PUTNI mīt visās pasaules malās, un tos ir viegli novērot. Tie ir tik dažādi: atšķiras putnu lielums, tērpa krāsu variācijas, dziesmas un uzvedība, tāpēc spārnoto draugu vērošana ir patīkama un aizraujoša nodarbe.

Varbūt jums ne reizi vien no savas mājas loga ir izdevies noraudzīties putnu rosībā: kā meža strazds meklē tārpus, kā mušķērājs medī kukaiņus, kā balodis lakstojas ap savu iecerēto, kā bezdelīga nepagurusi būvē ligzdu vai kā dadzītis baro savus mūžam izsalkušos mazuļus.

Daži putni mums šķiet ļoti iespaidīgi, piemēram, ērgļi, piekūni un vanagi, kas met lielus lokus augstu debesīs. Bet citi putni mums sagādā ne mazums jautru brīžu — mēs nespējam nepasmaidīt, redzot, kā zvirbuļu bariņš ķildojas par gardu kumosu, kā balodis dižodamies izriež krūtis, lai iespaidotu šķietami vienaldzīgo baložu dāmu, vai kā vārnas piemuļķo suni un atņem tam kaulu. Vēl mēs ar sajūsmu nolūkojamies, kā debesīs slīd dzērvju un zosu kāši un savā tālajā ceļā dodas stārķi. Cilvēki jau tūkstošiem gadu ir vērojuši putnu migrāciju un izjutuši apbrīnu par to, kā gājputni spēj  nemaldīgi orientēties, pārvarot milzu attālumus. Bībelē var lasīt, ka Radītājs ir teicis: ”Stārķis apakš debess zina savu laiku, un ūbele un bezdelīga, un dzērve ietur savu atnākšanas laiku.” (Jeremijas 8:7, LB-65r.)

Bībelē putni ir pieminēti daudz reižu, un bieži tas ir darīts ar nolūku, lai mēs no tiem mācītos. Piemēram, runājot par strausu un gluži neticamo ātrumu, ar kādu tas spēj skriet, Dievs kādam cilvēkam, vārdā Ījabs, teica: ”Tiklīdz viņa [strausu māte] uzsāk skriet, tad tā atstāj kaunā un izsmieklā pat zirgu un viņa jātnieku.” * (Ījaba 39:13, 18.) Dievs Ījabam uzdeva arī šādus jautājumus: ”Vai, taviem ieskatiem klausot, ceļas kaujas vanags..? Jeb vai, klausot tavas mutes vārdiem, augstu gaisos paceļas ērglis..?” (Ījaba 39:26, 27.) Ko mēs no tā mācāmies? Putni paveic daudz ko apbrīnojamu bez jebkādas cilvēku palīdzības. Viņu spējas liecina par Dieva gudrību, kas ir nesalīdzināmi pārāka par cilvēku gudrību.

Ķēniņš Salamans rakstīja, ka tad, kad ”ūbeles balss jau dzirdama”, ir klāt pavasaris. (Augstā Dziesma 2:12.) Viens no psalmu sacerētājiem, stāstīdams par savu dziļo vēlēšanos kalpot Dieva templī, pieminēja bezdelīgu. Viņa vārdos jaušams, ka viņš pat nedaudz apskauda mazo lidoni: ”Arī putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu, kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāriem, Kungs!” (Psalms 84:2—4.)

Arī Jēzus Kristus atsaucās uz putniem, kad mācīja ļaudīm par Dievu. Pievērsiet uzmanību Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 26. pantā lasāmajiem Jēzus vārdiem: ”Pavērojiet debesu putnus: tie nedz sēj, nedz pļauj, nedz savāc klētīs ražu, tomēr jūsu debesu Tēvs tos baro. Vai jūs neesat vērtīgāki par putniem?” Šis lieliskais uzskatāmais piemērs Jēzus sekotājiem palīdzēja saprast, ka viņi Dieva acīs ir ļoti dārgi un ka viņiem nav jāraizējas, vai viņi spēs sagādāt dzīvei nepieciešamo. (Mateja 6:31—33.)

Mūsu laikos putnu vērošana ir populārs vaļasprieks, un tas nav nekāds pārsteigums, jo putni ar saviem paradumiem, skaistumu, riesta rituāliem un dziesmām mūs patiešām valdzina. Turklāt, ja esam vērīgi, mēs no putniem varam mācīties daudz ko noderīgu. Kad ir iespēja, noteikti ”pavērojiet debesu putnus”!