Apustulis Pāvils Jehovu * nosauca par ”visa mierinājuma Dievu, kas mūs mierina visās mūsu bēdās”. (2. Korintiešiem 1:3, 4.) Šādi Bībele apliecina, ka nav cilvēka, kam Dievs nespētu palīdzēt, un ka nav tik lielas nelaimes, kurā mūsu debesu Tēvs nespētu mūs mierināt.

Protams, ja mēs vēlamies saņemt mierinājumu no Dieva, mums kaut kas ir jādara. Piemēram, kā mums spētu palīdzēt ārsts, ja mēs nekad pie viņa nepieteiktos? Pravietis Amoss jautāja: ”Ja divi kopā staigā, vai tad viņi nav savā starpā jau iepriekš sarunājušies?” (Amosa 3:3.) Tāpēc Bībelē mēs tiekam mudināti: ”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.)

Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs mums tuvosies? Pirmkārt, viņš mums atkārtoti apliecina, ka vēlas mums palīdzēt. (Skat. ” Kā mēs zinām, ka Dievs vēlas mūs mierināt”.) Un, otrkārt, mums ir pārliecinošas liecības gan no pagātnes, gan mūsdienām, kuras snieguši cilvēki, kas ir saņēmuši mierinājumu no Dieva.

Tāpat kā daudzi cilvēki mūsdienās, kuri meklē Dieva palīdzību, arī ķēniņš Dāvids bija piedzīvojis ne vienu vien nelaimi. ”Uzklausi manas skaļās lūgšanas balsi,” viņš reiz vērsās pie Jehovas. Vai Dievs atsaucās uz šo lūgumu? Jā. Dāvids teica: ”No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma.” (Psalms 28:2, 7.)

Jēzum ir būtiska nozīme tajā, kā Dievs sniedz mierinājumu. Dievs Jēzum bija uzticējis vairākus uzdevumus, un viens no tiem bija ”dziedināt sagrauztas sirdis” un ”iepriecināt visus noskumušos”. (Jesajas 61:1, 2.) Kā jau bija pravietots, Jēzus parādīja īpašas rūpes par cilvēkiem, kas bija ”nopūlējušies un smagu nastu mākti”. (Mateja 11:28—30.)

Jēzus mierināja cilvēkus, dodot viņiem gudrus padomus, izturoties pret viņiem laipni un iejūtīgi un atsevišķos gadījumos pat dziedinot viņus. Reiz kāds spitālīgais Jēzum lūdza: ”Ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.” Iežēlojies par šo cilvēku,  Jēzus viņam atbildēja: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.” (Marka 1:40, 41.) Un spitālīgais bija izdziedināts.

Kaut arī Dieva Dēls vairs nedzīvo uz zemes un nevar mūs mierināt pats personiski, viņa Tēvs Jehova, kas ir ”visa mierinājuma Dievs”, turpina palīdzēt tiem, kam tas ir vajadzīgs. (2. Korintiešiem 1:3.) Apskatīsim četrus galvenos veidus, kā Dievs mierina cilvēkus.

• Bībele. ”Viss, kas rakstīts iepriekš, ir rakstīts mūsu pamācīšanai, lai mēs, būdami izturīgi un smeldamies mierinājumu no Rakstiem, iegūtu cerību.” (Romiešiem 15:4.)

• Dieva svētais gars. Pēc Jēzus nāves visai kristiešu draudzei bija ļoti vajadzīgs mierinājums. Kā redzams no Bībeles, Jehova viņiem to sniedza ar sava svētā gara starpniecību. (Apustuļu darbi 9:31.) Svētais gars, Dieva aktīvais spēks, ir ļoti varens. Dievs to var izmantot, lai mierinātu ikvienu cilvēku, lai kādos apstākļos tas būtu nonācis.

• Lūgšanas. Bībelē ir dots padoms: ”Ne par ko neraizējieties, bet it visā dariet savus lūgumus zināmus Dievam.., un Dieva miers, kas pārspēj visu sapratni, sargās jūsu sirdi un prātu.” (Filipiešiem 4:6, 7.)

• Ticības biedri. Viņu vidū mēs atrodam īstus draugus, kas mūs var mierināt grūtā brīdī. Apustulis Pāvils par saviem biedriem rakstīja, ka ”ciešanās un bēdās” tie viņam kļuva par īstu ”mierinājuma avotu”. (Kolosiešiem 4:11, zemsvītras piezīme; 1. Tesalonikiešiem 3:7.)

Taču jums var rasties jautājums, kā tas viss izskatās praksē. Padomāsim par cilvēkiem, kas ir pieredzējuši problēmas, kādas pieminētas iepriekšējā rakstā. Līdzīgi viņiem, jūs varat pārliecināties, ka Dievs joprojām pilda savu aizkustinošo solījumu: ”Kā māte mierina, tā es jūs mierināšu.” (Jesajas 66:13, LB-2012.)