Vairāk nekā trīs ceturtdaļas pasaules iedzīvotāju dzīvo valstīs, kur ievērojami ir ierobežota reliģijas brīvība vai nu oficiālās politikas, vai sabiedrības naidīgās nostājas dēļ. Pavisam nesenā pagātnē aptuveni piecu gadu laikā ir gandrīz divkāršojies to valstu skaits, kur ir notikuši uzbrukumi reliģiskām minoritātēm.

PĀRDOMĀM. Kādu iemeslu dēļ dažviet pastāv naidīga attieksme pret reliģiju? (Mateja 23:27, 28; Jāņa 15:19.)

Kā laikrakstā Observer norādīja bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, pēdējo gadu terora aktus vieno tas, ka tie ir pastrādāti ”reliģijas vārdā”. Viņš atzīmēja: ”Šajā gadsimtā bruņotus konfliktus, visticamāk, izraisīs nevis ekstrēma politiskā ideoloģija, kā tas bija 20. gadsimtā, bet gan kultūru un reliģiskās atšķirības.”

PĀRDOMĀM. Kāpēc reliģija bieži rada sabiedrībā šķelšanos? (Marka 7:6—8.)

Pēc Austrālijas Statistikas biroja datiem, 20 procenti austrāliešu apgalvo, ka nepieder ne pie vienas reliģijas. Taču pat ”piederība kādai reliģijai vēl nenozīmē aktīvu iesaistīšanos reliģiskā darbībā”, sacīts biroja ziņojumā. Tikai 15 procenti vīriešu un 22 procenti sieviešu, kas pieder pie kādas reliģijas, atzīst, ka viņi ir aktīvi savas reliģijas vai garīgās kustības locekļi.