”Tavā gaismā mēs redzam gaismu”
”Tavā gaismā mēs redzam gaismu”
GAISMU mēs bieži uzskatām par pašsaprotamu līdz brīdim, kad pārtrūkst elektroenerģijas padeve un mūsu mājas un to apkārtne ietinas tumsā. Par laimi, uz debesu ”spēkstaciju” — Sauli — var paļauties pilnībā. Saules gaisma mums dod iespēju redzēt, ēst, elpot un dzīvot.
Bez gaismas dzīvība nevar pastāvēt, tāpēc nav brīnums, ka, saskaņā ar 1. Mozus grāmatas aprakstu, gaisma parādījās pirmajā radīšanas dienā. ”Dievs sacīja: ”Lai top gaisma.” Un gaisma tapa.” (1. Mozus 1:3.) Tādi dievbijīgi cilvēki kā ķēniņš Dāvids vienmēr ir atzinuši Jehovu par dzīvības un gaismas avotu. ”Pie Tevis ir dzīvības avots,” Dāvids rakstīja, ”un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.” (Psalms 36:10.)
Dāvida vārdi ir patiesi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kā teikts Britu enciklopēdijā, ”gaisma rada redzes sajūtu”. Tajā piebilsts: ”Smadzenes no acīm saņem vairāk informācijas nekā no jebkura cita maņu orgāna.” Tā kā mēs daudz ko uzzinām ar redzes palīdzību — un redze ir atkarīga no gaismas —, Bībelē par gaismu tiek runāts arī simboliskā nozīmē.
Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Es esmu pasaules gaisma; kas seko man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12.) Simboliskā gaisma, par ko runāja Jēzus, bija viņa sludinātā patiesība, kas varēja darīt gaišu viņa klausītāju prātu un sirdi. Pēc daudziem garīgā tumsībā pavadītiem gadiem Jēzus mācekļi beidzot varēja saprast Dieva nodomu attiecībā uz cilvēci un cerību uz Valstību. Tā tiešām bija ”dzīvības gaisma”, jo šīs zināšanas varēja dot mūžīgu dzīvi. ”Šī ir mūžīgā dzīvība,” Jēzus teica lūgšanā savam debesu Tēvam, ”ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Nekad neuzskatīsim par pašsaprotamu garīgo gaismu.