1., 2. Kāpēc Pāvils uzrakstīja vēstuli ebreju tautības kristiešiem?

RITĒJA mūsu ēras 61. gads. Kristiešu draudzēm visā Izraēlā šis laikposms bija samērā mierīgs. Kaut arī apustulis Pāvils atradās ieslodzījumā Romā, viņš cerēja uz drīzu atbrīvošanu. Pāvila līdzgaitnieks Timotejs tikko bija atbrīvots, un viņi kopā plānoja apmeklēt savus ticības biedrus Jūdejā. (Ebr. 13:23.) Bet jau pēc pieciem gadiem ap Jeruzālemi būs uzceltas ”karaspēka nometnes”, kā to bija pravietojis Jēzus. Kristiešiem Jūdejā un it īpaši tiem, kas dzīvoja Jeruzālemē, būs jārīkojas izlēmīgi. Jēzus bija brīdinājis, ka viņiem būs jābēg, tiklīdz sāks risināties šie notikumi. (Lūk. 21:20—24.)

² Kopš Jēzus bija izteicis minēto pravietojumu, bija pagājuši 28 gadi, un ebreju tautības kristieši Izraēlā jau bieži bija saskārušies ar pretestību un vajāšanām. (Ebr. 10:32—34.) Taču Pāvils zināja, ka viņus vēl gaida viens no grūtākajiem ticības pārbaudījumiem. (Mat. 24:20, 21; Ebr. 12:4.) Viņš vēlējās, lai šie kristieši būtu sagatavoti jebkādiem pārbaudījumiem, jo zināja, ka tiem būs vajadzīga liela izturība un ticība, kas būtu pietiekami stipra, lai pasargātu viņu dzīvību.  (Nolasīt Ebrejiem 10:36—39.) Jehovas gara mudināts, Pāvils uzrakstīja šiem brāļiem un māsām vēstuli, lai tos stiprinātu un tiem būtu vieglāk izturēt gaidāmos notikumus. Mūsdienās šī vēstule ir pazīstama kā Vēstule ebrejiem.

3. Kāpēc mums būtu jāpievērš uzmanība Vēstulei ebrejiem?

³ Mums visiem būtu jāpievērš uzmanība tam, ko Pāvils rakstīja Vēstulē ebrejiem. Kāpēc tas būtu jādara? Apstākļi, kādos mēs dzīvojam, ir līdzīgi tiem, kādos dzīvoja šie pirmā gadsimta kristieši. Pašreizējos ”īpaši grūtajos laikos” Jehovas kalpi daudzkārt ir saskārušies ar pretestību un vajāšanām. (2. Tim. 3:1, 12.) Ne reizi vien viņi ir pierādījuši savu stipro ticību un patieso dievbijību. Tomēr daudzi no mums patlaban dzīvo diezgan mierīgos apstākļos un neizjūt tiešas vajāšanas. Taču, tāpat kā kristiešiem Pāvila laikā, mums visiem jāpatur prātā, ka pavisam drīz mēs pieredzēsim visgrūtāko savas ticības pārbaudījumu. (Nolasīt Lūkas 21:34—36.)

4. Kāds pants ir izraudzīts par 2016. gada pantu, un kāpēc tas ir piemērots?

⁴ Kas mums palīdzēs sagatavoties drīzumā gaidāmajiem notikumiem? Vēstulē ebrejiem Pāvils runā par daudz ko tādu, kas ļauj stiprināt ticību. Viena svarīga doma ir izcelta šīs vēstules pēdējās nodaļas pirmajā pantā, kas ir izraudzīts par 2016. gada pantu. Tajā ir lasāms pamudinājums: ”Lai brāļu mīlestība jūsu starpā nebeidzas!” (Ebr. 13:1.)

5. Kas ir brāļu mīlestība?

⁵ Ko sevī ietver brāļu mīlestība? Pāvila lietotais grieķu valodas vārds, kas tulkots ”brāļu mīlestība” (philadelphía), norāda uz sirsnīgu mīlestību, siltām jūtām, stipru pieķeršanos, kāda parasti pastāv starp ģimenes locekļiem un tuviem draugiem. (Jāņa 11:36.) Mēs netēlojam brāļus un māsas — mēs tādi tiešām esam. (Mat. 23:8.) Tas, cik sirsnīgas ir mūsu jūtas citam pret citu, ir brīnišķīgi izteikts šajos vārdos: ”Brāļu mīlestībā esiet savstarpēji sirsnīgi. Centieties pirmie apliecināt cits citam cieņu.” (Rom. 12:10.) Brāļu mīlestība, ko papildina uz principiem balstīta mīlestība (agápē), padara iespējamas ciešas attiecības Dieva kalpu starpā.

6. Cik plaši brāļu mīlestībai būtu jāizpaužas patieso kristiešu draudzē?

⁶ Kā norāda kāds Bībeles speciālists, ””brāļu mīlestība” ir termins, kas samērā reti sastopams ārpus kristīgās literatūras”. Jūdaismā vārdu ”brālis” mēdza lietot ne tikai burtiskā nozīmē, runājot par miesīgu radinieku, tomēr to vienmēr attiecināja uz ebrejiem un nekad ne uz cittautiešiem. Turpretī pie kristiešu draudzes var piederēt visi, kam ir ticība, lai kāda būtu viņu tautība. (Rom. 10:12.) Mēs visi esam brāļi, un Jehova mūs māca mīlēt citam citu. (1. Tes. 4:9.) Bet kāpēc ir tik svarīgi, lai mūsu starpā valdītu brāļu mīlestība?

7. a) Kāds ir galvenais iemesls mīlēt citam citu? b) Kāpēc vēl ir svarīgi vairot savstarpēju mīlestību?

⁷ Galvenais iemesls mīlēt citam citu ir tāds, ka to no mums prasa Jehova. Mēs nevaram apgalvot, ka mīlam Dievu, ja nemīlam savus brāļus. (1. Jāņa 4:7, 20, 21.) Turklāt mēs esam vajadzīgi cits citam, it īpaši tad, kad notiek kaut kas  slikts. Pāvils zināja, ka daudziem ebreju tautības kristiešiem, kuriem viņš rakstīja vēstuli, drīzumā nāksies atstāt savas mājas un visu, kas tiem pieder. Jēzus bija runājis par to, cik grūts būs šis laiks. (Marka 13:14—18; Lūk. 21:21—23.) Tāpēc šiem kristiešiem bija svarīgāk nekā jebkad agrāk vairot savstarpēju mīlestību. (Rom. 12:9.)

8. Kas mums ir jādara jau tagad, pirms lielā posta sākuma?

⁸ Drīz tiks atlaisti visu laiku lielākā posta iznīcības vēji. (Marka 13:19; Atkl. 7:1—3.) Tajā laikā mums būs jāpaklausa Dieva iedvesmotajam padomam: ”Ej, mana tauta, savās mītnēs un aizslēdz savas durvis aiz sevis, — paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries dusmas!” (Jes. 26:20.) Vārds ”mītnes” var attiekties uz draudzēm, kurās mēs kopā ar brāļiem un māsām pielūdzam Jehovu. Taču ar to vien, ka regulāri sanākam kopā, nepietiek. Savā vēstulē ebrejiem Pāvils atgādināja, ka draudzes sapulcēs kristiešiem jāmudina ticības biedri ”uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebr. 10:24, 25.) Mums ir jāaug brāļu mīlestībā jau tagad, jo tā mums palīdzēs izturēt jebkādus nākotnē gaidāmos pārbaudījumus un grūtības.

9. a) Kādās situācijās mums ir iespēja apliecināt brāļu mīlestību? b) Miniet piemērus, kā Jehovas kalpu starpā ir izpaudusies brāļu mīlestība!

⁹ Taču brāļu mīlestība mums ir ļoti nepieciešama arī tagad, kamēr lielais posts vēl nav sācies. Daudzi mūsu brāļi ir cietuši zemestrīcēs, plūdos, viesuļvētrās, cunami un citās dabas katastrofās. Ir tādi, kas pieredz pretestību un vajāšanas. (Mat. 24:6—9.) Turklāt, dzīvojot šajā ļaunajā pasaulē, mums diendienā jāsaskaras ar ekonomiskām grūtībām. (Atkl. 6:5, 6.) Apstākļiem pasaulē pasliktinoties, mums parādās aizvien vairāk iespēju apliecināt, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret brāļiem. Kaut arī ”lielākajā daļā cilvēku mīlestība atdziest”, ir svarīgi, lai brāļu mīlestība mūsu starpā nebeigtos. (Mat. 24:12.) [1]

10. Ko mēs tālāk apskatīsim?

¹⁰ Kas būtu jādara, lai, par spīti grūtībām, brāļu mīlestība mūsu starpā nebeigtos? Kā mēs varam apliecināt, ka mīlam savus brāļus? Pēc tam, kad apustulis Pāvils bija izteicis pamudinājumu ”Lai brāļu mīlestība jūsu starpā nebeidzas!”, viņš minēja vairākas iespējas to darīt. Apskatīsim sešas jomas, kurām viņš pievērsa uzmanību.

11., 12. Ko nozīmē būt viesmīlīgiem? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹¹ ”Neaizmirstiet viesmīlību.” (Nolasīt Ebrejiem 13:2.) Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”viesmīlība”, burtiski nozīmē ”mīlestība pret svešiniekiem”. Iespējams, šī frāze liek atcerēties notikumus ar Ābrahāmu un Latu. Abi šie Dieva kalpi laipni izturējās pret ciemiņiem, ko viņi nepazina. Kā vēlāk izrādījās, svešinieki, kas bija pie viņiem ieradušies, bija eņģeļi. (1. Moz. 18:2—5; 19:1—3.) Pāvils atsaucās uz šiem gadījumiem, lai pamudinātu savus ticības biedrus būt viesmīlīgiem un šādi apliecināt citiem brāļu mīlestību.

¹² Vai mēs esam viesmīlīgi un aicinām citus ciemos, lai piedāvātu viņiem cienastu, parunātos un patīkami pavadītu laiku? Lai parādītu viesmīlību, nav jāorganizē nekas sarežģīts un jātērē lieli  līdzekļi; nebūtu arī pareizi aicināt tikai tos, kas mums kaut kādā veidā varētu atlīdzināt. (Lūk. 10:42; 14:12—14.) Mūsu mērķim jābūt nevis iespaidot, bet stiprināt citus. Vai mēs viesmīlīgi uzņemam rajona pārraugu un viņa sievu, pat ja ne pārāk labi viņus pazīstam? (3. Jāņa 5—8.) Cik gan svarīgi mūsu straujajā un saspringtajā dzīves ritmā ir ”neaizmirst viesmīlību”!

13., 14. Kā mēs varam ”paturēt prātā tos, kas ir važās”?

¹³ ”Paturiet prātā tos, kas ir važās.” (Nolasīt Ebrejiem 13:3.) Pāvils šeit runāja nevis vienkārši par cilvēkiem, kas atradās cietumā, bet par brāļiem, kas bija ieslodzīti ticības dēļ. Pāvils pats tajā laikā, kad viņš rakstīja Vēstuli ebrejiem, aptuveni četrus gadus bija pavadījis apcietinājumā. (Filip. 1:12—14.) Viņš uzslavēja brāļus par to, ka tie ”juta līdzi ieslodzītajiem”. (Ebr. 10:34.) Atšķirībā no kristiešiem, kas personīgi palīdzēja apustulim ieslodzījuma laikā, Pāvila vēstules lasītāji atradās tālu no viņa. Kā viņi varēja paturēt Pāvilu prātā? Šie brāļi varēja to darīt, kvēli lūdzot par viņu. (Ebr. 13:18, 19.)

¹⁴ Arī mēs, iespējams, atrodamies tālu no brāļiem, kas ir nonākuši cietumā. Bieži vien nav mūsu spēkos sniegt viņiem praktisku palīdzību, kā to var darīt Jehovas liecinieki, kas dzīvo netālu. Taču mēs noteikti varam just viņiem līdzi, un brāļu mīlestība var izpausties tajā, ka mēs pastāvīgi domājam par šiem uzticīgajiem Jehovas kalpiem un pieminam viņus savās lūgšanās. Piemēram, vai mēs paturam prātā daudzos brāļus, māsas un pat bērnus, kas ir ieslodzīti cietumā Eritrejā? Viņu vidū ir Pauloss Ijasu, Īsāks Mogoss un Negede Teklemariams — trīs kristieši, kas tiek turēti nebrīvē jau vairāk nekā 20 gadus.

15. Kā mēs varam godāt savu laulību?

¹⁵ ”Ikviens lai godā laulību.” (Nolasīt Ebrejiem 13:4.) Mēs varam apliecināt brāļu mīlestību arī ar to, ka paliekam morāli tīri. (1. Tim. 5:1, 2.) Ja kāds ”kaitētu savam brālim [vai māsai] vai aizskartu viņa tiesības”, iesaistoties netikumībā ar viņu vai kādu no viņa ģimenes, tas grautu uzticību, kas ir brāļu mīlestības pamatā. (1. Tes. 4:3—8.) Iedomāsimies arī, kā varētu justies sieva, ja uzzinātu, ka vīrs viņu ir nodevis, skatīdamies pornogrāfiju. Vai šāda rīcība liecinātu par to, ka vīrs mīl savu sievu un ciena laulību? (Mat. 5:28.)

16. Kāpēc pieticība ļauj izpausties brāļu mīlestībai?

¹⁶ ”Esiet apmierināti ar to, kas jums ir.” (Nolasīt Ebrejiem 13:5.) Būt apmierinātiem palīdz pieticība, kas nav iedomājama bez paļāvības uz Jehovu. Pieticīgs cilvēks līdzsvaroti raugās uz materiālām lietām. (1. Tim. 6:6—8.) Šī īpašība ļauj saprast, ka attiecības ar Jehovu un mūsu ticības biedriem ir daudz vērtīgākas par jebko, ko var iegādāties par naudu. Apmierināts cilvēks nesūdzas, nežēlojas un nekritizē citus; viņš arī nepieļauj, ka viņu pārņemtu skaudība un alkatība — īpašības, kas traucē izpausties brāļu mīlestībai. Pieticība, gluži pretēji, mudina būt devīgiem. (1. Tim. 6:17—19.)

17. Kā brāļu mīlestību veicina tas, ka esam ”paļāvības pilni”?

¹⁷ Esiet ”paļāvības pilni”. (Nolasīt Ebrejiem 13:6.) Paļāvība uz Jehovu dod mums drosmi pārvarēt jebkādas grūtības.  Ja esam paļāvības pilni, mēs spēsim domāt pozitīvi. Šāda attieksme ir noderīga, kad brāļu mīlestībā cenšamies stiprināt ticības biedrus, kam vajadzīgs mierinājums. (1. Tes. 5:14, 15.) Pat tad, kad lielā posta laikā pasauli pārņems izbailes, mēs ”izsliesimies un pacelsim galvu”, jo zināsim, ka mūsu glābšana ir tuvu. (Lūk. 21:25—28.)

18. Kā mēs varam panākt, ka aug mūsu mīlestība pret draudzes vecākajiem?

¹⁸ ”Atcerieties savus vadītājus!” (Nolasīt Ebrejiem 13:7, 17.) Kad domājam par to, cik daudz draudzes vecākie dara mūsu labā, nesaņemdami par to nekādu atlīdzību, mūsu mīlestība pret viņiem aug un mēs jūtamies ļoti pateicīgi. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies, lai mūsu rīcības dēļ viņi zaudētu prieku vai būtu spiesti nopūsties. Būdami paklausīgi un padevīgi, mēs parādām, ka ”mīlestībā viņus vērtējam ļoti augstu viņu darba dēļ”. (1. Tes. 5:13.)

19., 20. Kā mēs varam ļaut brāļu mīlestībai izpausties vēl lielākā mērā?

¹⁹ Jehovas kalpi ir pazīstami ar to, ka mīl savus brāļus, un savā laikā Pāvils to atzina. Tomēr pēc tam viņš rosināja visus kristiešus ”to darīt vēl lielākā mērā”. (1. Tes. 4:9, 10.) Mēs vienmēr varam atrast, ko uzlabot!

²⁰ Gada laikā, raugoties uz gada pantu, pārdomāsim šādus jautājumus: vai es varētu biežāk parādīt citiem viesmīlību? Kā es varu paturēt prātā brāļus, kas ir ieslodzījumā? Vai es ar pienācīgu cieņu izturos pret laulību? Kā man attīstīt patiesu pieticību? Kā padziļināt savu paļāvību uz Jehovu? Kā es varu pēc iespējas labāk atbalstīt draudzes vecākos? Ja ņemsim vērā ieteikumus, kas attiecas uz šīm sešām jomām, tad gada pants mums nebūs tikai uzraksts pie sienas valstības zālē. Tas mums atgādinās, cik svarīgi ir ņemt vērā vārdus: ”Lai brāļu mīlestība jūsu starpā nebeidzas!” (Ebr. 13:1.)