu tik tuvu, kā viņš to iepazina vēlāk, kalpodams par Jehovas pārstāvi. Pieaugdams Samuēls aizvien labāk iepazina Jehovu un izveidoja ciešas personiskas attiecības ar viņu. (1. Samuēla 3:19, 20.)
7., 8. a) Kāpēc mums nav jābīstas, ka Bībeles dziļākās mācības mums varētu būt pārlieku sarežģītas? b) Miniet dažas no dziļajām Dieva Rakstu patiesībām, kuras ir vērts pētīt!
7 Vai jūs apgūstat zināšanas par Jehovu, lai viņu tuvu iepazītu? Lai to varētu darīt, ir svarīgi ”kārot” pēc Dieva sagādātās garīgās barības. (1. Pētera 2:2.) Ar pamatpatiesību apguvi vien nepietiek. Centieties izprast arī Bībeles dziļākās mācības. (Ebrejiem 5:12—14.) Varbūt tās jūs biedē, jo šķiet pārāk sarežģītas? Tādā gadījumā atcerieties, ka Jehova ir Diženais Skolotājs. (Jesajas 30:20, NW.) Viņš prot mācīt dziļas patiesības tā, lai nepilnīgu cilvēku prāts spētu tās aptvert, un viņš svētīs jūsu pūles saprast to, ko viņš māca. (Psalms 25:4.)
8 Pārbaudiet sevi — pamēģiniet sīkāk izpētīt kādu no dziļajām Bībeles patiesībām jeb ”Dieva dziļumiem”. (1. Korintiešiem 2:10.) Tās nav sausas teorijas, par kādām varbūt diskutē teologi un garīdznieki, bet gan dzīvas mācības, kas ļauj ieskatīties mūsu mīlošā Tēva domās un jūtās. Piemēram, izpirkuma maksa, svētais ”noslēpums”, dažādās derības, ko Jehova ir slēdzis ar mērķi svētīt savus kalpus un piepildīt savus nodomus, un vēl daudz kas cits ir aizraujoši un vērtīgi temati, ko pētīt personiskās studijās. (1. Korintiešiem 2:7.)
9., 10. a) Kāpēc lepnība ir bīstama, un kas mums palīdz no tās izvairīties? b) Kāpēc mums jācenšas būt pazemīgiem, apgūstot zināšanas par Jehovu?
9 Pieaugot mūsu zināšanām par dziļākajām garīgajām patiesībām, mums jāuzmanās, lai mūsos nesāktu veidoties kāda īpašība, kas var attīstīties līdz ar zināšanām, — lepnība. (1. Korintiešiem 8:1.) Lepnība ir bīstama, jo tā atsvešina cilvēkus no Dieva. (Salamana Pamācības 16:5; Jēkaba 4:6.) Neaizmirsīsim, ka nevienam cilvēkam nav pamata lepoties ar savām zināšanām. Lūk, piemēram, kas teikts kādas jaunākajiem zinātnes atklājumiem veltītas grāmatas ievadā: ”Jo vairāk mēs uzzinām, jo labāk saprotam, cik maz mēs zinām. ..viss, ko esam izdibinājuši, nav nekas salīdzinājumā ar to, kas mums vēl jāizzina.” Ir patīkami redzēt tādu pazemību. Bet, ja runa ir par tik izcilu zinību jomu kā zināšanas par Dievu Jehovu, mums ir vēl vairāk iemeslu būt pazemīgiem. Kādi tie ir?
10 Pievērsiet uzmanību vārdiem, kas Bībelē teikti par Jehovu. ”Cik ļoti dziļas Tavas domas!” (Psalms 92:6.) ”Viņa gudrībai nav mēra.” (Psalms 147:5.) ”Viņa gudrība ir neaptveŗama.” (Jesajas 40:28.) ”Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums!” (Romiešiem 11:33.) Ir skaidrs, ka mēs nekad nespēsim izdibināt par Jehovu pilnīgi visu. (Salamans Mācītājs 3:11.) Viņš jau ir iemācījis mums daudz ko brīnišķīgu, bet, lai cik mēs mācītos, vienmēr paliks bezgala daudz jauna, ko uzzināt. Doma par šādu perspektīvu ne tikai saviļņo, bet arī iedveš pazemību. Pieaugdami zināšanās, allaž izmantosim tās, lai tuvotos Jehovam un palīdzētu to darīt arī citiem, un nekādā gadījumā nedižosimies ar savām zināšanām un nemēģināsim izcelties ar tām citu vidū. (Mateja 23:12; Lūkas 9:48.)
Darbos aplieciniet mīlestību pret Jehovu
11., 12. a) Kā mūs jāietekmē zināšanām par Jehovu, kuras mēs apgūstam? b) Pēc kā var redzēt, vai cilvēka mīlestība pret Dievu ir patiesa?
11 Apustulis Pāvils norādīja uz saikni starp zināšanām un mīlestību, teikdams: ”Par to es lūdzu Dievu, lai jūsu mīlestība vairāk un vairāk pieaugtu zināšanā un visādā izpratnē.” (Filipiešiem 1:9, JD.) Katrai jaunai patiesībai, ko mēs uzzinām par Jehovu un viņa nodomiem, nevis jāliek mums uzpūsties lepnumā, bet jāvairo mūsu mīlestība pret debesu Tēvu.
12 Protams, daudzi no tiem, kas apgalvo, ka mīl Dievu, īstenībā viņu nemīl. Tiesa, viņi varbūt tiešām izjūt spēcīgas emocijas, domājot par Dievu. Tādas jūtas ir labas un slavējamas, ja vien tās ir saskaņā ar precīzām zināšanām. Tomēr ar to vien nepietiek, lai varētu teikt, ka cilvēkam ir īsta mīlestība pret Dievu. Pievērsiet uzmanību, kas Dieva Rakstos teikts par šādu mīlestību: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus.” (1. Jāņa 5:3.) Tātad mīlestība pret Jehovu ir patiesa vienīgi tad, ja tā izpaužas darbos, kuros mēs apliecinām savu paklausību viņam.
13. Kā dievbijība mums palīdz apliecināt mīlestību pret Jehovu?
13 Dievbijība mums palīdz paklausīt Jehovam. Šī dziļā bijība un cieņa pret Jehovu veidojas, apgūstot zināšanas par viņu, par viņa bezgalīgo svētumu, diženumu, spēku, taisnīgumu, gudrību un mīlestību. Dievbijība ir būtisks priekšnoteikums, lai mēs varētu tuvoties Dievam. 25. psalma 14. pantā sacīts: ”Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas.” Tātad, ja mēs bīstamies izdarīt kaut ko tādu, kas ir nepatīkams mūsu mīlošajam debesu Tēvam, mēs varam viņam tuvoties. Dievbijība mums palīdz paklausīt gudrajam padomam, kas dots Salamana Pamācībās 3:6: ”Domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” Ko tas nozīmē?
14., 15. a) Kādi lēmumi mums jāpieņem ikdienā? b) Kā rīkoties, lai mūsu lēmumos izpaustos dievbijība?
14 Mums katru dienu ir jāpieņem lēmumi gan lielās, gan mazās lietās. Piemēram, mums jāizlemj, par ko un kā mēs runāsim ar saviem darbabiedriem, klasesbiedriem, kaimiņiem. (Lūkas 6:45.) Vai mēs cītīgi pildīsim savus pienākumus vai darīsim savu darbu pa roku galam, lai tikai ātrāk tiktu no tā vaļā? (Kolosiešiem 3:23.) Vai mēs satuvināsimies ar tiem, kas nemīl Jehovu, jeb vai centīsimies nostiprināt savas attiecības ar garīgi noskaņotiem cilvēkiem? (Salamana Pamācības 13:20.) Ko mēs darīsim, lai atbalstītu Dieva Valstības intereses — kaut vai nelielā mērogā? (Mateja 6:33.) Ja savos ikdienas lēmumos mēs vadāmies pēc Rakstu principiem, piemēram, tiem, kas ietverti norādītajos Bībeles pantos, var teikt, ka mēs tiešām ņemam vērā Jehovu ”visos savos ceļos”.
15 Ikreiz, kad mums jāpieņem kāds lēmums, ir svarīgi apdomāt: ”Ko Jehova grib, lai es darītu? Kāda rīcība viņam būtu vispatīkamākā?” (Salamana Pamācības 27:11.) Šāds dievbijības apliecinājums ir labs veids, kā paust mīlestību pret Jehovu. Dievbijība arī mudina saglabāt garīgo, morālo un fizisko tīrību. Interesanti, ka tajā pašā pantā, kurā Jēkabs aicina kristiešus tuvoties Dievam, izskan arī pamudinājums: ”Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!” (Jēkaba 4:8.)
16. Ko mēs nekādi nevaram paveikt, dodami kaut ko Jehovam, bet ko mēs tā varam izdarīt?
16 Protams, lai apliecinātu mīlestību pret Jehovu, nepietiek tikai atturēties no tā, kas slikts. Mīlestība mūs mudina arī darīt to, kas labs. Piemēram, kā mēs atsaucamies uz Jehovas neizmērojamo dāsnumu? Jēkabs rakstīja: ”Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes zemē, no gaismas Tēva.” (Jēkaba 1:17.) Tiesa, kad mēs dodam Jehovam kaut ko no sava īpašuma, mēs nepadarām viņu bagātāku. Viņam jau tāpat pieder viss pastāvošais. (Psalms 50:12.) Kad veltām Jehovam savu laiku un spēkus, mēs neizdarām viņam nekādu pakalpojumu, bez kura viņš nevarētu iztikt. Pat ja mēs atteiktos sludināt labo vēsti par Dieva Valstību, viņš varētu likt akmeņiem kliegt. Bet kāpēc tad mums jāziedo Jehovam savi līdzekļi, laiks un spēki? Pirmām kārtām tāpēc, ka tā mēs apliecinām viņam savu mīlestību, kas nāk no visas sirds, dvēseles, prāta un spēka. (Marka 12:29, 30.)
17. Kas mūs var pamudināt ar prieku veltīt Jehovam līdzekļus, laiku un spēkus?
17 Dodami Jehovam, darīsim to ar prieku, ”jo priecīgu devēju Dievs mīl”. (2. Korintiešiem 9:7.) Būt priecīgiem devējiem mums palīdz princips no 5. Mozus 16:17, kur sacīts, ka ikvienam jādod sava dāvana ”samērā ar tā Kunga, [sava] Dieva, svētību, ko Viņš [tam] piešķīris”. Pārdomas par to, cik devīgs Jehova ir pret mums, mūsos modina vēlēšanos veltīt viņam līdzekļus, laiku un spēkus. Mūsu devība iepriecina viņa sirdi, tāpat kā vecākus iepriecina maza dāvaniņa no bērna. Ja mēs šādi apliecināsim savu mīlestību, tas mums palīdzēs tuvoties Jehovam.
Veidojiet tuvas attiecības ar lūgšanu palīdzību
18. Kāpēc ir vērts pārdomāt, kā uzlabot savas lūgšanas?
18 Brīžos, kad mēs vienatnē lūdzam Dievu, mums ir unikāla iespēja uzticēt mūsu debesu Tēvam savas dziļākās domas un jūtas. (Filipiešiem 4:6.) Tā kā lūgšanas ir ļoti svarīgs veids, kā tuvoties Dievam, ir vērts apstāties un padomāt, kādas īsti ir mūsu lūgšanas. Tām nav jābūt daiļrunīgām un sarežģītām — galvenais, lai tās būtu teiktas no sirds. Kā mēs varam uzlabot savas lūgšanas?
19., 20. Kāpēc ir noderīgi pirms lūgšanām veltīt kādu laiku pārdomām, un ko būtu vērts pārdomāt?
19 Pirms lūgšanas ir noderīgi kādu laiku veltīt pārdomām. Ja iepriekš pārdomāsim, ko teikt, mums būs vieglāk panākt, lai lūgšanas būtu konkrētas un saturīgas un mums neveidotos paradums atkārtot ierastas frāzes, kas nāk prātā pašas no sevis. (Salamana Pamācības 15:28, 29.) Piemēram, mēs varam pārdomāt dažas no tēmām, ko Jēzus pieminēja parauglūgšanā, un apsvērt, kā tās saistās ar mūsu apstākļiem. (Mateja 6:9—13.) Mēs varētu sev pajautāt: kādu ieguldījumu Jehovas gribas pildīšanā šeit, uz zemes, es ceru dot, lai arī cik niecīgs tas būtu? Varbūt būtu vietā izteikt Jehovam vēlēšanos pēc iespējas labāk viņam kalpot un lūgt, lai viņš palīdz mums izpildīt visus uzdevumus, ko vien viņš mums uztic? Vai mūs nomāc rūpes par materiālām lietām? Par kādiem grēkiem mums vajadzīga piedošana, un pret ko mums pašiem būtu jāizrāda lielāka gatavība piedot? Ar kādiem kārdinājumiem mums jācīnās, un vai mēs saprotam, cik ļoti mums vajadzīga Jehovas palīdzība, lai spētu tiem pretoties?
20 Būtu labi padomāt arī par cilvēkiem, kurus mēs pazīstam un kuriem īpaši ir vajadzīga Jehovas palīdzība. (2. Korintiešiem 1:11.) Tāpat ir svarīgi pateikties Jehovam. Ja kaut vai nedaudz apsvērsim šo jautājumu, mēs saskatīsim iemeslus ik dienas pateikties Jehovam un slavēt viņu par visu to labo, kas no viņa nāk. (5. Mozus 8:10; Lūkas 10:21.) Šādas pārdomas nes arī papildu labumu — tās palīdz iegūt gaišāku skatu uz dzīvi un novērtēt tās pozitīvās puses.
21. Kādu Rakstu vietu izpēte palīdz mums tuvoties Jehovam lūgšanā?
21 Uzlabot lūgšanas palīdz arī Bībeles pētīšana. Dieva Rakstos ir iekļautas izcilas lūgšanas, ko teikuši Dievam uzticīgi vīrieši un sievietes. Piemēram, ja mums draud rasties nopietnas problēmas un mēs esam dziļi noraizējušies par to, kas notiks ar mums un mūsu tuviniekiem, būtu noderīgi pārlasīt lūgšanu, ko teica Jēkabs, domādams par gaidāmo tikšanos ar savu atriebīgo brāli Ēzavu. (1. Mozus 32:10—13.) Mēs varam arī izpētīt lūgšanu, ko teica ķēniņš Asa, kad aptuveni miljons vīru liels etiopiešu karaspēks apdraudēja Dieva tautu. (2. Laiku 14:10, 11.) Ja mūs uztrauc situācija, kas varētu mest ēnu uz Jehovas vārdu, ir vērts pārdomāt lūgšanu, ko Elija teica Karmela kalnā Baala pielūdzēju priekšā, kā arī Nehemijas lūgšanu par Jeruzalemes bēdīgo stāvokli. (1. Ķēniņu 18:36, 37; Nehemijas 1:4—11.) Lasot un pārdomājot šādas lūgšanas, mēs stiprinām savu ticību un mācāmies labāk saprast, kā tuvoties Jehovam ar savām raizēm.
22. Kāds ir 2003. gada pants, un ko mēs šī gada gaitā ik pa laikam varētu sev pajautāt?
22 Nav lielāka goda un augstāka mērķa kā paklausīt Jēkaba padomam un tuvoties Dievam. (Jēkaba 4:8.) Darīsim to, nemitīgi apgūstot zināšanas par Dievu, meklējot arvien jaunas iespējas apliecināt savu mīlestību pret viņu un lūgšanās nostiprinot savas attiecības ar viņu. 2003. gadā paturēsim prātā Jēkaba vēstules 4. nodaļas 8. pantu, kas izraudzīts par šī gada pantu, un allaž pārbaudīsim sevi, lai redzētu, vai mēs patiešām tuvojamies Jehovam. Bet ko nozīmē vārdi ”tad viņš tuvosies jums”? Kādā ziņā Jehova tuvosies mums, un kādas svētības tas nesīs? Šie jautājumi būs aplūkoti nākamajā rakstā.
Vai jūs atceraties?
• Kāpēc mums jābūt nopietnai attieksmei pret tuvošanos Jehovam?
• Kādus mērķus mēs varam izvirzīt, apgūstot zināšanas par Jehovu?
• Kā mēs varam pierādīt, ka patiesi mīlam Jehovu?
• Kā mēs lūgšanās varam veidot tuvākas attiecības ar Jehovu?
[Jautājumi studēšanai]
[Izceltais teksts 12. lpp.]
2003. gada pants ir ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums”. (Jēkaba 4:8.)
[Attēls 8., 9. lpp.]
Kad Samuēls pieauga, viņš tuvu iepazina Jehovu
[Attēls 12. lpp.]
Labs piemērs mums ir lūgšana, ko Elija teica Karmela kalnā