Cilvēki, kas pelna uzticību

Kad argentīnietis Santjago ieraudzīja, ka pasažieris ir aizmirsis viņa taksometrā somu, viņš ilgi nedomāja, ko tagad darīt. Ne mirkli nešauboties, Santjago nolēma sameklēt īpašnieku un atdot somu. Varbūt liekas, ka šajā rīcībā nav nekā neparasta, — ja neņem vērā, ka somā bija naudas summa, kas līdzvērtīga 24 tūkstošiem eiro.

VAI spējat iztēloties pasauli, kur dzīvo vienīgi uzticami cilvēki? Tā būtu pilnīgi cita dzīve! Jūs bez jebkādām bažām varētu atstāt bērnu auklītes uzraudzībā. Aizejot no mājas, vairs nebūtu nekādas vajadzības slēgt ciet durvis. Vai šāda pasaule ir tikai nereāls sapnis?

Kādus augļus nes augsti morāles principi

Apustulis Pāvils par sevi un citiem kristiešiem teica: ”Mēs.. visās lietās gribam godīgi dzīvot.” (Ebrejiem 13:18.) Tieši tā pūlas dzīvot Jehovas liecinieki. Viņi cenšas būt tādi cilvēki, ”kas taisnībā staigā un patiesību runā, kas noraida izspiestu mantu [”netaisnu peļņu ienīst”, Bībeles 1926. gada izdevums], kuru rokas nepieņem kukuļus”. (Jesajas 33:15.) Lūk, daži piemēri.

● ”Patiesību runā.” Domingo ir Jehovas liecinieks, kas dzīvo Filipīnās un strādā kokospalmu plantācijā. ”Daudzi strādnieki nav godīgi pret saviem darba devējiem,” viņš stāsta. ”Piemēram, viņi nesaka saimniekam, cik kopras maisu viņi īstenībā ir savākuši, lai dažus maisus slepus varētu pārdot.”

Domingo un viņa ģimenes locekļi atteicās melot ne tikai saimniekam, bet arī saimnieka labā. Viņi nebija ar mieru norādīt nepatiesas ziņas par saražotās produkcijas apjomu, tāpēc viņus gandrīz vai padzina no plantācijas. Domingo atceras: ”Mēs pateicām saimniekam, ka nemelosim arī tad, ja mums tāpēc būs jāaiziet. Galu galā saimnieks sacīja, ka Jehovas liecinieki ir labi cilvēki, kam var uzticēties, un ierādīja mums papildu zemes gabalu.”

● ”Netaisnu peļņu ienīst.” Kamerūnietim Pjēram, kas strādā par kāda rajona galveno nodokļu inspektoru, bija daudz iespēju viegli tikt pie naudas. Kad viņam pirmo reizi bija jāizmaksā alga pagaidu darbiniekiem, grāmatvedības dokumentos viņš atklāja kaut ko dīvainu. ”Algu sarakstā bija uzrādīti darbinieki, kuru darba līgumi jau bija beigušies, un pat tādi, kas jau bija miruši,” skaidro Pjērs. ”Man nenāca prātā šo naudu paturēt sev. Es  veicu rūpīgu grāmatvedības uzskaiti un naudas pārpalikumu noglabāju seifā.”

”Pēc diviem gadiem mūsu kantorī notika pārbaude,” turpina Pjērs. ”Es biju ļoti lepns, ka grāmatvedības dokumenti bija kārtībā, visi līdzekļi bija precīzi uzskaitīti un es varēju nodot ievērojamu naudas summu, kas līdz tam laikam bija uzkrājusies. Auditori mani uzslavēja par godīgumu.”

● ”Nepieņem kukuļus.” Notāram Rikardo, kas dzīvo Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro, cilvēki bieži ir piedāvājuši kukuļus. ”Reiz mani mēģināja uzpirkt kāds jurists,” atceras Rikardo. ”Bez manas ziņas viņš man atsūtīja uz mājām kompaktdisku atskaņotāju, kas tajā laikā bija moderna luksusa lieta.”

Kā Rikardo rīkojās? ”Mēs ar sievu izlēmām nemaz neizsaiņot sūtījumu,” viņš stāsta. ”Es aizgāju uz šī jurista biroju un noliku saini pārsteigtā vīrieša priekšā uz galda. Tā bija laba iespēja paskaidrot, kāpēc es to dodu atpakaļ. Mana rīcība sevišķi dziļi iespaidoja viņa sekretāri.”

Jehovas liecinieki, bez šaubām, nav vienīgie, kas cenšas dzīvot godīgi, tomēr viņi kā grupa ir iemantojuši uzticamu cilvēku  reputāciju. Tieši tāpēc nesen Polijā kāds apģērbu tirdzniecības tīkls piedāvāja darbu tikai Jehovas lieciniekiem. Uzņēmuma pārstāve sacīja: ”Godīgi cilvēki ir visur, taču Jehovas lieciniekiem ir savi principi un viņi pie tiem turas.”

Trūkums nav šķērslis godīgumam

Daudzi domā, ka nabadzība attaisno negodīgu rīcību. Piemēram, ziņu aģentūra CNN stāsta par kādu četrpadsmitgadīgu nigēriešu zēnu, kas caurām dienām sēž pie datora un internetā izkrāpj no cilvēkiem naudu. ”Ko tad lai es daru?” aizstāvot sevi, saka zēns. ”Man ir jāpabaro ģimene — mana māsa, māte un tēvs. Cilvēkam jau ir kaut kā jādzīvo.”

Bībelē, protams, nav apsolīts, ka godīgi cilvēki kļūs bagāti, bet tajā ir apliecināts, ka viņiem būs pats nepieciešamākais dzīvei. Jesajas grāmatas 33. nodaļas 16. pantā ir teikts: ”Tam būs sava maize, ūdens tam netrūks.”

Kāds tomēr varētu jautāt: kāds labums no godīguma ir cilvēkiem, kas dzīvo galējā nabadzībā un kam dienu no dienas jācīnās par izdzīvošanu?

Atbildēt uz šo jautājumu palīdz piemērs no dzīves. Atraitne Berta, kas dzīvo Kamerūnā, tirgo miando — pikantas maniokas nūjiņas. ”Ir pieņemts, ka katrā saišķī ir jābūt 20 miando, bet pārdevēji bieži ieliek tikai 17 vai 18 nūjiņas,” viņa saka. ”Turpretī es nevēlos mānīt pircējus.”

Bertai tirdzniecība tik un tā ne vienmēr iet no rokas. ”Nereti man dienas gaitā tā arī neizdodas neko pārdot,” viņa stāsta. ”Bet, kad es  lūdzu citiem pārdevējiem, kas tirgo ēdienu, lai viņi iedod man kādu porciju uz parāda, un paskaidroju, ka man nav naudas, jo es neesmu neko pārdevusi, viņi man nekad neatsaka. Visi zina, ka, tiklīdz es dabūšu naudu, es atdošu parādu. Es nekad vēl neesmu viņus pievīlusi, tāpēc viņi man uzticas.”

Dievs, kas nekad nepieviļ

Ja mēs redzam, ka kāds pastāvīgi rīkojas saskaņā ar saviem vārdiem, mūsu paļāvība uz viņu aug. Seno izraēliešu vadonis Jozua par Dievu reiz teica: ”Neviens vārds nepalika nepiepildīts no visiem labiem un svētības pilniem vārdiem, ko tas Kungs bija.. apsolījis: viss īstenojās, kā bija teikts.” (Jozuas 21:45.) Vai arī mums, tāpat kā Jozuam, ir pamats uzticēties Dievam?

Uzsvērdams, cik uzticami ir viņa solījumi, Dievs pats tos salīdzina ar lietu. (Jesajas 55:10, 11.) Kurš gan varētu apturēt lietu un neļaut tam nolīt pār zemi, to veldzēt un likt zaļot augu valstij? Tieši tāpat neviens nespēj izdarīt neko tādu, kas varētu traucēt Dievam izpildīt savus solījumus.

Vienu no šiem solījumiem var lasīt 2. Pētera vēstules 3. nodaļas 13. pantā: ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.” Dievs ir apsolījis, ka drīz uz zemes vairs nebūs neviena, kas negodīgi izmanto citus. Ja vēlaties uzzināt vairāk par to, kā Dievs īstenos savus nodomus, Jehovas liecinieki ar prieku jums palīdzēs. Sazinieties ar vietējiem Jehovas lieciniekiem vai rakstiet uz kādu no adresēm, kas norādītas žurnāla 5. lappusē.

[Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]

GODĪGUMS ATALGOJAS

Lusio, Jehovas liecinieks no Filipīnām, nonāca situācijā, kurā viegli varēja rasties kārdinājums rīkoties negodīgi. Uzkopdams priekšnieka kabinetu, Lusio vecā kartotēkas skapī atrada 27,5 tūkstošus dolāru. Nauda acīmredzot piederēja priekšniekam, kas tobrīd bija devies darījumu braucienā. ”Tā bija pirmā reize manā mūžā, kad es vispār redzēju dolāru!” stāsta Lusio.

Kad priekšnieks atgriezās darbā, Lusio atdeva viņam naudu. Kāds bija iznākums? ”Priekšnieks man uzticēja atbildīgāku darbu,” stāsta Lusio. ”Viņš pat piešķīra man istabu, kur es varēju apmesties kopā ar visu ģimeni. Kaut gan dzīve Filipīnās ir ļoti smaga, es esmu pārliecināts, ka Dievs Jehova par mums rūpējas, jo mēs ievērojam viņa likumus.”

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

SVARI, KAS NEMELO

Kamerūnā, Dualas tirgū, cilvēki labi pazīst Moīza nelielo zivju tirgotavu. ”Es esmu to nosaucis par ”Svariem”, jo visā Dualas tirgū mani svari ir vieni no retajiem, kas rāda pareizi,” stāsta Moīzs. ”Es zinu, ka pircēji mani bieži pārbauda. Ja viņi man lūdz kilogramu zivju, es viņiem to nosveru. Viņi vienmēr atradīs, kur vēlreiz nosvērt pirkumu, lai mani pārbaudītu. Tādās reizēs izrādās, ka uz citiem svariem zivis sver vairāk par kilogramu. Tad viņi saprot, ka es viņus nekrāpju. Daudzi man saka: ”Mēs nākam pie tevis, jo tu esi godīgs.””

[Attēls 7. lpp.]

”Mēs pateicām saimniekam, ka nemelosim arī tad, ja mums tāpēc būs jāaiziet.” (Domingo, Filipīnas.)

[Attēls 7. lpp.]

”Auditori mani uzslavēja par godīgumu.” (Pjērs, Kamerūna.)

[Attēls 7. lpp.]

”Mani mēģināja uzpirkt kāds jurists. [..] Mēs ar sievu izlēmām nemaz neizsaiņot sūtījumu.” (Rikardo, Brazīlija.)

[Attēls 7. lpp.]

Bertai bieži dienas gaitā tā arī neizdodas neko pārdot. Tomēr citi pārdevēji labprāt dod viņai ēdienu uz parāda, jo zina, ka Berta atdos naudu, tiklīdz viņai tā būs.