Mēs visi esam pirmā cilvēka Ādama pēcnācēji, līdz ar to mēs visi esam viena ģimene. Kaut arī ģimenē būtu jāvalda savstarpējai mīlestībai un cieņai, mūsdienās šādu mīlestību nav viegli atrast. Taču tas nav saskaņā ar Dieva gribu.

”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu!” (3. MOZUS 19:18.)

”Mīliet savus ienaidniekus.” (MATEJA 5:44.)

Pievērsiet uzmanību mīlestības aprakstam, ko Dievs ir ietvēris savos Rakstos, 1. vēstulē korintiešiem, 13. nodaļas 4.—​7. pantā:

”Mīlestība ir pacietīga un laipna.”

Padomājiet: kā jūs jūtaties, ja citi pret jums izturas pacietīgi un laipni un nedusmojas par jūsu kļūdām?

”Mīlestība nav skaudīga.”

Padomājiet: kā jūs jūtaties, ja citi jūs apskauž un raugās uz jums ar aizdomām?

Mīlestība ”nemeklē savu labumu”.

Padomājiet: kā jūs jūtaties, ja citi izturas pret jūsu uzskatiem ar cieņu un neuzstāj uz savu viedokli?

Mīlestība ”neuzskaita pārestības”.

Padomājiet: Dievs ir gatavs piedot cilvēkiem, kas ir rīkojušies nepareizi, bet to nožēlo. ”Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.” (Psalms 103:9.) Mēs esam pateicīgi, ja kāds, ko esam aizvainojuši, mums piedod. Tāpēc mums jābūt gataviem piedot citiem, kad viņi mūs aizvaino. (Psalms 86:5.)

Mīlestība ”nepriecājas par netaisnību”.

Padomājiet: kad ar mums notiek kaut kas slikts, mums nepatīk, ja citi priecājas par mūsu nelaimi. Tāpēc arī mēs nepriecājamies par grūtībām, ko pieredz citi, pat ja viņi pret mums ir izturējušies slikti.

Lai Dievs būtu pret mums labvēlīgs, mums tikko aprakstītajos veidos jāmīl citi cilvēki neatkarīgi no tā, kas viņi ir. Brīnišķīga iespēja to darīt ir palīdzēt tiem, kam tas ir vajadzīgs.