”Lai jūsu dzīvē nav vietas mantkārībai! ..jo viņš [Dievs] ir teicis: ”Es tevi nekad neatstāšu un nekad nepametīšu.”” (Ebrejiem 13:5.)

KĀ DIEVS RŪPĒJAS PAR TRŪCĪGAJIEM.

Kad Dieva Jehovas kalpi pieredz grūtus laikus, viņa rūpes par tiem var izpausties dažādos veidos. Viens no šādiem veidiem ir ticības biedru sniegtais atbalsts. * Jēkaba vēstules 1. nodaļas 27. pantā ir teikts: ”Lūk, ko mūsu Dievs un Tēvs uzskata par tīru un nevainojamu kalpošanu: gādāt par bāreņiem un atraitnēm viņu bēdās.”

Pirmajā gadsimtā kristieši palīdzēja cits citam. Piemēram, kad tika pravietots, ka Jūdeju piemeklēs liels bads, kristieši Sīrijas pilsētā Antiohijā ”apņēmās sūtīt palīdzību brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā”. (Apustuļu darbi 11:28—30.) Līdz ar to viņu ticības biedriem, kas nonāca trūkumā, tika nodrošināta iztika. Šāds dāsnums liecināja par kristīgo mīlestību. (1. Jāņa 3:18.)

”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību.” (Jesajas 48:17, 18.)

DIEVS MĀCA, KĀ MĒS VARAM UZLABOT SAVUS APSTĀKĻUS.

Miljoniem cilvēku ir pārliecinājušies, ka Bībelē atrodamā gudrība ir praktiska un nekas tai nespēj līdzināties. Salamana Pamācību grāmatas 2. nodaļas 6. un 7. pantā (LB-2012) var lasīt: ”Kungs ir tas, kas gudrību dod, un no viņa mutes — zināšana un sapratne! Taisnajiem viņš padomu glabā.” Iegūstot šādu gudrību un to liekot lietā, cilvēki var uzlabot savu situāciju.

Piemēram, viņi atturas no tādiem kaitīgiem un dārgiem ieradumiem kā narkotiku un pārmērīgas alkohola lietošanas. (2. Korintiešiem 7:1.) Viņi cenšas būt godīgi un apzinīgi, tāpēc viņiem ir lielākas izredzes atrast darbu, savukārt, ja viņiem jau ir darbs, darba devēji viņus augstu vērtē. Vēstulē efesiešiem, 4. nodaļas 28. pantā, ir dots padoms: ”Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai cītīgi strādā.., jo tad viņš varēs dalīties ar to, kas ir trūkumā.”

”Par gudrību liecina tās darbi.” (Mateja 11:19.)

DAŽI PIEMĒRI.

Kāds vīrietis, vārdā Vilsons, kas dzīvo Ganā, bija nolīgts par pagaidu strādnieku, un viņa darba līguma termiņš tuvojās beigām. Pēdējā darba dienā, mazgājot firmas vadītāja automašīnu, viņš tās bagāžniekā atrada naudu. Vilsona tiešais priekšnieks viņam ieteica paturēt naudu sev. Bet, tā kā Vilsons ir Jehovas liecinieks, viņš atteicās to piesavināties un atdeva naudu firmas vadītājam. Tam bija labs iznākums — Vilsons tika pieņemts pastāvīgā darbā un vēlāk pat saņēma paaugstinājumu.

Francijā kāda sieviete, vārdā Žeraldina, tika atlaista no darba, jo viņas priekšniecei bija aizspriedumi pret Jehovas lieciniekiem. Bet priekšnieces māte savai meitai teica, ka tā ir pieļāvusi lielu kļūdu. Māte piebilda: ”Ja tev ir vajadzīga uzticama darbiniece, kas apzinīgi dara savu darbu, labāku par Jehovas liecinieci tu neatradīsi.” Priekšniece uzzināja vairāk par Jehovas lieciniekiem un pēc tam aicināja Žeraldinu atgriezties darbā.

Kad Sārai, vientuļai mātei, kas dzīvo Dienvidāfrikā, neklājās viegli, viņa izjuta savas draudzes locekļu kristīgo mīlestību, kuri palīdzēja viņas ģimenei ar pārtiku un transportu. Vēlāk Sāras bērni teica, ka viņiem draudzē ir daudz vecāku.

Šādu piemēru ir daudz, un tie atsauc prātā Salamana Pamācību grāmatas 1. nodaļas 33. pantu: ”Kas man [Jehovam] paklausa, paliks drošs un neapdraudēts.” Cik gan patiesi ir šie vārdi!