Bīstieties Jehovu un turiet viņa baušļus

”Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 12:13)

1., 2. a) Kā bailes mūs var pasargāt? b) Kāpēc saprātīgi vecāki māca bērnus baidīties no bīstamām situācijām?

”DROSME apdraud dzīvību, bet bailes to sargā,” rakstīja Leonardo da Vinči. Tie ir patiesi vārdi, jo bravūras un pārgalvības dēļ cilvēki bieži vien pakļauj sevi briesmām, turpretī bailes no bīstamām situācijām liek rīkoties piesardzīgi. Piemēram, nonākot augstas kraujas malā un ieraugot, cik tālu ir līdz zemei, mēs instinktīvi pakāpjamies atpakaļ. Bijība Dieva priekšā mūs ietekmē līdzīgi: tā ne tikai palīdz izveidot labas attiecības ar Dievu, kā mēs noskaidrojām iepriekšējā rakstā, bet arī pasargā mūs no dažādām nelaimēm.

² Mūsdienu cilvēkam reizēm ir jāiemācās baidīties no bīstamām situācijām. Piemēram, mazi bērni, kas nebaidās no elektrības un automašīnām, var gūt nopietnus savainojumus un ciest nelaimes gadījumos. * Saprātīgi vecāki ar pastāvīgiem atgādinājumiem cenšas panākt, lai bērniem rastos bailes no bīstamām situācijām. Vecāki zina, ka reizēm šādas bailes var pat glābt bērnu dzīvību.

3. Kāpēc un kā Jehova mūs brīdina par garīgām briesmām?

³ Jehova ļoti rūpējas par mums. Būdams mīlošs Tēvs, viņš ar savu Rakstu un savas organizācijas starpniecību mums māca to, kas mums nāk par labu. (Jesajas 48:17.) Viņš dod brīdinājumus un atgādinājumus, kas mums palīdz veidot veselīgas bailes no bīstamām situācijām. (2. Laiku 36:15; 2. Pētera 3:1.) Daudz cilvēku būtu sevi pasargājuši no garīgām briesmām un lielām ciešanām, ja viņi būtu mācījušies bīties Dievu un ievērot viņa likumus. (5. Mozus 5:29.) Kas mums, dzīvojot šajos ”grūtajos laikos”, jādara, lai mēs bītos Dievu un nepakļautu sevi nevajadzīgām briesmām? (2. Timotejam 3:1.)

Novērsieties no ļaunuma

4. a) Ko kristiešiem jāmācās ienīst? b) Kāda ir Jehovas attieksme pret grēku? (Skat. zemsv. piez.)

⁴ Bībelē ir sacīts, ka ”bijība tā Kunga priekšā ienīst nelāgo”. (Salamana Pamācības 8:13.) Kādā Bībeles vārdu skaidrojošā vārdnīcā ir teikts, ka ar vārdu ”ienīst” šajā pantā  raksturota ”attieksme pret personām un lietām, kas ir nepieņemamas, riebīgas, nicināmas un ar kurām cilvēks nevēlas nekādu saskari un saistību”. Tātad bijība pret Jehovu ir saistīta ar iekšēju nepatiku vai riebumu pret visu, ko viņš uzskata par sliktu. * (Psalms 97:10.) Bijība mūs ietekmē līdzīgi bailēm, kas liek pakāpties atpakaļ, kad esam nonākuši pie augstas kraujas, — tā liek mums nekavējoties novērsties no ļaunuma. ”Ar tā Kunga bijāšanu var izvairīties no ļaunuma,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 16:6.)

5. a) Kā mēs varam attīstīt bijību pret Dievu un naidu pret to, kas ir slikts? b) Ko mēs varam mācīties no izraēliešu vēstures?

⁵ Labdabīgas bailes no ļaunuma un naidu pret to, kas ir slikts, mēs varam attīstīt, domājot par grēka neizbēgamajām sekām. Bībelē ir nepārprotami norādīts, ka mēs pļausim to, ko sējam, un ka iznākums būs atkarīgs no tā, vai mēs sējam miesā vai garā. (Galatiešiem 6:7, 8.) Tāpēc Jehova ir skaidri norādījis, kas jāpieredz cilvēkiem, kuri neņem vērā viņa norādījumus un atsakās no patiesās pielūgsmes. Bez Dieva aizsardzības nelielā, viegli iekarojamā izraēliešu tauta būtu bijusi pakļauta nepārtrauktiem nežēlīgo un spēcīgo kaimiņtautu uzbrukumiem. (5. Mozus 28:15, 45—48.) Izraēliešu nepaklausības bēdīgās sekas ir aprakstītas Bībelē ”par brīdinājumu mums”, lai mēs no tā kaut ko mācītos un veidotu sevī bijību pret Dievu. (1. Korintiešiem 10:11.)

6. Kādu Bībelē aprakstītu notikumu pārdomāšana mums palīdz mācīties bijību pret Dievu? (Skat. zemsv. piez.)

⁶ Bībelē ir stāstīts ne tikai par to, kas notika ar izraēliešiem kopumā, bet arī par to, kas notika ar atsevišķiem cilvēkiem, kuri padevās skaudībai, netiklām tieksmēm, alkatībai un lepnībai. * Daži no šiem cilvēkiem bija uzticami kalpojuši Jehovam daudzus gadus, bet kādā kritiskā savas dzīves posmā viņiem bija pietrūcis bijības pret Jehovu, un viņi paši sev sagādāja daudz ciešanu. Pārdomājot to, kas ir noticis ar viņiem, mēs stiprinām apņemšanos nepieļaut līdzīgas kļūdas savā dzīvē. Cik gan bēdīgi būtu, ja mēs ieklausītos Dieva dotajos  padomos tikai pēc tam, kad būtu nonākuši lielās nepatikšanās! Tiesa, cilvēki bieži vien mācās tikai no savām kļūdām, taču mācīties no nepatīkamajām sekām, ko rada miesas tieksmju apmierināšana, nav visai saprātīgi. (Psalms 19:8.)

7. Kādu cilvēku Jehova aicina savā ”mājoklī”?

⁷ Spēcīgu pamudinājumu veidot sevī bijību pret Dievu mums dod arī nevēlēšanās sabojāt attiecības ar viņu. Mēs sargāmies izdarīt kaut ko tādu, kas Jehovam nepatiktu, jo mums ir dārga viņa draudzība. Kādu cilvēku Dievs uzskata par savu draugu un ir gatavs aicināt savā ”mājoklī”? Tikai tādu, ”kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību”. (Psalms 15:1, 2.) Ja mums ir dārgas mūsu attiecības ar Radītāju, mēs darām visu iespējamo, lai staigātu nenoziedzībā viņa priekšā.

8. Kā daļa Maleahija tautiešu izturējās pret draudzību ar Dievu?

⁸ Diemžēl daļa Maleahija tautiešu ar savu rīcību apliecināja, ka draudzība ar Dievu viņiem neko nenozīmē. Viņiem trūka bijības un cieņas pret Jehovu, viņi upurēja Jehovam slimus un kroplus dzīvniekus. Par bijības trūkumu liecināja arī izraēliešu attieksme pret laulību. Viņi izmantoja dažādus ieganstus, lai šķirtu laulību un precētos ar jaunākām sievietēm. Maleahijs paziņoja izraēliešiem, ka Jehova ienīst šādu rīcību un ka viņi, pamezdami sievas, ir atsvešinājušies no sava Dieva. Kā gan Dievs varēja pieņemt izraēliešu upurus, ja altāris mirka pamesto sievu asarās? Redzēdams tautas necienīgo attieksmi pret sevi, Jehova jautāja: ”Kur tad ir pret Mani sajūtamā bijība?” (Maleahija 1:6—8; 2:13—16.)

9., 10. Kā mēs varam apliecināt, ka mums ir dārga Jehovas draudzība?

⁹ Arī mūsdienās Jehovam jānoraugās, kā daudzas ģimenes izposta dzīvesbiedru neuzticība. Nav šaubu, kas tas viņu apbēdina. Ikvienam, kas vēlas saglabāt Dieva draudzību, jādara viss iespējamais, lai stiprinātu savu laulību un lai nepārņemtu pasaulē izplatīto nenopietno attieksmi pret laulības saitēm un ”sargātos no netiklības”. (1. Korintiešiem 6:18.)

¹⁰ Laulībā, tāpat kā mūsu dzīvē vispār, naids pret to, ko Jehova uzskata par sliktu, un pateicības jūtas par iespēju būt viņa draugiem mums ļauj iemantot Jehovas labvēlību un atbalstu. Apustulis Pēteris ar pārliecību teica: ”Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.) Bībelē ir minēti daudzi cilvēki, kuriem bijība pret Dievu palīdzēja darīt labu pat ļoti grūtos apstākļos.

Trīs dievbijīgi cilvēki

11. Kā Ābrahāms apliecināja, ka viņš ”bīstas Dievu”?

¹¹ Bībelē ir stāstīts par kādu cilvēku, ko Jehova pats ir nosaucis par savu draugu, — šis cilvēks bija Ābrahāms. (Jesajas 41:8, NW.) Ābrahāma bijība tika pārbaudīta, kad Dievs viņam lika upurēt vienīgo dēlu Īzāku, kura pēcnācējos bija jāpiepildās Dieva solījumam, ka no Ābrahāma celsies liela tauta. (1. Mozus 12:2, 3; 17:19.) Vai ”Dieva draugs” spēja izturēt šo smago pārbaudījumu? (Jēkaba 2:23.) Kad Ābrahāms jau bija paņēmis nazi, lai nonāvētu Īzāku, Jehovas eņģelis viņam teica: ”Neizstiep savu roku pret savu dēlu un nedari tam it nekā, jo tagad Es zinu, ka tu bīsties Dievu un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.” (1. Mozus 22:10—12.)

12. Kas bija Ābrahāma bijības pamatā, un kā mēs varam viņam līdzināties?

¹² Ābrahāms jau iepriekš vairākkārt bija apliecinājis, ka viņam ir bijība pret Jehovu, taču šajā notikumā tā izpaudās īpaši spilgti. Gatavība upurēt Īzāku liecināja par daudz spēcīgākām jūtām nekā cieņa un paklausība. Ābrahāma rīcību noteica pilnīga paļāvība uz to, ka viņa debesu Tēvs izpildīs doto solījumu un, ja būs nepieciešams, piecels Īzāku no mirušajiem. Kā rakstīja Pāvils, Ābrahāms bija ”pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko viņš apsolījis, arī spēj darīt”. (Romiešiem 4:16—20.) Vai mēs esam gatavi pildīt Dieva gribu arī tad,  ja tas prasa lielus upurus? Vai mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka paklausība Dievam nesīs mūžīgas svētības, un apzināmies, ka ”viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā”? (Ebrejiem 11:6.) Ja mums ir šāda pārliecība un gatavība nest upurus, tad mums ir īsta bijība pret Dievu. (Psalms 115:11.)

13. Kāpēc Jāzepam bija tiesības saukt sevi par cilvēku, kas bīstas Dievu?

¹³ Vēl viens cilvēks, kura rīcība skaidri liecināja par bijību pret Dievu, bija Jāzeps. Būdams vergs un strādādams Potifara namā, Jāzeps katru dienu saskārās ar kārdinājumu rīkoties netikli. Acīmredzot Jāzeps nevarēja izvairīties no saskarsmes ar sava saimnieka sievu, kas viņam nepārtraukti izteica nepiedienīgus piedāvājumus. Kad Potifara sieva reiz ieķērās Jāzepam drēbēs, viņš ”bēga un izskrēja ārā”. Kas viņu mudināja tik apņēmīgi pretoties netikumīgajiem piedāvājumiem? Galvenais, bez šaubām, bija viņa bijība pret Dievu, nevēlēšanās ”darīt tik lielu ļaunumu un grēkot pret Dievu”. (1. Mozus 39:7—12.) Jāzepam bija tiesības teikt: ”Es bīstos Dievu.” (1. Mozus 42:18.)

14. Kā Jāzepa žēlsirdībā izpaudās bijība pret Dievu?

¹⁴ Daudzus gadus vēlāk Jāzeps satikās ar saviem brāļiem, kas bija rīkojušies ļoti cietsirdīgi, pārdodami viņu verdzībā. Zemē, kur dzīvoja Jāzepa brāļi, bija izcēlies bads, un viņš to būtu varējis izmantot, lai atmaksātu par nodarīto pārestību. Bet nežēlībai nav nekā kopīga ar bijību pret Dievu. (3. Mozus 25:43.) Tāpēc, pārliecinājies par to, ka brāļi ir izmainījušies, Jāzeps viņiem augstsirdīgi piedeva. Mēs varam sekot Jāzepa priekšzīmei. Ja mums ir bijība pret Dievu, mēs varam uzvarēt ļaunu ar labu un nepadoties kārdinājumiem. (1. Mozus 45:1—11; Psalms 130:3, 4; Romiešiem 12:17—21.)

15. Kāpēc Ījaba dzīvesveids sagādāja prieku Jehovam?

¹⁵ Arī no Ījaba mēs varam mācīties, ko nozīmē bijība pret Dievu. Jehova teica Velnam: ”Vai tu esi ievērojis manu kalpu Ījabu, ka nav virs zemes neviena tāda kā viņš? Šis vīrs ir svētbijīgs, sirdsskaidrs un taisns; viņš bīstas Dievu un vairās no ļauna.” (Ījaba 1:8.) Daudzu gadu garumā Ījabs ar savu nevainojamo rīcību bija iepriecinājis debesu Tēvu. Ījaba rīcību noteica bijība pret Dievu, jo viņš zināja, ka bijība ir nepieciešama un nāk cilvēkam par labu. ”Redzi, bijība tā Kunga priekšā, tā ir gudrība,” teica Ījabs, ”un vairīties no ļauna, tā ir atzīšana!” (Ījaba 28:28.) Ījabs bija precējies, un viņš neizrādīja nepiedienīgu uzmanību jaunākām sievietēm, kā arī neļāva, lai viņa prātā veidotos netiklas domas. Lai gan Ījabs bija bagāts cilvēks, viņš nepaļāvās uz savu bagātību, un viņš nekad nepielūdza elkus. (Ījaba 31:1, 9—11, 24—28.)

16. a) Kā izpaudās Ījaba žēlsirdība pret citiem? b) Kā Ījabs apliecināja, ka viņš bija gatavs piedot?

¹⁶ Bīties Dievu nozīmē ne tikai vairīties no ļauna, bet arī darīt labu. Tāpēc Ījabs rūpējās par akliem, slimiem un nabadzīgiem cilvēkiem. (3. Mozus 19:14; Ījaba 29:15, 16.) Ījabs apzinājās, ka cilvēks, kam zūd žēlastība pret tuvāko, arī ”visuvarenā bijāšanu atmet”. (Ījaba 6:14, LB-1825.) Ja cilvēkam trūkst žēlsirdības, viņš nespēj citiem piedot un tur uz tiem ļaunu prātu. Paklausīdams Dieva norādījumam, Ījabs lūdza par trīs draugiem, kas viņam bija sagādājuši daudz ciešanu. (Ījaba 42:7—10.) Vai arī mums nebūtu jāpiedod ticības biedriem, kas mums ir nodarījuši pāri?  No sirds lūdzot Dievu par cilvēku, kas mums sagādājis sāpes, mēs varam atbrīvoties no sliktām domām par viņu. Svētības, ko savas dievbijības dēļ saņēma Ījabs, palīdz iegūt nelielu priekšstatu par to, kādas svētības Jehova ”glabā tiem, kas [viņu] bīstas”. (Psalms 31:20; Jēkaba 5:11.)

Bijība pret Dievu un bailes no cilvēkiem

17. Kā mūs ietekmē bailes no cilvēkiem, un kāpēc baidīties no cilvēkiem nav saprātīgi?

¹⁷ Bijība pret Dievu mūs mudina uz labu, turpretī bailes no cilvēkiem grauj mūsu ticību. Tāpēc Jēzus, mudinādams apustuļus būt dedzīgiem labās vēsts sludināšanā, sacīja: ”Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē.” (Mateja 10:28.) Ar šiem vārdiem Jēzus lika saprast, ka baidīties no cilvēkiem nav saprātīgi, jo cilvēki mums nevar atņemt iespēju dzīvot nākotnē. Turklāt mēs izjūtam bijību pret Dievu, jo apzināmies, ka salīdzinājumā ar viņa vareno spēku visu pasaules tautu spēks un vara ir niecīgi. (Jesajas 40:15.) Mēs, tāpat kā Ābrahāms, paļaujamies uz to, ka Jehova spēj piecelt no mirušajiem savus uzticamos kalpus. (Atklāsmes 2:10.) Tāpēc mēs ar pārliecību sakām: ”Ja Dievs par mums, kas būs pret mums?” (Romiešiem 8:31.)

18. Kā Jehova palīdz tiem, kas viņu bīstas?

¹⁸ Vienalga, kas mums dara pāri — vai tas ir kāds ģimenes loceklis vai kauslis skolas pagalmā —, mums jāatceras vārdi: ”Kas to Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis.” (Salamana Pamācības 14:26.) Mēs varam lūgt Dievu ar pārliecību, ka viņš mūs uzklausīs. (Psalms 145:19.) Jehova nekad neaizmirst tos, kas viņu bīstas. Pravietis Maleahijs to apstiprināja, rakstīdams: ”Dievbijīgie savā starpā tā mierina cits citu: ”Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir atcerei saraksts tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa vārdu.”” (Maleahija 3:16.)

19. Kas ar laiku izzudīs, bet kas paliks uz mūžīgiem laikiem?

¹⁹ Vairs nav tālu laiks, kad visi zemes iedzīvotāji pielūgs Jehovu un bailes no cilvēkiem izzudīs. (Jesajas 11:9.) Nevienam vairs nebūs jābaidās no bada, slimībām, noziedzības un kariem. Bet bijība pret Dievu paliks uz mūžīgiem laikiem, jo viņa uzticamie kalpi debesīs un uz zemes vienmēr cienīs un klausīs viņu. (Atklāsmes 15:4.) Tāpēc ņemsim vērā Salamana padomu: ”Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā tā Kunga priekšā. Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.” (Salamana Pamācības 23:17, 18.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kā mēs varam iemācīties nīst to, kas ir ļauns?

• Kā daļa Maleahija tautiešu apliecināja, ka Jehovas draudzība viņiem neko nenozīmē?

• Ko mēs uzzinām par bijību pret Dievu, pārdomājot Ābrahāma, Jāzepa un Ījaba dzīvi?

• Ko cilvēki vienmēr bīsies un kāpēc?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 19. lpp.]

Saprātīgi vecāki māca bērnus baidīties no bīstamām situācijām

[Attēls 20. lpp.]

Tāpat kā bailes mūs attur no bīstamas rīcības, bijība pret Dievu mūs attur no tā, kas ir slikts

[Attēls 23. lpp.]

Ījabs nezaudēja bijību pret Dievu pat tad, kad ar viņu runāja trīs viltus draugi

[Norāde par autortiesībām]

From the Bible translation Vulgata Latina, 1795