1., 2. a) Pārstāstiet Jēzus līdzību par vīna dārza saimnieku! b) Kā šajā stāstā tiek izcelts dāsnums un augstsirdīga labestība?

AGRI no rīta kāds vīna dārza saimnieks devās uz tirgus laukumu, lai nolīgtu strādniekus darbam savā vīna dārzā. Nolīgtie vīri piekrita strādāt par piedāvāto algu un devās uz vīna dārzu. Tomēr drīz vien saimnieks pamanīja, ka viņam vajag vairāk strādnieku, un dienas laikā vairākkārt devās uz tirgus laukumu, lai noalgotu vēl strādniekus, piedāvādams labu samaksu pat tiem, ko viņš nolīga vēlu pēcpusdienā. Kad pienāca vakars, saimnieks sapulcināja strādniekus, lai ar tiem norēķinātos, un visi saņēma vienu un to pašu samaksu neatkarīgi no tā, vai bija strādājuši pilnu darba dienu vai tikai vienu stundu. Kad to ievēroja strādnieki, kas bija nolīgti pirmie, tie sāka kurnēt. To izdzirdējis, saimnieks norādīja, ka visi strādnieki taču bija piekrituši strādāt par piedāvāto samaksu, un uzsvēra, ka viņam ir tiesības dot ikvienam tik, cik viņš vēlas. Beigās saimnieks vēl pavaicāja, vai tiem skauž, ka viņš ir labs un dāsns. (Mat. 20:1—15.)

² Šī Jēzus līdzība mums atgādina par kādu Bībelē bieži minētu Jehovas īpašību — ”augstsirdīgo labestību”. ^[1] (Nolasīt  2. Korintiešiem 6:1.) Varēja likties, ka strādnieki, kas bija vīna dārzā tikai vienu stundu, nav pelnījuši samaksu par pilnu darba dienu. Bet saimnieks tiem parādīja neparastu labestību. Par oriģinālvalodas vārdu, kas tulkots ”augstsirdīga labestība”, kāds zinātnieks rakstīja: ”Šajā vārdā ir ietverta doma par labprātīgi dotu dāvanu, par kaut ko tādu, ko cilvēks saņem bez jebkādiem nopelniem.”

3., 4. Kāpēc un kā Jehova visiem cilvēkiem ir izrādījis augstsirdīgu labestību?

³ Bībelē par ”Dieva augstsirdīgo labestību” ir runāts kā par ”dāvanu”. (Efes. 3:7.) Kāpēc Jehova to dāvā, un kā viņš to dara? Ja mēs pilnībā atbilstu visām Jehovas prasībām, tad mēs būtu pelnījuši, ka Jehova mums izrāda savu labestību. Bet, kā labi zināms, mēs nespējam pilnībā tām atbilst. Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kurš darītu tikai labu un nekad negrēkotu.” (Sal. Māc. 7:20.) Līdzīgu domu izteica arī apustulis Pāvils: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās slavas.” Un viņš atzina: ”Alga, ko maksā grēks, ir nāve.” (Rom. 3:23; 6:23, panta pirmā daļa.) Tas ir tas, ko mēs esam pelnījuši.

⁴ Tomēr aiz mīlestības pret grēcīgajiem cilvēkiem Jehova izrādīja apbrīnojamu augstsirdīgu labestību, dodot tiem visizcilāko dāvanu. Viņš sūtīja uz zemi ”savu vienīgo Dēlu”, lai tas atdotu savu dzīvību par cilvēkiem. (Jāņa 3:16.) Pāvils rakstīja, ka Jēzus ”tagad ir vainagots ar slavu un godu, jo ir cietis līdz nāvei. Tā pēc Dieva augstsirdīgās labestības viņš ir izcietis nāvi par visiem.” (Ebr. 2:9.) Patiesi — ”Dieva dāvana ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā”. (Rom. 6:23, panta otrā daļa.)

5., 6. Ko cilvēki pieredz, kad pār viņiem valda a) grēks, b) augstsirdīgā labestība?

⁵ Kā cilvēku dzīvē ienāca grēks un nāve? Bībelē ir paskaidrots, ka ”viena cilvēka [Ādama] pārkāpuma dēļ nāve valda” pār visiem viņa pēcnācējiem. (Rom. 5:12, 14, 17.) Par laimi, cilvēkiem ir dota izvēle — mēs varam nepieļaut, ka pār mums valda grēks. Ja mēs apliecinām ticību Kristus izpirkuma upurim, mēs ļaujam pār mums valdīt Jehovas augstsirdīgajai labestībai. Kā tas ir iespējams? ”Kur vairojās grēki, vēl bagātīgāk izpaudās augstsirdīga labestība. Kādēļ? Lai tāpat, kā grēks valdīja kopā ar nāvi, arī augstsirdīga labestība valdītu caur taisnīgumu, ļaujot iegūt mūžīgu dzīvi ar Jēzus Kristus, mūsu Kunga, starpniecību.” (Rom. 5:20, 21.)

⁶ Mēs vēl arvien esam grēcīgi, taču mums nav jāsamierinās ar grēka kundzību pār mūsu dzīvi. Kad mēs iedzimtā grēka dēļ kļūdāmies, mums jālūdz Jehovam piedošana. Pāvils brīdināja kristiešus: ”Grēks lai nav jūsu kungs, jo jūs esat pakļauti nevis bauslībai, bet augstsirdīgai labestībai.” (Rom. 6:14.) Tas nozīmē, ka mēs varam ļaut pār mums valdīt Jehovas augstsirdīgajai labestībai. Kas ar to tiek panākts? Pāvils paskaidroja: ”Dieva augstsirdīgā labestība.. ..mūs māca atteikties no bezdievības un pasaulīgām vēlmēm, kā arī prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvot tagadējā laikmetā.” (Tit. 2:11, 12.)

7., 8. Ko nozīmē tas, ka Jehovas augstsirdīgā labestība ”izpaužas dažādos veidos”? (Sk. attēlus raksta sākumā.)

⁷ Apustulis Pēteris rakstīja: ”Kādā mērā ikviens no jums ir saņēmis dāvanu,  tādā mērā ar to arī kalpojiet cits citam. Dievs jums augstsirdīgi ir dāvājis savu labestību, kas izpaužas dažādos veidos.” (1. Pēt. 4:10.) Tas nozīmē, ka neatkarīgi no pārbaudījuma, kas mums jāiztur, Jehova mums palīdzēs. (1. Pēt. 1:6.) Lai kāds būtu pārbaudījums, vienmēr atradīsies veids, kā mūsu labā izpaudīsies Dieva labestība.

⁸ Jehovas augstsirdīgā labestība patiešām izpaužas dažādos veidos. Apustulis Jānis rakstīja: ”Mēs visi esam saņēmuši no viņa pilnības — augstsirdīgu labestību pārpārēm.” (Jāņa 1:16.) Kā izriet no Jāņa vārdiem, mēs saņemam Jehovas labestību ļoti daudzos un dažādos veidos. Kādas ir dažas no daudzajām svētībām, ko mēs gūstam?

9. Ko mēs gūstam no Jehovas augstsirdīgās labestības, un kā mēs varam apliecināt savu pateicību par to?

⁹ Mums tiek piedoti grēki. Ja mēs nožēlojam savu grēcīgo rīcību un neatlaidīgi cīnāmies ar grēcīgajām tieksmēm, Jehova savā augstsirdīgajā labestībā piedod mūsu grēkus. (Nolasīt 1. Jāņa 1:8, 9.) Pārdomas par Dieva žēlsirdību rosina mūsos pateicības jūtas un vēlēšanos slavēt viņu. Vērsdamies pie citiem svaidītajiem kristiešiem, Pāvils rakstīja: ”Viņš [Jehova] mūs ir izglābis no tumsas varas un pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā, ar kura starpniecību mēs esam atbrīvoti pret izpirkumu, saņēmuši grēku piedošanu.” (Kol. 1:13, 14.) Kad mūsu grēki ir piedoti, mēs varam saņemt daudz citu brīnišķīgu svētību.

10. Ko mēs gūstam Dieva augstsirdīgās labestības dēļ?

¹⁰ Mums ir labas attiecības ar Dievu. Tā kā cilvēki ir grēcīgi, viņi no dzimšanas ir naidā ar Dievu. Pāvils atzina: ”Kad bijām ienaidnieki, mēs guvām izlīgumu ar Dievu viņa Dēla nāvē.” (Rom. 5:10.) Šis izlīgums nozīmē mieru ar Dievu. Pāvils lielisko iespēju būt labās attiecībās ar Jehovu saistīja ar Jehovas augstsirdīgo labestību. Viņš saviem svaidītajiem brāļiem rakstīja: ”Tagad, kad ticības dēļ esam atzīti par taisniem, saglabāsim mieru ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, ar kura starpniecību mēs, pateicoties ticībai, esam guvuši pieeju šai augstsirdīgajai labestībai, kurā nu stāvam.” (Rom. 5:1, 2.) Patiešām izcila svētība!

11. Kā svaidītie kristieši ”ved pie taisnības” ”citas avis”?

¹¹ Tiekam ”vesti pie taisnības”. Mūsu grēcīgās dabas dēļ nevienu no mums nevar saukt par taisnu. Tomēr, kā paredzēja pravietis Daniēls, beigu laikā ”sapratīgie”, tas ir, atlikušie svaidītie, ”daudzus ved pie taisnības”. (Nolasīt Daniēla 12:3.) Sludinot un gatavojot mācekļus, viņi daudziem miljoniem ”citu avju” ir palīdzējuši iegūt taisnīgu stāvokli Jehovas priekšā. (Jāņa 10:16.) Bet tas ir bijis iespējams tikai tāpēc, ka Jehova ir izpaudis augstsirdīgu labestību. Pāvils minēja: ”Tā ir Dieva dāvana, ka viņi tiek atzīti par taisniem pēc viņa [Dieva] augstsirdīgās labestības, pateicoties atbrīvošanai uz Kristus Jēzus samaksātā izpirkuma pamata.” (Rom. 3:23, 24.)

12. Kā ar Dieva augstsirdīgo labestību ir saistīta iespēja viņu lūgt?

¹² Mēs varam lūgšanā tuvoties Dieva tronim. Jehova savā augstsirdīgajā labestībā mums dāvā iespēju lūgšanā tuvoties viņa debesu tronim. Pāvils Jehovas troni pat sauca par ”augstsirdīgās labestības troni” un aicināja kristiešus tuvoties tam ”ar drosmi savā runā”. (Ebr. 4:16, panta pirmā daļa.) Jehova mums ir dāvājis iespēju viņu lūgt ar viņa Dēla starpniecību. Mēs varam ”droši runāt  un ar pārliecību tuvoties Dievam, jo ticam Kristum”. (Efes. 3:12.) Iespēja brīvi runāt ar Jehovu lūgšanā ir brīnišķīga viņa augstsirdīgās labestības izpausme.

13. Kā Jehovas augstsirdīgā labestība izpaužas, ”kad mums ir vajadzīga palīdzība”?

¹³ Gūstam palīdzību tieši tad, kad tā ir vajadzīga. Pāvils mudināja kristiešus droši tuvoties Jehovam lūgšanā, ”lai saņemtu žēlastību un rastu augstsirdīgu labestību, kad.. ir vajadzīga palīdzība”. (Ebr. 4:16, panta otrā daļa.) Vienmēr, kad pieredzam smagus pārbaudījumus un jūtamies dziļi satraukti, mēs varam saukt pēc Jehovas žēlastības un palīdzības. Viņš atbild uz mūsu lūgumiem, lai gan mēs neesam to pelnījuši, bieži vien palīdzot mums ar ticības biedru starpniecību, ”tā ka mēs, paļāvības pilni, varam teikt: ”Jehova ir mans palīgs, es nebaidīšos. Ko gan cilvēks var man nodarīt?”” (Ebr. 13:6.)

14. Ko Jehova savā augstsirdīgajā labestībā mums dāvā, kad mūs māc raizes?

¹⁴ Saņemam mierinājumu savai sirdij. Jehovas augstsirdīgā labestība izcilā veidā izpaužas, kad ir vajadzīgs mierinājums mūsu raižu māktajai sirdij. (Ps. 51:19.) Pāvils rakstīja Tesalonikas kristiešiem, kam bija jācieš vajāšanas: ”Lai pats mūsu Kungs Jēzus Kristus un Dievs, mūsu Tēvs, kas mūs ir mīlējis un augstsirdīgā labestībā sagādājis mūžīgu mierinājumu un brīnišķīgu cerību, mierina jūsu sirdis un stiprina jūs.” (2. Tes. 2:16, 17.) Cik mierinoši ir apzināties, ka Jehova savā lielajā labestībā maigi rūpējas par mums!

15. Uz ko mēs varam cerēt, pateicoties Dieva augstsirdīgajai labestībai?

¹⁵ Mums ir izredzes iegūt mūžīgu dzīvi. Cilvēkiem, kas atrodas grēka varā, bez Jehovas palīdzības nav, uz ko cerēt. (Nolasīt Psalmu 49:8, 9.) Taču Jehova  visiem piedāvā apbrīnojamu cerību. Jēzus saviem sekotājiem teica: ”Mana Tēva griba ir tāda, lai katrs, kas redz Dēlu un tic viņam, iegūtu mūžīgu dzīvi.” (Jāņa 6:40.) Cerība uz mūžīgu dzīvi ir dāvana, kas spilgti liecina par Dieva augstsirdīgo labestību. To ļoti labi saprata Pāvils: ”Ir parādījusies Dieva augstsirdīgā labestība, kas nes glābšanu visdažādākajiem cilvēkiem.” (Tit. 2:11.)

16. Kāda agrīno kristiešu draudzē bija dažu cilvēku attieksme pret Dieva augstsirdīgo labestību?

¹⁶ Jehovas augstsirdīgā labestība mums patiešām sagādā daudz svētību. Bet mēs nedrīkstam mānīt sevi, domājot, ka viņš būs iecietīgs pret mums, lai ko mēs darītu. Agrīno kristiešu draudzē bija daži, kas mēģināja ”Dieva augstsirdīgo labestību pārvērst par aizbildinājumu nekautrīgai rīcībai”. (Jūd. 4.) Viņi acīmredzot uzskatīja, ka var grēkot un ka Jehova viņiem visu piedos. Vēl sliktāk bija tas, ka viņi arī citus draudzes locekļus mudināja ar klaju necieņu pārkāpt Dieva likumus. Arī mūsdienās tie, kas tā rīkojas, ”nonievā augstsirdīgās labestības garu”. (Ebr. 10:29.)

17. Kādu stingru padomu deva Pēteris?

¹⁷ Mūsdienās Sātanam ir izdevies panākt, ka daži kristieši maldīgi sāk uzskatīt Dieva žēlastību par kaut ko pašsaprotamu un domā, ka var nesodīti grēkot. Jehova labprāt piedod visiem, kas nožēlo savus grēkus, bet viņš grib, lai mēs neatlaidīgi cīnītos ar savām grēcīgajām tieksmēm. Viņš iedvesmoja Pēteri uzrakstīt šādus vārdus: ”Tāpēc, mīļie, to visu jau iepriekš zinādami, piesargieties, ka šie ļaudis, kas nicina likumus, jūs neaizrautu līdzi ar saviem maldiem un jūs neatkāptos no savas stingrās nostājas. Turpiniet augt mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus labvēlībā un zināšanās par viņu.” (2. Pēt. 3:17, 18.)

18. Kas mums ir jādara tāpēc, ka esam saņēmuši Jehovas augstsirdīgo labestību?

¹⁸ Mēs esam ļoti pateicīgi par Jehovas augstsirdīgo labestību. Tāpēc mums ir pienākums izmantot visu, kas mums dāvāts, par godu Jehovam un par labu citiem cilvēkiem. Kā mēs varam to darīt? Pāvils, pieminējis, ka ”mums ir dāvanas, kas atšķiras pēc mums augstsirdīgi dāvātās labestības”, aicināja: ”Ja tā ir kalpošana — kalposim, ja kāds māca — lai viņš māca, ja kāds pamudina — lai pamudina, ..ja kāds parāda žēlsirdību — lai dara to ar prieku.” (Rom. 12:6—8.) Tā kā mēs esam saņēmuši Jehovas augstsirdīgo labestību, mums jābūt dedzīgiem kristīgajā kalpošanā, jāmāca citiem Bībele, jāuzmundrina ticības biedri un jāpiedod tiem, kas mūs ir aizvainojuši.

19. Par kādu kristiešu pienākumu ir runāts nākamajā rakstā?

¹⁹ Pateicībai par Jehovas parādīto mīlestību jārosina mūsos vēlēšanās ”visā pilnībā apliecināt labo vēsti par Dieva augstsirdīgo labestību”. (Ap. d. 20:24.) Par to vairāk ir runāts nākamajā rakstā.