Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Jauniešu jautājumi

Kas man jāzina par sociālajiem tīkliem? 2. daļa

Kas man jāzina par sociālajiem tīkliem? 2. daļa

Sanumurē pēc svarīguma šos četrus savas dzīves aspektus:

․․․․․ mans privātums

․․․․․ mans laiks

․․․․․ mana reputācija

․․․․․ mani draugi

KO TU ierindoji pirmajā vietā? Kas tev šķiet pats svarīgākais? Ja tu lieto sociālos tīklus, gan šis tavas dzīves aspekts, gan pārējie trīs var tikt apdraudēti.

Vai tev vispār būtu jāreģistrējas kādā sociālajā tīklā? Ja tu vēl dzīvo pie vecākiem, tad tas ir jāizlemj viņiem. * (Salamana Pamācības 6:20.) Tāpat kā internetam vispār, arī sociālajiem tīkliem ir gan savi plusi, gan mīnusi. Ja vecāki tev neļauj veidot profilu šajos tīklos, tev viņiem ir jāklausa. (Efesiešiem 6:1.)

Bet, ja vecāki tev dod šādu atļauju, kas būtu jāņem vērā, lai nepakļautu sevi briesmām? Atmostieties! 2011. gada oktobra—decembra numurā rubrikā ”Jauniešu jautājumi” bija aplūkotas divas jomas: privātums un laiks. Šajā rakstā pievērsīsim uzmanību nākamajām divām: reputācijai un draugiem.

TAVA REPUTĀCIJA

Sargāt savu reputāciju nozīmē uzmanīties, lai nedotu citiem pamatu domāt par tevi sliktu. To varētu ilustrēt ar šādu piemēru: iedomājies, ka tev būtu pilnīgi jauna automašīna, kurai nav ne skrambiņas. Vai tu necenstos to saudzēt? Kā tu justos, ja pats savas vieglprātības dēļ būtu sadauzījis savu jauno mašīnu?

Kaut kas līdzīgs var notikt ar tavu reputāciju, ja tu pietiekami rūpīgi neapdomā, ko tu dari sociālajā tīklā. ”Lai sabojātu reputāciju, dažkārt pietiek ar vienu vienīgu neapdomīgi ievietotu fotogrāfiju vai nejēdzīgu komentāru,” saka meitene, vārdā Kāra. Padomā, kā tavu reputāciju var ietekmēt tavas fotogrāfijas un tavi komentāri.

Tavas fotogrāfijas. Apustulis Pēteris mudināja kristiešus dzīvot tā, lai citi ”redzētu [viņu] labos darbus”. (1. Pētera 2:12.) Ko tu esi ievērojis, ja esi skatījies fotogrāfijas sociālajos tīklos?

”Reizēm jaunieši, par kuriem esmu bijusi augstās domās, ievieto bildes, kurās viņi izskatās piedzērušies.” (Anna, 19 gadi.)

”Es zinu meitenes, kas saliek internetā bildes, kurās viņas redzamas izaicinošās pozās. Savos profilos viņas izskatās pavisam citādi nekā reālajā dzīvē.” (Kāra, 19 gadi.)

Ko tu nodomātu par cilvēku, kurš sociālajā tīklā ievietotā fotogrāfijā 1) ir izaicinoši ģērbies vai 2) izskatās piedzēries?

1. ․․․․․

2. ․․․․․

Tavi komentāri. ”No jūsu mutes lai nenāk neviens nelāgs vārds!” rakstīts Efesiešiem 4:29. Daži ir pamanījuši, ka diskusijās, kas risinās sociālajos tīklos, itin viegli iezogas rupjības, tenkas un amorālas tēmas.

”Sociālajā tīklā cilvēki jūtas tā, it kā drīkstētu atļauties vairāk. Ja vārdus raksta ar datoru, tie nešķiet tik slikti kā tad, ja tos izrunā skaļi. Cilvēks varbūt arī nelamājas, bet, iespējams, viņš atļaujas flirtēt vai uzraksta kaut ko nekaunīgu vai pat piedauzīgu.” (Daniēla, 19 gadi.)

Kā tev liekas, kāpēc daudzi pie datora ekrāna jūtas tā, it kā drīkstētu atļauties vairāk nekā parasti?

․․․․․

Vai tam, kādas fotogrāfijas tu ievieto un kādus komentārus raksti, tiešām ir liela nozīme? Ir gan, vari par to nešaubīties! ”Mūsu skolā šai tēmai tiek pievērsta nopietna uzmanība,” saka deviņpadsmitgadīgā Džeina. ”Mēs esam pārrunājuši, kāds iespaids var rasties darba devējiem, kas aplūko potenciālo darbinieku profilus sociālajos tīklos.”

Sociālais zinātnieks Braiens Fogs grāmatā Facebook for Parents (”Facebook” vecākiem) atzīst, ka viņš pats tā rīkojas, kad ir jāpieņem jauns darbinieks. ”Es uzskatu, ka pretējā gadījumā nebūtu veicis kandidātu atlasi ar pienācīgu rūpību,” raksta B. Fogs. ”Ja es varu piekļūt kandidāta profilam un redzu tur visādas muļķības, man par viņu nerodas nekāds labais iespaids. Tādu cilvēku es darbā neņemšu. Kāpēc ne? Tāpēc, ka tiem, kas strādā pie manis, jāprot domāt ar galvu.”

Ja tu esi kristietis, tev ir jādomā vēl par kādu svarīgu aspektu — kā materiāls, ko tu ievieto internetā, var ietekmēt gan tavus ticības biedrus, gan citus cilvēkus. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mēs nevienam nekādā veidā nekļūstam par klupšanas akmeni.” Tas nozīmē, ka mums jāuzmanās, lai mēs ar savu rīcību neatgrūstu citus no kristīgās ticības. (2. Korintiešiem 6:3; 1. Pētera 3:16.)

Ko tu vari darīt

Ja vecāki tev ir atļāvuši reģistrēties sociālajā tīklā, apskaties, kādas bildes ir tavā profilā, un padomā: ”Ko šie attēli liecina par mani? Vai es gribu, lai citi mani tā uztvertu? Vai es justos neērti, ja šīs fotogrāfijas redzētu mani vecāki, draudzes vecākie vai potenciālais darba devējs?” Ja atbilde uz pēdējo jautājumu ir ”jā”, veic izmaiņas savā profilā. Tā rīkojās 21 gadu vecā Keita. Viņa stāsta: ”Draudzes vecākais runāja ar mani par fotogrāfiju, ko es biju ielikusi sociālajā tīklā, un es jutos viņam pateicīga. Es sapratu, ka viņš rūpējas par manu reputāciju.”

Rūpīgi pārskati arī visus komentārus — ne tikai savus, bet arī tos, kurus tavā profilā ir ierakstījuši citi. Nepaciet ”muļķīgas runas un rupjus jokus”. (Efesiešiem 5:3, 4.) ”Reizēm kāds ieraksta komentāru, kurā ir nepieklājīgi vārdi vai divdomības,” saka Džeina. ”Kaut gan tu pats to neesi rakstījis, tas met ēnu uz tevi, jo atrodas tavā profilā.”

Kam tu turpmāk pievērsīsi vairāk uzmanības, ja runa ir par fotogrāfijām un komentāriem, ko tu ievieto savā profilā?

․․․․․

TAVI DRAUGI

Ja tev būtu jauna automašīna, vai tu ļautu tajā sēsties kuram katram? Ja vecāki tev atļauj lietot sociālo tīklu, situācija savā ziņā ir līdzīga: tev ir kārtīgi jāpadomā, kurus cilvēkus tu uzaicināsi vai pieņemsi par draugiem. Cik izvēlīgam tev būtu jābūt?

”Dažiem vienīgais mērķis ir dabūt pēc iespējas vairāk draugu — jo vairāk, jo labāk. Viņi pievieno draugu sarakstam pat tādus cilvēkus, ko nemaz nepazīst.” (Najiša, 16 gadi.)

”Sociālais tīkls dod iespēju atjaunot sakarus ar paziņām no pagātnes. Tomēr dažreiz labāk ir ļaut, lai viņi paliek pagātnē.” (Elena, 25 gadi.)

Ko tu vari darīt

Ieteikums: revidē un rediģē. Pārskati savu draugu sarakstu un izlabo, ja ir kas labojams. Par katru, kas ir šajā sarakstā, padomā:

1. Cik labi es zinu, kāds šis cilvēks ir reālajā dzīvē?

2. Kādus fotoattēlus un komentārus viņš ievieto?

3. Vai šis draugs mani labi ietekmē?

”Es parasti caurskatu savu draugu sarakstu reizi mēnesī. Ja tur ir kāds, ko es labi nepazīstu vai kas man šķiet nepatīkams, es izdzēšu viņa vārdu no saraksta.” (Ivana, 17 gadi.)

Ieteikums: izveido savu draugu izvēles politiku. Nosaki konkrētus kritērijus, pēc kuriem izraudzīties draugus sociālajā tīklā, tāpat kā tas būtu jādara reālajā dzīvē. (1. Korintiešiem 15:33.) Piemēram, jauna sieviete, vārdā Līena, saka: ”Mana politika ir šāda: es neapstiprinu par draugu nevienu, ko nepazīstu. Un, ja es kāda profilā redzu kaut ko, kas man nepatīk, es dzēšu viņa vārdu no draugu saraksta un neapstiprinu viņa turpmākos aicinājumus draudzēties.” Citi ir noteikuši līdzīgus kritērijus.

”Es nepievienoju draugu sarakstam visus pēc kārtas. Tas nav droši.” (Erina, 21 gads.)

”Sociālajā tīklā es saņēmu draudzības uzaicinājumus no dažiem bijušajiem skolasbiedriem. Bet skolā es visādi centos izvairīties no viņu sabiedrības — kāpēc lai tagad es gribētu ar viņiem draudzēties?” (Alekss, 21 gads.)

Uzraksti, kāda būs tava draugu izvēles politika.

․․․․․

Citus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu, krievu u.c. valodās) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīme]

^ 9. rk. Atmostieties! nedz iesaka, nedz nosoda kādu konkrētu sociālo tīklu lietošanu. Kristiešiem pašiem ir jāpārliecinās, ka, lietojot internetu, viņi nepārkāpj Bībeles principus. (1. Timotejam 1:5, 19.)

[Izceltais teksts 22. lpp.]

Bībeles sakāmvārds skan: ”Laba slava der vairāk nekā liela bagātība.” (Salamana Pamācības 22:1)

[Papildmateriāls 24. lpp.]

RUNĀ AR VECĀKIEM

Kopā ar vecākiem izskati šo rakstu, kā arī rakstu, kas rubrikā ”Jauniešu jautājumi” bija publicēts Atmostieties! 2011. gada oktobra—decembra numurā. Pārrunājiet, kā interneta lietošana ietekmē 1) tavu privātumu, 2) tavu laiku, 3) tavu reputāciju un 4) tavu draugu izvēli.

[Papildmateriāls 25. lpp.]

DAŽI VĀRDI VECĀKIEM

Iespējams, jūsu bērni par virtuālo pasauli zina vairāk nekā jūs. Bet viņiem nav jūsu pieredzes un brieduma. (Salamana Pamācības 1:4; 2:1—6.) ”Bērni labāk pazīst tehnoloģijas, toties vecāki labāk pazīst dzīvi,” atgādina interneta drošības eksperte Perija Aftaba.

Pēdējos gados sociālie tīkli ir ieguvuši milzu popularitāti. Vai jūsu bērni ir pietiekami nobrieduši, lai tos lietotu saprātīgi? Tas ir jāizlemj jums. Tāpat kā jebkurš autovadītājs vai bankas konta vai kredītkartes īpašnieks, arī ikviens sociālā tīkla lietotājs ir pakļauts zināmam riskam. Kādas ir briesmas?

PRIVĀTUMS. Daudzi jaunieši neapzinās, kādas var būt sekas, ja internetā ievieto pārāk daudz personiskas informācijas. Atklādami, kur viņi dzīvo, kurā skolā mācās, kad viņi ir mājās un kad ne, viņi var apdraudēt visas ģimenes drošību.

Ko jūs varat darīt. Kad bērni bija mazi, jūs noteikti mācījāt viņiem uzmanīgi paskatīties uz abām pusēm, pirms viņi šķērso ielu. Tagad, kad bērni ir paaugušies, māciet viņiem rūpēties par savu drošību internetā. Izlasiet, kas par privātuma tēmu teikts rakstā, kurš rubrikā ”Jauniešu jautājumi” bija publicēts Atmostieties! 2011. gada oktobra—decembra numurā. Izlasiet arī rakstu 2009. gada janvāra—marta numurā, 3.—​9. lappusē. Pēc tam pārrunājiet šo materiālu ar saviem bērniem. Centieties palīdzēt viņiem iegūt ”apdomīgu prātu” jautājumos, kas skar drošību internetā. (Salamana Pamācības 3:21, Bībeles 1926. gada izdevums.)

LAIKS. Aizraušanās ar sociālajiem tīkliem var kļūt par atkarību. ”Bija pagājušas tikai dažas dienas, kopš biju izveidojis savu profilu, kad es vairs nespēju atrauties no datora,” stāsta 23 gadus vecais Riks. ”Es stundām ilgi to vien darīju kā skatījos bildes un lasīju komentārus.”

Ko jūs varat darīt. Izlasiet un apspriediet ar bērniem rakstu ”Vai esmu kļuvis atkarīgs no elektroniskajām ierīcēm?” Atmostieties! 2011. gada janvāra numurā (angļu, krievu u.c. valodās). Īpaši pievērsiet uzmanību informācijai ”Es biju atkarīga no sociālā tīkla”, kas atrodama 26. lappusē. Palīdziet bērniem ”it visā ievērot mērenību” un kontrolēt, cik daudz laika viņi pavada internetā. (1. Timotejam 3:2.) Atgādiniet bērniem, ka pastāv dzīve arī ārpus tīkla.

REPUTĀCIJA. ”Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt.. godīgs,” teikts kādā Bībeles sakāmvārdā. (Salamana Pamācības 20:11.) Šos vārdus noteikti var attiecināt uz jaunieša darbošanos internetā. Turklāt, tā kā sociālais tīkls būtībā ir publiska vieta, materiāli, ko jūsu bērns tur ievieto, var ietekmēt ne tikai viņa paša, bet arī visas ģimenes labo slavu.

Ko jūs varat darīt. Pusaudžiem ir jāsaprot, ka tas, ko viņi ievieto internetā, parāda, kādi viņi ir. Ir vēl kāds būtisks aspekts, par ko ir jādomā. Mēdz teikt: ”Kas nonāk internetā, tas tur paliek.” Vai jūsu bērni saprot, ko tas īsti nozīmē? ”Bērniem nav viegli aptvert, cik neizdzēšamas pēdas paliek internetā, bet ir ļoti svarīgi, lai viņi mācītos to apzināties,” savā grāmatā par drošību kibertelpā raksta Gvena Šurgina O’Kīfa. ”Māciet bērniem, kā jāuzvedas internetā, piemēram, atgādiniet viņiem, lai neraksta tur neko tādu, ko viņi neteiktu citiem klātienē.” (CyberSafe.)

DRAUGI. ”Daudzi jaunieši grib, lai viņus uzskata par populāriem, un tāpēc ir gatavi pieņemt par ”draugiem” cilvēkus, kurus viņi nepazīst vai kuru normas ir apšaubāmas,” saka 23 gadus vecā Taņa.

Ko jūs varat darīt. Palīdziet saviem bērniem izveidot draugu izvēles politiku. Piemēram, Alisija, kurai ir 22 gadi, parasti nepievieno draugu sarakstam savu draugu draugus. Viņa stāsta: ”Ja es cilvēku nepazīstu un neesmu ar viņu tikusies, es nepievienoju viņu saviem draugiem tāpēc vien, ka mums ir kāds kopīgs draugs.”

Laulāts pāris, Tims un Džūlija, paši reģistrējās sociālajā tīklā, lai varētu redzēt, kas ir viņu meitas draugi un kādi komentāri ir lasāmi viņas profilā. ”Mēs prasījām, lai meita mūs iekļauj savā draugu sarakstā,” saka Džūlija. ”Tie, ar kuriem viņa sazinās sociālajā tīklā, ir gluži kā ciemiņi, kas atnākuši pie mums uz mājām. Mēs vēlamies zināt, kas viņi ir.”

[Attēls 23. lpp.]

Tāpat kā, vieglprātīgi braucot, var sadauzīt automašīnu, tu vari sabojāt savu reputāciju, ja ievieto internetā nepieklājīgas fotogrāfijas un komentārus

[Attēls 24. lpp.]

Nav gudri uzņemt savā automašīnā kuru katru svešinieku tikai tāpēc, ka viņš grib braukt. Kāpēc tad sociālajā tīklā pieņemt par draugu cilvēku, ko tu nepazīsti?